RUNĀŠANA.

25992. Ja divi to pašu vārdu
izsaka reizē, tad jāgaida viesi.
/A. Skuja, Vestiena./

25993. Ja divi reizā izsaka kā-
du vārdu, tad būs ciemiņi.
/J. Krastiņš, Irlava./

25994. Ja divi reizē izsaka kā-
du vārdu, tad tajā dienā būs cie-
miņi.
/E. Puriņš, Skujene./

25995. Ja kādreiz divi izsaka
reizē vienu vārdu, tad gaidāms cie-
miņš.
/A. Ansone, Skrunda./

25996. Ja divi izsaka reizē vie-
nu vārdu, tad kāds steidzas viesos
/L. Bērziņa, Rīga./

25997. Ja izrunā kopā kādus
vārdus, jāpieklauvē, tad var gaidīt
viesus.
/K. Corbiks, Valgunde./

25998. Ja divi izsaka reizē vie-
nu vārdu, tad nāks kopīgs cie-
miņš.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

25999. Ja divi runātāji pasaka
reizē vienu pašu vārdu, tad būs
viesis melis.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

26000. Kad divi cilvēki nevilšus
izrunā vienu pašu vārdu, tad at-
nāks neprātīgs viesis.
/J. Lazdāns, Kalupe./

26001. Ja runājot divi vienu
vārdu izsaka reizē, būs ciemiņš
(viesis) tam, kuŗš pirmais piesit
trīs reizes.
/A. Liepiņš, Bērzaune./

26002. Ja vienu vārdu izsaka
divi reizē, tad jāpiesit pie kreisās
kājas, tad būs viesis - vīrietis.
/A. Ratniece, Pabaži./

26003. Ja divi izsaka reizē vie-
nu vārdu, tad tas, kas pirmais pie-
sītis pirkstus pie zobiem, dabūs
vēstuli.
/L. Zvirbule, Jaunciems./

26004. Ja divi cilvēki sarunājo-
ties izsaka abi vienu un to pašu
vārdu, tad, kas pirmais pieklapē
trīs reizes pie zobiem, tam būs cie-
miņš.
/A. Bulēne, Turaida./

26005. Kad divi reizē izsaka vie-
nu vārdu, tad būs viesi tam, kuŗš
pirmais ar nagu piedauzīs pie kā-
da cieta priekšmeta vai pie sa-
viem zobiem.
/V. Slaidiņa, Drusti./

26006. Ja divi cilvēki reizē iz-
teic vienu un to pašu vārdu, tad,
kuŗš pirmais piesit sev pie zobiem
un vēlas kaut ko, tam piepildās.
/M. Poriete, Lubāna./

26007. Ja divi cilvēki vienu vār-
du izsaka reizā, tad sagaidāms cie-
miņš.
/V. Alke, Jaungulbene./

26008. Kad otram vārdu no mu-
tes izrauj, tad nāk ciemiņi.
/H. Siliņa, Penkule./

26009. Ja sarunājoties izsaka
kādu vārdu kopā, tad jāpiesit pie
nekrāsota koka; tam, kas pirmais
piesit, to dienu atnāks ciemiņi.
[Sal. ēšana.]
/R. Corbiks, Jelgava./

26010. Ja divi runājot izsaka
vienas domas reizē, abiem būs
viens ciemiņš.
/I. Mennika, Ainaži./

26011. Ja divi cilvēki vienu
vārdu reizē izsaka, tad tam, kuŗš
pirmais pieklauvē pie nekrāsota
priekšmeta, būs ciemiņi.
/R. Corbiks, Jelgava./

26012. Ja pie sarunas divi reizē
izsaka vienu un to pašu vārdu, tad
viens no viņiem ir kaut ko me-
lojis.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

26013. Kad divi cilvēki reizē iz-
saka vienu vārdu un ja viens no
tiem pieklauvē pie nepervēta ko-
ka, tad tam būs ciemiņš.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

26014. Ja divi mājnieki izsaka
vienā reizē vienu vārdu, un ja pie-
sit ar pirkstu pie nekrāsota koka,
tad ieradīsies viesis.
/M. Iniņberģe, Rīga./

26015. Ja runājot izsakās kāds
vārds diviem cilvēkiem reizē, sa-
gaidāmi ciemiņi.
/A. Āboliņa, Ļaudona./

26016. Ja diviem reizē izsakas
kāds vārds, tad jāpiesit ar roku
pie priekšmeta, kurā naglu nav,
tad būs viesi.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

26017. Ja divi vienu vārdu rei-
zē izrunā, tad jāsteidzas piesist
pie nekrāsota koka; kuŗš pirmais
piesit, tas dabūs dāvanu.
/L. Kundziņa, Talsi./

26018. Kad divi izsaka vienu
vārdu, tad vajaga piesist pie kā
melna; kurš pirmais piesitīs, tam
būs ciemiņi.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

26019. Kad runājot divi neviļus
izsaka to pašu vārdu reizē, tad
tanī pašā acumirklī vajaga uzsist
uz melnas drēbes, tad nākamais
viesis būs neprecējies.
/R. Corbiks, Lielsesava./

26020. Ja divi cilvēki reizā iz-
saka kādu vārdu, vajaga piesist pie
melna priekšmeta. tad tam, kuŗš
pirmais piesit, būs dāvana.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

26021. Ja divi cilvēki izsaka reizē kādu vārdu, tad drīz
sagaidāms ciemiņš. /A. Pliens, Meirāni./

26022. Ja vairāki reizē izsaka vienu vārdu, tad jāpiesit
pie melnas drēbes; kas pirmais piesit, tam būs
ciemiņš. /E. Laime, Tirza./

26023. Ja divi cilvēki vienu vārdu reizē izsaka, rados
gaidāmas kāzas. /V. Hāzena, Nītaure./

26024. Kod divim cylvākim rūnuos vīna runa, tod tymā
muojā bius cīmeņš. /Bez paraksta./

26025. Kad divi cilvēki vienu un to pašu vārdu izrunā,
tad ciemiņš atnāks. /K. Jansons, Vilāni./

26026. Ja divi reizē izsauc kādu teicienu, tad vienam
jāsaka: "Man tas ciemiņš, man tas kukul's! "Tad pie
tā ieradīsies ciemiņš. /A. Aizsils, Bērzaune./

26027. Kad divi izsaka vienādu vārdu, tad vajaga trīs
reiz pie zobiem pieklapēt; tad nāks viesis.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

26028. Ja divi reizā izsaka vārdu, tad, kas pirmais piesit
pie zobiem, tam būs vēstule. /A. Miglava, Rīga./

26029. Ja divi cilvēki nejauši reizē izsaka vienu vārdu,
tad, kurš pirmais ar nagu piesit pie zoba, tam
gaidāma laime. /A. Mūrniece, Cēsis./

26030. Ja divi cilvēki reizē izsaka kādu vārdu, tad tam,
kas pirmais piesit sev pie zobiem, atnāks vēstule.
/E. Bērziņa, Ropaži./

26031. Kas izrunā kopā kādu vārdu, tiem vajaga sadot kopā
mazos pirkstiņus un ko vēlēties, tad tas
piepildīsies. /K. Corbiks, Valgunde./

26032. Ja divi vienu vārdu reizē izsauc un pieķeras pie
kaut kā melna, tad, ko būs iedomājušies, tas
piepildīsies. /K. Grantiņš, Krustpils./

26033. Ja divi cilvēki sarunājoties izsaka reizē vienu
pašu vārdu, tad viens dabūs kādu jaunu ziņu.
/M. Meiers, Lubāna./

26034. Ja divi izsaka reizā vienu vārdu, tad vajag abiem
ko iedomāties un salikt rokas kopā, - tad
iedomātais piepildīsies. /K. Corbiks, Līvbērze./

26035. Ja divi reizā izsaka vienu pašu vārdu, tad vajag
trīs reizes piesist pie zoba vai nepervēta koka,
tad tas izdosies, ko tad iedomājas.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

26036. Kas uz vienim vārdim sarunājas, t. I. viens izsaka
to pašu, ko otrs, tie vienā godā (kāzās, bērēs)
būs kopā. /K. Jansons, Plāņi./

26037. Kas ar kādu uz vieniem vārdiem sarunājas, tam pie
kā balta roka jāpieķer. /K. Jansons, Plāņi./

26038. Kad divi izsaka vienu vārdu reizā, tad jāsaliek
kreisās rokas mazie pirkstiņi krustīm un kaut kas
jāvēlas; tad tas piepildās. /Z. Pūtele, Sabile./

26039. Ja uzsāc runu un nenobeidz, tad tavi bērni
aizvilkdamies runās. /V. Miķelāns, Dunava./

26040. Juo divi cylvāki vīnā reizē izasaucās par vīnu un
tū pošu lītu, tad byus vīss.
/H. Z. Valainis, Eglūna./

26041. Ja ar kādu cilvēku reizē izrunā vienu vārdu, tad
rados top. /M. Štāla, Kaltene./

26042. Kad runājot nejauši izsaka kāda cilvēka vārdu, tad
tas piemin. /V. Eglīte, Rīga./

26043. Kad kaut ko stāsta un stāstītājs ko aizmirst, tad
viņš melo. /P. Zeltiņa, Zemgale./

26044. Ja grib kaut ko teikt un ja tas piepeši aizmirstas,
tad tas neesot bijis labs. /V. Grīva, Lubāna./

26045. Ja kāds cilvēks atsveicinājies un pēc tam atkal
runā, tad viņam būs kāda nelaime.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

26046. Kad valodas aptrūkst, tad kādam esot kājas krustus.
[Sal. kājas.] /H. Skujiņš, Smiltene./

26047. Kad visi reizē apklust valodās, tad piedzimstot
mācītājs. /H. Skujiņš, Smiltene./

26048. Kad runājoties visi apklust, tad saka, ka tai brīdī
piedzimstot kāds zaglis pasaulē.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

26049. Kad runājot visi apklust, tad zaglis dzimst.
/K. Jansons, Viļāni./

26050. Kad sarunājoties visi uzreiz apklust, tad piedzimst
mācītājs. /T. Ziemele, Smiltene./