RĪKSTE.

    25543. Ar zaļu alkšņa vicu nevajaga govis sist, tad viņām
    būs sarkans piens. /K. Lielozols, Nīca./

    25544. Ja govīm sit ar alkšņu rīksti, tad govis pienu
    nedod. /M. Baltiņa, Meņģele./

    25545. Pirmo reizi ganos dzenot jāņem pīlādža rīkstes,
    tad labi govis pienu dod. /M. Leimane, Lubāna./

    25546. Pirmoreiz govis ganos laižot, vajaga zaļu rīkšu,
    lai govis piena nenorauj.
    /A. Pelēce, Jaunpiebalga./

    25547. Pirmo dienu lopi jānogana ar vienu pašu rīksti,
    jo rīkstes nedrīkst mainīt. Kad pārdzen lopus mājā,
    tad rīkste jāuzsviež uz kūts jumtu.
    /E. Zommere, Rauna./

    25548. Gani, rīkšķa nebrauciet,
    Lai braucīja arājiņi;
    Lai braucīja arājiņi,
    Lai aug tīra labībiņa.
    /P. Porīteris, Vietalva un Odziena./

    25549. Lopiem, pirmo reiz ganos dzenot, jem par rīksti
    Pūpolsvētdienā svētītu pūpolu zaru, ko pārnākot
    iesprauž aiz kūts sijas. /V. Pilipjonoks, Asūne./

    25550. Gani rīksti nebraucīja,
    Lai braucīja arājiņš;
    Lai braucīja arājiņš,
    Lai aug tīra labībiņa. /LD 27991./

    25551. Kad govi ar alkšņa rīksti sit, tad tā miez asinis.
    /K. Lielozols, Nīca./

    25552. Kad govij sit ar alkšņa rīksti, tad piens pieņem
    sarkanu krāsu. /M. Sikle, Nīca./

    25553. Gans nedrīkst lopus sist ar lauztu rīksti, tad
    govis aizraujot pienu. /O. Grenševica, Vietalva./

    25554. Nedrīkst govis sist ar mizotu rīksti, jo tad govu
    Māršaviņa izslaucot pienu.
    /O. Grenševica, Vietalva./

    25555. Nedrīkst govīm sist ar baltu (nomizotu) nūju jeb
    rīksti, jo tad viņas dod maz piena.
    /A. Aizsils, Lubāna./

    25556. Govīm nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, tad slikts
    piens. /M. Pelēce, Cirsti./

    25557. Ar nomizātu rīksti nedrīkst sist slaucamām govīm,
    lai tās piena nenoraun. /K. Jansons, Plāņi./

    25558. Gans nedrīkst sist govis ar nomizotu stibu, lai
    govis pienu nenorautu. /J. A. Jansons, Olaine./

    25559. Gans nekad nedrīkst sist govi ar baltu apmizotu
    rīksti, jo tad govs izmetas.
    /P. Broks, Varakļāni./

    25560. Lopus nedrīkst pērt ar nomizotu nūju, jo tad lopi
    novājējot. /E. Krafte, Iļģuciems./

    25561. Govis nedrīkst ar nomizotu rīksti sist, tad govis
    saslimst. /V. Rūnika, Skujene./

    25562. Ar nomizotu (baltu) rīksti nedrīkst lopiem sist,
    notiek kāda nelaime lopam. /K. Kalniņa, Katvari./

    25563. Nedrīkst govis pērt ar rīksti, kurai zari rauti
    atpakaļ, tad govīm pupi sprēgā.
    /L. Pilsētniece, Bebri./

    25564. Nekad nedrīkst ganu rīkstei zarus griezt ačgārni,
    t. i. pretēji zaru augšanai, jo tad govis nedod
    piena. /N. Dārziņa, Ranka./

    25565. Nedrīkst govis pērt ar nomizotu rīksti, tad pienu
    nedos. /L. Pilsētniece, Vecpiebalga./

    25566. Lopiem nekad nevajaga sist ar nomizotu žagaru, tad
    visādas kaites metas: govīm slaucas asinis ar pienu.
    /A. Zandere, Dole./

    25567. Rīksti nedrīkst nomizot, jo tad kāda nelaime notiek.
    /A. Užāne, Skujene./

    25568. Gans nedrīkst lopus ganīt ar nomizotu rīksti, tad
    lopiem vilna noiet. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

    25569. Nedrīkst govij nekad sist ar lobītu rīksti. Tāpat
    nedrīkst sist ar tādu rīksti, kam zari noplēsti
    atpakaļ raujot. Nedrīkst arī ar pātagu sist, citādi
    govis norauj pienu. Jāņem bērza rīkstīte, kurai
    liekie zari nošķiloti ar nazi vai nogriezti griežot
    žagariņu pa sauli. /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

    25570. Kad govij rīksti lauž, tad lapas nevajaga braucīt
    no galotnes uz kātu, bet no kāta uz galotni, jo
    citādi govis došot maz piena.
    /K. Corbiks, Rembate./

    25571. Nedrīkst rīkstei ačgārni raut nost zarus, t. i.
    darināt, un ar tādu rīksti govis sist, tad govs
    pārmetīsies (nedzīvi telēni radīsies), un citus
    kustoņus vilki ačgārni mežā aizraus un apēdīs.
    /K. Bika, Gaujiena./

    25572. Ja govs rīkstei zarus raun atpakaļ, tad govis
    pienu noraun. /K. Jansons, Plāņi./

    25573. Gani rīksti nebraucīja,
    Lai braucīja arājiņš;
    Lai braucīja arājiņš,
    Lai aug tīra labībiņa. /LD 27991, 29554./

    25574. Balta bērza rīksti griežu,
    Raibas govis ganīdama;
    Lai Dievs dod tik telīšu,
    Cik lapiņu bērziņā! /LD 28968./

    25575. Es nogriezu kuplu rīksti
    Brāļa govis ganīdama;
    Cik zariņu rīkstei bija,
    Tik gosniņu bāliņam. /LD 29016./

    25576. Ar žagaru, kas lauzts no galotnes uz zemi, nedrīkst
    lopus sist. Tā laužot žagaru, tiek nokratītas Māras
    meitas, kuras sēž zaros un gādā par lopu veselību.
    Sitot lopam ar tādu žagaru, lops drīz saslimst.
    /A. Kauliņa, Jauncēre./

    25577. Gana rīkstes nevajaga baltas nomizot, tad būs
    neganti lopi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

    25578. Pirmo dienu ganos govis nedrīkst pērt ar nomizotām
    rīkstēm, tad tās bizo. /A. Leimane, Mārsnēni./

    25579. Kad govij sit ar rīksti, kurai zari ir atpakaļ
    rauti, tad govs paliek slima.
    /Z. Lancmanis, Lejasciems./

    25580. Gana rīksti griežot, nedrīkstot zaru griezt vai
    raut atpakaļ. Kad ar tādu rīksti govīm sitot, tās
    pārmetoties. Rīkste nedrīkstot būt arī žuburaina,
    bet tai jābūtot gludai un uz priekšu grieztai.
    /K. Skujiņš, Smiltene./

    25581. Ja kustonim sit ar rīksti, kurai zari rauti
    atpakaļ, tad viņš griežas atpakaļ.
    /A. Zibens, Rugāji./

    25582. Gana rīkstei nekad nedrīkst zarus atpakaļ dzenēt,
    jo tad govis slimo ar vīvelēm.
    /P. Broks, Varakļāni./

    25583. Govīm nedrīkst sist ar rīksti, kurai izrauti zari
    jeb nolobīts balts kāts.
    /P. Zvirgzdiņš, Mārciena./

    25584. Gans rīkstei nekad nedrīkst zarus atpakaļ dzenēt
    (griezt otrādi nekā auguši), jo tad govis
    slimojušas ar vīvelēm. /P. Broks, Varakļāni./

    25585. Govīm nedrīkst sist ar rīksti, kurai zari nav
    griezti, bet lauzti, tad norauj pienu.
    /M. Eglīte, Vijciems./

    25586. Lopu peramai rīkstei nedrīkst zarus atpakaļ lauzt,
    jo tad ar lopiem neveicoties.
    /E. Krafte, Iļģuciems./

    25587. Ar ačgārni darinātu rīksti nedrīkst lopus ganīt,
    tad tie saslimst. /M. Brīdaka, Jaunroze./

    25588. Rīksti darinot, zarus nedrīkst atpakaļ raut, tad
    govis paliek slimas. /A. Berķe, Mētriene./

    25589. Gans nedrīkst sist govis ar rīksti, kurai zari
    atpakaļ lauzti, tad lopi miez asinis.
    /M. Hermakile, Ranka./

    25590. Pirmās dienās ganam vajag vici pagultē likt, lai
    var lopus noganīt. /K. Lielozols, Nīca./

    25591. Lai govis no ganiem mājā nāktu, tad pirmā rīkste
    jāaizspraužot aiz vārceles.
    /K. Skujiņš, Smiltene./

    25592. To vici, ar kuru govis pirmo reizi dzen ganos,
    vajaga pārnest un stallī noglabāt, tad govis
    nedauzoties prom, bet nākot mājās.
    /Z. Sēle, Sloka./

    25593. Tā rīkste, ar kuru pirmo reiz lopus ganos dzen,
    jānes mājā, lai lopi visi nāktu mājā.
    /A. Dragone, Palsmane./

    25594. Rīkste, ar kuru gans pirmo dienu govis ganos laiž,
    jānolauž un jānoliek kūtī, tad govis nepazūd un
    nāk vienmēr mājā. /M. Auziņa, Rīga./

    25595. Kad govis pirmo reiz sadzen mājā, tad rīkstes
    jāaizsprauž aiz sijas kūtī, lai vasaru viņas neput.
    /J. Avotiņš, Vestiena./

    25596. Ganam pirmā rīkste jāaizbāž kūts priekšā aiz
    spāres, tad lopi nemaldās. Ja pirmā rīkste salūzt,
    tad pie lopiem notiek dažādas nelaimes.
    /A. Upmane, Jaungulbene./

    25597. Kad govis pirmo reiz dzen ganos, tad tā rīkste, ar
    kuru govis izdzen, jāglabā, lai nepazūd, un vakarā,
    kad govis sadzen, jāaizsprauž aiz sijas, tad govis
    saiet labi valgos. /I. Kažoka, Lubāna./

    25598. Rīkste, kas pirmo dienu ganos bijusi ganam līdzi,
    jāaizsprauž aiz sijas, tad govis negaist.
    /A. Aizsils, Lubāna./

    25599. To rīksti, ar ko govis pirmo dienu ganītas,
    aizsprauž aiz sijas, lai govis nāk pašas mājā.
    /A. Podniece, Ogre./

    25600. Kad pirmo dienu govis pārdzen no ganiem mājās, tad
    rīkstes jāuzmet uz kūts jumta. Ja tā izdara, tad
    govis visu vasaru ir mierīgas.
    /A. Leimane, Mārsnēni./

    25601. Pirmo reizi govis laižot ganos, ganiem rīkstes
    jānes uz māju un jāaizbāž aiz kūts sijas, tad
    govis nebizos. /L. Reiteris, Lubāna./

    25602. Pirmās ganu dienas rīkste ganam vakarā jāuzsviež
    uz kūts jumta, lai lopi vasarā nebizotu.
    /K. Jansons, Plāņi./

    25603. Tā rīkste, ar kuru pavasarī pirmo reizi govis ganos
    dzen, jāaizbāž kūtī aiz sijas (Trikātā: vārceles),
    tad govis nepazūd.
    /Z. Lancmanis, Lejasciems. K. Jansons, Plāņi./

    25604. Dzenot pavasarī pirmo reiz lopus ganos,
    līdzpaņemtās ganu rīkstes nedrīkst nekādā ziņā
    pazaudēt, bet visas jāuzsviež uz kūts jumta. Ja
    kāda pazūd, tad vasarā zudīs govis.
    /J. Šmits, Ķēči./

    25605. Kad lopus pirmo reiz izdzen ganos, ja visas rīkstes
    atnes mājā un aizsprauž kūtī aiz sijas, tad vasaru
    lopi nāks mājā, lai viņi būtu kur būdami.
    /E. Stīpniece, Vērene./

    25606. Pirmās ganu dienas rīkstes jānes mājā un jāliek uz
    kūts jumta, lai govis vasarā vienmēr mājās visas
    pārnāktu. /J. A. Jansons./

    25607. Lopi nāk vakaros un pusdienās kārtīgi mājā, kad
    gans to vicu, ko tas pirmo dienu ganos lietojis,
    aizbāž kūtī aiz griestiem.
    /Austrums 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

    25608. Kad pirmo reizi lopus dzen ganos, tad pavadītājam
    nevajaga rīksti kaut kur grāvmalā nosviest, bet tā
    jāatnes un jāpieslien laidarā, tad govis nāks
    taisni mājā uz laidaru un neblandīsies apkārt.
    /K. Preiss, Vecgulbene./

    25609. Pārdzenot gani aizbāž savas vicas aiz spārēm,
    griestu šķērsbaļķiem, vai uzsviež tās uz jumta.
    Rīkstes netiek norautas. Tās paliek noliktas
    vietās visu gadu. /E. Rožkalns, Mazsalaca./

    25610. Kad lopus pirmo reiz laiž ganos, tad ganam visu
    dienu jāpaglabā ganāmā rīkste un vakarā tā
    jāaizsprauž kūtī aiz sijas, tad lopi nepazudīs un
    vienmēr atnāks mājās. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

    25611. Ka pirmo reiz gans atdzen govis mājā, tad rīksti
    jāsviež pāri kūts jumtam trīs reizes, tad govis
    nepazūd. /M. Eglīte, Vijciems./

    25612. Tā rīkste, ar ko gans pirmo dienu lopus gana -
    jānes mājās un jāaizliek aiz kūts spāres, lai būtu
    ko raganas pērt, kad tās Jāņu naktī nāk aitas cirpt.
    /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

    25613. Pirmās ganu dienas rīkste jāmet uz kūts jumta, lai
    govis bizenes laikā skrietu mājās.
    /V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./

    25614. Jo pavasarā pēc izdzeišonas gonūs pyrmū dīnu gons
    izgubeis reiksti, tad vosorā gaiss gūvs, bet jo
    naizgubeis, tad - nagaiss. /P. Vaivods, Vārkava./

    25615. Pirmās ganu dienas vakarā ganam rīkste jāaizbāž
    aiz griestiem, tad govis nāk mājā, kad noklīdušas.
    /A. Spulle, Mārupe./

    25616. Kādā krāsā ganam esot rīkste pirmo reizi govis ārā
    laižot, tādā krāsā kādai govij piedzimšot teļš.
    /J. Skara, Jaunpiebalga./

    25617. Gans nedrīkst rīksti lupināt, jo tad govis paliekot
    ļoti sliktas. /E. Aizpurve, Lubāna./

    25618. Ganu rīkstēm jāgriež balti robi, tad raibi jēri
    rodas. /E. Laime, Tirza./

    25619. Lopus pavasarī ganos laižot rīksti nedrīkst
    pazaudēt, jo tad vasarā govis zagsies labībā.
    /Ā. Jugane, Beļava./

    25620. Ja lopus gana ar nomizotu vici, tad viņi nedod
    pienu. /M. Ķimene, Mazsalaca./

    25621. Ar nomizotu vicu nedrīkst sist govis, laižot pirmo
    reizi ganos, jo tad pienam nav krējuma.
    /M. Veidenberga, Vecmokas./

    25622. Govīm nedrīkst sist ar sausu rīksti, tad govis
    izkalst kā sausā rīkste. /A. Mencis, Puikule./

    25623. Lai govis mierīgi ēstu, kad pirmo reizi dzen ganos,
    jāgriež sērmūkša rīkstes. /M. Leimane, Lubāna./

    25624. Ja ganam pazūd rīkste, Tad zudīs govis.
    /M. Veidenberga, Vecmokas./