RUDZI.

I. Rudzu sēšana.
II. Rudzu ziedēšana.
III. Buršana un zīlēšana.
IV. Rudzu pļaušana.
V. Rudzu vešana un kulšana.
VI. Rudzi ārstniecībā.

I. Rudzu sēšana.

25830. Jaunos mēslos sēj rudzus trīs dienas priekš pilna
mēness, vecos mēslos trīs dienas pēc pilna mēness.
Sējējs skatās arī uz bērziem, kad tiem lapas sāk
dzeltēt. Dienvidus un vakara vējā rudzus nesēj, kā
arī lietus laikā. Ja šajos ūdens vējos sēj rudzus,
tad tie izpūst, bet lietū sēti izaug lāčauzaini.
/S. Gūberts, 1688./

25831. Ja rudzus sēj trīs dienas priekš Bērtuļiem, tad
aug labi. /M. Navenickis, Zasa./

25832. Rudzi jāsēj vai nu trīs dienas priekš, vai trīs
dienas pēc Bērtiņiem [Bērtuļa dienas].
/V. Kancāns, Asare./

25833. Rudzi priekš Bērtuļa dienas jāapsēj, tad aug lieli
un dod labu birumu. /M. Klause, Jaunpiebalga./

25834. Rudzi jāsēj ap Bērtuļiem (3 dienas priekš un 3
dienas pēc), tad labi augs. /A. Zālīte, Bērzpils./

25835. Rudzi jāsēj trīs dienas priekš un pēc Bērtiņa
(Bērtuļa). /O. Biteniece, Ogresgals./

25836. Rudzus vajaga sēt simtajā dienā pēc jauna gada,
tad izaugot simtu vārpas uz viena stiebra.
/K. Corbiks, Līvbērze./

25837. Rudzi jāsēj tai dienā rudenī, kad skaists laiks un
zirnekļi novilkuši rugājus ar tīkliem.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25838. Rudenī sāk rudzus sēt, kad zirnekļi zemi tīklo.
/K. Jansons, Plāņi./

25839. Rudzi jāsēj, kad bērziem lapas sāk raibas kļūt.
/J. Andriņš, Taurkalns./

25840. Rudzi jāsēj skaidrā dienā, tad nav kasteru un zāļu.
/F. Gruzīte, Lubāna./

25841. Svaru dienā vajaga sēt rudzus, tad būs smagi rudzi.
/M. Ķaupelis, Nīca./

25842. Ja rudzus apsēj priekš pirmās salnas, tad gliemeži
viņus izēd. /H. Skujiņš, Smiltene./

25843. Rudzi jāsēj veca mēneša ragos, citādi aug robainas
vārpas (vietām pilnas, vietām tukšas).
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

25844. Rudzi jāsēj jaunā mēnesī, lai ziemu neizsaltu.
/A. Dragone, Palsmane./

25845. Rudzi jāsēj jaunā mēnesī, tad labāks briedums.
/E. Laime, Tirza./

25846. Rudzi jāsēj jaunā mēnesī, lai ziemu neizsalst.
/V. Poriete, Palsmane./

25847. Rudzi jāsēj pilnā mēnesī, jo tad rudzi nemaitājas.
/E. Ārgals, Naukšēni./

25848. Rudzus nedrīkst sēt vecā mēnesī, jo tad būs
robainas vārpas un slikta raža.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

25849. Kad rudzus sēj vecā mēnesī, tad tie tukši.
/O. Freimane, Jaunrumbas muiža./

25850. Kod vacā mēnesī sjāsi rudzus, tod nu rudzu nikuo
naizaug, a kod jaunā mēnesī, tod rudzi byus cīši
lobi. /V. Podis, Rēzekne./

25851. Ja rudzus sēj ar vecu sēklu, tad, lai izdodtos, ir
jāsēj vecā mēnesī. /A. Skrūze, Saikava./

25852. Sēklas rudzu nekad nevajaga mainīt ar otru
saimnieku, jo tad vienam vai otram saimniekam rudzi
lāgā neaugs. /J. Lazdāns, Kalupe./

25853. Ap žīdu svētdienām nevar rudzus sēt, tad tie
neizaugs. /V. Arbidāns, Latgale./

25854. Rudzus sējot, jāvēro, lai nebūtu pie debesīm ne
saule, ne mēness. /L. Vīksne, Talsi./

25855. Ko rudzus leitā sēj, to aug smilgaini.
/Bez paraksta./

25856. Slapjā (pielijušā ) zemē nevarot rudzus sēt, jo
tad lāčauzas pieaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./

25857. Agri sētie rudzi nav divējādi labi: rudeņos viņus
noēd gliemēži un vasarā viņiem ziedu laiks iekrīt
pašā karstumā, un tad rudzi iztek.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

25858. Ja rudzu sējamā laikā ziemeļu vējš pūš, tad var
droši cerēt, ka uz priekšu būs labs rudzu gads.
/J. B. von Fischer, Lieflāndisches
Landwirtschaftsbuch, 1753., 93. pl./

25859. Kad dienvidu vējā rudzus iesēj, tad rudzu vietā
izaug vairāk zāle. /A. Drāzniece, Nīca./

25860. Kad pirmo reiz sēj rudzus, un ja vedot rudzus uz
tīrumu pārplēš maisu, pieber sētuvi un sēj, tad
nākošā gadā izaugs rudzi, ka maisi plīsīs.
/J. Rupjais, Asūne./

25861. Ja rudzus sēj no priekšauta, tad tam jābūt tīram,
citādi būs tumša maize. /K. Jansone, Olaine./

25862. Ja tanī dienā, kad rudzus sēj, tīra bārdu, tad
krusa nosit sēju. /A. L.-Puškaitis./

25863. Kad rudzus sēj, tad nedrīkst cirpt aitas, citādi
krusa izcērt rudzus. /K. Corbiks, Līvbērze./

25864. Kad rudzus sēj, tad nedrīkst cirpt aitas, jo tad
neaug rudzi. /L. Druķe, Virbi./

25865. Ja gavēnī uguns gaisma (no skaliem jeb lampas)
krīt uz rudziem, tad viņi izpūst.
/K. Jansons, Plāņi./

25866. Jaunus rudzus agrāk nesēja, kamēr nedabūja ēst
jaunu rudzu maizi. To maizi ēda ar auna gaļas
putru (zupu). Aunu kāva maizei par ziedojumu.
/Atpūta, 1932, 404, 21./

II. Rudzu ziedēšana.

25867. Trīs nedēļas vajadzīgas rudzu plaukšanai, trīs
ziedēšanai un trīs briešanai. /M. Kausa./

25868. Rudzi zied divas nedēļas, briest divas nedēļas un
kalst divas nedēļas. /M. Āboliņa, Aumeisteri./

25869. Rudzu ziedēšanu vēro pēc ievu ziedēšanas. Rudzi
zied pa mēnesi pēc ievām un rudzu ziedamais laiks
būs tāds pats kā ievu ziedamais laiks. Ja ievu
ziedi nosalst, tad arī rudzu ziedi nosals.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

25870. Kad rudzi sāka ziedēt, tad veci cilvēki sacīja, ka
nu vēl sešas nedēļas maizīte jāgaidot.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./

25871. Rudzu ziedu laikā jānorauj tā vārpa, kura vēl
nezied, un jātur rokā, lai izziedētu; ja viņa
nezied, tad rāvējam tai gadā būs jāmirst.
/A. Ozoliņš, Barkava./

25872. Trīs rudzu vārpām ziedamā laikā nobrauka ziedus un
kaut ko domā. Ja vārpām atkal izplūkst ziedi, tad
vēlēšanās piepildās. /K. Jansons, Plāņi./

25873. Pirmais rudzu zieds jāapēd, lai vēders nesāpētu.
/E. Lācis, Tirza./

25874. Ja rudzu ziedu laikā vējš nes puteklīšus uz mājas
pusi, tad bagāts gads. /A. Bulēne, Turaida./

25875. Ja rudzu ziedamā laikā vējš dzen puteklīšus uz
māju pusi, tad būs bagāta raža, ja no mājām projām,
tad raža būs vāja. /V. Priedīte, Mālpils./

25876. Ja rudzi ziedot trīs reizes dabū nokūpēt, tad
sagaidāms labs birums. /A. Zvejniece, Piebalga./

25877. Ja putekļi no rudzu lauka (kad zied) nāk uz mājas
pusi, tad būs laba raža. /M. Šķipsna, Gulbene./

25878. Ja rudzu ziedēšanas laiks miglains, tad miglains
būs nākamā gada pļaujas laiks.
/A. Bērziņa, Aloja./

25879. Lai saimniekam būtu daudz maizes, tad vasarā, kad
rudzi zied, jātaisa visas durvis un logi vaļā un
jādzied, lai nāk svētība istabā: "Svētībiņ,
gausībiņ, Nāc pa logu istabā!" /G. Pols, Baldone./

25880. Ja rudzi zied, tad jātaisa klēts durvis vaļā, jo
tad būs bagāta raža. /E. Brīnums, Rūjiena./

25881. Kad rudzi zied, tad esot jātaisa vaļā klētij
durvis, lai nākot svētība istabā un klētī.
/G. Pols, Bauska./

25882. Kad rudzu lauks ziedēdams kūp, tad vajaga atvērt
klēts durvis, lai svētība nāk klētī.
/J. Širmanis, Vilzēni./

25883. Kad rudzi zied, tad jātaisa klēts durvis vaļā.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

25884. Ja rudzu ziedā klēts durvis turot vaļā, tad rudzi
nākot klētī. /J. Bitaks, Litene./

25885. Kad rudzi zied, jātaisa klēts durvis vaļā, jo tad
nāk maize klētī. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

25886. Rudziem ziedot, jātur klēts durvis vaļā un sētuve
jāizliek laukā, lai tur ienāktu rudzu putekļi.
/K. Jansons, Plāņi./

25887. Rudzu ziedēšanas laikā vajag turēt klēts durvis
vaļā, lai briedums un svētība iet iekšā.
/L. Rone, Ikšķile./

25888. Kad rudzi zied, tad jātaisa klēts durvis vaļā, lai
rudzi briest. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

25889. Kad rudzi ziedēdami kūp, vajaga attaisīt klēts un
citu ēku durvis, lai rudeni pieskrien pilna māja
ar rudziem.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

25890. Kad rudzi zied, tad vajaga taisīt klēts durvis
vaļā, lai svētība iet klētī.
/K. Corbiks, Līvbērze./

25891. Kad rudzi zied, tad vajaga klētis attaisīt vaļā,
lai svētība nāk iekšā. /K. Corbiks, Jelgava./

25892. Kad tīrumā zied rudzi - klēts durvis jātur vaļā,
tad rudenī būs liela svētība.
/L. Kārkliņa, Dzelzava./

25893. Rudzu ziedamā laikā jāatver rijas un klēts durvis,
lai būtu bagāta raža. /A. Mencis, Puikule./

25894. Kad rudzi zied, tad jātaisa vaļā klēts durvis, lai
būtu laba raža. /I. Mennika, Ainaži./

25895. Ja jaunā pilnā mēnesī rudzi zied, tad būs pilnas
vārpas. /Z. Lāce, Veclaicene./

25896. Kad rudzi ziedēja (brieda), klēti turēja vaļā, lai
pūķis nes labību iekšā. /A. Elksnītis, Prauliena./

25897. Ja mušas redzamas rudzos, kad tie zied, tad būs
mazs birums. /A. Šeitiņš, Taurene./

25898. Kad rudziem vārpas sāk ziedēt no vidus, tad tai
gadā mirs vairāk pusmūža cilvēki; kad zied no
apakšas, tad vecie, kad no virsus, tad jaunie.
/Vidzeme./

25899. Ja rudzu ziedēšanas laikā cūkai saros iekrīt rudzu
ziedu putekļi, tad gans cūku tajā vasarā nevar
noganīt, jo tad tā ļoti zaglīga. /J. A. Jansons./

25900. Rudzu ziedu laikā par dienvidu nevelējas, lai
netraucētu ziedu. /J. Zaķītis, Lautere./

25901. Rudzu ziedu laikā dienvidū nedrīkst velēties,
citādi traucē ziedus, un rudziem vājš birums.
/K. Jansone, Olaine./

25902. Rudzu ziedamā laikā nevelējas, lai rudziem rūsa
nemetas. /K. Jansons, Plāņi./

25903. Kad rudzi zied, nedrīkst velēties, tad rudziem
ziedi nobirst. /E. Laime, Tirza./

25904. Rudzu ziedu laikā nevar velēties, tad pērkons ap
māju dauzās. /E. Lācis, Tirza./

25905. Rudzu ziedamā laikā nevajagot pa dienvidus laiku
staigāt; tad nekožot vilki. /J. Niedre, Džūkste./

25906. Kad rudzi pārzied, maize vairs tik cieta nenobriest
kā priekš ziedēšanas. Kad rudeni rudzus apsēj, tad
jaunu rudzu maize nav vairs tik balta kā priekš
sēšanas. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

III. Buršana un zīlēšana.

25907. Rudzu tīrumā krustenis-
ki jāizaŗ birzes, lai velns nevarētu
uzkāpt un nezāles iesēt.
/L. Latkovskis, Varakļāni./

25908. Kad starp veciem un jau-
niem Jāņiem atrod rudzus salau-
zītus jeb sagrieztus, tad tās vietas
nevajaga pļaut, jo citādi izceļas
kāda nelaime.
/J. Lazdāns, Kalupe./

25909. Kāds puika blēņodamies
bija kādas trīs saujas rudzu sasē-
jis kopā un nolauzis. Graudinieks
to ieraudzīja un tūlīt domāja, ka
viņa rudzu lauks ir apburts.
/Mājas Viesis, 1882, 572./

25910. Burvis pīsoka atņast mau-
li nu vaca skrytuļa un div lobus
mītus. Daīt da zaloma [nolauztiem
rudziem]. Puorsakrystas, a pjēčuok
nazkū drusku šepčej (čukst). Tad
raun zalomu un izraun. Cysas tuo
zažloma tryn ar rūkom, grūzjej,
pyn ilgi; uzgola īmīdz cysas maulī,
pajam mītu un syt nu vysa spāka
tuos cysas, apleik maulis staiguo-
dams. Drusku atsapyušuos un at-
kon pajam ūtru mītu un vjēl syt.
runuodams: "Kai es trynu, laužu
un sytu tuos cysas, tai ar tū cyl-
vāku, kotrys padarēja itū zalomu,
kornoj suopjes un lauž slimjeiba!"
/J. Macilewicz, Pawujcieszona,
Viļņa, 1850., 284./

25911. Kāds puika blēņodamies
bija rudzu tīrumā trīs saujiņas
rudzu sasējis kopā. Graudinieks,
domādams, ka rudzu lauks ap-
burts, griezies pie pūšļotājas pēc
padoma. Pūšļotāja teikusi, ka tos
salmus vajagot sadedzināt, jo ci-
tādi cilvēkiem vai lopiem izcelšo-
ties kāda nelaime.
/Mājas Viesis, 1882, 47 (372)
Augšzeme./

25912. Skauģi dažreiz salauž un
sasien otram rudzus, kas notiek
visvairāk Pēteŗa dienā. Šādi salau-
zīti rudzi nav jāpļauj, lai nelauztu
rokas.
/P. Š., Preiļi./

25913. Burvji lauž rudzus ziedā
un noliec vārpas no salma posma
uz postuma [ziemeļa] pusi. Pļau,-
jot nu vajaga uzmanīt, kuŗas vār-
pas ir sagrieztas un kuŗām nav
graudu, tās nevajaga pļaut. Ja tās
pļauj, tad notiek kāda nelaime.
[Sal. Jāņa diena.]
/A. Gari-Jone, Domopole./

25914. Ja burvis nobuŗ (noliec)
rudzus, tad noliektie rudzi jāiz-
rauj, jāsasien kūlītī un jāpakaŗ rijā
dūmos. Līdz ar rudziem rijas dū-
mos kaltējas arī burvja dvēsele-
viņam ļoti gribas dzert. Burvis
prasa saimniekam dzert; tā var
dabūt zināt, kas rudzus nobūris.
/A. Zālīte, Bērzpils./

25915. Ja tīrumā atrod izlauzi-
tus rudzus, tad tos vajaga nopļaut,
sabāzt rata rumbā, rumbu aiznest
uz krustceļu, tad aizsist rumbai
abus galus un aizdedzināt. Kad
rumba sāks degt, tad rudzu lau-
zējs skries griezdamies uz to māju
un prasīs dzert. Ja viņam iedos
dzert, tad viņš paliks vesels; bet
citādi tam gals klāt. [Sal. raganas
vēmekli.]
/A. Gari-Jone, Domopole./

25916. Pa apsētiem rudziem pir-
mam jāejot vīrietim, tad resnas
vārpas.
/A. Aizsils, Lubāna./

25917. Ja pa apsētu rudzu lau-
ku pirmā pāriet sieviete, tad nā-
košā gadā tukšas vārpas.
/A. Aizpurve, Lubāna./

25918. Ja pa apsētu rudzu lau-
ku pirmais pāriet vīrietis, tad ru-
dziem ir resnas vārpas.
/A. Aizpurve, Lubāna./

25919. Bērniem stāsta, ka ru-
dzos dzīvojot meitas ar gaŗiem ma-
tiem [krievu rusalki], kuŗas va-
rot ari noķert.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

25920. Ja rudzi noliekušies uz
ceļa pusi, tad tanīs mājās meita
šogad apprecēsies.
/M. Driņķe, Ranka./

25921. Ja rudzos daudz melno
graudu, tā saukto kuiļa zobu, tad
tai gadā esot balta maize.
/Atpūta, 1932, 404, 21./

25922. Ja pavasarī pa rudziem
staigā, tad Dievs sviež ar akmeni,
ja rudenī staigā - ar maizes ga-
balu.
/E. Laime, Tirza./

25923. Lai nākošā gadā būtu la-
ba labība, tad rudenī vajaga ap-
cirknī ielikt rudzu vārpu vaiņagu.
/O. Eglīte, Glūda./

25924. Ja rudenī rudzos daudz
peļu, tad otru gadu būs slikti rudzi.
/A. Mūrniece, Cēsis./

25925. Ja rudenī rudzos daudz
peļu, tad nākošā gadā slikti rudzi.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

25926. Ja rudzi labi briestot, tad
maize nebriestot.
/A. Lāce, Lubāna./

25927. Kad apriļa mēnesī sniegi
snieg, tad tai gadā būs labi rudzi.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

25928. Kad vējš lauž rudzus, tad
pēc trim dienām būs krusa jeb
stiprs lietus.
/A. Dragone, Palsmane./

25929. Ja rudziem divdesmit ne-
dēļu pēc Ziemassvētkiem ir redza-
mas pirmās vārpas, tad būs vēls
rudens.
/R. Jansons, Plāņi./

25930. Ja rudzu vārpas robai-
nas, tad vasara un rudens būs
auksts. Rudens būs agrs.
/A. Bērziņa, Aloja./

IV. Rudzu pļaušana.

25931. Lai zinātu, vai rudzi jau
pļaujami, saimnieks paņem rudzu
graudu pirkstos un pret nagu lūko
to pārlauzt. Ja grauds lūst, tad
rudzi gatavi pļaušanai; ja tas ne-
lūst, bet saspiežas plakans, tad ir
vēl par agru pļaut.
/Atpūta, 1932, 404; 21./

25932. Rudzus drīkstēja sākt
pļaut otrdienās, trešdienās un ce-
turtdienās, jo tās dienas neesot jā-
liek kulē maize. Bet pirmdienās
esot jāliek kulē maize un sestdie-
nās tā esot tukša, lai arī nepalie-
kot klēts tukša.
/G. Pols, Vecgulbene./

25933. Rudzu pļaujas sākšanai
laimīga diena ir ceturtdiena. Ja
ceturtdien vēl būtu par agru galīgi
iesākt pļaut, tad izpļauj vismaz
kādu kopiņu. Rudzu pļaujas sāku-
mā, kad pirmais kūlis bija no-
pļauts un sasiets, no tā ēda grau-
dus, lika pat launagā uz piena mai-
zes, lai maize būtu laba un sātīga.
Agrāk, kad iepļāva rudzus, nesa
uz tīrumu launagu, saslēja kopā
trīs kūlīšus un pie tiem ēda lau-
nagu.
/Atpūta, 1932, 404, 21./

25934. Rudzi jāpļauj sestdien,
tad ir labāka raža.
/J. Upmalis, Ļaudona./

25935. Rudzus jāsāk pļaut sest-
dien, tad būs visu nedēļu viegli
pļaut.
/J. Rupjais, Asūne./

26936. Rudzus pļaujot, pirmais
kūlis jāsviež trīs reizes gaisā un
jāsauc: "Vēl gaŗāki citu gadu!"
tad nākošā gadā rudzi augs griez-
damies.
/A. Zvejniece, Piebalga./

25937. Kad pirmos rudzus pļauj,
no pirmā kūļa jāaiznes vārpas uz
istabu un jāpieliek pie sienas, tad
netrūks maizes visu gadu.
/A. Šķēre, Jaunsaule./

25938. Kad rudzus pļauj, tad jā-
apsien rudzu šķipsna ap vēderu,
lai mugura nesāp.
/R. Grauduma, Lizums./

25939. Kad iet pirmo reiz rudzu
pļaut, tad jāņem maizes galiņš li-
dzi, lai mugura nesāp.
/I. Kažoka, Lubāna./

25940. Kad iet rudzu pļaut, tad
diviem vajaga aiziet iepriekš un
nostāties katram savā pusē rudzu
gabalam. Tad vienam jāprasa: "Vai
tu mani arī redzi?" Otram jāsaka:
"Nē". Tad pirmajam jānosaka:
"Mūžu mūžiem tēvs aiz rudziem
neredzams." Tad vienmēr augot
gaŗi rudzi.
/I. Kažoka, Lubāna./

25941. Pirms rudzus pļauj, va-
jag no rudziem nopīt vaiņagu un
to pakārt ozolā, tad būs maizes
svētība.
/R. Corbiks, Vecsvirlauka./

25942. Kad rudzus iesāk pļaut,
uz tīrumu jānes siers, maize,
sviests un gaļa, tad nākošgad būs
laba raža.
/E. Līdeka, Lubāna./

25943. Kad rudzus sāka pļaut,
tad saimnieks pirmais iebrida ru-
dzu gabalā un izpļāva mazu lauku-
miņu jeb riņķīti. Nopļautos rudzus
sanesa vienkopus un še turēja pir-
mo maltīti. Tai vietā tad atstāja
arī lielu gabalu maizes ziedam.
/D. L. f. 1888, 28. P. J, Rau-
davietis, Bērzaune./

25944. Rudzus pļaujot, pirmais
kūlis rijā jāizkaltē. Uz tā kūļa, kad
kuļ, jāēd jauna maize, tad pie-
darbs vienmēr pilns maizes.
/L. Reiteris, Lubāna./

25945. Ja rudzus pļauj vecā mē-
nesī, tad tie labāki nogatavojas.
/E. Rullis, Virbi./

25946. Ja, rudzus pļaunot, viņi
sāk birst, tad pa dienvidu nepļaun,
tik pa vakara un rīta rasu; tad viņi
nebirstot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

25947. Rudzi jāpļauj pilnā mē-
nesī, tad daudz graudu.
/M. Auziņa, Rīga./

25948. Rudzus pļaujot, kūlis jā-
veļ ar vārpām uz lauka vidu, tad
labs birums.
/L. Tomsone, Ikšķile./

25949. Ja, rudzus pļaujot, grau-
di birst pastalās, šķūnī vedot-
ratos, tad arī birs piedarbā.
/A. Zvejniece, Piebalga./

25950. Kad rudzus pļauj un sien
kūļos, tad jāskatās, ka kāds nepa-
liek nesasiets, citādi tanīs mājās
paliek veca meita.
/L. Strute, Šķibe./

25951. Rudzus pļaujot, pēdējais
cirtiens jāizpļauj saimniekam, jo
tad būs ienesīgi rudzi - ar lielu
birumu.
/A. Plaudis, Kosa./

25952. Rudzu pļauju nobeidz tī-
ruma vidū, un uz beidzamās kopi-
ņas pļaušanu sauc saimnieci jumi
ņemt, pie kam kopiņu pļauj riņķī
ejot. No kopiņas ņem vārpiņas,
pin kroni un pakaŗ to klēti pie
sijas.
/E. Lācis, Tirza./

25953. Rudzus nopļaujot, jāuz-
sēstas uz pēdējā kūļa un drusku
jāpasēd, pēc tam jāskatās, kas ir
bijis apakšā; ja apakšā ir bijis zir-
neklis, ar aitām ies labi, ja tār-
piņš - ar govīm ies labi.
/A. Skrūze, Saikava./

25954. Kad beidz rudzus pļaut,
tad jāatsēstas uz pēdējā kūļa un
jāgaida kāds brīdis. Tad jāskatās,
vai zem kūļa ir daudz vagaliņu. Ja
ir daudz, tad lopi būs labi un ra-
žīgi.
/J. Rečs, Silajāņi./

25955. Kad rudzus nopļaun, tad
jāatsēstas uz pēdējā kūļa un pļau-
tivs [sirpis] jāsviež par galvu. Ja
pļautivs ar kātu nokrīt uz sviedēja
pusi, tad tas dzīvos; bet ja uz otru
pusi, tad mirs.
/J. Rečs, Silajāņi./

25956. Kad rudzi nopļauti, tad
pēdējā cirtiena vietā zemē norok
velēnu un ieliek deviņas vārpas,
tad arī nākošais gads būs ražīgs.
/A. Zvejniece, Piebalga./

25957. Rudzus slienot, pirmā ko-
pieņa jāliek pret ziemeļiem, tad
žurkas rudzus neizēd.
/M. Liniņa, Aumeisteŗi./

25958. Dodiet, brāļi, man mai-
zītes
Deviņām nedēļām,
Es vārpiņu ieraudzīju
Lielājā tīrumā.
/LD 27958./

25959. Ja atrod, rudzus pļaujot,
pie viena stiebra divas vārpas, tad
būs nākošais gads ļoti auglīgs.
/A. Aizsils, Lubāna./

25960. Rudzos atrastās divvār-
pas vajaga sakrāt, tad nākamā
gadā būs laba raža.
/M. Zaķis./

25961. Ja atrod rudzu ar divām
vārpām, tad tas jāpakaŗ klēti pie
griestiem, jo tad klēts pildoties ar
labību.
/K. Lindbergs, Jelgava./

25962. Ja atrodot rudzu ar di-
vām vārpām uz viena stiebra, tad
esot bagāts gads.
/A. Krūmiņa, Valka./

25963. Juo rudzu teirumā pi
vīna stumbra izaug divas rudzu
vuorpas, tad uz nuokūtni gaidāma
loba raža.
/T. Nagle, Varaklāni./

25964. Ja atrod rudzu jumi (di-
vas vārpas uz viena salma), tad
tais mājās būs kāzas.
/O. Darbiņš, Birži./

V. Rudzu vešana un kulšana.

25965. Rudenī, kad jaunos ru-
dzus liek rijā, piedarba un rijas
durvis pušķo ar ozola zariem. Kad
pirmo reiz kurināja rijas krāsni
rudzu žāvēšanai, tad rijkuris
krāsns bedrē sev blakus nolika
ķipi ar ūdeni. Tas tāpēc, lai ku-
ļamā laikā rijā negadītos uguns-
grēks. Tad pat noķēra gaili, pie
pirmo reiz aizkurtas krāsns tam
nosvilināja asti, nosauca par rij-
kūli un palaida vaļā. To gaili nu
pazina pēc nosvilinātas astes. Tam
nu bija brīvu baŗoties visu rudeni
pie visiem labības pūļiem rijā vai
piedarbā. Nekad to nedzina nost.
Bet kad beidzās kulšana un kad
svinēja apkūlības, tad to rijkūli
noķēra, rijas krāsns bedrē nokāva
asinis satecināja krāsns priekšā,
bet gaļu izvārīja un deva rijas kū-
lējiem ēst.
/Atpūta, 1982, 404, 21./

25966. Kad jaunos rudzus ved
pirmo reizi rijā, tad riju izpušķo
ar meijām, jo papriekšu tad nākot
Maizes tēvs.
/G. Pols, Baldone./

25967. Ja saimnieks rudenī rudz-
kopiņas resno galu liek papriekšu
rijā iekšā, tad nākamais būs ba-
gāts gads.
/A. Vilciņš, Līgatne./

25968. Pirmo reiz rudzus kuļot,
sprigulis jāsit stipri, jo tad klons
saka: "Maize bijus', maize būs!"
Ja spriguli cilā lēni, tad skan:
"Bads bijis, bads būs!"
/K. Atgāzis, Nītaure./

25969. Kad pirmos rudzus iz-
kuļ un samaļ, tad no rudzu mil-
tiem jāvāra biezputra, lai nākoš-
gad labi rudzi augtu.
/E. Līdeka, Lubāna./

25970. Augusta mēnesī svin jau-
nas Maizes dienu, kad kauj kādu
aunu un dod ļaudīm brandvīnu.
/E. Volters, Jāsmuiža,Materiali (kriev.), 1890, 74./

25971. Kad jaunus rudzus sa-
mala un no tiem pirmo reizi iz-
cepa maizi, saimnieks salūdza
daudz viesu, nokāva aunu un no-
pirka alu. Priekš mielasta noskai-
tīja pātarus un saimnieks pirmais
sāka ēst.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

VI. Rudzi ārstniecībā.

25972. Rudzu rogu novārījumu
dzeŗ pret krūšu kaiti.
/K. Jansons, Plāņi./

25973. Rudenī plūkta rudzu zāle
derot tējā pret kāsu.
/R. Bērziņš, Annenieki./