PODS.

24332. Ja tukšu katlu liek uz
uguns, tad nabags visu mūžu.
/E. Druvnese, Irlava./

24333. Kad katlā ēdiens no vi-
dus vārās, tad ēdot būs viesis[Sal.
putra.]
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

24334. Ja pods vārās ar mutuli
pašā vidū, tad atnāks viesis.
/V. Miķelāns, Asare./

24335. Kad pods no vidus sāk
vārīties, būs ciemiņš.
/Atbalss k. 1897. Kleķeris, Skujene./

24336. Ja katls vārās pašā vidū,
tad ciemiņš pie ēšanas būs.
/F. Maķevics, Nogāle./

24337. Kad ēdiena pods no vi-
dus vārās, tad būs naidīgi ēdēji,
kad no malas - mīlīgi.
/K. Jansons, Plāņi./

24338. Ja katliņam vidū vārās,
tad ciemiņi būs.
/A. Vilciņš, Līgatne./

24339. Ja zupu vārot, katls vā-
rās pār visu virsmu, tad šo zupu
ļoti ēdīs.
/V. Bernavs, Cēsis./

24340. Ja katls nocelts no pa-
varda, bet ēdiens vēl vārās, tad būs
badīgi ēdēji.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./

24341. Ja noņem katlu no uguns,
un tas vēl vārās, tad nāks izbado-
jies cilvēks.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

24342. Ja katls, noņemts no
uguns, vēl vārās, tad drīzumā ta-
jās mājās būs naids.
/A. Mūrniece, Cēsis./

24343. Kad ēdienu vāra, tad vā-
rītājs nedrīkst atstāt kausu podā,
jo tad vārītājam padoms izvā-
roties.
/H. Skujiņš, Smiltene./

24344. Ja nokrīt grāpja vāks no
plīts, tad kāds steidzas.
/J.A. Jansons./

24345. Ja grāpi mazgā no dibe-
na uz augšu, tad putra vārot kūs.
/[Sal. krējums, putra.]/

24346. Grāpi beržot, nevajaga
berzt gar malām, bet no grāpja
dibena uz augšu, tad putra neiet
pāri.
/K. Corbiks, Līvbērze./

24347. Putru vārot, katls jā-
mazgā no augšas uz apakšu, tad
putra nekūsēs. [Sal. piens.]
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

24348. Ēdiena vārāmais pods jā-
mazgā no apakšas uz augšu, lai
putra nekūs pāri.
/K. Jansons, Plāņi./

24349. Lai piens vai ēdiens ne-
pārietu pāri, tad katliņš jāmazgā
no augšas uz apakšu.
/H. Krastiņa, Unguri./

24350. Pienā sildāmais katls jā-
mazgā no apakšas uz augšu, citādi
piens neceļas augšā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

24351. Katlu nedrīkst mazgāt
pie upes, jo tad upe izžūst.
/J.A. Jansons, Piņķi./

24352. Lai putra nekūs, grāpis
jāsāk no malas mazgāt.
/H. Siliņa, Penkule./

24353. Kas, podu mazgājot, sti-
pu nenomazgā, tā vīra mātei ne-
mazgās muguru.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

24354. Kad noceļ no plīts grāpi,
to vajaga tūliņ apmaisīt, lai tajā
gadā kalpi neiet projām.
/Z. Klūga, Penkule./

24355. Kas noņem katlu no kā-
ša un neapjauc, tam krustabērni
nepadodas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

24356. Ja katlu jeb podu noņem
no kāša, tad vajaga trīsreiz ap-
jaukt, lai bērni drīz sāktu runāt.
/A. Bīlenšteina rokraksts. A.
Cirītis, Rīga./

24357. Kad noceļ putras grāpi,
tad jāapmaisa, lai krusta bērns
ātri runā.
/R. Bērziņš, Džūkste./

24358. Ja noceļ katlu no uguns,
tad vajag vēl apmaisīt, tad vīrs
nāks ātri no kroga mājā.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

24359. Ja no uguns nojemtā po-
diņā ēdiens vēl vārās, tad ēdēji pie
galda strīdēsies .
/E. Brīnums, Rūjiena./

24360. Putras katlu noceļot no
uguns, vajag apslaucīt tā malas,
tad saime ilgi pastāv.
/A. Done, Liepāja./

24361. Barību no katla lejot, jā-
ielej arvienu kāda karote atpakaļ,
lai nekad netrūkst ko vārīt.
/A. L.-Puškaitis./

24162. Ja no poda lej ēdienu
atžgāns rokai, tad ēdējiem sāp vē-
ders.
/J. A. Jansons, Vecpiebalga./

24163. Kas no poda ēd pār poda
stīpu, tam paliek līka mugura.
/K. Jansons, Plāņi./

24164. Ja ēd putru no katliņa,
tad nevajag smelt pāri stīpai, jo
tad sāpot vēders.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

24165. Pār poda stīpu neļāvuši
strēbt un smelt, tad ņemot zaldā-
tos.
/R. Štālberga, Ērģeme./

24166. Nedrīkst ēst no poda ar
melnu iekšu, jo tad bērni būs mel-
ni.
/J. Jakāns, Bebrene./

24167. Nedrīkst ēst ar pavārnīcu
no poda, tad būs melni bērni ga-
riem deguniem.
/I. Indāns, Gārsene./

24168. Ja vīrietis pie grāpja ēd,
tad tam aug melna bārda.
/J. A. Jansons, Gaujiena./

24169. Kad vīrietis pie grāpja
ēd, tad tam aug melna bārda.
/J. Steglavs, Jelgava./

24170. Ja no katla ēd, tad aug
melna bārda.
/V. Johansone, Liepa./

24371. Ja vīrietis izskrāpē biez-
putras katlu, tad tam būs melna bārda.
/E. Bukava, Rīga./

24372. No poda nevajaga ēst,
tad aug melna bārda.
/P. Š., Rauna. Z. Prauliņš, Aumeisteri./

24373. Puisēniem nav jāēd no
grāpja, lai neaug melna bārda.
/J. Vinklers, Vanga./

24374. Bērni nedrīkst pie katla
ēst, tad augot liela melna bārda.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

24375. Nedrīkst ļaut bērniem
ēst no visa katla, tad tiem vienmēr
esot melnas mutes.
/E. Kampare, Skrunda./

24376. Ja mazus bērnus ēdina
no grāpja, tie izaug lieli pļāpas.
/K. Jurjāne, Penkule./

24377. No poda, kurš vēl vārās,
uz uguns, nedrīkst ēst: sarunā ar
citiem cilvēkiem bērni aizsteidzas
priekšā visu izpļāpāt.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

24378. Ja bērniem smeļ no vā-
roša katla putru, tie uzaugs lieli
pļāpas.
/H. Dravniece, Alūksne./

24379. Vīrietis nedrīkstot grāpīti
laizīt, tad augot melna bārda.
/H. Krastiņa, Valmiera./

24380. Ja izlaiza katlu, tad laizītājam
aug melna bārda.
/M. Štāla, Kaltene./

24381. Kas katlus laiza, tam mel-
na bārda aug.
/M. Liniņa, Aizpute./

24382. Ja puiši pie poda iet, tad
tiem zirgi galvas kož.
/E. Laime, Tirza./

24383. Ja katlu vai pannu laiza,
tad vīram aug melna bārda.
/V. Hāzena, Nītaure./

24384. Ja bērni podus laiza, tad
nevar grāmatā iemācīties.
/A. Užāne, Skujene./

24385. Ja izvāra biezo putru, tad
jaunas meitas nedrīkst grāpīti iz-
kasīt, jo tad dabūs vīru ar melnu
bārdu.
/E. Tokele, Sesava./

24386. Nedrīkst ēst sildīta piena
ziedus no katla, tad vīram būšot
tik melna bārda kā katla dibens.
/Vidzemes Maliena./

24387. Ja no poda ēd ar kau-
siņu, tad tālu aizprecē.
/V. Spandegs, Pociems./

24388. Ja māte ļauj bērniem ēst
no podiņa, kas vārās, tad bērniem
mutes vārīsies kā podiņš.
/K.Olle, Mazsalaca./

24389. Kad ēd no vāroša katla,
tad ēdāja mute vārīsies tāpat kā
katls.
/E. Bukava, Rīga./

24390. Kad pēc biezputras vārī-
šanas podu kasa, tad saka, ka cie-
miņus sauc.
/R. Štālberga, Ērģeme./

24391. Ja pods piededzis, tad
nevajaga pieminēt, jo tad pods
vienmēr piedegot. Ja nu kāds pie-
minot, ka pods piededzis, un sa-
kot: "Vai, kā tev pods piededzis!"
tad tūliņ vajagot sacīt pretī: "Tev
pakaļa piedegusi!" Tad nekas ne-
esot un pods vairs nākošā reizā
nepiedegot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

24392. Ka mātītes piededzina
podīnu, ta jāizlej tukšs un jāie-
grūž karstā ūdenī tā, ka ūdens ne-
tiek iekšā, un ta piedegums pats
no sevis atlēks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

24393. Jaunai meitai jākasa pie-
dedzis biezputras katls, tad tautas
tālu aizvedīs.
/E. Bukava, Rīga./

24394. Ja katls uz uguns dzied,
tad kāds mājas iedzīvotājs aizies
no mājām.
/E. Ozoliņa, Zentene./

24395. Kod nu cepļa saimineica
izjam korstu pūdu ar kaidu zupu,
un pūds dzīduoj, itei pīzīmej, ka
tymā ustobā byus slymi cīši garu
laiku.
/V. Podis, Rēzekne./

24396. Ja tukšu katlu tur uz
plīts, tad ir tukšs mūžs.
/L. Druķe, Virbi./

24397. Katliņi jāapgāž uz mu-
tes, lai velns nepaslēpjas.
/A. Vilciņš, Līgatne./

24398. Jaunus podus vajaga iz-
berzt ar krustceļa smiltīm, kur no-
spiesti zirgu apavi, tad pienam
nostājas virsū bieza kārta krē-
juma.
/V. Krieviņš, Daugmale./

24399. Kad, Grāpi noceļot no
uguns, pielipušie sodrēji dzirkstī,
tad būs stiprs sals un labs kamanu
ceļš.
/V. Bērziņa, Priekule./

24400. Ja katlam kvēpi deg, tad
būs auksts laiks.
/R. Kalniņš, Lubāna./

24401. Ja katla dibenam deg
kvēpi, kad viņu noņem no uguns,
tad vasarā gaidāms sauss laiks, bet
ziemā auksts.
/I. Kažoka, Lubāna./

24402. Kad katlam dibens no-
dedzis, tad gaidāms liels sals.
/V. Holcmane, Vandzene./

24403. Ja sodrēji deg pie katla
dibena, tad auksts laiks būs.
/K. Kristape, Olaine./

24404. Kad pie katla sodrēji
deg, tad gaidāms sals.
/A. Kabuce, Bulduri./

24405. Ja sodrēji deg, būs jauks
laiks.
/V. Liepiņa, Penkule./

24406. Ja sodrēji deg, tad sagai-
dāms auksts laiks.
/A. Bulēne, Turaida./

24407. Ja kvēpi pie katliņa di-
bena deg, tad būs auksts laiks.
/Z. Lāce, Veclaicene./

24408. Kad sodrēji pie poda di-
bena deg, tad būs auksts laiks.
/J. Smalkais, Rūjiena. H. Bal-
tiņš, Raiskums./

24409. Ja kvēpi pie poda dibena
deg, būs auksts laiks.
/J. A. Jansons, Valka. Z. Prau-
liņš, Aumeisteri./

24410. Kad pie podiņa dibena
uguns, tad sagaidāms labs laiks.
/Z. Kozenkrainuse, Ainaži./

24411. Ja sodrēji pie podiņa
deg, tad sauss laiks būs.
/T. Rigerte, Brunava./

24412. Grāpim deg kvēpi jeb
sodrēji pie dibena ziemā uz lielu
salu, vasarā uz lielu karstumu.
/E, Linge, Salaspils. J. A. Jan-
sons, Vecpiebalga./

24413. Ja pie grāpja dibena ir
dzirksteles, tad ziemas laikā ir
auksts laiks, vasarā karsts.
/E. Barbaka, Rīga./

24414. Ja grāpim pie padibenes
ir uguns dzirkstelītes, tad ziemu
stiprs sals, vasaru jauks laiks.
/K. Corbiks, Valgunde./

24415. Ja katls piedeg - rītu
labs laiks.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./

24416. Ja no uguns ņemot po-
dam pielīp ogles jeb pirkstis, tad
būs vējš.
/S. Gūberts, 1688. g. 76./

24417. Kad kvēpi pie poda kvē-
lo, tad gaidāms vējš.
/K. Jansons, Plāņi./

24418. Kad podiņš džinkst uz
uguns, tad gaidāms auksts laiks.
/A. Gulbe, Burtnieki./