REŅĢES.

25494. Kad odi sijājas, tad jūrā ir reņģes.
/E. Baltiņš, Raiskums./

25495. Kur putni uz ūdens sēd, tur reņģes.
/M. Alksnis, Skultes jūrmala./

25496. Kad reņģi ēd no astes, tad reņģes nelien tīklā.
/N. Freidenfelds, Talsi./

25497. Ja tīklā kopā ar reņģēm salakas, tad tai vietā
jūrā reņģes vairumā velti meklēt.
/M. Alksnis, Skultes jūrmala./

25498. Reņģe jāsāk ēst no astes, tad neslāpst. [Sal.
siļķe.] /J. Širmans, Vilzēni./

25499. Ja reņģes tarājot, viņas pīkst, tad citas vēl jūrā.
/M. Alksnis, Skultes jūrmala./

25500. Reņģes liek vezumā no ziemeļu puses, lai tās vecas
nepaliek, pa 3 skaituļim. Skaitulis, skaišķis ir,
piem., 2, 4, 6 u. t. t. līdz simtam.
/K. Jansons, Plāņi./

25501. Kad saimnieks aizbraucis jūrā pēc reņģēm, tad
mājeniekiem otru rītu jāapskata celiņi: ja tos ir
vabolītes izurbušas, tad būs laba reņģu loma.
/K. Jansons, Plāņi./