PRECĒŠANĀS.
24424. Melnmataini vīrieši iemīlē
un apprecē gaišmatainas sievietes un
otrādi.
/K. Jansons, Plāņi./
24425. Kad vecāko māsu ved
tautās, tad, pirms braukšanas uz
baznīcu, viņai jāizkustina istabā
kāds galds no agrākas vietas, tad
arī citas māsas drīz izvedīs.
/V. Ozoliņa, Laubere./
24426. Kad jauna meita iet pir-
mo reizi pie dievgalda, tad viņai
jāskatās uz vīriešiem, lai viņu drīz
izprecē.
/K. Jansons, Plāņi./
24427. Ja meita grib pie vīra
tikt, tad viņai baznīcā jāsēžas
vīriešu pusē.
/V. Spandegs, Pociems./
24428. Ja kāds jauns cilvēks
pūta tauri, tad tā bija zīme, ka
viņš grib precēties.
/J. G. Būtner, Inland. 1836. 140./
24429. Kad puisis taisījies pre-
cēties, tas, līdz ko baru izpļāva,
tad tūlīt ar tāšu tauri taurēja.
/G. Pols, Bauska./
24430. Kad gribot precēties, tad
nevajagot griezt maizi, tad izre-
dzētā vai izredzētais topot veci.
/A. Strode, Rudzēti./
24431. Ja puisis brauc sievas
lūkoties, tad viņam pa tiltu jā-
brauc lēnām, tad to meitu, ko no-
domājis, dabūs.
/M. Eglīte, Vijciems./
24432. Vajaga precēties jaunā
mēnesī, tad būs brūtgāns ar brūti
jauni, bet, ja vecā, tad veci.
/J. Rupjais, Asūne./
24433. Precēties vajaga pilnā
mēnesī, tad paliksi pilnīgs līdz ve-
cumam. Bet, ja precēsies vecāmē-
nesī, tad paliksi ātri vecs.
/A. Cirsis, Kalupe./
24434. Precinieki mēdza braukt
ceturtdienā.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./
24435. Kad precēs gāja, tad gai-
dīja pūļu vēju, lai labi izveiktos.
/D. L. f. 1888, 28. P. J. Rau-
davietis, Bērzaune./
24436. Ja sieviete grib izzināt,
uz kuru pusi viņu aizprecēs, tad
viņai jāiet uz tīrumu un jāsade-
dzina tur trīs deviņas k... spal-
vas. Uz kuru pusi vējš dūmus nes,
uz to pusi viņu aizvedīs.
/K. Jansons, Plāņi./
24437. Jaunekles un jaunekļi iz-
lieto šādu mēģinājumu mīļākā
(-kās) izzināšanai. Tai vai tam,
kas grib zināt vai uzdomātais (-tā)
viņu pretī mīlējot, izģērbjoties
jā-
novelk ar roku gar virsuzvalka
piedurknes malu. Ja pretmīlestība
būšot uzdomātā sirdī, tad tas (tā)
visvēlākais 12 stundu laikā nonāk-
šot pie viņa(-as) patērzēties.
/V. Strautiņš, Zelgauska./
24438. Kas iemīlējušie un grib
zināt, vai drīz apprecēsies, tiem
jāsaviļina div pakulu bumbiņas
un jāaizdedzina. Ja viņas degda-
mas paceļas gaisā, tad viņi drīz
apprecēsies.
/K. Jansons, Plāņi./
24439. Ja gada laikā saskaita
vienpadsmit baltus zirgus un trīs
skursteņslaučus, tad ar pirmo, kam
dos roku, būs jāapprecējas.
/V. Rozīte, Salaspils./
24440. Kad kāda pāra, kas grib
precēties, izjūk, tad saka, ka kāds
ar maitas pastalām vidū iegājis.
/K. Jansons, Plāņi./
24441. Kad kāda meita atraidī-
jusi puisi, un tas piesit pie durvju
stenderes savu p. (penis), piem., 5
reizes, tad tai meitai 5 gadi preci-
nieki nenāk.
/K. Jansons, Plāņi./
24442. Velns noplēš deviņi pāri
pastalu, kamēr viens pāris appre-
cējas.
/P. Š., Rauna./
24443. Velnam jānoplēš deviņi
pāri pastalu, kamēr viens pārs tiek
pie laulas.
/H. Skujiņš, Smiltene./
24444. Kamēr divi saprecējas -
velns noplēš deviņi pāri pastalu,
mēles taisīdams.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš
Sērpils. P. Š., Rauna./
24445. Velns no derībām līdz
laulībām nopleš deviņus pārus
kurpju, nēsādams ļaunas ziņas par
jauno pāri.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./
24446. Velns 99 pāras pastalu
noplēš, kamēr viena pāra appre-
cējas.
/K. Jansons, Plāņi./
24447. Pēlāji 9 pāras pastalu no-
plēš, kamēr viena pāra apprecējas.
/K. Jansons, Plāņi./
24448. Ja iecerētais(-tā) iet ar
citu, tad, lai viņus izšķirtu un da-
būtu sev, nemanot viņiem starpā
jāizber sāls.
/M. Hermakile, Ranka./
24449. Precinieks nosūta līgavai
kādu dāvanu, kurā vajaga būt arī
Holandes dālderim. Līgava negrib
dāvanu pieņemt. Ja viņa pavisam
atsakās, tad ir precības atraidītas;
bet ja beidzot tomēr pieņem, tad
ir dots solījums.
/Wo'chentliche Unterhaltungen,
Mitau, 1806./
24450. Lai sadzīvē naids neiz-
celtos, izredzētajam jādāvina nevis
cimdi, bet zeķes.
/J. A. Jansons, Rīga./
24451. Ja kāds grib precēties,
tad tas nosūta jaunā mēnesī savus
preciniekus uz to saimnieku, kur
brūte dzīvo, ar brandvīna pudeli.
Ja brūtgāns ir patīkams, tad pre-
cinieku pieņem, ja ne, tad sūta
atpakaļ.
/A. Fahne, Livland, 1875, 179./
24452. Rādīties braucot, jāpie-
sien zirgam cimdu pāris, lai pie
mācītāja laba laime.
/A. Raņķis, Garoza./
24453. Kad māte laiž savu meitu
pirmo reiz vietraugās, apskatīt
brūtgāna māju, tad apkūpina to
ar dūmiem, lai būtu svētība.
/L. Strute, Šķibe./
24454. Kad braukdams svo'tūs
precinīks redz vīnu starki pi muo-
jom, tad lai nasaprecej, tamdēļ ka
tymā pat godā jaunuo sīva nū-
miers.
/V. Pilipjonoks, Asūne./