24558. Melnā prusaka atrašana
nozīmē labu.
/L. Lauva, Lubāna./

24559. No mājas nevajaga iznī-
dēt lielos melnos tarakānus, tad
nav svētības mājās.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

24560. Prūšiem, lai tie drēbes
nekapā, mūrmalē liek ēdienu, kar-
tupeļus.
/K. Jansons, Vilce./

24561. Ja narro tarakānus, tad
tie guļot ēd miesā caurumus.
/E. Jēpe, Palsmane./

24562. Kad jaunā istabā sāk
krāsni mūrēt, pirmā mālu sauja
jāizsviež pa logu, tad prūšus iz-
sviež ārā.
/P. Š. Rauna./

24563. Kod ustobā pi saiminīka
atsarasīs sorkoni tarakāni, itei pī-
zīmēj lelu nalaimi. A ka atsarasīs
pi saiminīka ustobā malni tarakāni,
itei pīzīmēj tymā ustobā saiminī-
kam laimi uz bārnu.
/V. Podis, Rēzekne./

24564. Ka nu tovys ustobys nu
cepļa sorkoni tarakāni līn uorā un
taipat par durovim, itei pīzīmēj,
ka tymā uatobā byus tū dīn lomuo-
šona un pleišona.
/V. Podis, Rēzekne./

24565. Prusaki jānes uz krust-
ceļiem, tad tie iznīkst.
/E. Laime, Tirza./

24566. Ja māju grib atsvabināt
no tarakāniem, tad vienam tarakā-
nam piesien pie kājas diegu. Viens
vedējs tarakānu velk un otrs dzi-
nējs dzen līdz nākošu krustceli,
pēc kam visi tarakāni no mājas iz-
zūd.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./

24567. Lai prusakus iznīdētu,
tad vienam prusakam jāapmet
diegs ap kaklu un jāved uz krust-
ceļiem; visiem mājiniekiem jāiet
no pakaļas un jādzen.
/E. Laime, Tirza./

24568. Ja no mājas grib izdzīt
prūšus, tad vienam prūsim jāap-
sien diegs ap abiem matiem, jāaiz-
nes pats uz krustceļa un jāvelk pa
zemi, neskatoties atpakaļ. Ja kāds
prasa, ko tur velk, tad jāatbild:
"Cūka jāved uz kuili.'
/E.Zommere, Rauna./

24569. Prusakus var iznīcināt,
ja noķer vienu prusaku, piesien
viņam pie kājas diegu un nesme-
joties un atpakaļ neskatoties iz-
velk pa durvīm.
/J. Jakāns, Bebrene./

24570. Prūšus var izdzīt no mā-
jas, ja apņem vienam prūsim diegu
ap abiem priekšējiem matiem, velk
to uz durvu pusi un trīs reiz
uzsauc: "Nāc ārā !"
/E. Zommere, Rauna./

24571. Lai no mājas izdzītu pru-
sakus, tad viens jāpiesien diegā
un atpakaļ neskatoties jāaizjāj
līdz pirmam krustceļam ārpus ro-
bežas.
/V. Vintere, Matīši./

24572. Ja grib aizdzīt tarakā-
nus, tad piektdienas rītā jāpaņem
viens tarakāns un jāapsien ar sar-
kanu lentīti, jāaiznes uz krustce-
lēm un tur jāpalaiž vaļā.
/O. Grenševica, Vietalva./

24573. Ja prūšus grib izdzīt no
mājas, tad vienam prūšam jāuz-
met melns diegs uz ragiem, jāpie-
sien un jāaizdzen uz krusta ceļu,
kur tad jāsaka: "Citi bērinieki jau
aizgāja, ko tu vēl te gaidi !"
/K. Jansons, Plāņi./

24574. Ja kādā mājā daudz
prusaku un grib tos iznīdēt, tad jā-
ņem viens prusaks, ap to jāapsien
diegs, jāaiznes uz krustceliņu un
jāpalaiž vaļā.
/A. Skuja, Vestiena./

24575. Ja mājās daudz prūsa-
ku, tad kādi jānoķer un jāsamauc
uz salma. Tad pajem linu pave-
dienu, nes prūsakus uz krustce-
lēm, kur tos ar linu pavedienu per,
un saka: "Uz Prūsiju, uz Prūsiju!"
Tad prūsaki no mājām pazudīs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

24576. Ja mājās daudz tarakā-
nu, tad deviņi jāaiznes līdz krustce-
ļiem, atpakaļ neskatoties, tad ta-
rakāni māju atstās.
/A. Bulēne, Turaida./

24577. Prūšus varot tā no mā-
jas iznīdēt: paņemot vienu pāru,
aiznesot uz krustceļiem, noliekot
zemē un sakot: "Ejat nu jūs pa
to ceļu, es iešu pa to."
/K. Skujiņš, Bilska./

24578. Kad grib prūšus aizdzīt,
piesien pastalu ačgārni garā auk-
lā, aizbrauc līdz kaimiņa robežai
un tur ar pastalu trīs reizes piesit,
tad visi prūši aizbēg pie kaimiņa.
/A. Gulbe, Nogale./

24579. Deviņi pruslaki jāaiznes
jtras mājas daļā, atmuguriskis no-
turienes jāiet atpakaļ, lai tie iz-
nīkst.
/K. Jansons, Plāņi./

24580. Ja mājās piemīt prusaki,
tie kāda daļa jāsalasa kastītē (sēr-
kociņu kastītē), jāpiesien kastītei
aukliņa un jāaizvelk pie kādas ku-
picas uz krustceļiem, tad jānoliek
kastīte ar visiem prusakiem uz ku-
picas. Mājās nākot, nav brīv ska-
tīties atpakaļ, jo tad nekas neiz-
dosies. Ja atpakaļ neskatās, tad
visi prusaki aizejot no mājas.
/P. Eglīte, Priekuļi./

24581. Kad prūšus gribot no
mājas iznīdēt, tad vajagot vienu pā-
ru prūšu ielikt spičku kastītē un ar
visiem iet uz ciemu. Pa durvīm iek-
šā ejot vajagot prasīt: "Vai ciemiņus
aŗ gaidījāt?" Kad atbildot, ka
gaidījuši, tad prūšus neredzot va-
jagot izlaist ārā no kastītes. Prū-
ši tad no mājas aiziešot, bet tai
mājā, kur tie divi prūši aiznesti,
saradīšoties daudz prūšu.
/H. Srujiņš, Bilska./

24582. Kad kādās mājās ir prūšii, tad, lai
viņus izdzītu, vajag rīkoties šā: jāsalasa trijās
kastītēs, katrā pa deviņi prūši. Ceturtdienas vakarā
jāņem kruķis un jājāj trīs reizes gar to ēku, kurā prūši
iemetušies: beigās kastītes jāsviež uz kādas nodomātas mājas
pusi, uz kuru prūšiem jāaiziet. Tā tas jādara trīs
ceturtdienas vakarus.
/K. Corbiks, Bñrze./

24583. Lai izdzītu prusakus, tad vajagot nedaudzus ielikt
kādā kastītē, kura jānometot citā mājā zemē, bet
mājās ejot, neesot brīv skatīties atpakaļ.
/H. Lindberga, Veselauska./

24584. Lai prūšus iznīcinātu, tad pudelē ielej pienu,
liek tur prūšiem ielīst un tad ved pudeli pa trim
valstīm. /F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./

24585. Pudelē ielej drusku piena un tad liek tur prūšiem
salīst; tad pārved to pudeli pār trim valstīm.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./

24586. Ja grib no mājas izdzīt prusakus, tad trīs no tiem
jāaiznes uz kādu citu māju, tad arī citi turpu
pāriet. /M. Vētra, Jaungulbene./

24587. Kad mājā daudz tarakānu, tad ieliek trīs tarakānus
sērkociņu kastītē, aiznes uz svešām mājām un teic:
"Vai gaidījāt viesus?" Ja pateiks, ka gaidīja, tad
visi tarakāni pāries uz to māju, bet ja nepateiks,
tad nekas neiznāks. /J. Rupjais, Asūne./

24588. Ja grib prūšus iznīcināt, tad jānoķer viens,
jāsasien tam abas priekškājas un abas pakaļkājas
atsevišķi un jāizmauc cauri kociņš pienācīgā
resnumā. Divi cilvēki ņem uz pleciem un nes vakarā
uz kaimiņu mājām. Tur nonākuši saka: "Labsvakars,
vai ciemiņus aŗ gaidījāt?" Un ja atbild: "Kā nu
negaidīja", tad nemanot palaiž prūsi vaļā un ielaiž
krāsnī. Tad visi prūši pāries uz kaimiņu mājām.
/Z. Sēle, Sloka./

24589. Kad prusakus grib izskaust, tad deviņas dienas no
vietas 3 reizes dienā vajaga smalkiem bērza
žagariem prusakus ņipri pērt, pie tam pašam pērējam
gorīties un lunkani locīties un skarbā balsī dziedāt
vai skaitīt sekošo dziesmiņu: "Eit, prusaki, kur
jūs kurais iznācāt, pa slieksnīti, pa upīti, cits
pie cita žobelē." /K. Mūlenbacha man./

24590. Ja grib prusakus no mājām ārā dabūt, tad jāpaņem
no ceļa, kur miroņi vesti, skujas zariņu, ieiet
istabā un teikt: "Ejat, prusaki, līķi vadīt." Pēc
tam aiznest un nolikt skuju tai pašā vietā. Tad
prusaki pazudīs. /V. Priedīte, Mālpils./

24591. Kad bērinieki gar māju brauc, tad prūši jāper ar
žagariem un jāsaka: "Citi bērinieki jau aizbrauc,
ko jūs vēl te gaidait?" /K. Jansons, Plāņi./

24592. Prūši iziet, ja tos saslauka priekšautā un met
pakaļ garām vedamam mironim.
/Z. Lancmanis, Vecsaule./

24593. Ja prūšus grib izskaust, tad, mironu no mājas vedot,
krustis jāizslauka istaba un mēsli jāizmet uz ceļa,
kur mironu pāri ved. /K. Jansons, Pilda./

24594. Ja grib prusakus iznīcināt, tad ieliek tos kādā
kastītē un noliek uz ceļa, pa kuru ved mironi uz
kapiem. Prusaki drīz pēc tam izzudīs.
/L. Pilsētniece, Bebri./

24595. Lai prusakus izdzītu no mājām, tad ielika vienu
prusaku kastiņā un uzlika uz ceļa, pa kuru veda
mironu. /M. Navenickis, Zasa./

24596. Lai nabyutu brusaku, tad, kad vad nabašnīku, vajag
saslaucīt ustobu un izbiert uz ceļa, lai nabašnīks
puorbrauc puori. Vysi brusaki izabeidz.
/T. Beča, Preiļi./

24597. Kad mājā daudz tarakānu, tad ņem un saliek blaku
abas vīzes, ieliek divus tarakānus un velk vīzes
divas reizes pāri sādžai. /J. Rupjais, Asūne./

24598. Prusakus ieliek vecā vīzē, un kad mironi ved garām,
tad liek kādam iet ar vīzi pakaļ jeb piesien
pēdējam vezumam un saka: "Ej nu, dēls, skrien
bēriniekiem pakaļ ar prusakiem."
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

24599. Lai izdzītu brusakus, tad ieliek vienu vecā vīzē,
velk vīzi ačgārni uz dzied: "Nu gribam mēs to līķi
rakt..." /A. Zālīte, Bērzpils./

24600. Lai iznīdētu brusakus, tad ieliek vienu brusaku
vīzē, velk vīzi ačgārni un dzied: "Nu gribam mēs
to līķi rakt..." /L. Reiteris, Lubāna./

24601. Lai iznīcinātu prusakus, tad prusaks esot jāieliek
vīzē un vīze otrādi jāvelk no istabas, tad citi
prusaki ejot tam pakaļ. /G. Pols, Bauska./

24602. Lai nabyutu brusaku, tad vajag pajemt napuoru
skaitu brusaku, pīm. 1, 3, 5 u. t. t., īlikt veizē
un atsprēkliņ izvilkt uz kristcelem. Tad vysi
izgaistūt. /T. Beča, Preiļi./

24603. Vīnu brusaku vajag īlikt veizē vai puorsnē un
nasavierūt vilkt uorā par ustubas slīksni. Juo
valkūt naizkreit, tad izavad. /T. Beča, Preiļi./

24604. Jāieliek prusaku tēviņš pastalā, kura atpakaļ
neskatoties ačgārniski jāvelk pār robežu.
/P. Atspulgs, Rauna./

24605. Lai iznīdētu brusakus, tad liek kādus līdzi mironim
uz kapsētu vedot. /E. Zirnītis, Lubāna./

24606. Ar to ūdeni, ar ko mironis mazgāts, vajaga apslacīt
istabas sienas, griestus un grīdu, tad tur
izbeigsies visi prūši un blaktis.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24607. Kad līķi ved no mājas, pakaļ jāsviež prusaki,
blaktis, tad šie kukaiņi mājās izbeidzas.
/R. Kalniņš, Lubāna./

24608. Ja grib iznīcināt prusakus un circeņus, tad, kad
redz braucot bēru gājienu, jānoķer kādi, jāapnes
trīs reizes ap istabu un jāsviež pakaļ.
/A. Pliens, Meirāni./

24609. Kad gar mājām ved mironi, jāņem ūdens un jāšļaka
uz prūšiem, tad viņi iešot mironim līdz.
/K. Lielozols, Nīca./

24610. Prusakus un citus kustoņus var izdzīt no dzīvokļa,
ja tos laista ar ūdeni, kurā mirons mazgāts.
/M. Navenickis, Zasa./

24611. Ūdens, kurā mironis mazgāts, noder prusaku
izdzīšanai. /V. Miķelāns, Asare./

24612. Ar pērkona lietu vajaga izslacīt aizkrāsni, jo tad
tarakāni un circeņi nedzīvojot. /E. Laķis, Ozoli./

24613. Jāpaņem no trim kapiem pa saujiņai zemes un
jāuzsviež mājās uz cepļa, tad izies taraki.
/O. Darbiņš, Birži./

24614. Lai prusaki neaugtu, tad kapu smiltis jāuzsviež uz
krāsns. /E. Laime, Tirza./

24615. Kad mironi ved gar māju, tad vajaga no zirga
pakaviem izkritušos mēslus uzmest uz krāsns, lai
nobeidzas visi prusaki. /K. Zilberts, Meņģele./

24616. Ja grib prūšus no mājām iznīcināt, tad piektu
vakaru vajaga smiltis nest no tāda kalna, kas ir
pret rītiem. /I. Upenieks, Skrunda./

24617. Ja mājās ir prusaki, circeņi u. tml., tad no katra
vienu vajaga iebāzt salmiņā un nolikt uz ceļa, pa
kuru vedīs kādu līķi. Tad mājā to vairs nebūs.
/J. Austrums, Krape./

24618. Ja uz krustcelēm, kur pašlaik brauc bērinieki,
uzlaiž prusakus, tad tie pavisam atstāj šo māju.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

24619. Ja gar mājām ved kādu mironi, tad jāņem slota un
slaukot jāsaka: "Prūši un blaktis, ārā no mājas!"
Tad prūši aiziet mironim līdzi.
/V. Holcmane, Vandzene./

24620. Lai prusakus iznīdētu, tad kapa rokamās lāpstas
jāmet uz krāsns. /E. Laime, Tirza./

24621. Lai izskaustu prusakus, tad jāmet uz krāsns augšas
visu, ko dabū uz ceļa no zirga lietām, kā valga
gabalus, pakavus u. t. t. /A. Leimane, Mārsnēni./

24622. Prusaki aizbēg, ja uz krāsns augšas uzsviež žagarus
no mārku slogiem. /E. Jēpe, Palsmane./

24623. Ja prusaki esot istabā, vajagot aiz krāsns aizmest
bērza slotu, tad visi prusaki izejot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

24624. Vajaga saķert vienu baltu prūsi un, kad atbrauc
precinieki, ietīt viņu zirgu krēpēs. Ja precinieki
nav gaidāmi, tad to prūsi apsien ar baltu diegu un
visi mājas cilvēki to velk pie tā diega pa durvīm
laukā. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24625. Lai prusaki iznīktu, tad jānoliek uz krāsns zirgu
paugas. /G. Pols, Skaistkalne./

24626. Kur starkanti, tur čūskas jāienes, lai tie pazūd.
/K. Jansons, Plāņi./

24627. Nosista čūska, nevienam mājiniekam nezinot,
jāuzliek uz krāsns augšas, tad vislabāki var prūšus
no mājas iznīdēt. /E. Zommere, Rauna./

24628. Jāuzsviež uz krāsns, nevienam neredzot, beigta
čūska, tad prusaki izzūd. /P. Atspulgs, Rauna./

24629. Ja istabā ir prusaki, tad jāglabā uz krāsns augšas
čūskas āda, no tās tad visi prusaki izbēgs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

24630. Lai prusaki iznīktu, tad svešam cilvēkam (kas tanī
mājā nedzīvo) jāmiez uz krāsns. /E. Laime, Tirza./

24631. Kad iet jaunā vietā dzīvot, tad ir jāsaka: "Tagad
es še dzīvošu un valdīšu, bet jūs visi, kas še esat,
triju dienu laikā laukā!" Tad nebūs vairs ne
brusaku, ne circeņu, ne citu kādu kukaiņu.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

24632. Lai prusakus izdzītu, tad var tos vai nu tieši
aiznest otra mājā, jeb arī otra daļā. Atstājot
jāpiesit ar spieķi trīs reizes un jāsaka: "Ejat
tur, kur jūs Dieviņš vedīs." /A. Bērziņa, Aloja./

24633. Prusakus var iznīcināt, kad Mārtiņa vakarā, citiem
cilvēkiem istabā neesot, uzkāpj uz cepļa un saka:
"Es jums, puiši, atsaku, ejiet projām", tad visi
iznīks. /J. Apsalons, Sēļpils./

24634. Prūšus varot aizdzīt, ja noliekot maizes gabaliņu
un sakot: "Nāciet nu visi ēst, un taisāties uz
tirgu!" /A. Kundziņa, Talsi./

24635. Kad baznīcēni iet no baznīcas ārā, tad ņem prūšus
trīs reiz deviņās vietās (kopā skaitīt nedrīkst)
un met pa logu laukā ar šādiem vārdiem: "Ejat tur,
kur baznīcas ļaudis iet!" /Z. Lancmanis, Code./

24636. Ja grib, lai brusaki iznīktu mājā, tad vajag dažus
svētdienā aiznest uz baznīcu un palaist vaļā, tad
iznīks. /N. Zvirgzdiņa, Lubāna./

24637. Ja prūšus grib izdzīt, tad pirmajam sniegam uznākot
trīs reiz pa trim sniega pikām jāsper istabas sienā
un jāsaka: "Kas iekšā, tas ārā; kas ārā, tas
iekšā!" Pēc katras sniega pikas jāiet atsevišķi
pakaļ. /K. Jansons, Plāņi./

24638. Lai izdzītu no mājām prusakus, kāds kukainis
jānoķer un jāaiznes uz kaimiņiem vai arī jāiebāž
svešniekam kabatā, tad pārējie nozudīs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

24639. Prūši iznīkst un pazūd, ja kādam ciemiņam tos
nezinot iebāž ķešā. /K. Jansons, Plāņi./

24640. Prūši izbēg no mājas, ja piecus no viņiem ieliek
žīda vezumā, viņam pašam nezinot.
/K. Jansons, Plāņi./

24641. Prusakus var no istabas izdzīt, kad kādu neziņus
iebāž žīda paunā. Prusaki tad tūlīt nīkst un zūd.
/A. L.-Puškaitis./

24642. Lai prusakus iznīdētu, tad vajagot dažus ielikt
žīdam vezumā. /J. Līnis, Taurene./

24643. Lai prusaki neaugtu, tad daži prusaki jāieliek
sērkociņu kastītē un kastīte žīdam vezumā.
/E. Laime, Tirza./

24644. Ja tarakānus grib izdzīt, tad viens jānoķer un
nezinot jāieliek žīda paunā, tad aizies arī citi.
/A. Užāne, Skujene./

24645. Ja prusakus ieliek žīdam vezumā, tad viņi iznīkst.
/P. Atspulgs, Rauna./

24646. Lai prusakus iznīdētu, tad viens prusaks jāielaiž
žīda zirga ausī. /E. Laime, Tirza./

24647. Vajaga saķert trīs prūšus un ielikt tos žīda zirgam
ausī. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24648. Lai izskaustu prusakus, tad jānoķer triji balti
prusaki un tie jāieliek lupatu žīda zirga ausī.
/A. Leimane, Mārsnēni./

24649. Prusaki aizbēg, ja kāds, citiem nezinot, iebāž
vienu prusaku žīda zirga ausī.
/E. Jēpe, Palsmane./

24650. Lai izdzītu brusakus no mājām, tad jāielaiž brusaks
žīda vāģiem kreisajā asī. /L. Aizpurve, Lubāna./

24651. Lai iznīdētu brusakus, tad kādus ieliek žīdam paunā.
/E. Zirnītis, Lubāna./

24652. Kad prūšus grib izdzīt no mājas, tad kādi prūši
jāiesien lupatiņā un tā jāiesien baltam zirgam
astē, ar ko žīds apkārt braukā. Kad žīds izvazās
prūšus pa pasauli, tad no pirmās mājas viņi izzudīs.
/E. Zommere, Rauna./

24653. Trīsdeviņi prūši jāaiznes uz krustceļa, jāpārmet
par plecu, bet uz māju nākot nedrīkst atpakaļ
skatīties, tad viņi izbēg no mājas.
/K. Jansons, Plāņi./

24654. Prūšus no mājām var izdzīt, ja mīklu, kas pielipusi
pie abras dibena, atkasa un sadedzina un palikušos
pelnus izber uz ceļa; tad prūši aizejot uz tām
mājām, kas pirmais brauc pāri.
/M. Koškina, Elēja./

24655. Prūšu dzinējiem vajaga būt diviem. Viens vārsta
durvis un prasa: "Kur prūši?" Otrs atbild: "Kāzās!"
Pirmais prasa: "Ko viņi tur dara?" Otrs atbild:
"Viens otru ēdas." Pirmais: "Lai tad viņi ēdas,
kamēr visi izēdas!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 161./

24656. Ja, istabu slaukot, saka: "Bēg, bēg, karš nāk!" -
tad prūši aizbēg uz mežu. /V. Holcmane, Vandzene./

24657. Lai izbaigtu prusakus, daži dora tai: pajam maiyes
luopstu, saslauka cepļa prīkšā nūkrytušuos lopas
pēc maizes izvilkšonas uz luopstas, tad uzslauka
viersā kaidu prusaku un mat korstā ceplī. Tai dara
treis reizes. Pa tū laiku vīns stuov uorā aiz
atvārta lūga un treiskuortīgi prosa: "Kū tī cep?"
"Prusakus!" "Cep, cep, kam izcaptu!" Pēc tam juotur
tys pat lūgs vaļā. Par zynuomu laiku prusaki izejūt.
/C. Apšenieks, Bērzpils./

24658. Prūšus var aizdzīt, ja ar vecu riteņa gabalu
piedauza pie mūra, kur viņi mīt, un sauc: "Tiš,
tirgū, tiš tirgū!" /A. Didriksone, Nogale./

24659. Lai prusakus iznīcinātu, tad esot jāiesāk vīt
pātaga no pirmā gavēņu piektvakara un jābeidz Lielā
piektdienā. Tad tūlīt ar to vajagot izpērt visus
kaktus un nomest pātagu uz ceļa. Kas to paņems,
tam aizies visi prusaki. /G. Pols, Baldone./

24660. Prūši jāsaliek sērkociņu kastītē un jāaiztaisa
cieti. Kad pirmo reizi iebrauc zirgu, tad jābrauc
ar šo kastīti tik tālu, kamēr zirgs griežas atpakaļ
uz māju. Tad kastīte jāizsviež ārā un uz māju
braucot nav jāskatās atpakaļ. Viss tas jāizdara
slepeni. Tad prūši tai mājā izbeigsies.
/J. Lazdāns, Kalupe./

24661. Ja grib atsvabināties no prusakiem, tad vajag kādu
iebāzt balta zirga kreisā ausī un prusaki pazudīs.
/V. Greble, Valka./

24662. Lai prusaki iznīktu, tad viens prusaks jāielaiž
balta zirga ausī. /E. Laime, Tirza./

24663. Ja istabā ir daudz prusaku, tad viņus var tā
izskaust: jāglabā uz krāsns augšas zirga nags, tad
visi prusaki izbēgs. /H. Skujiņš, Smiltene./

24664. Kap prusaku nabyutu, vajag uz ceļa atrastū rotu
topu atnest uz sātu un uzlikt uz cepļa, tod prusaki
aizbēgs. /L. Švandere, Mērdzene./

24665. Ja tarakānus grib iznīdēt, tad aizkrāsnē jāliek
kāda nodeguša pirts pagale, salūzuša vāģa rata
atliekas vai arī daži tarakāni jāaiznes uz
krustceļiem. /E. Brīnums, Rūjiena./

24666. Prusakus var iznīdēt tā: ja ceļā atrod ragavu
piegriezeni, tad tas jānes mājā un nesot visu laiku
paklusu jāsaka: "Gāju un atradu." tad, kad neviens
neredz, piegriezenis jāuzsviež uz krāsns un trīs
reizes jāsaka: "Veci ciemiņi ārā, jauni iekšā!"
/E. Laime, Tirza./

24667. Ja prusakus grib iznīdēt no mājas, tad vajaga kādus
noķert, sakaltēt, sadedzināt un ar tiem dūmiem
izkvēpināt istabu. /St. Kokins, Eglūna./

24668. Kad arājs pirmo reiz pavasarī tīrumā ar, tad no
turienes slepeni jāpaņem zeme un tā jāsviež uz
prūšiem, lai viņi iznīktu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24669. Tīrumā jāuzmeklē nolūzis ecēšu zars, un tas
jāpārsviež pār mājas jumtu, tad prūši izzūd.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24670. Ja prusakus grib izdzīt, tad pavasarī arājam, pirmo
vagu dzenot un citiem cilvēkiem neredzot, jāpagrābj
sauja zemes un jāizkaisa tur, kur prusaki mīt. Tad
viņi izzūd. /J. Avotiņš, Vestiena./

24671. Kad ar zemi, tad jānoņem zirgam no kājām tās zemes,
kas tur pielipušas, un jāuzmet istabā uz krāsns.
Tad tur izbeigsies visi prūši.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24672. Kad arājs iet pirmo reiz art, arājam neredzot,
jāpaņem gabals uzartās velēnas, un tas jāuzsviež
istabā uz prūšiem. Tad izzudīs visi prūši.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

24673. Prūšus varot tā izdzīt no mājas. Pavasarī, arājam
pirmo vagu dzenot, vajagot tam neredzot paņemt
pirmo velēnu un uzlikt uz krāsns augšas.
/H. Skujiņš, Bilska./

24674. Lai prusakus iznīdētu, tad pavasarī, arājam pirmo
vagu dzenot, jānozogot pirmā velēna un tā
jāuzliekot uz maizes krāsns augšas. Prusaki tad to
gadu iznīkšot, un arī mušu būšot maz.
/D. Dama, Smiltene./

24675. Ja daudz prusaku, tad pavasarī, arājam neredzot,
no pirmās vagas jāpagrābj smilšu sauja un ar tām
jāizkaisa istaba. /V. Johansone, Liepa./

24676. Prūšus un circeņus var izdzīt no mājas no mājas
vecā mēnesī, trīs piektdienas vakaros katrā reizē
izgriežot trīs ādas gabaliņus un iesviežot tos
ugunī; tad tur nebūs vairs ne circeņu, ne prūšu.
/A. Drāzniece, Nīca./

24677. Kad istabā esot pulka prūšu, tad mēneša beidzamo
piektdienu, kad saulīte ejot zemē, vajagot vienam
skriet trīs reizes apkārt istabai pa lauku un otram
stāvēt uz vietas. Skrējējam nu vajagot stāvētājam
prasīt: "Ko jūsu sarkanie vācieši dara?" Šim
vajagot atteikt: "Vakariņas ēd." Tad atkal pirmais
lai teicot: "Drīz viņi apēdīs cits citu." Tad visi
prūši pazūdot, bet ja smejoties, tad prūši paliekot
dzīvi. /J. Daizis, Nīca./

24678. Prusakus var izdzīt tā. Rudeni pēc labības pļaujas
vienam jāņem izkapts un istabā jāpļauj. Otrs prasa:
"Ko tu tur pļaun?" Tas atbild: "Prusakus pļaunu."
Otrs tad nosaka: "Pļaun, pļaun, kamēr izpļaun!"
/E. Laime, Tirza./

24679. Ja kādā mājā ir daudz prūšu, tad vajaga atrast uz
ceļu trīs vīriešu darba lietas un tās sadedzināt.
/J. Atteka, Nīca./

24680. Kas tarakānus grib no dzīvojamām mājām izdzīt, tam
Jurģos, kad no turienes kādi iedzīvotāji aiziet,
no tiem tanī dienā jānozog bikses, ar kurām
jāvēdinās tarakānu apdzīvotos kaktos un jāsaka:
"Tiš, tiš, tiš! Citi jau prom... Ko jūs vēl te
gaidāt?" /J. Jansons, Plāņi./

24681. Ja prūšus ar uguni dedzina, tad viņi zeķes un
cimdus ēd. /T. Rigerte, Brunava./

24682. Kas prūšus dedzina, tos viņi guļot apgrauž.
/K. Jansons, Plāņi./

24683. Kurš tarakus dedzinot ar uguni, to viņi sevišķi
stipri kožot. /O. Darbiņš, Birži./

24684. Kad velk linus no mārka un drēbes tiek ar linu
ūdeni, tad viņas vajaga pačorē kaltēt, lai visi
starakanti izbēgtu. /H. Skujiņš, āumeisteri./

24685. Prusakus var iznīcināt ja istabu dūmo ar linus
slodzītiem zariem. /J. Jakāns, Bebrene./

24686. Kas nejauši prusaku apēd, tam vēders uzpūšas.
/K. Jansons, Vijciems./

24687. Lai izdzītu brusakus no mājas, tad katrā stūrī šinī
istabā jāiemet jaunais sniegs.
/L. Aizpurve, Lubāna./

24688. Kad prūši skraida, būs vējš; kad tie rindā iet,
sniegi nāk. /K. Jansons, Latgale./

24689. Kad tarakani rāpo pa sienu, tad gaidāms auksts
laiks. /K. Lielozols, Nīca./

24690. Kad prūši rāpā gar sienām, tad auksts laiks gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./

24691. Ja prūšus sprādzē jaunā mēnesī, tad viņus nevar
nosprādzēt, bet ja vecā mēnesī, tad prūšus var
nosprādzēt. /P. Jaunzemis, Nīca./

24692. Prūšiem boraks jāliek vecā mēnesī un ceturtdienā,
tad prūši iznīkst. /M. Biša, Vijciems./