ROZE (slimība).

25773. Tauta zina trīs deviņas rozes, kurām katrai ir
savs vārds. /F. Brīvzemnieks, Vi, 1881, 130./

25774. Šīs rozes gan nekur visas nav uzskaitītas, bet
pūšamos vārdos sastopam tomēr deviņas rozes pēc
krāsas (baltā, sarkanā, zilā, melnā, dzeltānā,
raibā, pelēkā, zaļā, tērauda), deviņas pēc
slimajām miesas daļām (smadzeņu, zobu, dzīslu,
kaula, stilba, gurna, rokas, galvas, krūšu) un
deviņas pēc citām īpašībām (caurā, nāvīgā, tekošā,
kniešamā, sitamā, mīkstuma, čūskas, ūdens un lapu).
/P. Š./
25775. Rožu slimības esot trijdeviņas un pret katru tādu
slimību savādi vārdi.
/Baltijas Vēstnesis, 1870, 151./

25776. Esot pavisam trīs deviņas rozes un katra esot
dziedējama ar savādiem vārdiem.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

25777. Roze ceļas no bīšanās. [Sal. bīšanās.]
/P. Š., Rauna./

25778. Rozi nedrīkst slapināt, tad slimību sadzen iekšā.
/P. Š., Rauna./

25779. Ja nažu asmeņus nodedzina sarkanus un iesviež
aukstā ūdenī un ar šo ūdeni apmazgā rozi, tad tā
nozūdot.
/Etn. 1891. g. I, 160. I. p. Rīgas apkārtne./

25780. Roze iznīkst, ja ceturtdienas vakarā to apspaida
vīrietis ar savu penis. /K. Jansons, Plāņi./

25781. Ja roze piesitas, tad tai apvelk ar adatas aci
apkārt, lai tālāk neplešas. /H. Siliņa, Dobele./

25782. Roze appūsta ar šādiem vārdiem: "Jauni ozoli un
jaunas liepas uz zaļa zāle."
/Baznīcas vizit. 1739./

25783. Rozi var izārstēt, ja piesien un tur kādu laiku
tādu lupatu, ar kuru mazgāts mirons.
/J. Atteka, Nīca./

25784. Ja kāds slimo ar rozi, tad tam, lai to slimību
nodzītu, jādzer rupuča asinis. /V. Līce, Līgatne./

25785. Ja roze ir, tad, lai to nodzītu, ņem zilo sukura
papīru un uzvelk 7 sarkanus un 7 zaļus krustus, un
papīru uzliek uz rozes. /A. Mūrniece, Cēsis./

25786. Ievas miza noder rozes dziedēšanai. Ievas miza
jānokasa un jāuzliek uz slimās vietas.
/A. Šķila, Nīca./

25787. Ja ir roze kājā vai rokā, tad ar sarkanu dziju
jāsien trejdeviņi mezgli.
/H. Lindberga, Jaunrauna./

25788. Roze izzūd, ja uz tās uzliek zilu drēbi vai papīri.
/K. Jansons, Plāņi./

25789. Lai noņemtu rozi, tad savelk uz zilā sukura papīra
dažādus krustus ar krītu un tad apsien to ap slimo
vietu. /L. Ozole, Sēļpils./

25790. Ja kam ir roze, jāņem melna jēra vilna, kas ir
pirmo reizi cirpts, jāuzliek uz slimo vietu un
jātur trīs dienas; tad roze iziet.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./

25791. Kad bērnam roze, iesviež ugunī kaut kādu cūkas
kauliņu, sadedzina un sagrūž pulverī, kuru, uzbērtu
uz zilā papīra, dod iekšā. Arī lieliem tā atdzen
rozi. /Birkvalde, Lielsatiķi./

25792. Kad māte sabaidījusies zīdīs maziņo, tad viņam var
piemesties roze. 1) Sien klāt sakasītas un
saraudzētas ievu mizas. 2) Sien klāt baltvēderes,
kuras sagrūž un sarauga. /A. Rozenšteine, Saldus./

25793. Kad bērnam ir roze, tad liek virsū ievu kasalas un
dzer ievu ziedu tēju; liek arī virsū mellu villu,
ne rāvinātu, bet kā no muguras jemtu; saplucina
arī verkšķi (ar ko drīvē) un liek labi siltu virsū.
/Špāne, Ventspils./

25794. Mazam puikam kājā iemetusies maldīgā (arī caurā)
roze. Neviens dakteris nevarējis rozi izārstēt.
Reiz puikas māte aizgājusi pie vienas vecenes un
tā pēdīgi rozi izvārdojusi.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

25795. Rozi var izdziedēt ar cūkas žulti.
/J. Banazis, Nīca./

25796. Rozi var glābt, ja paņem aitas melnu vilnu ar
visiem sviedriem, zilu papīri un ar baltu krītu
saraksta uz zila papīra deviņus krustiņus. Tad vēl
pieliek ievu mizas un to visu piesien pie sāpes,
tad drīz būs vesela. /J. Banazis, Nīca./

25797. Vajaga samaisīt rudzu miltus ar sāli karstā ūdenī
un to siet klāt pie rozes. /M. Ķaupelis, Nīca./

25798. Roze piemetas no bīšanās. Viņa piemetas taisni tai
vietā, kur cilvēks sev pieķer nagus, ka pašlaik ir
pārbijies. /H. Skujiņš, Smiltene./

25799. Ievas miza jāsakasa ar nazi papīrī jeb drēbes
gabaliņā un jāpiesien tai vietā, kur ir roze.
/J. Banazis, Nīca./

25800. Kad ir roze, tad vajaga spļaut dadža lapā, pēc tam
lapu uzklāt uz rozi un skaitīt: "Jēzus staigāja pa
kalniem un lejām; divpadesmit rozes viņam rokā,
vienu viņš nometa zemē, sacīdams: "Lai nāk kraukļi
un saplēš to." /B. Gūtmane, Rīga./

25801. Marija gāja pie Jēzus un tai bija trīs rozes rokā:
viena balta, otra zila, trešā sarkana. No debess
valstības atslēgām jeb no grēku piedošanas piedod
mums mūsu parādus (deviņas reizes mest krustu).
/A. Šķēre, Skaistkalne./

25802. Mūsu kungs Jēzus Kristus pārbrauca pār jūru tikpat
kā pa sausu zemi. Visādas rozes rokā auga un
izplauka. (Trīs reizes jāmet krusts.)
/A. Šķēre, Skaistkalne./