PLINTE.

24266. Bisē, kura slikti šaujot,
vajagot ielaist dzīvu čūsku un iz-
šaut gaisā, tad tā šaujot labi.
/K. Skujiņš, Smiltene./

24267. Lai mednieks varētu labi
trāpīt zvēriem un putniem, tad va-
jaga no tāda bērza, kas aug uz ku-
pičas, noplēst mizu un to aplikt
apkārt plintes šeptei.
/G. Pols, Vecgulbene./

24268. Ja plintes stobrā iesmērē
cūku taukus, tad plinte vairs ne-
šaun.
/K. Jansons, Plāņi./

24269. Plinti var sabojāt, ja uz
tās nokauj vienu uti.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./

24270. Plinti var sabojāt, ja uz
tās uzber drusku sidraba, nokasīta
no veca krusta rubļa.
/F, Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./

24271. Vacīji buri runuoj, ka ir
atrosta senejūs laikūs uz vīna lela
kolna gruomota, kur ir apraksteits
taidi burtys, kurus var izraksteit
uz blisis, un blisja ni cik navar
šaut. Kas grib itū sataisēt, tys vē-
reidams, ka itū var sataisēt, lai
pajam blisi, pīroksta uz blisis itūs
burtus: N. N. N. N. K. N. Y. Y. un
pastota pret koč papeiru un šaun,
bet ni par kū jis navareis patikt.
/V. Podis, Rēzekne./

24272. Zagtu dievmaizi iebāž
plintē un šaun mazam bērnam,
kam grēku nav, pašā sirdī, lai ar
to plinti visu var nošaut.
/K. Jansons, Plāņi./

24273. Ar plinti nevar kaķi šaut,
jo kaķis plinti samaitā un ar to
vairs nevar neko nošaut.
/V. Krieviņš, Daugmale./

24274. Ar blisi nedrīkst kaķa
šaut, citādi blise sabojājas.
/A. Ārmans, Ludzas Zaļmuiža./

24275. Ja plinte ir sabojāta ar
kādu burvību, tad tās stobrā jāie-
ber deviņi graudiņi sāls, deviņas
apiņa galviņas un deviņi miežu
graudi; tad tur vēl jāiemiez un
stobrs jāaizbāž ar sērmūkšļa koku,
lai tievākais gals paliktu ārā, uz
kura jāuzgriež krusts. Pēc tam
plintejāaizliek aiz krāsns siltā
vietā un jātur tur trīs dienas. Tad
plinte ir atkal jāizņem un šķid-
rums jāizlej uz mājas ziemeļa pu-
si. Kad nu vēl plinti labi izmazgā
ar ūdeni, tad ar to varēs atkal labi
šaut.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./

24276. Ja burvis ir apbūris plin-
ti, tad jānosit zvirbulis un jāno-
griež tam galva, ar ko tad jāno-
berž plintes stobrs. Tad jāņem sī-
pols, jānomizo un ar to atkal jāno-
berž stobrs. Ar to pašu sīpolu vēl
jāberž kāda lupata, ar ko jāizslau-
ka stobra iekšpuse un ārpuse. Tad
plinte būs atkal laba. Zvirbuļa gal-
va jāietin tai pašā lupatā un jā-
pakar skurstenī. Tad vainīgais bur-
vis nāk prasīt piedošanas.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./

24277. Ja grib sodīt, burvi, kas
plinti sabojājis, tad jānošauj kāds
putns, kādā sērmūkslī jāiegriež
krusts, tas krusts jānotraipa ar
putna asinīm un tad, atkāpjoties
uz pieciem soļiem, jāšauj uz to
koku. Ko šaujot vēlēsies, tas ar
burvi notiks. Ja vēlēšanās nebūs
izteikta, tad burvis nāks mājā un
lūkos no šāvēja kaut ko dabūt.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 207./

24278. Ja jēģerim esot tāda
plinte, no kuras zvēri nemirstot,
tad stobrā vajagot ielaist čūsku un
izšaut; ta plinte būšot laba.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

24279. Ja no plintes, ar kuru
šaujot, dzīvnieks nemirstot, tad
vajagot stobrā ielaist čūsku un to
izšaut, tad tā kļūstot ļoti nāvīga.
/J. Jansons, Plāņi./

24280. Ar jaunu plinti pirmais
jānošauj suns vai čūska; labāk
būtu čūska, tad ar šo plinti katrs
šautais medījums kritīs (lai trāpīts
būtu ar 1 skroti).
/V. Miķelāns, Dunava./

24281. Jaunas plintes pirmais
šāviens jāiešaun paegļu krūmā, jo
tad plinte labi ķer mērķī.
/M. Antons, Zeltiņi./

24282. Lai iegūtu tādu plinti, ar
ko var visus zvērus nošaut, tad
stobrā jāieliek čūska un jāizšauj.
/L. Reiteris, Lubāna./

24283. Ja grib nošaut velnu vai
raganas, plinte jālādē ar dzīvsud-
rabu.
/L. Reiteris, Lubāna./

Plinte sapnī.

24284. Kad sapnī redz šaujam
ar plinti, tad tais mājās būs mi-
rons.
/Āronu Matīss, Bērzaune./