ROTAĻAS.

25761. Dēļu zāģēšana. Saliek divi muguras kopā un saāķē
rokas stipri, tad viens noliecas pēc otra un tādā
vīzē viens otru cilā. /K. Bika, Gaujiena./

25762. Lēkšana pār salmu. Saņēma abus kāju lielos pirkstus
un tad lēca pār salmu. Lēcējs paņēma arī kādu koku,
tad noliecies turēja to sev priekšā tā ap ceļa
galiem un tad tam vajadzēja pārlēkt.
/K. Bika, Gaujiena./

25763. Cilvēka piecelšana. Cilvēks nogūlās uz grīdas jeb
kaut kur zemē un izstiepās, stīvi noturēdams savu
ķermeni. Otrs atkal saķēdēja rokas zem tā locītavām
un tā lūkoja šo piesliet un dabūt uz kājām.
/K. Bika, Gaujiena./

25764. Pupu zemes aršana. Sasēja divējus apaušus kopā,
tad divi vīrieši tos iemauca kaklā un tad
atspērušies rāpus vilka katrs uz savu pusi. Kurš
novilka, tas vinnēja. Īpaši pieguļā tā rīkojās.
/K. Bika, Gaujiena./

25765. Vilkšanās ar sprūdzeni. Nosēdās divi uz grīdas,
salika kājas pret kājām, ieķērās abi vienā
sprūdzenī, kas šķērsu par kājām pārlikts, un tad
lūkoja viens otru uzvilkt. /K. Bika, Gaujiena./

25766. Grūta piecelšanās. Jāpieiet pie sienas, jānoskaita
no tās trīs soļi, tad ar galvu jānolīkst pret sienu
un tad jāatvelkas jeb jāpieceļas atkal taisni.
/K. Bika, Gaujiena./

25767. Uz virves sēdēšana. Pārvilka stipri virvi no vienas
vietas uz otru, tā kā uz virves, kura atradās kādas
pēdas no zemes, varēja sēdēt. Virvei līdzās
iesprausts mietiņš, uz kura uzlikta cepure.
Sēdētājs uz virves salicis kājas krustiski, un tad
ar nūjiņu vajadzējis nosist cepuri no mieta gala,
kas ļoti grūti izdarāms, jo turēties un sēdot sist
cepuri, nav vis tik viegli. /K. Bika, Gaujiena./

25768. Skriešana maisā. Skrējējs iekāpa maisā, tā kā tikai
galva un krūtis palika ārā, tad maisa augšas galu
sasēja. Tā nu vairāki gāja skrieties. Dažreiz pat
kungi svieda naudu, un tad maisā iesietie zēni gāja
skrieties; kas pirmais sasniedza mērķi, tas dabūja
naudu. /K. Bika, Gaujiena./

25769. Vilkšanās ar koku. To izdarīja šā: viens nometās
četrrāpu zemē un pa apakšu izņēma sev koku cauri.
Otrs atkal uzmetās šim ačgārni virsū ar kājām uz
pirmējā galvas pusi un saņēma pirmējam zem vēdera
apakšas atrodošos kārti stipri ar rokām cieti.
Pirmais tik rāpoja tālāk prom, otrs turēja stingri
cieti un trīs jeb četri atkal lūkoja, pie škeistes
pieķērušies, pirmējo atvilkt atpakaļ.
/K. Bika, Gaujiena./

25770. Adatas vēršana uz bomja. Sera bomi ienesa istabā,
nosēdās uz tā un salika kājas krustiski. Sēdētājam
tika iedota rokās liela adata un diegs, un tad,
sēdētājam nemaz pie zemes nemetoties, vajadzēja
ievērt adatā. /K. Bika, Gaujiena./

25771. Cimdu saņemšana mutē. Aizvēra un piestiprināja
virvi griestu sijās jeb pie rijas baļķī, jeb ārdā,
un tad ietaisīja cilpu valga abos galos, kuri nāca
uz zemi, tā ka minētās cilpas tikko nemetās pie
zemes. Ielika kājas cilpās un tad ar rokām spiedās
ačgārni uz augšu. Tad, kad jau kājas gandrīz pie
griestiem metas, tas ir kad jau cilvēks paslīpi
gandrīz vertikāli uz rokām bija ačgārni uz priekšu
novirzījies un kājas pret griestiem saslējis, tad
tam vajadzēja ar muti saņemt zemē nolikto cimdu.
Daži laikam pat naudu esot no zemes uzņēmuši.
/K. Bika, Gaujiena./