PUPUTIS.

24894. Tautā pastāv māņticība, ka tas, kas badadzeguzi
rītā tukšā dūšā dzird tutinām, paliek slims, un ka
tanīs gados, kur bada dzeguze īsti bieži tutina,
izcelsies mēris un lipīgas sērgas.
/O. von Lōvis, Ievērojamākie Baltijas putni./

24895. Ja pupute aizdzied, tad dvaša smird. [Sal.
dzeguze.] /M. Navenickis, Zasa./

24896. Ja pupete no rīta aizpupeto, tad smirdēs dvaša.
/J. Apsalons, Sēļpils./

24897. Kad aizpupo pūpīte, tad smirdot dvaša.
/A. Strode, Rudzēti./

24898. Kad pūpiķis aizpūpina, tad dvaša smird.
/R. Bērziņš, Džūkste./

24899. Ja pupete aizpupo, tad dvaša smird.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

24900. Pavasarī jāsargās, lai pupete neaizdziedātu
cilvēku, tad visu gadu mute smirdēs.
/I. Indāns, Gārsene./

24901. Ko no rīta tukšā dūšā pupiķis aizpupina, tam blusas
aug. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

24902. Ja aizsmakusi bada dzeguze aizkūkoja, tad cilvēks
aizsmaka. /J. Rubenis, Ērgļi./

24903. Ja bada dzeguze aizkūko cilvēku tukšā dūšā, tad
tai gadā jāmirst. /E. Vēvere, Ļaudona./

24904. Kad pupetes nāk uz laukiem, tai gadā būs maz pupu.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sēļpils./