RIJA.

25519. Lai zynotu, kur ir loba kula vīta, tad vajagūt
pībērt gluožu ar rudzim un aiznest uz tom vītom,
kur dūmoj likt, un apguozt ar jaunim pūdim. Kuruo
gluozē byus vairuok rudzu ticis, tus vajag likt
kulu. /A. Ancāns, Eglūna./

25520. Kad agrāk rijās kūluši, saimnieks sasaucis kūlējus
rijā un devis šņabi. Pirmo glāzi lējis speltē,
teikdams: "Še tev, vecā bāba, pirmāk!" Tad kulšana
esot labi izdevusies. /A. Ģēģere, Annenieki./

25521. Rudenī, pirmo reizi riju kurot, jānokauj gailis un
rijas durvis jānotraipa ar gaiļa asinīm, tad
neizcelsies ugunsgrēks. /T. Dzintarkalns, Talsi./

25522. Rudenī, kad labība jau ir rijā un kad pirmo reiz
iet kurt krāsni, tad vajag ielikt veselu vistas
olu krāsns bedrē. Tad būšot apaļi graudi.
/K. Corbiks, Sesile./

25523. Ja, rijā kuļot, dzird kādu troksni, tad papriekšu
vajaga pārmest krustu un tad tikai iet apskatīties.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

25524. Rijā mēdz uzturēties velns; bērni vieni tāpēc
bīstas rijā iet. /J. A. Jansons, Jelgava./

25525. Rijā pie kurošās krāsns nedrīkst gulēt, jo tad
velns iemet krāsnī. /M. Valdmane, Zaļāmuiža./

25526. Rijas krāsns nekad nevajagot pamest bez malkas.
Vajagot ielikt vienmēr kādu pagalīti. Tad, kad
nomirstot, būšot laipiņa. ar ko pār upi pāriet.
/A. Skuja, Mālupe./

25527. Rijā atstāja vienu labības kūli, lai laime nezustu.
[Sal. tīrums.]
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

25528. Senāk, kad sēruši riju, katrreiz atstājuši vienu
kūlīti. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./