RAGANAS VĒMEKĻI.

25344. Kad [raganas] par daudz piena izslaukušas, tad esot
jāizvemj un tai vietā piepes pie kokiem augot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

25345. Par raganas vēmekļiem sauc piepes piena vai krējuma
izskatā, kas uzmetas pie sētām jeb sienām. To
vajaga noņemt un durt tur iekšā ar nodedzinātu
dzelzi, tad raganai mēle tiek klāt piedurta.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

25346. Raganu vēmekļi esot tādi kā balti, kā dzeltāni.
Saulē tie paliekot sarkani kā asinis. Kad tie
ilgāk stāvot, tad paliekot par melniem pīšļiem un
beidzot izputot pavisam. Raganu vēmekļus vajagot
izdurt ar lielo adatu bez acs.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

25347. Dažreiz pie sienām, stabiem un citur var redzēt
tādu kā spļāvekļu gubiņu. Tie ir burvju vai raganu
spļaudekļi. Pēc buršanas burvji un raganas
izspļaunoties un šiem spļaudekļiem nedrīkstot
neviens pieskarties, jo tad tam notiekot kāds
ļaunums. Vienīgi tas, kam esot Jāņu vakarā no
apakšas uz augšu griezta pīlādža rundziņa ar virsū
uzgrieztiem krustiem, varot šos spļaudekļus aizkart
un iznīcināt. Jādabūjot maitas kauls ar cauru vidu,
jāieliekot tajā tie spļāvekļi, abi gali jāaiztaisot
cieti un tad tas kauls jāsadedzinot ugunī. Bet mājā
nedrīkstot būt neviena lāsīte ūdens. Kad tos
spļāvekļus dedzinot, tad burvim jeb raganai iekšās
briesmīgi kalstot, kādēļ tas skrienot uz to vietu,
kur dedzinot un meklējot ko nodzerties, kaut arī
samazgas. Ja nu burvis jeb ragana dabūjot
nodzerties, tad tie tiekot veseli, bet ļaunumu
vairs nevarot atburt. /A. Vaskis, Tukums./

25348. Kad atrod laumes vēmeklus, tad tie jāsalasa un
jāieliek kreisā rata rumbā. Rats tad atkal jāuzmauc
ačgārni asij un svētdienas rītā jāizbrauc. Tai
laikā mājas ļaudīm nav jāstaigā pa pagalmu. Ja kāds
atnāk un prasa dzert, tad nav jādod. Ja dod dzert,
tad laume jeb burvis ir brīvs; bet pats ļaundaris
nevar ņemt ūdeni un pēdīgi tam jānomirst.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

25349. Raganu var piesiet, ja ieliek vēmeklus vecā rumbā,
kurai vairs nav spieķu klāt. Vienam galam vajaga
būt stipri aiztaisītam, un kad vēmekli tur ir
ielikti, tad arī otru galu vajaga spēcīgi
nostiprināt, lai ūdens tur nevarētu iesūkties. Pēc
tam rumba jāaiznes uz upi jeb uz ezeru un tur
jāielaiž visdziļākā vietā. Tad arī ragana nākot
dzert meklēt. /K. Bika, Gaujiena./

25350. Raganas vēmekli jāliek rata rumbā un pēc tam
jādedzina, tad ragana nāk dzert prasīt.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

25351. Raganas vēmekli jāuzņem un jāieliek kreisās kājas
vīzē, kas ačgārni jāvelk uz priekšu, kamēr otrs
lai sit uz vīzi ar sērmūkšļa kūju, kur uzgriezti
trīsdeviņi krusti. Vīze jāaizvelk līdz krustceļiem
un tur jāsadedzina.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

25352. Kad redzēja raganas vēmeklus, tad tos ielika
kreisās kājas vīzē un ačgārni vilka to uz uguni.
Tad gāza katlu virsū, lai ļaunums neizplatās tālāk,
un dedzināja kopā. /G. Pols, Vecgulbene./

25353. Vajagot arī vēl atrastos vēmekļus ielikt vecā vīzē
jeb pastalā un tad to pārsiet ar viņas pašas auklu,
kur ir deviņi mazgi. Šī vīze jāieliek ugunī, tad
nāks ragana dzert prasīt. /K. Bika, Gaujiena./

25354. Kad atrada uz siekstām vai celmiem raganas
vēmeklus, tad ielika tos vīzē, vilka uz namiņu un
pēra ar sērrmūkšas rīksti. Gunskurē paraka karstos
pelnos, ielika tur ar visu vīzi un uzgāza katlu uz
mutes viršu. Ja kāds pēc tam prasīja dzert, tad
nedeva. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

25355. Ja ragana kur uzvēmusi, tad vēmekls jāliek vīzē,
vienam vīze pie auklas jādzen runājot: "Meklē
saimnieku, meklē saimnieku!" Vēmekls jāsadedzina
ugunskurā. Tad ragana nāks mājā kā lūgt, bet ja
viņai nekā nedos, tad viņa nevarēs noskaust.
/P. Zeltiņa, Vecgulbene./

25356. Ja raganas vēmeklus redzot, tad tie jāieliek vecā
vīzē un jāsadedzina. Tai dienā ragana kādu sūtot
uz šo māju pēc kaut kādas lietas, pēc kā ļoti
lūdzoties, bet tad neesot jāļaujas pierunāties. Ja
lūguma nepaklausot, tad raganai tūdaļ jānomirstot.
/J. Bitaks, Litene./

25357. Ja uzņem spīganas vēmeklus jeb sūdus, ielādē tos
plintē uz izšauj uz augsta koka galotni, tad drīz
vien atnāks spīgana un sāks rāpties tai kokā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

25358. Ja raganas vēmeklus ieliek ragā jeb pudelē un pakar
to skurstenī, tad raganai jāmirst. Ja tos ielādē
plintē un izšauj, tad raganai tiek izšautas acis.
Ja vēmeklus iesviež ugunī, tad ragana paliek akla.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

25359. Ja atron raganas vēmeklus, tad jādabūn melna āža
rags, jāieliek tie tur iekšā un jāpakar skurstenī.
Tad ragana vairs šai mājā nenāk govis zīst un
vēmekli vairs tur nerādās. Raganai nu jāskrien uz
turieni pa dienasvidus laiku dzert prasīt, bet
dzert nevajaga dot. /E. Linge, Salaspils./

25360. Raganas siekalas jāieliek ragā, cieti jāaizkorķē
un jāuzkar skurstenī dūmos, tad raganai piemetīsies
indeve. Viņa drīz atnāks kā nabadze, vai ciemiņš
un lūgs ēst vai dzert. To vajaga iesēdināt, nedot
tai it neko, bet labi nopērt. Ja ko iedos, tad
ragana uzliks kādu krāmu. /B. Blumbachs, Lībagi./

25361. Ja redz raganas siekalas, tad tās vajag ielikt
govs ragā un aizdzīt ar apses puļķi ciet un iekārt
skurstenī. Kas būs ragana, tā nāks trešā dienā
dzert prasīt; ja dzert nedos, tad ragana nomirs.
/K. Corbiks, Sesile./

25362. Vēmeklus vajaga ielikt pudelē, un to stipri
aizkorķētu iemest karstā krāsnī, pelnos jeb
pirkstīs. Raganai nu tiekot iekšas dedzinātas, kā
vēmekļi pudelē. Viena ragana pieēdusies krējuma,
tā ka nelabi palicis ap sirdi, un atkal izvēmusi.
Tā reiz ar izdarījuši ar pudeli, - un nu ar drīz
atnākusi sieviete dzert prasīt, bet kad nedevuši,
tad aizgājusi mājā žēli raudādama. Tik vien
dzirdējuši otrā rītā, ka tur un tur saimniece
atrasta nomirusi pirtī uz lāvas.
/K. BIka, Gaujiena./

25363. Pie sienas, celma jeb citur atrastos vēmeklus vajag
ielikt nama podā un uzliet tik stopu ūdens viršu,
cik augstu (pie kura baļķa no zemes skaitot)
atradās vēmekli. Pēc tam pods stipri jānosloga ar
vāku, ka suta lai netiktu ārā. Pie iekurināšanas
vajaga ņemt tāsis no nama renes, pa kuru ūdens
tecēja no jumta. Šā rīkojoties, tai pašai raganai
(kuras vēmekli) sāk stipri dzert gribēties un tā
nāks tanī pašā mājā ūdens prasīt. Ja nu kāds šādai
nepazīstamai vecenei jeb sievietei iedot dzert,
tam pašam viss sliktums piemetas.
/K. Bika, Gaujiena./

25364. Ja raganas spļāvumu ieliek stilba kaulā un pakar
dūmos, tad raganai ir lielas mokas un viņa nāk
prasīt dzert. Ja ragana nedabū nodzerties, tad
viņai jāmirst. /V. Holcmane, Vandzene./

25365. Spīganas sūdi jāuzņem, jāsamaisa ar māliem un
jāieliek krāsnī jeb pirtī uz ceriem. Tad spīganai
būs tik ciets vēders, ka tā vairs nevarēs izciest
un nāks lūgties, lai to glābj.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

25366. Raganu vēmekļus, ja tādus kur atrod, vajadzīgs
saņemt ar 2 sērmūkša kociņiem, kuriem uzgriezti
trīsdeviņi lietuvēna krusti. Tad jāapkaisa ar sāli
un jāiemet ugunī. Lai būtu panākumi, šī procedūra
jādara tādam, kam nav neviena lopa. Ja pēc tam
kāds prasa dzert, nedrīkst dot.
/J. Šmits, Nītaure./

25367. Raganas vēmekļus vajaga dedzināt, tad nāks ragana
prasīt dzert. /J. A. Jansons, Olaine./

25368. Raganu vēmeklos atrociņis jāiedur cūku kaunamais
dūcis un jāsaka: "Vipu, vapu, tauku desa!"
/K. Jansons, Plāņi./

25369. Raganu vēmeklos adata jāiesprauž, lai ragana mokās.
/K. Jansons, Plāņi./

25370. Raganu vēmekli ar siena vīšķi jāapsvēpē.
/K. Jansons, Plāņi./

25371. Raganu vēmeklos karstas pirkstis jāieber.
/K. Jansons, Plāņi./

25372. Gavēnī nedrīkst aizkart raganas vēmeklu, lai pats
nepaliek par raganu vai burvi.
/K. Jansons, Plāņi./

25373. Kad pie mājas uz celma vai uz sienas baļķa ir
redzama dzeltāna viela, tad to tūlīt sadedzina,
lai raganai dzert gribētos, jo šo vielu uzskata
par raganas špļaudekļiem. Trešā dienā pēc
špļaudekļu sadedzināšanas ragana nāk dzert prasīt.
Ja viņai dod dzert, tad mājā ir sagaidāma kāda
nelaime, ja nedod, tad viss iet parasto gaitu.
/K. Corbiks, Dzelzava./

25374. No meža jāatnes raganu vēmekļi un jādedzina. Drīz
nāks kāds un prasīs dzert, bet viņam nav jādod, jo
tas ir burvis. /L. Lupiķis, Dzelzava./

25375. Ja cilvēki redz uz lopiem vai zālēm raganu
vēmekļus, tad tos vajagot saņemt un ietīt vilnainā
lupatā un iesviest ugunī. Tad nāk ragana un lūdz,
lai vēmekli atdod. Kad raganai vēmekli atdod, tad
paliek tā joprojām ragana, kad nē, tad ir pagalam.
/R. Bērziņš, Džūkste./

25376. Kādas ēkas sienā tukšumu (ziemeļu) pusē izurbj
caurumu un tanī ieliek raganu vēmeklus; pēc tam
caurumu aizdzen ar sērmaukšļa tapu, lai ragana
nobeidzas. /K. Jansons, Plāņi./

25377. Ja kur redzot raganas vēmeklus, tad tie jānopļaunot
ar izkapti, jāizurbjot apsē caurums, jāieliekot
caurumā vēmekli un jāaiztaisot caurums cieti. Tad
ragana vai burvis tūlin nomiršot ar trieku.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

25378. Raganu mēsli (stabu putas) no stabiem jānoņem,
jāiesien lupatiņā un jāieliek govju dzirā, lai
raganas govīm neko nevarētu nodarīt.
/E. Laime, Tirza./

25379. Ja ir izvārstīti pa žogiem raganu vēmekļi, tad
gaidāms vējš. /K. Lielozols, Nīca./