PŪRS (brūtes).

25270. Brūtei pūrā jāliek tikai neatadīti ( nenorauti)
cimdi un zeķes. /K. Jansons, Plāņi./

25271. Kad briutes pyuru nas, tad navar likt uz slīkšņa;
tad dzeive byus slikta. /T. Nagle, Varakļāni./

25272. Kad jaunais vedējs nesa ārā brūtes pūru, tad tam
bija jāuzliek uz pūra vāka zelta gabals.
/G. Pols, Vecgulbene./

25273. Meitas pūru aizvedot, skapī jāieliek akmens, lai
neatšķirtos no vecākiem. /H. Krastiņa, Unguri./

25274. Kāzās visi pūri bijuši pārklāti ar baltiem palagiem
un ar garām dzīparu jostām apsieti, bet brūtes pūrs
pazīšanas dēļ bijis vēl ar staipekņiem izpušķots.
Uz visām tīnēm sēdējuši cilvēki viršu un pie visiem
tad arī notikusi kaulēšanās.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

25275. Otrā kāzu dienā vedēji ņēma brūtes pūru: tīni,
aitas un arī govi, kuru gan mēdza vest brūtes
māsas, un brauca uz brūtgāna māju. Pūru vedot,
vedēji brūtes galā "zaga", ko varēja (karotes,
kausus, kannas, glāzes), un ja neatņēma, tad
aizveda uz brūtgāna māju. /J. Rubenis, Bērzaune./

25276. Kad pyuru vad, juosagulst viersā, lai cytys muosys
uotruok vad. /A. Borozinska, Barkava./

25277. Sestdien pēc pusdienas brūtgāns ar saviem biedriem
un kādu vecāku cilvēku brauc uz brūtes māju pēc
pūra. /Mājas Viesis, 1861, 237./

25278. Pūru ved ceturtdienās, sestdienās. /P. Š., Rauna./

25279. Kad, pūru vedot, ceļā notiek kāds sarežģījums,
piem., zirgs paklūp, groža izgrožojas u. t. t.,
tam neesot laimīga dzīve; bet ja zirgs izjūdzas,
tad tie šķiršoties. /G. Pols, Vecgulbene./

25280. Bryutis pyura gūvu nadreist slaukt, tod vysu laiku
gūvis byus kai izslauktas.
/A. Borozinska, Barkava./