ROKAS.

I. Rokas spalvainas.
II. Rokas rievainas.
III. Rokas aukstas.
IV. Roku drebēšana.
V. Roka, smaga.
VI. Rokas niezēšana.
VII. Roku, kreiso, nevajagot dot.
VIII. Dažādi māņi.
Rokas sapnī.

I. Rokas spalvainas.

25639. Kam uz rokām aug spalvas, tie būs bagāti cilvēki.
/P. Zeltiņa, Rīga./

25640. Kam rokas apaugušas ar spalvām, tas dzīvē kļūs
bagāts. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

25641. Kam lieli matiņi uz rokām, tam pulka naudas.
/Šķila, Nīca./

25642. Kam jaunībā daudz matu uz rokām, tas būs bagāts.
/J. Andersons, Sātiņi./

25643. Kam rūkas apaugušas ar lelom spolvom, tys byus
boguots. /V. Pilipjonoks, Asūne./

25644. Kam ļoti spalvainas rokas, tas dabūs bagātu sievu
(vīru). /L. Rone, Iecava./

25645. Kam spalvainas rokas, tas būs bagāts, un tam bites
labi padosies. [Sal. spalvas.]
/K. Corbiks, Jelgava./

25646. Kam ļoti spalvainas rokas, tas labs bitenieks.
/L. Rone, Ikšķile./

25647. Kam spalvainas rokas un kājas, tam labi bites
padodas. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

25648. Kam spalvainas rokas, tam bites labi padodas.
/E. Laime, Tirza./

25649. Ja meitai spalvainas rokas, tās vīrs būs bitenieks.
/J. Andriņš, Taurkalns./

II. Rokas rievainas.

25650. Kam delnās ir daudz krusta zīmju, tam būs grūts
mūžs, kam gludas delnas, tam būs viegls mūžs.
/P. Š., Rīga. K. Jansons, Plāņi./

25651. Ja rokā trīs lielās rievas iziet delnu malās, tad
ir jāmirst. /M. Macpāne, Alsunga./

25652. Ja ap kreiso roku, lejpus locītavas ir saskatāma
rieva, tas katrā ziņā apprecēsies.
/J. Šmits, Nītaure./

III. Rokas aukstas.

25653. Kam aukstas rokas, tam daudz naudas.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

25654. Ja, labu dienu dodot, ir auksta roka, tad rokas
devējs būs bagāts; ja silta roka, tad būs nabags.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte un Dobele./

25655. Kam salta roka, tam maz naudas; kam silta roka,
tam daudz naudas. /H. Laimiņš, Druviena./

25656. Kam aukstas rokas, tam daudz naudas.
/K. Corbiks, Jelgava./

25657. Kam auksta roka, tas esot, vai arī būšot bagāts.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25658. Ja kādam auksta roka, tad saka: "Tev daudz naudas."
/J. Rinkuss, Prauliena./

25659. Kam roka auksta, bagāts kļūs.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

25660. Kam saltas rokas, tas bagāts.
/M. Navenickis, Zasa./

25661. Kad siltākā vietā aukstas rokas, tad paliks bagāts.
/K. Lielozols, Nīca./

25662. Kam aukstas rokas, tas ir bagāts. /Šķila, Nīca./

25663. Cilvēkam, kam aukstas rokas, esot daudz naudas.
/J. Jansons, Plāņi./

25664. Kam aukstas rokas, tas ir pie sievietes aplam
apgramstījies. /K. Jansons, Plāņi./

IV. Roku drebēšana.

25665. Kam dreb rokas, tas ļoti skops.
/K. Corbiks, Jelgava./

25666. Kam trīc rokas, tas ir cāļus zadzis.
/E. Vīķele, Iecava./

25667. Kam rokas trīs, tas esot nabagu kūlis.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25668. Kam rokas trīc, tas ir nabagam sitis.
/P. Š. Rauna. K. Jansons, Plāņi./

25669. Kas nabagu sitis, tam roka trīc.
/K. Matisons, Talsi./

25670. Ja roka trīsot, tad esot nabagu kāvis.
/A. Krūmiņa, Rīga./

25671. Ja esot nabagam sitis, tad, darbu darot, roka trīc.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./

25672. Ja roka dreb, tad ir ubagam sitis.
/J. Jansons, Jaunrauna./

25673. Kam rokas trīc, tas esot zaglis.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

25674. Kam dreb rokas, tas cāļus zadzis.
/K. Corbiks, Jelgava./

25675. Ja kādam roka trīc, tad tas ir cāļus zadzis.
/A. Pidriks, Sauka./

25676. Ja roka dreb, kādu šķidrumu lejot, tad šis cilvēks
ir olas zadzis vai nabagu sitis.
/M. Poriete, Ēvele./

25677. Ja cilvēkam dreb rokas, tad tā ir zīme, ka viņš ir
cāļu zaglis. /V. Krieviņš, Daugmale./

25678. Ja kādam roka dreb, tad tas ir cāļus zadzis.
/A. Plaudis, Kosa./

V. Roka, smaga.

25679. Kam sitot ir smaga roka, tam gadīsies atraiknis
jeb atraikne ar deviņiem bērniem.
/K. Jansons, Plāņi./

25680. Ja kādai sievietei ir ļoti smaga roka sitot, tad
tai būs daudz bērnu. /M. Zariņa, Ogresgals./

25681. Kam smaga roka, tai būs atraitnis ar bērniem par
vīru. /E. Lapiņa, Vestiena./

25682. Kam cieta roka, dabūs atraitni vīru (sievu) ar
deviņiem bērniem. /A. Mednis, Limbaži./

25683. Kad meitai ir smaga roka, tad dabūn dzērāju vīru.
/V. Eglīte, Rīga./

25684. Kam smaga roka, tas dabūs vecu vīru vai sievu.
/L. Daugaviete, Smiltene./

25685. Kam smaga, svarīga roka, no tā zirgs bez pātagas
skrien. /K. Jansons, Plāņi./

VI. Rokas niezēšana.

25686. Kad labā roka niez, ieņems naudu.
/A. Veiss, Penkule. A. Korsaks, Ezere./

25687. Kad kreisā roka niez, tad nauda jāizdod.
/A. Veiss, Penkule. A. Korsaks, Ezere./

25688. Kad roka niez, dabon naudu. /R. Bērziņš, Džūkste./

25689. Ja kreisā sauja niez - dabūs naudu.
/A. Aizsils, Meirāni./

25690. Ja roka niez, tad drīzumā sagaidāma nauda.
/K. Atgāzis, Nītaure./

25691. Luob sacīt, kad kairai niež, tad gaun iždot; kad
dešnai tad gaut. /A. Medne, Kuršu kāpas./

25692. Ja kreisā roka niez, dabūs naudu; ja labā niez,
izdos naudu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

25693. Kad labā roka niez, tad dabūs naudu.
/K. Corbiks, Jelgava./

25694. Ja kreisās rokas delna niez, tad naudu ieņems, ja
labās, tad izdos.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.
J. Jaunsudrabiņš, Nereta. V. Spandegs, Pociems./

25695. Kad kreisā roka niez, tad dabūs izdot naudu.
/K. Corbiks, Jelgava./

25696. Ja kreisā roka niez, tad ieņem naudu, ja labā, tad
izdod. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

25697. Kad labā roka niez, būs jāsasveicinās.
/M. Kerzums./

25698. Ja labā roka niez, dabūs sasveicināties.
/M. Brīdaka, Rīga./

25699. Ja labā roka niez, tad ko iegūst; ja kreisā roka
niez, tad kas jāzaudē. /R. Šmits, Birži./

25700. Labā roka niez, būs naudas izdošana.
/V. Rūnika, Skujene./

25701. Kreisā roka niez, būs naudas ieņemšana.
/V. Rūnika, Skujene./

25702. Ja labā roka niez, būs naudas izdošana, ja kreisā,
naudas saņemšana. /V. Rimpele, Rīga./

25703. Ja labā roka niez, tad nauda būs jāizdod; ja kreisā
roka niez, tad nauda jāsaņem.
/A. Berķe, Mētriene. A. Bergmanis, Vecogre./

25704. Ja kreisā roka niez, tad dabūs naudu; ja labā roka
niez - tad nauda jāizdod.
/A. Zandere, Dole. M. Hermakile, Valka./

25705. Ja niez labā roka, tad nauda jāizdod. ja kreisā,
tad jāsaņem. /A. Vestmanis, Jēkabnieki./

25706. Ja labā roka niez, tad nauda būs jāizdod; ja kreisā
roka niez, tad naudu vajadzēs saņemt.
/J. Vilnītis, Jumurda./

25707. Kad kreisās rokas delna niez, tad ieņems naudu, ja
labās - izdos. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

25708. Ja labā roka niez, būs jāatdod nauda prom.
/V. Saulīte, Mālpils./

25709. Ja kreisā roka (plauksta) niez, saņems naudu.
/V. Saulīte, Mālpils./

25710. Ja labā roka niez, tad būs naudas izdošana.
/V. Priedīte, Mālpils./

25711. Ja kreisā roka niez, būs jāsmejas.
/V. Priedīte, Mālpils./

25712. Kad kreisā roka niez, dabūs naudu.
/K. Kēze, Priekuļi./

25713. Ja niez labā sauja, tad izdos naudu, ja kreisā -
naudu ieņems.
/H. Jankovska, Rīga. K. Corbiks, Valgunde./

25714. Ja niez kreisā plauksta, tad dabūs naudu ieņemt,
ja labā - izdot. /K. Corbiks, Jelgava./

25715. Ja kreisā sauja niez, tad dabūs naudu.
/A. L.-Puškaitis. J. Krastiņš, Irlava./

25716. Ja labā roka kņud, tad nauda jāizdod; ja kreisā
kņud, tad nauda jādabon. /Fr. Valdmanis, Virbi./

25717. Ja kreisā roka niez, tad dabūs daudz naudas.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

25718. Jo nīz lobuo rūka, tad vajadzēs kaut kam dūt naudu,
bet jo kreisuo, tad patim kas navin dūs.
/T. Beča, Preiļi./

25719. Ja labā roka niez, būs nauda jāizdod, ja kreisā,
tad naudu saņems. Lai nauda nebūtu jāizdod, tad
labā delna tūliņ jāizkasa, bet kreisās delnas
nedrīkst kasīt, tai ir jāiespļauj un jātur
sakniebta cieši, līdz kamēr niezēšana pārstāj.
/K. Preiss, Vecgulbene./

25720. Ja labās rokas delna niez - izdosi naudu; ja
kreisās - saņemsi. /V. Miķelāns, Rubeņi./

25721. Kad vakarā labās rokas delna niezot, tad vēl
ciemiņi būšot. /K. Mežulis, Bilska./

25722. Ja labā roka niez, saņems naudu; ja kreisā, tad
nauda būs jāizdod.
/L. Bērziņa, Rīga. E. Kampare, Skrunda./

25723. Ja labā roka niez, dabūs naudu, ja kreisā, tad
nauda jāizdod.
/T. Rigerte, Brunava. I. Mennika, Ainaži./

25724. Ja niez labā roka, tad tā ir zīme, ka dabūs naudu,
bet ja niez kreisā roka, tad dabūs naudu izdot.
/T. Dzintarkalns, Talsi. V. Zvaigznīte, Zeltiņi.
K. Corbiks, Līvbērze./

25725. Kod cylvākam lobuo rūka nīz, tod pīzīmēj, ka jis
dabuos daudz naudys. /V. Podis, Rēzekne./

VII. Roku, kreiso, nevajagot dot.

25726. Otram cilvēkam nevajaga kreiso roku dot, jo tad
laimi atdod. /V. Rimpele, Saldus un Rīga./

25727. Otram nevar kreiso roku dot, tad atdod savu laimi.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

25728. Otram cilvēkam nevajaga dot kreiso roku, jo tad
laimi atdod.
/V. Rūnika, Skujene. V. Priedīte, Mālpils./

25729. Ja ar kreiso roku sasveicinās, tad atdod savu
laimi. /V. Vintere, Matīši./

25730. Ja, labdien dodot, sniedz kreiso roku, tad atdod
savu laimi otram. /R. Svekre, Valka./

25731. Nekad nevajaga ar kreiso roku labdienu dot, tad
atdod otram savu laimi. /A. Zandere, Dole./

25732. Otram cilvēkam sasveicinoties nevajaga dot kreiso
roku, tad atdod savu laimi. /M. Hermakile, Valka./

VIII. Dažādi māņi.

25733. Ka pi cylvāka kosuos rūka aukšuok placa, itei
pīzīmēj, ka jis guleis uz jaunys vītys.
/V. Podis, Rēzekne./

25734. Kad cilvēkiem rokas top sausas, tad būs lietus.
/A. Āboliņa, Ļaudona./

25735. Ja, saliekot rokas, labās rokas īkšķis iet pār
kreisās rokas īkšķi, tad vīrs valdīs par sievu, ja
otrādi, tad sieva par vīru.
/A. Ernstsons, Vaiņode./

25736. Saliekot rokas lūgšanas stāvoklī, ja kreisās rokas
īkšķis krusto labās rokas īkšķi, tad dzīvē sieva
ņem virsroku par vīru un otrādi.
/J. Šmits, Nītaure./

25737. Ja puišam meita, vai meitai puisis noguļ roku, tad
nogulētā roka paliek greiza, t. i. nevar taisni
iesist, iecirst u. t. pr.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.
J. Upmalis, Ļaudona./

25738. Ja roka tirpst, tad uz tās rokas pirksta vajaga
uzmaukt vara gredzenu; tad vairs netirps.
/A. Salmāns, Balvi./

25739. Kam rokas tirpst, tam ar mirona mazgājamām ziepēm
jāmazgājas. /K. Jansons, Latgale./

25740. Rokas aiz ceļiem sakrampēt nav labi.
/A. L.-Puškaitis./

25741. Nedrīkst rokas likt krustiem pie krūtīm, tad velna
bērnus auklē. /L. Kleinberga, Bukaiši./

25742. Ja rokas svīst, tad jāpaņem rokā varde un rokas
vairs nesvīdīs. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

25743. Ja rokas sprēgā, tad uz tām jāuzsmērē ausu mēsli.
/K. Jansons, Plāņi./

25744. Kad roka ierūsējusi, tad rados kāds mirst.
/P. Š., Rīga. Z. Prauliņš, Aumeisteri./

25745. Ja rokas rūsot, tad kāds mirstot.
/A. Krūmiņa, Vijciems./

25746. Kad rokām pirksti aprūsa, tad būs jāglāsta mironis.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

25747. Ja rokā āda plīstot, tad pušumu vajagot ar egļu
svekiem (svekriem) piesmērēt, tad ātri sadzīstot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25748. Ja kam nebejs suoks suopet rūka, lauž vysi kauly,
tod vajag pajimt vylnys dīgu un īdūt vacuokam
sātys, lai jis tū dīgu deviņi reizis sasīn un
apsīn slymam uz tuos suopeigys rūkys. Par kaidu
dīnu slyms byus vasals, rūka jam byus vasala, jis
struoduos vysaidu dorbu. /V. Podis, Rēzekne./

25749. Kad sāp roka, tad apsien sarkanu dziju ar deviņiem
mezgliem. Sāpes pāries. /A. Veckalne, Dreiliņi./

25750. Kam rokas krustis turot, kreisais īkstis pār labo
stāv, tas nakti dzimis, kam labais, tas dienu.
/K. Jansons, Trikāta./

25751. Ja nejauši, kad satiekas, rokas sadotas krustus,
tad vienam būs jāprecas. /H. Skujiņš, Smiltene./

25752. Nedrīkst neko liet pār roku, jo tad tas tiek dots
velnam. /Z. Ozoliņa, Dole./

25753. Nekad nedrīkst neko liet pāri par roku, tad paliek
skops. /K. Corbiks, Jelgava./

25754. Ja rokas krustā sniedz, tad kāzas būs.
/E. Laime, Tirza./

25755. Pār roku nedrīkstot otram nekā dot, jo tad izsakot
pret to cilvēku nicināšanu. /E. Aizpurve, Lubāna./

25756. Kam nagi (rokas) nekad nestāv mierā, to vells dīdot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25757. Ja ar roku ko nepareizi izdara, tad saka, ka meitas
roku nogulējušas.
/A. Bīlenšteina rokraksts. P. Š., Rauna./

25758. Ja kaut kas izkrīt no rokām, tad tajā dienā kāds
nobaidīs. /A. Done, Liepāja./

Rokas sapnī.

25759. Ja sapnī rokas mazgā siltā ūdenī, tad kašķis
uzmetīsies uz rokām. /M. Zaube, Rīga./