PUTNI.

24934. Lai nikni putni nekristu virsū jauniem mājas
putniem: cāļiem zoslēniem, pīlēniem u. c., tad,
pirmo reizi tos ārā laižot, ņem katru cālēnu, bāž
azotē un liek, lai tas nokrīt pa pliku miesu zemē,
pie tam teic šādus vārdus: "Kraukļi, vārnas,
žagatas, vanagi, lapsas, ļauni skaudīgi cilvēki,
mīliet šos manus putniņus kā paši savus bērnus!
Neēdiet šos manus putniņus kā jūs savus bērnus
neēdat!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 161. P. Alauns, Rīga./

24935. Ja māju putnus laiž pirmo reizi ārā, tad no katra,
vai vismaz no tā putna saimnieka, piem., no gaiļa,
zosu tēviņa vai pīļu tēviņa, jāizrauj pa spalvai
(vislabāki trīs, un jāpārsviež pār laktu, lai
vanagi un citi plēsēji putnus nesaplosītu.
/A. Ansone, Skrunda./

24936. Putnu kūts mēsliem mēsloja kaņepju dārzu, lai labi
augtu. /H. Skujiņš, Smiltene./

24937. Ja putniņš pielaižas pieloga, būs ziņa no tāluma.
/V. Bērziņa, Priekule./

24938. Ja putniņš pie loga piesitas, būs kāda svarīga
vēsts. /A. Zandere, Dole./

24939. Ja putns uzmeties uz loga čivina, tad būs kāda
ziņa. /A. Cirsis, Kalupe./

24940. Ja putniņš pieskrej pie loga, tad būs vēstule.
/A. Skuja, Vestiena./

24941. Kod putneņš, skraidādams pa uoreni, daskrīn pi
tova lūga, sāstas uz lūga, ar kņābeiti syt styklā,
itei pīzīmēj, ka byus dreiži veistuls vai gruomota.
/V. Podis, Rēzekne./

24942. Ja putneļi laižas gar logiem, tad no tām mājām
kādam drīz būs jāmirst. /J. Atteka, Nīca./

24943. Ja putniņš pie loga piesitas, tad viņš nes jaunas
ziņas. /L. Seržante, Aloja./

24944. Kad kāds putniņš pie loga piesitas, tad viņš
paziņo, ka kāds no radiem ir miris. /P. Š., Rīga./

24945. Ja putniņš grabinās pie loga, tad viņš nes ziņu no
kāda radinieka jeb drauga, kurš tanī brīdī mirst.
/K. Corbiks, Bērze./

24946. Ja kāds putniņš ielaižas pa logu istabā, sagaidāma
priecīga vēsts. /E. Brīnums, Rūjiena./

24947. Ja kāds putns pielaižas pie loga, tad nozīmē drīz
jaunas ziņas sajemt. /A. Auziņa, Jaunrauna./

24948. Ja kāds putns ieskrien vai knābājas logā, gaidāmi
viesi. /A. Aizsils, Zilupe./

24949. Ja putns ieskrien istabā, tad sagaidāma laime.
/A. Zvejniece, Piebalga./

24950. Meža putni nākot tūlu (tuvu) klāt tikai pie laba
cilvēka. /P. Š. jun., Mārsnēni./

24951. Ka putni dzīvā cilvēka tūlumā, kad viņš strādā,
tad būs bagāts gads. /K. Veinberga, Aumeisteri./

24952. Kurš zemnieks mīļo putniņus un citus mazus
dzīvniekus, tam zirgi un lopi labi izdodas.
/Zemes Spēks, 1932, 28, 477./

24953. Ja meža putni nāk uz tīrumiem un mājām, tad ir
gaidāma laba raža. /S. Gūberts, 1688./

24954. Kad būrītī naglas, tad putniņi nelienot.
/M. Valts, Nīca./

24955. Ja putnu būrīti piesit vai nu pie mājas, vai pie
kārts, tad caurums nedrīkst būt pret ziemeļiem,
bet tam jābūt pret dienvidiem, lai putni lien
iekšā. /K. Lielozols, Nīca./

24956. Priekš aizlaišanās uz siltām zemēm, putni noturot
marjāžu (sapulci). Viņi ņemot līdz tikai veselus
putnus, kas spēj aizlaisties. Kas nevarot ceļu
izturēt, tiem jāpaliekot tepat un jānobeidzoties.
/A. Vaskis, Tukums./

24957. Laižoties jaunās dzērves, ceļa nezinādamas, prasot
- "kur? kur?", bet vecās atbildot - "tur! tur!"
/P. Š. jun., Vidzeme./

24958. Mazu pelēku putniņu, kas čirkst kā circenis, sauc
par aukstuma putniņu. Kad tas putniņš čirkstot,
tad būšot auksts laiks. /T. Ziemele, Smiltene./

24959. Ja putni koku galos tup, tad tas ir uz aukstu laiku.
/Skolnieki, Limbaži./

24960. Ja putni laižas zemu, tad būs auksts laiks.
/M. Valts, Nīca./

24961. Ja meža putni laižas zemē, ātri būs ziema.
/M. Kalniņa, Vandzene./

24962. Kad putni no rīta agri dzied, tad būšot lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

24963. Ja putni peras pa smiltīm, tad būs lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

24964. Ja putni rindā satupuši uz zariem, gaidāms lietus.
/J. Ķikuts, Nīca./

24965. Ja putni tup pazarē, tad gaidāms silts laiks.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

24966. Ja meža putni salasās māju tuvumā, tad gaidāms
lietus. /E. Līdeka, Lubāna./

24967. Ja ezermalā parādās ūdens putni, tad sagaidāmi
plūdi. /E. Medene, Meirāni./

24968. Kad ūdens putni pa ūdeni peras un kliedz, kad
vārnas mazgājas un vakarā stipri brēc, kad žagatas
un kovārņi pa rītiem kliedz, kad pūces labā laikā
stipri brēc, kad bezdelīgas pa ūdens virsu
laizdamās ar spārniem aizkar ūdeni, tad būs lietus.
/S. Gūberts, 1688./

24969. Kad putni ir februarī trekni, tad vēlāku būs daudz
sniega. /S. Gūberts, 1688./

24970. Ja putni rudenī ir trekni, gaidāma auksta ziema.
/K. Palteris, Nītaure./

24971. Ja putni rudeņos ir liesi, būs lēna ziema.
/K. Palteris, Nītaure./

24972. Ja putni bleškuos - uz slektu gaisu.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

24973. Kad pradēj lēkāt kuopā iš viena klupa, ta gūstam
lietus. /A. Šlesere, Kuršu kāpas./

24974. Lietus putni kad švilpo, lietus būs.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./

24975. Kad ūdens putni brēkdami mazgājas, kad vārnas
mazgājas un stipri brēc, kad pūce labā laikā brēc,
kad žagata no rītiem brēc, kad bezdelīgas no rītiem
lido pa ūdens virsu un ar spārniem tur iesit, tad
drīzumā gaidāms lietus. /K. Jansons, Plāņi./

24976. Ja vasaru putni taisa sapulci, tad gaidāms lietus.
/V. Saulīte, Ādaži./

24977. Ja putni peras pa ūdeni, tad līs lietus.
/L. Strute, Šķibe./

24978. Ja putns mazgājas, otrā dienā būs lietus.
/A. Biedriņa, Alūksne./

24979. Ja putni peras pa peļķi, tad būs lietus.
/M. Šķipsna, Gulbene./

24980. Lietus būs, kad jūras putni jeb ķikots laižas no
jūras pa upēm uz augšu. /K. Bika, Gaujiena./

24981. Jo putniņi dzeivuoj pa kolnim, tad laiks byus lobs,
jo pa pļavuom tad leits. /M. Apeļs, Stoļerova./

24982. Ja putni lidojot vingrina spārnus (šūpojas),
sagaidāma vētra. /A. Liepiņš, Bērzaune./

24983. Ja putniņi dzied, būs silts laiks.
/V. Juoņus, Pustiņa./

24984. Kad melni putni bariem skraida, tad būs karš.
/V. Arbidāns, Latgale./

24985. Ja putni perē, tad nevarot svilpot, jo perēšana
neizdodoties. /F. Pārups, Zante./

24986. Ka putnys pataisa tovā mojā sev perekli, itei dēļ
saimnīka pīzīmēj lelu laimi. A ka putnys nu tuo
saimnīka muojis sovu perekli puornas uz cytu vītu,
tad itei pīzīmēj, ka pi tuo saimnīka byus lela
nalaimja, vai smerts saimnīka, vai sadegs juo muoja.
/V. Podis, Rēzekne./

24987. Kad ļaudis iet no baznīcas ārā, tad jāliek putni
perēt. /R. Straudovskis, Lielplatone./

24988. Lai bērni varētu pavasarī putniņus atrast, tad
viņiem jāliek skaidiņas ugunskurā un vecākiem
vakaros kājas jānoaun. /G. Pols, Skaistkalne./

24989. Kad uziet putnu ligzdu, tad nav brīv oliņas vai
bērniņus aiztikt rokām, muti vaļā turēt, runāt vai
zobus rādīt. Tā darot nav labi. /A. L.-Puškaitis./

24990. Ja cilvēks ieraugot meža putna pērkli, tad putns
to atstājot. /P. Š. jun., Vidzeme./

24991. Ja putniņu perēkli uziet, tad par to navajaga runāt
pie ūdens, uguns un pie ēdiena, citādi putniņi
izbeidzas. /P. Š., Rauna./

24992. Ja atrod putnu perekli, tad par to pie uguns, ūdens
un ēdiena nedrīkst runāt, lai putni nenobeigtos.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

24993. Ēdot nevajag runāt par putniņu ligzdām, jo tad
putni atstāj ligzdas. /V. Greble, Valka./

24994. Kad putniņa ligzdu pirmoreiz uziet, tad nevajaga
zobus rādīt, jo tad māte putniņus atstāj.
/R. Bērziņš, Džūkste./

24995. Ja atrod putniņus, nedrīkst rādīt zobus. Putnēni
nākošgad pārvietojas. /J. Rudītis, Rīga./

24996. Ja meža putnu olām parāda zobus, tad izperēti
putniņi ilgi nedzīvos. /A. Korsaks, Ezere./

24997. Ja virs putniņu ligzdas tur zobus vaļā - smejas,
tad seja paliek lāsaina. /V. Greble, Valka./

24998. Putnu olām nedrīkst rādīt zobus, tad top raiba
seja. /J. Krastiņš, Irlava./

24999. Ja atrod putniņu oliņas, tad nedrīkst muti taisīt
vaļā un rādīt zobus, jo tad māte atstāj putniņus.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

25000. Putniņu pereklī nedrīkst elpu iepūst, ne zobus
rādīt, lai putniņi nepazūd. /K. Jansons, Plāņi./

25001. Ja uz putna olām uzlaižot elpu, tad putns ligzdā
vairs neejot. /J. Līnis, Taurene./

25002. Ja putnu pereklim uzpūš elpu, - vecie to atstāj.
/J. A. Jansons, Valka./

25003. Ja uz putniņu olām pērklī uzpūš dvašu, tad to vairs
nevar izperēt. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

25004. Pie putniņu ligzdas vajag aizturēt elpu, jo ja
uzpūš elpu tiem virsū, tad nobeidzas.
/V. Greble, Valka./

25005. Skatoties putniņa ligzdā, jāsargās uz oliņām uzpūst
dvašu, jo tad putniņš ligzdu pamet.
/A. Pliens, Leirāni./

25006. Ja putnu oliņām uzpūš elpu, tad putniņš oliņas
atstāj. /E. Laime, Tirza./

25007. Ja cilvēks uzpūšot dvašu meža putna pērkļa oliņām
vai bērniem, tad putns savu pērkli pametot un to
gadu jauna netaisot. /P. Š. jun., Mārsnēni./

25008. Ja putniņa oliņām cilvēks uzpūš elpu, tad tās izzūd
no ligzdas. /K. Jansons, Plāņi./

25009. Kad putniņus atrod, tad nevajaga zobu rādīt, citādi
vecie putni vairs viņus neaudzina.
/Z. Lancmanis, Lejasciems. J. Rubenis, Ērgļi./

25010. Putnu oliņām nedrīkst zobu rādīt, tad oliņas
neizšķiļ. /E. Laime, Tirza./

25011. Ja ierauga putna ligzdu, tad nevajag pūst dvašu
virsū, jo tad putns nevar izperēt.
/T. Grīnbergs, Dundaga./

25012. Ja atrod maza putniņa ligzdiņu, tad nedrīkst
smieties un rādīt zobus, citādi putniņš ligzdu
atstāj. /K. Steinbergs, Skrunda./

25013. Kas putnu lizdus izposta, tas dabon raibas acis.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

25014. Ja putniņiem posta ligzdas, tad postītājam uz sejas
metoties vasarlāses. /P. Eglīte, Priekuļi./

25015. Putnu olas nedrīkst ņemt no ligzdas, lai nepaliktu
raiba seja. /J. A. Jansons, Piņķi./

25016. Ja putniņiem ligzdas izposta, tad uzmetas saules
raibumi. /J. A. Jansons, Tukums./

25017. Putnu ligzdām nevar zobus rādīt, tad būs raiba seja.
/I. Melngalve, Melluži./

25018. Kas putniņu ligzdas izposta, tam paliek raibs ģīmis.
[Sal. bezdelīga.] /K. Jansons, Plāņi./

25019. Ja bērni posta putniņu pereklīšus, tad raibumi
metas uz sejas. /A. Zvejniece, Lubāna./

25020. Ja skatās putniņu oliņas, tad jātur ciet mute, lai
nepaliek raibi zobi. /I. Upenieks, Skrunda./

25021. Kad putna ligzdu izposta, paliek raiba mute.
/R. Bērziņš, Džūkste./

25022. Kas putna ligzdu izposta, tam paliek raiba mute.
/M. Valtere, Jelgava./

25023. Ja izposta putna ligzdu, tad postītājam rētelains
ģīmis. /A. Ēdelmanis, Raņķi./

25024. Kad raibas putnu olas sasitot, tad ģīmis paliekot
raibs. /M. Raņķis, Nīca./

25025. Kad putnu olu sašķiež, tad paliek rētaina seja.
/K. Lielozols, Nīca./

25026. Kad cilvēks kāda putna oliņu saspiežot rokā, tad
tam paliekot tāda mute un rokas, kāda putna oliņas
čaula. /A. Briedis, Nīca./

25027. Kas posta putnu lizdas, tam paliek plankumaina seja.
/K. Jaunzeme, Nīca./

25028. Kas putniem lizdas izpostot, tam paliekot raibs
ģīmis. /K. Streidiņš, Veļķi./

25029. Ja posta putniem ligzdas, tad postītājam notiek
kāda nelaime. /J. Atteka, Nīca./

25030. Kad putniņiem ligzdu postot, tad aizaugot rīkle
ciet. /H. Siliņa, Penkule./

25031. Kad izposta putniņu ligzdiņu, tad vecāki mirs.
/K. Corbiks, Jelgava./

25032. Nav jādzer putnu oliņas, lai vaiga skaistumu
nezaudētu. /J. Vinklers, Vanga./

25033. Putniem nedrīkst mēles ārā griezt, jo tad pašiem
dzimst mēmi bērni. /A. Užāne, Skujene./

25034. Kad putniņam mēli griež ārā, tad pašam bērni esot
mēmi. /H. Siliņa, Penkule./

25035. Kas putniņiem mēles izgriež, tā bērni būs mēmi.
/V. Līce, Līgatne./

25036. Kas ēd kāda putna spārnus, tad drīz aizies prom.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

25037. Sējot jāaizsviež ārpus tīruma trīs saujas putnu
daļas, tad putni neēd labību no tīruma.
/K. Jansons, Plāņi./

25038. Ja putns kam mēslus uzmet, tad tam būs laime
priekšā. /P. Š., Rīga./

25039. Kad ejot pa ceļu nokrīt kāds putniņš, jeb atron
kādu putniņu nobeigušos, tad gaidāma liela nelaime
vai nu atradējam pašam, vai kādam mīļam cilvēkam.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

25040. Ja beigts putns guļot zemē ar galvu pret ziemeļiem,
tad tas lēti nepūstot. /P. Š. jun., Rauna./

25041. Ja putni un peles kādu rudeni stipri ēd labību,
tad maize būs dārga. /V. Miķelāns, Slate./

25042. Putns nedrīkst čūskai acīs paskatīties, jo tad tas
sastingst un nokrīt. /A. Zariņa, Rīga./

Putni sapnī.

25043. Kad sapnī redz putnus, tad kļūs valodās: ja labi
putni, labās valodās, plēsīgi putni - ļaunās.
/Āronu Matīss, Bērzaune./