PŪRS (brūtes).
25270. Brūtei pūrā jāliek tikai
neatadīti ( nenorauti)
cimdi un zeķes. /K. Jansons, Plāņi./
25271. Kad briutes pyuru
nas, tad navar likt uz slīkšņa;
tad dzeive byus slikta. /T. Nagle, Varakļāni./
25272. Kad jaunais vedējs nesa ārā
brūtes pūru, tad tam
bija jāuzliek uz pūra vāka zelta gabals.
/G. Pols, Vecgulbene./
25273. Meitas pūru aizvedot, skapī jāieliek
akmens, lai
neatšķirtos no vecākiem. /H. Krastiņa, Unguri./
25274. Kāzās visi pūri bijuši pārklāti
ar baltiem palagiem
un ar garām dzīparu jostām apsieti, bet brūtes
pūrs
pazīšanas dēļ bijis vēl ar staipekņiem
izpušķots.
Uz visām tīnēm sēdējuši cilvēki
viršu un pie visiem
tad arī notikusi kaulēšanās.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
25275. Otrā kāzu dienā vedēji
ņēma brūtes pūru: tīni,
aitas un arī govi, kuru gan mēdza vest brūtes
māsas, un brauca uz brūtgāna māju. Pūru vedot,
vedēji brūtes galā "zaga", ko varēja
(karotes,
kausus, kannas, glāzes), un ja neatņēma, tad
aizveda uz brūtgāna māju. /J. Rubenis, Bērzaune./
25276. Kad pyuru vad, juosagulst
viersā, lai cytys muosys
uotruok vad. /A. Borozinska, Barkava./
25277. Sestdien pēc pusdienas brūtgāns
ar saviem biedriem
un kādu vecāku cilvēku brauc uz brūtes māju
pēc
pūra. /Mājas Viesis, 1861, 237./
25278. Pūru ved ceturtdienās, sestdienās. /P. Š., Rauna./
25279. Kad, pūru vedot, ceļā notiek kāds
sarežģījums,
piem., zirgs paklūp, groža izgrožojas u. t. t.,
tam neesot laimīga dzīve; bet ja zirgs izjūdzas,
tad tie šķiršoties. /G. Pols, Vecgulbene./
25280. Bryutis pyura gūvu
nadreist slaukt, tod vysu laiku
gūvis byus kai izslauktas.
/A. Borozinska, Barkava./