PIRTS.
I. Pirts celšana.
II. Ieiešana un iziešana.
III. Pēršanās.
IV. Dzeršana.
V. Mīšana.
VI. Pēc pēršanās.
VII. Zīlēšana un prātošana.
VIII. Pirts sapnī.
I. Pirts celšana.
24073. Pirts jābūvē vecā mē-
nesī, bet ne jaunā, jo citādi pirts
ir sūra.
/Z. Lancmanis, Anduliena./
24074. Piērti taisūt
slīksnī līk
dzeivsudebru, tad nateik nikaida
slimība.
/T. Beča, Preiļi./
II. Ieiešana un iziešana.
24075. Pirtī iet vislabāk vecā
mēnesī, jo tad nepiemetas kašķis
un miesa tiek tīra.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
24076. Pirtī jāiet vecā mēnesī,
tad neniezēs āda.
/J. Apsalons, Sēlpils./
24077. Pirtī jāiet vecā mēnesī,
lai utis neaugtu.
/M. Ezertēva, Cirsti./
24078. Pirtī jāiet mēneša pēdējā
ceturksnī, tad neniez āda.
/V. Miķeļāns, Asare./
24079. Jaunā mēnesī ejot uz
pirti, niez āda, it kā pirtī nemaz
nebūtu iets.
/V. Kancāns, Asare./
24080. Jaunā mēnesī nevajaga
iet pirtī, tad āda niez.
/V. Liepiņa, Penkule./
24081. Kad jaunā laikā pirtī
mazgājas, stipri niez.
/V. Liepiņa, Penkule./
24082. Pirtī ieejot, Dundagā
saka: "Labvakar, pirtiņ, Dievs
svētī gariņ'! Saldums iekšā, sī-
vums ārā!" No pirts istabā ieejot,
Užavā (arī Ēdolē) ikreiz teikts:
"Dievs augstais, labvakar!" "Pal-
dies, paldies!" mājenieki labvaka-
ru atjēmuši. No pirts pārnākot,
padod labvakaru un sabučojas ar
piederīgiem (vīrs ar sievu).
/K. Pētersons, Tetelminde./
24083. Ja iet pirtī, tad vajagot
teikt: "Kašķis mežā, vilks pirtī!"
tad nekas nepielīpot.
/T. Pārups, Zante./
24084. Kad iet pirtī pērties, tad
jāsaka sveiciens: "Labvakar, lab-
vakar, kašķis mežā, vilks pirtī!"
/R. Straudovskis, Lielplatone./
24085. Pirtī garu metot un pe-
roties saka: "Sūrums āra, saldums
iekšā! Pats sēž vietā, pātaga ro-
kā."
/J. Ansbergs, Ēvele. LD 34156./
24086. Pirts senāk stāvējusi lie-
lākā godā nekā tagad. It īpaši ve-
cās sievas tā darījušas: nopērušās,
nometās ceļos uz lāvas beņķīti, no'-
skaitīja tēva reizi, nobučoja lāvu
un slotu. Vecākās sievas vēl tagad
neļauj pirtī kliegt, aurot, dziedāt.
No pirts iznākot, pārmet krustu,
noskaita tēva reizi, un vēl kādu pan-
tiņu; saka vēl: "Peries nu, mīļā
Māriņ, mūsu pērtā gariņā."
Pirtī
ieejot saka: "Labvakar, Pirtsmāte,
vai gaidījāt arī mani? Vai būs
silts ūdens, mīksta slotiņa, labs
gariņš?" No pirts izejot, nolika slo-
tiņu un ūdeni uz lāvu un sacīja:
"Peries nu mīļā Māriņa, ar saviem
bērniņiem." Pa taku uz augšu
(istabu) ejot, noskaita pātarus;
bērni, no pakaļas tecēdami, mā-
cās skaitīt līdz.
/K. Pētersons, Raņķi./
24087. Pirtī vecenes piesauc
Māriju, Madaļu, jeb skaita tēva-
reizi un trīs reiz uzmet siltumu uz
ceriem un tad tik slotas liek uz
lāvas.
/K. Pavasare, Mujāni./
24088. Ja pirtī peras ar jaunu
bērza slotu, tad miesa paliek balta.
/M, Šķipsna, Gulbene./
24089. Ja pirts slotu rudenī
pirmo ieper vīrietis, tad tai mājā
tai gadā kāzu nav.
/K. Jansons, Plāņi./
24090. Kad jaunas meitas pirtī
iet pērties, tad viņam jāsaka: "Die-
viņ, dod man tādu vīriņu, tik mī-
līgu kā pirts gariņš, kā pirts slo-
tiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pī-
potāju, ne ragu ragotāju, ne dāl-
deru mētātāju, ne brandvīna dzē-
rāju."
/J. Bērziņš, Jaunjelgava./
24091. Kad meita grib vīru da-
būt, tad tai, pirtī peroties, jāskai-
ta šie vārdi: "Dieviņ, dod man tā-
du vīriņu, tik mīlīgu kā pirts ga-
riņu, kā pirts slotiņu, kā liepas
lapiņu. Ne pīpju pīpētāju, ne ra-
gu ragotāju, ne dālderu mē-
tātāju, ne brandvīna dzērājiņu!"
/K. Skujiņš, Smiltene./
24092. Kad jaunas meitas pirtī
iet pērties, tad jāsaka: "Dieviņ,
dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu,
kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā
liepu lapiņa - ne pīpju pīpētāju,
ne ragu ragotāju, ne dālderu mē-
tātāju, ne brandvīna dzērājiņu!"
/M. Bišentrope, Pļaviņas./
24093. Kad pirts ir izkurināta,
tad priekš ļaužu aicināšanas pēr-
ties, pirts kūrējs uzmet garu sacī-
dams: "Šis kausiņš gariņiem!"
Pēc visu nopēršanās beidzamais
atstāj tīru ūdeni un slotu, un ārā
iedams nosaka: "Nu, Laimīt, pe-
ries tu!"
/P. Š., Rūjiena./
24094. Pirtī nesvilpo, lai nesa-
sauktu velnus."
/H. Skujiņš, Smiltene./
24095. Pirtī, tur, kur izlej maz-
gājamo ūdeni, vajaga trīs reizes
nospļauties, tad nepiemetas slimī-
bas.
/J. Širmanis, Vilzēni./
24096. Pirtī ieejot sacīja: "Lab-
vakar, pirtiņ!" Izpērušās māmiņas
noskaloja lāvu ar šādiem vārdiem:
"Peries, Laimiņ, māmiņ, ar sa-
viem dēliem, meitām, ar zelta slo-
tiņu, ar sudraba lapiņām!"
/J. Rubenis, Ērgļi./
24097. Lai meitai būtu veselība
un laime, tad pēc pēršanās, no
pirts ārā nākot, jāsaka: "Peries
nu, Laimas māmiņa, zelta slotiņu
sudraba lapiņām!" Priekš iznāk-
šanas no pirts jānomazgā lāva, tad
atkal jāsaka: "Lai būtu laba vie-
tiņa, kur Laimai apsēsties."
/A. Zunte, Ērgļi./
24098. Ja sestdienas vakarā at-
stājot pirtī spaini ar siltu ūdeni
un iekšā slotu, tad Laima nākot
mazgāties. Atstājējam viņa būšot
palīdzīga.
/J. Bitaks, Litene./
24099. No pirts aizejot (nomaz-
gājušamies), uz lāvas jāatstāj gar-
meta un slota, lai Laimiņa var iz-
pērties.
/A. L. Puškaitis./
24100. Ja pirtī beidz pērties, tad
jāatstāj Laimai pirts slota un
ūdens.
/I. Melngalve, Sabile./
24101. Lāvu pēc pēršanas vaja-
got nomazgāt, tad pirtī nākot Lai-
mes māte.
/D. Dama, Smiltene./
24102. Pirtī, kad beidz mazgā-
ties, vajaga samest stipru ga-
ru, jo pēc tam vēl Māra iet maz-
gāties.
/J. Cinovskis, Snēpele./
24103. Kad pirtī visi nopēru-
šies, tad uz lāvas jāuzliek traukā
ūdens; lai nāk mīļā Māra vietēties.
/K. Corbiks, Ezere./
24104. Kas pēdējais pirtī peras,
tam jāpasmeļ ūdens ķipitī un jā-
atstāj uz lāvas , lai svētai Mārei
būtu ko pērties.
/A. Skreija, Talsi./
24105. Slotu pēc pēršanās pirtī
nedrīkstot uz lāvas atstāt, tad
velns peroties.
/D. Dama, Smiltene./
24106. Pirts esot svēta. Čigā-
niete bučojot pirts stenderes, ārā
nākot, lai svētā Māra ejot pērties.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku
mātes, Kraukļi.
24107. Pēc pēršanās , kad iziet
no pirts laukā, ir jāsaka: "Lai pe-
ras, kas kristīts," Citādi pirti ap-
dzīvos smuts jeb velns.
/A. Ārmans, Ludzas Zaļmuiža./
24108. Kas beidzamais iet no
pirts laukā, tam vēl jāuzmet gars,
lai būtu gariem (veļiem) kur pēr-
ties.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
24109. Pēc mazgāšanās pirtī
at-
stāja ķipi ar ūdeni ko miroņiem
mazgāties.
/P. Š. Kandava./
24110. Kas iziet no pirts, tam
jāatstāj kādā traukā uz lāvas tīrs
ūdens un slotiņa, jo pusnaktī nāk
gari pērties un mazgāties.
/Austrums 1889. J. Ceple-
nieks, Māņticība./
24111. Pirtī vajaga atstāt ūdeni,
lai pa nakti varētu gari pērties.
/J. A. Jansons, Olaine./
24112. Kod nakti ap divpadsmit
stunžu nujīsi uz pierti, tod pīzī-
mēj, ka sīvetei jū veirs siss vai
lomuos, ar veirušam, tod sīva
sataiseis ar svešu veiru dareišonys.
V. Podis, Rēzekne.
24113. Ja pusnaktī pirtī peras,
tad velni rādās.
/M. Driņķe, Ranka./
24114. Ja grib lai pirtī nekas
nebaidītu, tad iznākot laukā kat-
ru reizi jāpārkrustās.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
III. Pēršanās.
24115. Pirtī, siltumu uz ceriem
metot, saka: "Sūrums ārā, saldums
iekša!" (Sal. ieva, kartupeļi, rutki.)
/P. Š., Rauna./
24116. Senos laikus bērnu ne-
suši pirtī pirināt sarus un cirpt
spārnus. Vēlāku turpat noturējuši
mielastu, kas pastāvējis no kara-
šām, gaļas, piena un medus, alus un
brandavīna. No pirts aizejot, at-
stājuši uz lāvas ziedam vilnu vai
cimdus.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
24117. Pirts ūdeni daži neuzvā-
ra, tikai uzsilda, lai pirtī gājējiem
niezis (kašķis) nemestos. (Sal.
bērns.)
/K. Pētersons, Raņķi./
24118. Pirts ūdens nedrīkst uz-
vārīties, jo tad niez miesa.
/E. Jēpe, Palsmane./
24119. Ja ūdens dabū vārīties,
tad ar to vairs nevar pirtī mazgā-
ties, citādi dabū niezuli. Ūdens pa-
liek atkal labs, ja viņā iemet bēr-
za ogles.
/E. Balode, Nogāle/
24120. Pirtī nevar pliks slotu
sutināt, bet jāuzmet uz muguras,
lai nav plika laime.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
241121. Ja pirtī pliks slotu suti-
nā, tad jāuzmet kas uz muguras,
lai nav plika laime.
/B. Daņilovs, Kacēni./
24122. Ja sestdienās grib labi
balts nomazgāties, tad ūdenī vajag
iemest lēpju lapas.
/L. Pogule, Gatarta./
24123. Ja pirtī peroties, kādam
palikusi no slotas lapiņa uz muguras,
tad to vajag klusām noņemt
un apēst: tad aitām ir pāriņi.
/J. Cinovskis, Snēpele./
24124. Kad pirtī mazgājas, tad
nevar viens otru vārdā saukt, un
nevar prasīt ziepju, bet jāsauc p.
p. puika, palaidne un t. t., un jā-
prasa suņa sūdu jeb citādi.
/E. Lācis, Tirza./
24125. Kad ļaudis pirtī izģēr
bušies, tad saukušies par vilcē-
niem, tāpēc, ka tai brīdī esot ne-
šķīstā stāvoklī un neesot cilvēka
vārda cienīgi. (Sal. bērns.)
/G. Pols, Vecgulbene./
24126. Pirtī nedrīkst viens otru
saukt vārdā, bet par vilciņu, jo tad
nepiemetīsies ļaunums.
/Fr. Vāvere, Liezere./
24127. Pirtī kājas jāper pašam,
lai aitas jērus glabā, un jāsaka:
"Glabā jērus, glabā jērus!"
/K. Jansons, Plāņi./
24128. Pirtī pērējam pateicas ar
šādiem vārdiem: "Paldies, paldies,
kas pirtiņu kūra, ūdentiņu nesa,
malciņu cirta! Paldies par lāviņas
mazgāšanu, slotiņas siešanu, pal-
dies, paldies!"
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
24129. Pirtī peroties pateicās
par pirts kurināšanu, malkas un
ūdens nešanu.
/M. Navenickis, Zasa./
24130. Pērtais pirtī arvien pa-
teicas pērējam. Sievietes parasti
sacīja: "Paldies, paldies, puķīte,
rozīte, ezera zālīte!"
/P. Š., Rauna./
24131. Kas mutes mazgājamo
ūdeni pirtī ceros met, tam acis sāp.
(Sal. mazgāšanās.)
/K. Jansons, Plāņi./
22432. Pirtī nevar runāt par
degšanu, lai neizceļas ugunsgrēks.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
22433. Kad bērnu pirmo reiz
pirtī per, tad vispirms tam jāsit
pa muti, lai viņam drēbes neplīst;
ja sit pa pakaļu, tad bērns noplēš
daudz drēbju.
/K. Jansons, Plāņi./
24134. Tai vietā, kur ar slotu
uzsit pirmo sitienu pirmo reiz pirtī
būdams, tur drēbes vienmēr vis-
vairāk plīstot.
/A. Šeitiņš, Taurene./
24135. Ja māte mazu bērnu ar
laimes slotiņu pirtī uz lāvas no-
perot, tad dzīvē esot laimīgs, ja
ne, tad nelaimīgs.
/A. Krūmiņa, Smiltene./
24136. Lai paceltos slavā un go-
dā un šķīstītos no visa ļauna, tad,
kad pirtī beidza mazgāties, bija jā-
pieceļas stāvu un jāteic: "Ūdens
uz zemi, es uz augšu slavā, šķīs-
tībā un godā!" Tā visai saimei bija
jādara, tad tā tika pie labas slavas.
/G. Pols, Vecgulbene./
IV. Dzeršana.
24137. Pirtī esot jādzer ūdens,
tas viņā saulē būs laimes vīns.
/A. Aizsils, Kalsnava./
24138. Kas pirtī ūdeni dzer, tam
māte bez valodas mirst. (Sal. ista-
bas slaucīšana, galvas sukāšana.)
/K. Jansons, Plāņī./
24139. No pirts atnācis, nedrīkst
dzert, kamēr nav kādu drusku
ēdis, citādi paliek aizmirstīgs.
/R. Bērziņš, Džūkste./
24140. No pirts pārnākušam,
nav brīv dzert; iepriekš jāapēd ku-
moss maizes, citādi aizmirst pā-
tarus.
/M. Sikle, Nīca./
24141. No pirts pārnākušam ,
nav brīvu ātrāki dzert, iekām nav
apēsts kumosiņš maizes, citādi aiz-
mirst pātarus.
/A. L.-Puškaitis./
24142. No pirts pārnācis ne-
drīkst dzert, pirms nav ko ēdis,
citādi kļūst aizmāršīgs.
/M. Driņķe, Ranka./
24144. Kas pirtī miezn, tam ro-
kas svīst.
/K. Jansons, Plāņi./
24145. Kas pirtī palāvī miezn,
tam rokas svīst.
/K, Jansons, Plāņi./
24146. Pirtī nav brīv mīzt. Vi-
siem, kas šādā pirtī mazgājas, pa-
liek nagi vārīgi kā rokām, tā arī
kājām.
/V. Miķelāns, Asare./
24147. Kas pirtī miez, tam ro-
kas svīst.
/A. Mednis, Garoza./
24148. Nikod navajag meizt
piertī. Kas piertī mīznī,pi juo rū-
kys un kuojis svīd un īt no kuoju
naloba smoka.
/V.Podis, Rēzekne./
24149. Pirtī, tāpat kā baznīcā,
nedrīkstot nelabi izturēties (pirst).
/H. Skujiņš, Smiltene./
24150. Kad iet pirtī uz lāvu, tad
nevajagot pirst, lai neesot raibi
jēri.
/J. Daizis, Nīca./
24151. Kad baltiem jēriem ru-
dums uz kaklu, tad teic, ka tā pie-
derīgais pirtī uz lāvu bezdējis.
/K. Lielozols, Nīca./
24152. Pirtī uz lāvu nevajaga
pirst, tad esot raibi jēri aitām.
/K. Lielozols, Nīca./
VI. Pēc pēršanās.
24153. Pēdējais ūdens, kas pa-
liek pirtī, ir derīgs pret visādu ļau-
numu pie cilvēkiem un lopiem.
/P. Š. Skaista./
24154. Pirtī nedrīkst mellā krek-
lā muti slaucīt, lai zobi nesāp.
/K. Jansons, Plāņi./
24155. Pirtī senāk neļāva ne
sagti segt, ne pumpas pumpāt
(krekla apkaklei). Teicēja vēl ta-
gad, posdamās uz pirti, izsniedzot
sagti un atstājot istabā. Bērniņiem
nemaz nevelkot krekliņu mugurā
no pirts mājās nesot: ietinot sau-
sināmā paladziņā un villainītē un
nesot projām.
/K. Pētersons, Raņķi./
24156. Pirtī nevajaga kreklam
pogas pogāt cieti, tad ātri viss aiz-
mirstas.
/E. Baltiņš, Raiskums./
24157. Nedrīkst sestdienas vā-
karā, no pirts nākot, krekla krūtis
aizpogāt; ja kas to dara, tad no
vecāku puses tam būs jāpieredz
drīz miršana.
/K. Bika, Gaujiena./
24158. Sestdienas vakarā, kad
no pirts atnāk, kreklam krūšu krū-
tis neaizpogā, lai nepaliek aizmār-
šīgs.
/K. Jansons, Plāņi./
24159. No pirts nākot jāklāj
melnais krekls uz galvas, lai augtu
gari lini.
/P. Š. Kandava./
24160. No pirts nākot, jāskaita
tēva reize, lai nākošā nedēļā
ļauni
cilvēki neko nevar padarīt.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
24161. No pirts atnācis, nedrīkst
dzert, kamēr nav ko ēdis, citādi
paliek aizmāršīgs.
/K. Pavasare, Drabeši. P. Š., Rauna./
24162. No pirts atnākot jāapēd
kumoss maizes, lai nesvīstu.
/A. Freijs, Talsi./
24163. Pēc iziešanas no pirts,
bērni bučo rokas pieaugušiem cil-
vēkiem.
/M. Navenickis, Zasa./
24164. Ja no pirts atnācis, tad
atrod kādu slotas lapu pie miesas,
tad tā jāapēd, lai būtu laba vese-
lība.
/E. Bieziņa, Mārsneni./
24165. Piertī, juo
pi mīsas pīleip
slūtas lopa, te juoapād, tod nu
ols nikod nebyus slikti.
/T. Beča, Preiļi./
VII. Zīlēšana un
prātošana.
24166. Pirts ir zemnieka dak-
teris. Ja nebūtu pirts un rutku,
tad dakteri brauktu zelta ratiem.
/H. Skujiņš, Smiltene./
24167. Ja pirts un rutku nebū-
tu, ta visi dakteri ar zelta vāģiem
brauktu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
24168. Ja pirti kurina ar mietu
galiem, tad tiem cilvēkiem, kas
tajā pirtī mazgājušies, aug augoņi.
/V. Miķelāns, Slate./
24169. Ja pirtī spļauj, tad me-
tas augoņi.
/A. Irbeniece, Ezere./
24170. Ar gara metamo ūdeni
nevajaga pirtī acis mazgāt, lai acis
nesāp.
/L. Bičole, Zemgales Mežamuiža./
24171. Lai ļaunums nepiesistos,
tad, pirtī ģērbjoties , vajagot vien-
mēr drēbes gabalu ačgārniski uz-
vilkt.
/H. Skujiņš, Smiltene./
24172. Ja lopi ir samaitāti no
skaudīgas acs, vai arī bērns no
kaut kā nobijies, tad jālej ūdens
trīs reizes caur pirts krāsni un ar
šo ūdeni jāapmazgā cietušais.
/V. Miķelāns, Rubeņi./
24173. Kad izkurina pirti, tad
jāizņem no krāsns apdegumi un
jāpiesprauda kurmju rakumi, tad
kurmji vairs zemi nerokot.
/J. Rupjais, Asūne./
24174. Ja pirtī uz krāsns uzliek
driģenes, tad mazgātājies peras tur
visu nakti un kaili atnāk uz ista-
bu. Ja kāds tos pārsteidz jeb sa-
bar, tad tie it kā atmostas.
/V. Kancāns, Asare./
24175. Ja pirtī, uz krāsns metot
garu, plīst akmens - skauģim acs
plīsusi.
/B. Daņilovs, Kacēni./
24176. Ja pirtī, siltumu metot
uz akmeņiem, tie ar troksni sa-
sprēgā, tad skauģiem acis plīst.
/Fr. Vāvere, Lāzberģi./
24177. Ja pirtī mazgājoties ap-
dziest uguns, tad tur ir apmetušies
gari.
/E. Priediņa, Graudupe./
VIII. Pirts sapnī.
24178. Ja pa sapņiem mazgājas
pirtī vai netīrā ūdenī, tad dabū
kādu slimību.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
24179. Kad pa sapni pirtī peras,
tad būs jāsērg.
/L. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
24180. Ja sapnī pirtī mazgājas,
tad būs slimība.
/M. Zaube, Rīga./
24181. Ja sapnī redz pirti, tad
būs nabadzība vai slimums.
/K. Jansons, Plāņi./
24182. Ja sapnī iet pirtī, tad top
nabags.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
24183. Kas sapnī ir pirtī, tam
būs dzīvē bēdas.
/J. Ramanis, Bērzaune./