PIRMPIENS.

23967. Kad govs nāk slaucama,
tad viņai jādod izdzert viss pir-
mais piens, ar kuŗu vēl beigās jā-
uzzīme tai trīs reiz krusts uz de-
guna, lai ļaunas acis tai nekā ne-
var padarīt.
/K. Jansons, Plāņi./

23968. Kad pirmo reiz govs at-
nāk slaucama, tad pirmo pienu
pie šķīstas putras lej, lai piena ne-
trūkst.
/K. Jansons, Plāņi./

23969. Kad pirmai govij piens
radās, tad ar aizdedzinātu skalu
izstaigāja istabā visus kaktus un
pirmo pienu slaucas uz oglēm, lai
raganas nevarētu nekā ļauna
darīt.
/D. L. f. 1888, 28. P. J. Rau-
davietis, Bērzaune./

23970. Kad govij tika teļs, tad
slaucot iemeta tukšā ķipī degošu
ogli un tad slauca virsū tikmēr,
kamēr pietika ēdiena vārīšanai.
Vārot namiņā ogli meta ugunī, bet
pienu katlā un piejauca miežu
putraimus. Kad apjauca, tad lēja
uz visiem četriem vējiem krustiski
pa pavārnīcai ugunī. Pie galda
puisieši ēda ar cepurēm galvā un
sievietes ar lakatiem.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

23971. Pirmpienu nesot no
kūts, tas jāapsedz, lai ļauna acs
nedabūn redzēt.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

23972. Atnākot jaunpiena go-
vij, pirmo jaunpienu, nesot no
kūts uz istabu, vajaga apsegt, lai
jaunai govij būtu laba laime.
/K. Corbiks, Valgunde./

23973. Jaunu pienu nedrīkst
nest no kūts bez apsegšanas, tad
govs saslimst ar tesmeņa drudzi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

23974. Ja govīm ir jaunpiens,
tad pirmo reizi izslaucot, jaunpie-
nu nedrīkst nest pa vēju neap-
segtu, jo citādi govij var kāds ne-
labums tikt.
/L. Dragūne, Meirāni./

23975. Kad pirmo reiz pēc at-
nešanās govi izslauc, tad piens
jānes apsegtā ķipī, citādi govīm
ciči sprēgā.
/E. Laime, Tirza./

23976. Kad izslauc jaunu pienu,
tad to nes uz istabu apklātu, lai
vējš nepārpūš, jo tad raganas ap-
buŗ govīm pienu.
/Fr. Vāvere, Rembate./

23977. Jaunpienu vārot ne-
drīkst pārlaist pāri pār plītēm, ci-
tādi govīm sasprāgst pupi. [Sal.
piens.]
/K. Corbiks, Līvbērze./

23978. Putra, no pirmā pirm-
pienes govs piena vārīta, jādod vi-
siem ēst, lai govs labi atnesas un
ir veselīga.
/Alksnis-Zundulis, Naidīte./

23979. Jaunpienu ēdod, otrs jā-
smulē ar nenoslaucītu kaŗoti, lai
nākamā gadā atnāktu raibas go-
vis.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

23980. Kad govs teļu atnesusi,
tad pirmo pienu ēdot, vajaga ce-
pures galvā turēt, tā būs biezs
krējums.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene./

23981. Pirmo pienu ēdot, jā-
patur cepure galvā, lai būtu biezs
krējums.
/A. Žeibe./

23982. Jaunpienu ēdot, vajaga
likt cepuri galvā, tad būs biezs
kreims.
/K. Corbiks, Līvbērze./

23983. Jaunu pīnu ādut, juotur
capure golvā, lai pīnam bīzs krie-
jums.
/A. Borozinska, Barkava./

23984. Pirmo pienu ēdot, jā-
tur cepure galvā, lai biezs krējums
būtu; ūdens starpā nedrīkst dzert,
jo tad govis slaucot miez.
/V. Spandegs, Pociems./

23985. Pirmpienu ēdot, vīrie-
šiem jāliek cepure galvā, tad būs
biezs krējums.
/P. Zēltiņa, Ikšķile./

23986. Pirmo pienu ēdot, jā-
liek bieza cepure galvā, tad būs
biezs kreims.
/Z. Prauliņš, Aumeisteŗi./

23987. Pirmo pienu ēdot, vī-
riešam jāpatur cepure galvā, lai
pienam būtu biezs krējums.
/J. Jansons, Plāņi./

23988. Pirmais govs jaunpiens
jāēd ar cepuri galvā, tad esot go-
vij visu laiku biezs krējums.
/G. Pols, Bauska./

23989. Pirmo pienu ēdot, vi-
siem jāliek cepures galvā, lai tai
gadā būtu biezs krējums.
/K. Biša, Vījciems./

23990. Ja, jaunpienu ēdot, uz-
liek cepuri galvā, tad govis dod
pienu ar biezāku krējumu.
/A. Didriksone, Nogale./

23991. Jaunu pienu ēdot, vīrie-
šiem vajag turēt cepures galvā,
tad būs biezs piens.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

23992. Jauns piens jāēd ar ce-
purēm galvā un jāsmeļ pilna ka-
ŗote, tad govs dos biezu un daudz
piena.
/L. Reiteris, Lubāna../

23993. Govs jauno pienu pirmo
reiz ēdot, jāliek cepure galvā un
jādod piens visiem mājniekiem,
tad tas būs biezs.
/M. Pelēce, Cirsti./

23994. Ja ēd jaunpienu, vajaga
vairākas cepures galvā turēt, tad
būs biezs krējums.
/M. Ķimene, Mazsalaca./

23995. Jauno pienu ēdot, ne-
drīkst noņemt cepuri, tad govis
miez ķipī.
/E. Laime, Tirza./

23996. Govs jaunpienu ēdot, vī-
rietim jāpatur cepure un sievietei
lakats galvā, tad tai govij esot vi-
su gadu tauks piens ar biezu krē-
jumu virsū.
/E. Kreicberga, Skrunda./

23997. Kad pirmo reiz ēd jaunu
pienu, vīriešiem vajaga likt cepu-
res galvā, bet sievietēm siet bie-
zus lakatus, jo tad ir biezs krē-
jums.
/I. Kažoka, Lubāna./

23998. Jaunu pienu ēdot, sie-
vietei jāapsien lakats galvā, bet
vīrietim jāuzliek cepure, tad būs
daudz krējuma.
/I. Indāns, Gārsene./

23999. Jauns piens jāēd ar ce-
purēm un lakatiem galvā, tad esot
biezs piens.
/A. Zibens, Rugāji./

24000. Jaunpiens jāēd ar cepuri
vai apsietu galvu, tad būs bieza
kārta krējuma.
/M. Priedīte, Meirāni./

24001. Kad pirmpienu ēd, tad
jāliek mice galvā, lai govīm būtu
trekns piens.
/E. Zicāns, Līgatne./

24002. Jauno pienu ēdot, jāsien
galvā lakatiņš, lai govīm ir biezs
piens.
/A. Berķe, Mētriene./

24003. Kad ēd pirmo reizi
jaunpienu, vīriešiem jāliek galvā
cepures un sievietēm jāsien lakati,
tad ir biezs piens.
/V. Joāss, Lubāna./

24004. Jaunu pienu ēd ar ap-
segtu galvu, lai biezs piens būtu.
/E. Zirnītis, Lubāna./

24005. Kad ēd jaunu ceptu pie-
nu, tad vajaga siet lakatu galvā,
lai ir biezs krējums.
/I. Upenieks, Skrunda./

24006. Kad jaunu pienu ēd, jā-
ēd cepurēs un lakatos, tad biezs
krējums. Ēdot nav jāsmejas, lai
govīm piens nav šķērdelēm (čērk-
stelēm) t. i. lai daudz nesijā. Kuŗš
pirmais paēd, tas sit ar kaŗoti ot-
ram par pieri, lai biezs rūguš-
piens.
/A. Elksnītis, Prauliena./

24007. Kad pirmo reiz govs ap-
turās, tad vāra no pirmā piena
bizu putru. Ēdot visiem vajaga
turēt kārta kreima kā tā cepure.
Kad paēd, tad iemērc vēl tur ka-
ŗoti un smērē citiem gar pieri, lai
būtu raiba gosniņa.
/A. Bīlenšteina rokraksts. K.
Boivics, 1862. g. Lubāna./

24008. Pirmo pienu ēdot, jāliek
uz galda biezi cimdi uz mutes, lai
biezs krējums tiek.
/L. Rudzīte, Vijciems./

24009. Cepts kraķens (tikko at-
vedušas govs piens) jāēd ar spil-
venu uz galvas, lai būtu biezs
krējums.
/J. Jakāns, Subata./

24010. Kad jaunpienu ēd, tad
nav brīv pūst un dzert, ja ēdot
dzersi, tad govs pie slaukšanas mī-
zīs.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas
un stāsti par Dieva valstības
lietām." 1852. IV. Aizliegts izd./

24011. Kad ēd jaunu govs pie-
nu, tad nedrīkst prasīt dzert, lai
govs pienu nenorautu.
/M. Igaune, Galgauska./

24012. Ēdot jaunpienu, nedrīkst
dzert, jo citādi govs slaucot mīzīs.
/J. Bikša, Daugmale./

24013. Pirmo pienu ēdot, ne-
drīkst starpā dzert. Ja dzeŗ, tad
govs slaucot miez.
/K. Biša, Vijciems./

24014. Jaunpienu ēdot nedrīkst
dzert, citādi govis slaucot miez.
/Vidzemes Maliena./

24015. Pirmo pienu ēdot, mal-
tītes vidū nevajaga dzert, lai govs
slaucot nemiezn.
/K. Jansons, Plāņi./

24016. Jaunpiena putru ēdot,
nedrīkst ūdeni dzert, jo tad govs
pastāvīgi mieznot.
/E. Lācis, Tirza./

24017. Jaunu pīnu ādut, na-
dreist dzert, lai gūs slaucūt namīz.
/A. Borozinska, Barkava./

24018. Jaunpienu ēdot, nedrīkst
starpā dzert, lai govs slaucot ne-
spārdās.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

24019. Ja jaunu pienu ēdot
dzeŗ ūdeni, tad govs slaucot miez
ķipī.
/A. Aizsils, Lubāna./

24020. Jauno pienu ēdot, ne-
drīkst starpā dzert, tad govs ne-
ļausies slaukt.
/A. Bulēne, Turaida./

24021. Jaunu pienu ēdot, ne-
drīkst ūdeni dzert, jo tad tai govij
maz krējuma būs.
/J. Upmalis, Ļaudona./

24022. Kad pirmo reiz govs ap-
turās, tad no pirmā kreima kuļ
sviestu tādā vietā, kur citi neredz.
Sviestu kuļot uzliek cepuri galvā,
tad pienam būšot bieza kārta krei-
ma virsū.
/A. Bīlenšteina rokraksts. K.
Boivics, 1862. Lubāna./

24023. Kad pirmo reiz izvāra
jaunā pienā putru, tad pēc ēšanas
ēdaji piesit viens otram veikli ar
kaŗoti par pieri, muguru jeb kur
citur un saka: "Šogad vērsītis, cit-
gad telīte, baltu pierīti, baltu mu-
guriņu!"
/J. Rubenis, Ērgļi./

24024. Lai citā gadā govij būtu
telīte, tad jaunpienu paēdot, ar
kaŗoti jānoslauka kādam cilvē-
kam gar pieri un jāsaka: "Šogad
zīmains bullītis, citgad zīmaina
gosniņa!"
/O. Mucniece, Ventspils./

24025. Jaunu pienu ēdot, ar ka-
ŗoti saimniekam jāsit par pieri, lai
teles skrietu.
/L. Reiteris, Lubāna./

24026. Kad jauno pienu ēd, tad
tas kuŗš pirmais paēd, sit ar ka-
ŗoti otram pa pieri un saka: "Nā-
košgad' telīte (vērsītis) zīmīti
pierē!" Ja tagad ir telīte, tad sie-
viete sit vīrietim un saka: "Nā-
košu gadu vērsītis zīmīti pierē!"
/E. Laime, Tirza./

24027. Kad ēd jaunu pienu, tad
tam, kuŗš pirmais paēdis, jāsit
blakus sēdētājam pa pieri, lai te-
lēnam augtu stipri ragi.
/J. Putniņš, Bērzpils./
24028. Ja jaunu pienu ēd un
beidzot ēst nosmērē otram ar ka-
ŗoti pieri, tad nākošu gadu būs
raibs teļš.
/E. Zirnītis, Lubāna./

24029. Pirmpienu ēdot, ēdāji sit
viens otram ar kaŗoti pa pieri un
saka: "Šogad telīte, nākošgad bul-
lītis." Šo teicienu var grozīt sakarā
ar to, ko nākošu gadu vēlas: telīti
vai bullīti.
/E. Zicāns, Līgatne./

24030. Ēdot jaunu pienu, jāsit
ar kaŗoti pa pieri, tad ir raibi teļi.
/V. Alke, Jaungulbene./

24031. Kad ēd jaunu pienu, tad
jāiesit saimniecei ar kaŗoti par
pieri, lai nākošgad telēni ar zīmi
pierē.
/J. Vīksne, Meirāni./

24032. Pirmais, kas paēdis
pirmpiena zupu, iesit ar kaŗoti
par pieri: vīrietis pretimsēdošai
sievietei un otrādi, un saka: "Šo-
gad telīte, citu gadu vērsītis", jeb
otrādi.
/E. Lācis, Tirza./

24033. Kad jaunu pienu ēd, tad
vajaga sist nama mātei ar kaŗoti
par pieri; tad citu gadu būs lā-
sains teliņš.
/R. Bērziņš, Džukste./

24034. Kad paēd jaunpienu, tad
paņem kaŗoti un sit par pieri, sa-
kot kādu krāsu; kādu pasaka, tāds
atskrien nākoša gadā teliņš.
/V. Joāss, Lubāna./

24035. Jaunu pienu ēdot, jā-
skaita: šogad telīte, citgad vērsīt's
(vai otrādi), zīmīt' pierē bum, bum,
bum! Pie beidzamajiem vārdiem
jāsit ar kaŗoti citiem par pieri.
/A. Aizsils, Veckalsnava./

24036. Pirmpiena govs pirmo
reizi jāslauc caur laulības gredze-
nu, tad tā būs pienīga.
/M. Sikle, Nīca./

24037. Ja jaunpienu ēd ar nazi,
tad govīm pupi sprēgā.
/A. Zebergs, Vandzene./

24038. Jauna piena cepumus
nedrīkst ar nazi griezt, lai govīm
ciči nesprēgā.
/Bez paraksta./

24039. Jauno pienu nevajaga ar
nazi griezt, jo tad govīm tesmeņi
sprēgā.
/A. Pelēcis, Jaunpiebalga./

24040. Kad jauno govs pienu
cepot, nevajagot to ar nazi griezt,
tad govīm pupi sprēgājot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

24041. Cepta jaunā piena ne-
drīkst ar nazi griezt, jo tad govīm
tesmens un pupi sprēgājot.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

24042. Jaunpiena bliņas ne-
drīkst ar nazi griezt, tad govīm
sprēgā tesmens.
/A. Aizsils, Kalsnava./

24043. Kad ēd govs jaunpienu,
tad nevajaga ēst ar nazi, bet ar
kaŗoti, un ēdot vajaga uzlikt gal-
vā biezu ziemas cepuri, lai govīm
nesasprēgā pupi un ir biezs krē-
jums.
/A. Pilskalns, Skrunda./

24044. Jauno pienu nedrīkst
griezt ar nazi.
/A. Aizsils, Kalnsnava./

24045. Sveka pienu (pirmpienu)
nedrīkst griezt ar nazi, jo tad go-
vīm sprēgā pupi.
/E. Jēpe, Palsmane./

24046. Pirmpienu nedrīkst ar
nazi griezt, jo tad sprēgā pupi.
/E. Zicāns, Līgatne./

24047. Pirmo pienu saceptu ne-
vajag griezt ar nazi, bet ar skalu,
lai govij pupi neplīst.
/Z. Prauliņš, Aumeisteŗi./

24048. Krāsnī ceptu jaunpie-
nu nedrīkst griezt ar nazi, jo tad
govs slaucot speŗ.
/K. Līdeka, Meirāni./

24049. Jaunpienu ēdot nedrīkst
ar nazi griezt, tad govij titas sasprē-
gā.
/O. Mucniece, Ventspils./

24050. Pirmo jaungovu pienu
nedrīkst griezt ar nazi, nedz aiz-
tikt, lai govei piens neaiztrūkst un
krējumu nenogriež.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. K.
Graudiņš./

24051. Jaunu govs pienu ne-
drīkst ēst ar nazi, tad govīm būs
ciči satrūkusi.
/I. Indāns, Gārsene./

24052. Jauna pīna nadreist ar
nazi drīzt, tod gūvem cīči sprāgoj.
//A. Borozinska, Barkava./

24053. Pirmpienu nedrīkst ēst
ar nazi, tad govij tesmens sāp.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

24054. Jaunu pienu (ceptu) ne-
drīkst griezt ar nazi. Vīrieši to ēd
ar cepurēm galvā.
/M. Miezīte, Liepkalns./

24055. Jaunpienu nedrīkst ēst
ar nazi, citādi būs niknas govis,
kas vienmēr badīsies.
/K. Corbiks, Līvbērze./

24056. Jaunu pienu vārot, nevie-
na pilīte nedrīkst ielīt ugunī, ja tas
notiek, tad govis speŗ.
/K. Zilbers, Meņģele./

24057. Kad jauno pienu vāra,
tad nedrīkst uguni pūst, lai govīm
ciči nesprēgā.
/E. Laime, Tirza./

24058. Govs pirmo pienu ne-
drīkst dot ne sunim, ne kaķim, ci-
tādi govij gaidāma kāda nelaime.
/M. Igaune, Galgauska./

24059. Kad pirmo pienu paē-
duši, stāsta veci ļaudis, tie sniegā
vārtījušies.
/K. Jansons, Bormaņi./