RĪKSTE.
25543. Ar zaļu alkšņa vicu nevajaga govis
sist, tad viņām
būs sarkans piens. /K. Lielozols, Nīca./
25544. Ja govīm sit ar alkšņu rīksti,
tad govis pienu
nedod. /M. Baltiņa, Meņģele./
25545. Pirmo reizi ganos dzenot jāņem pīlādža
rīkstes,
tad labi govis pienu dod. /M. Leimane, Lubāna./
25546. Pirmoreiz govis ganos laižot, vajaga zaļu
rīkšu,
lai govis piena nenorauj.
/A. Pelēce, Jaunpiebalga./
25547. Pirmo dienu lopi jānogana ar vienu pašu
rīksti,
jo rīkstes nedrīkst mainīt. Kad pārdzen lopus mājā,
tad rīkste jāuzsviež uz kūts jumtu.
/E. Zommere, Rauna./
25548. Gani, rīkšķa nebrauciet,
Lai braucīja arājiņi;
Lai braucīja arājiņi,
Lai aug tīra labībiņa.
/P. Porīteris, Vietalva un Odziena./
25549. Lopiem, pirmo reiz ganos dzenot, jem par rīksti
Pūpolsvētdienā svētītu pūpolu zaru,
ko pārnākot
iesprauž aiz kūts sijas. /V. Pilipjonoks, Asūne./
25550. Gani rīksti nebraucīja,
Lai braucīja arājiņš;
Lai braucīja arājiņš,
Lai aug tīra labībiņa. /LD 27991./
25551. Kad govi ar alkšņa rīksti sit,
tad tā miez asinis.
/K. Lielozols, Nīca./
25552. Kad govij sit ar alkšņa rīksti,
tad piens pieņem
sarkanu krāsu. /M. Sikle, Nīca./
25553. Gans nedrīkst lopus sist ar lauztu rīksti,
tad
govis aizraujot pienu. /O. Grenševica, Vietalva./
25554. Nedrīkst govis sist ar mizotu rīksti,
jo tad govu
Māršaviņa izslaucot pienu.
/O. Grenševica, Vietalva./
25555. Nedrīkst govīm sist ar baltu (nomizotu)
nūju jeb
rīksti, jo tad viņas dod maz piena.
/A. Aizsils, Lubāna./
25556. Govīm nedrīkst sist ar nomizotu rīksti,
tad slikts
piens. /M. Pelēce, Cirsti./
25557. Ar nomizātu rīksti nedrīkst sist
slaucamām govīm,
lai tās piena nenoraun. /K. Jansons, Plāņi./
25558. Gans nedrīkst sist govis ar nomizotu stibu,
lai
govis pienu nenorautu. /J. A. Jansons, Olaine./
25559. Gans nekad nedrīkst sist govi ar baltu apmizotu
rīksti, jo tad govs izmetas.
/P. Broks, Varakļāni./
25560. Lopus nedrīkst pērt ar nomizotu nūju,
jo tad lopi
novājējot. /E. Krafte, Iļģuciems./
25561. Govis nedrīkst ar nomizotu rīksti sist,
tad govis
saslimst. /V. Rūnika, Skujene./
25562. Ar nomizotu (baltu) rīksti nedrīkst
lopiem sist,
notiek kāda nelaime lopam. /K. Kalniņa, Katvari./
25563. Nedrīkst govis pērt ar rīksti,
kurai zari rauti
atpakaļ, tad govīm pupi sprēgā.
/L. Pilsētniece, Bebri./
25564. Nekad nedrīkst ganu rīkstei zarus griezt
ačgārni,
t. i. pretēji zaru augšanai, jo tad govis nedod
piena. /N. Dārziņa, Ranka./
25565. Nedrīkst govis pērt ar nomizotu rīksti,
tad pienu
nedos. /L. Pilsētniece, Vecpiebalga./
25566. Lopiem nekad nevajaga sist ar nomizotu žagaru,
tad
visādas kaites metas: govīm slaucas asinis ar pienu.
/A. Zandere, Dole./
25567. Rīksti nedrīkst nomizot, jo tad kāda
nelaime notiek.
/A. Užāne, Skujene./
25568. Gans nedrīkst lopus ganīt ar nomizotu
rīksti, tad
lopiem vilna noiet. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./
25569. Nedrīkst govij nekad sist ar lobītu
rīksti. Tāpat
nedrīkst sist ar tādu rīksti, kam zari noplēsti
atpakaļ raujot. Nedrīkst arī ar pātagu sist, citādi
govis norauj pienu. Jāņem bērza rīkstīte,
kurai
liekie zari nošķiloti ar nazi vai nogriezti griežot
žagariņu pa sauli. /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
25570. Kad govij rīksti lauž, tad lapas nevajaga
braucīt
no galotnes uz kātu, bet no kāta uz galotni, jo
citādi govis došot maz piena.
/K. Corbiks, Rembate./
25571. Nedrīkst rīkstei ačgārni
raut nost zarus, t. i.
darināt, un ar tādu rīksti govis sist, tad govs
pārmetīsies (nedzīvi telēni radīsies), un
citus
kustoņus vilki ačgārni mežā aizraus un
apēdīs.
/K. Bika, Gaujiena./
25572. Ja govs rīkstei zarus raun atpakaļ,
tad govis
pienu noraun. /K. Jansons, Plāņi./
25573. Gani rīksti nebraucīja,
Lai braucīja arājiņš;
Lai braucīja arājiņš,
Lai aug tīra labībiņa. /LD 27991, 29554./
25574. Balta bērza rīksti griežu,
Raibas govis ganīdama;
Lai Dievs dod tik telīšu,
Cik lapiņu bērziņā! /LD 28968./
25575. Es nogriezu kuplu rīksti
Brāļa govis ganīdama;
Cik zariņu rīkstei bija,
Tik gosniņu bāliņam. /LD 29016./
25576. Ar žagaru, kas lauzts no galotnes uz zemi,
nedrīkst
lopus sist. Tā laužot žagaru, tiek nokratītas Māras
meitas, kuras sēž zaros un gādā par lopu veselību.
Sitot lopam ar tādu žagaru, lops drīz saslimst.
/A. Kauliņa, Jauncēre./
25577. Gana rīkstes nevajaga baltas nomizot, tad
būs
neganti lopi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
25578. Pirmo dienu ganos govis nedrīkst pērt
ar nomizotām
rīkstēm, tad tās bizo. /A. Leimane, Mārsnēni./
25579. Kad govij sit ar rīksti, kurai zari ir atpakaļ
rauti, tad govs paliek slima.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
25580. Gana rīksti griežot, nedrīkstot
zaru griezt vai
raut atpakaļ. Kad ar tādu rīksti govīm sitot, tās
pārmetoties. Rīkste nedrīkstot būt arī žuburaina,
bet tai jābūtot gludai un uz priekšu grieztai.
/K. Skujiņš, Smiltene./
25581. Ja kustonim sit ar rīksti, kurai zari rauti
atpakaļ, tad viņš griežas atpakaļ.
/A. Zibens, Rugāji./
25582. Gana rīkstei nekad nedrīkst zarus atpakaļ
dzenēt,
jo tad govis slimo ar vīvelēm.
/P. Broks, Varakļāni./
25583. Govīm nedrīkst sist ar rīksti,
kurai izrauti zari
jeb nolobīts balts kāts.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./
25584. Gans rīkstei nekad nedrīkst zarus atpakaļ
dzenēt
(griezt otrādi nekā auguši), jo tad govis
slimojušas ar vīvelēm. /P. Broks, Varakļāni./
25585. Govīm nedrīkst sist ar rīksti,
kurai zari nav
griezti, bet lauzti, tad norauj pienu.
/M. Eglīte, Vijciems./
25586. Lopu peramai rīkstei nedrīkst zarus
atpakaļ lauzt,
jo tad ar lopiem neveicoties.
/E. Krafte, Iļģuciems./
25587. Ar ačgārni darinātu rīksti
nedrīkst lopus ganīt,
tad tie saslimst. /M. Brīdaka, Jaunroze./
25588. Rīksti darinot, zarus nedrīkst atpakaļ
raut, tad
govis paliek slimas. /A. Berķe, Mētriene./
25589. Gans nedrīkst sist govis ar rīksti,
kurai zari
atpakaļ lauzti, tad lopi miez asinis.
/M. Hermakile, Ranka./
25590. Pirmās dienās ganam vajag vici pagultē
likt, lai
var lopus noganīt. /K. Lielozols, Nīca./
25591. Lai govis no ganiem mājā nāktu,
tad pirmā rīkste
jāaizspraužot aiz vārceles.
/K. Skujiņš, Smiltene./
25592. To vici, ar kuru govis pirmo reizi dzen ganos,
vajaga pārnest un stallī noglabāt, tad govis
nedauzoties prom, bet nākot mājās.
/Z. Sēle, Sloka./
25593. Tā rīkste, ar kuru pirmo reiz lopus
ganos dzen,
jānes mājā, lai lopi visi nāktu mājā.
/A. Dragone, Palsmane./
25594. Rīkste, ar kuru gans pirmo dienu govis ganos
laiž,
jānolauž un jānoliek kūtī, tad govis nepazūd
un
nāk vienmēr mājā. /M. Auziņa, Rīga./
25595. Kad govis pirmo reiz sadzen mājā, tad
rīkstes
jāaizsprauž aiz sijas kūtī, lai vasaru viņas
neput.
/J. Avotiņš, Vestiena./
25596. Ganam pirmā rīkste jāaizbāž
kūts priekšā aiz
spāres, tad lopi nemaldās. Ja pirmā rīkste salūzt,
tad pie lopiem notiek dažādas nelaimes.
/A. Upmane, Jaungulbene./
25597. Kad govis pirmo reiz dzen ganos, tad tā rīkste,
ar
kuru govis izdzen, jāglabā, lai nepazūd, un vakarā,
kad govis sadzen, jāaizsprauž aiz sijas, tad govis
saiet labi valgos. /I. Kažoka, Lubāna./
25598. Rīkste, kas pirmo dienu ganos bijusi ganam
līdzi,
jāaizsprauž aiz sijas, tad govis negaist.
/A. Aizsils, Lubāna./
25599. To rīksti, ar ko govis pirmo dienu ganītas,
aizsprauž aiz sijas, lai govis nāk pašas mājā.
/A. Podniece, Ogre./
25600. Kad pirmo dienu govis pārdzen no ganiem mājās,
tad
rīkstes jāuzmet uz kūts jumta. Ja tā izdara, tad
govis visu vasaru ir mierīgas.
/A. Leimane, Mārsnēni./
25601. Pirmo reizi govis laižot ganos, ganiem rīkstes
jānes uz māju un jāaizbāž aiz kūts
sijas, tad
govis nebizos. /L. Reiteris, Lubāna./
25602. Pirmās ganu dienas rīkste ganam vakarā
jāuzsviež
uz kūts jumta, lai lopi vasarā nebizotu.
/K. Jansons, Plāņi./
25603. Tā rīkste, ar kuru pavasarī pirmo
reizi govis ganos
dzen, jāaizbāž kūtī aiz sijas (Trikātā:
vārceles),
tad govis nepazūd.
/Z. Lancmanis, Lejasciems. K. Jansons, Plāņi./
25604. Dzenot pavasarī pirmo reiz lopus ganos,
līdzpaņemtās ganu rīkstes nedrīkst nekādā
ziņā
pazaudēt, bet visas jāuzsviež uz kūts jumta. Ja
kāda pazūd, tad vasarā zudīs govis.
/J. Šmits, Ķēči./
25605. Kad lopus pirmo reiz izdzen ganos, ja visas rīkstes
atnes mājā un aizsprauž kūtī aiz sijas, tad
vasaru
lopi nāks mājā, lai viņi būtu kur būdami.
/E. Stīpniece, Vērene./
25606. Pirmās ganu dienas rīkstes jānes
mājā un jāliek uz
kūts jumta, lai govis vasarā vienmēr mājās
visas
pārnāktu. /J. A. Jansons./
25607. Lopi nāk vakaros un pusdienās kārtīgi
mājā, kad
gans to vicu, ko tas pirmo dienu ganos lietojis,
aizbāž kūtī aiz griestiem.
/Austrums 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./
25608. Kad pirmo reizi lopus dzen ganos, tad pavadītājam
nevajaga rīksti kaut kur grāvmalā nosviest, bet tā
jāatnes un jāpieslien laidarā, tad govis nāks
taisni mājā uz laidaru un neblandīsies apkārt.
/K. Preiss, Vecgulbene./
25609. Pārdzenot gani aizbāž savas vicas
aiz spārēm,
griestu šķērsbaļķiem, vai uzsviež tās
uz jumta.
Rīkstes netiek norautas. Tās paliek noliktas
vietās visu gadu. /E. Rožkalns, Mazsalaca./
25610. Kad lopus pirmo reiz laiž ganos, tad ganam
visu
dienu jāpaglabā ganāmā rīkste un vakarā
tā
jāaizsprauž kūtī aiz sijas, tad lopi nepazudīs
un
vienmēr atnāks mājās. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
25611. Ka pirmo reiz gans atdzen govis mājā,
tad rīksti
jāsviež pāri kūts jumtam trīs reizes, tad
govis
nepazūd. /M. Eglīte, Vijciems./
25612. Tā rīkste, ar ko gans pirmo dienu lopus
gana -
jānes mājās un jāaizliek aiz kūts spāres,
lai būtu
ko raganas pērt, kad tās Jāņu naktī nāk
aitas cirpt.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
25613. Pirmās ganu dienas rīkste jāmet
uz kūts jumta, lai
govis bizenes laikā skrietu mājās.
/V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./
25614. Jo pavasarā
pēc izdzeišonas gonūs pyrmū dīnu gons
izgubeis reiksti, tad vosorā gaiss gūvs, bet jo
naizgubeis, tad - nagaiss. /P. Vaivods, Vārkava./
25615. Pirmās ganu dienas vakarā ganam rīkste
jāaizbāž
aiz griestiem, tad govis nāk mājā, kad noklīdušas.
/A. Spulle, Mārupe./
25616. Kādā krāsā ganam esot rīkste
pirmo reizi govis ārā
laižot, tādā krāsā kādai govij piedzimšot
teļš.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
25617. Gans nedrīkst rīksti lupināt,
jo tad govis paliekot
ļoti sliktas. /E. Aizpurve, Lubāna./
25618. Ganu rīkstēm jāgriež balti
robi, tad raibi jēri
rodas. /E. Laime, Tirza./
25619. Lopus pavasarī ganos laižot rīksti
nedrīkst
pazaudēt, jo tad vasarā govis zagsies labībā.
/Ā. Jugane, Beļava./
25620. Ja lopus gana ar nomizotu vici, tad viņi
nedod
pienu. /M. Ķimene, Mazsalaca./
25621. Ar nomizotu vicu nedrīkst sist govis, laižot
pirmo
reizi ganos, jo tad pienam nav krējuma.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
25622. Govīm nedrīkst sist ar sausu rīksti,
tad govis
izkalst kā sausā rīkste. /A. Mencis, Puikule./
25623. Lai govis mierīgi ēstu, kad pirmo
reizi dzen ganos,
jāgriež sērmūkša rīkstes. /M. Leimane,
Lubāna./
25624. Ja ganam pazūd rīkste, Tad zudīs
govis.
/M. Veidenberga, Vecmokas./