RUTKI.

26059. Rutkus sēj divi dienas pēc pilna mēneša.
/S. Gūberts, 1688./

26060. Rutki jāsēj vecā mēnesī, tad tie neizkurt.
/A. Leimane, Mārsnēni./

26061. Rutki jādēsta vecā mēnesī pēc saules rieta, tad
tie aug labi un nezied. [Sal. sīpoli.]
/K. Jansone, Olaine./

26062. Rutki ir garšīgi, ja tos sataisot (klapējot) sauc:
"Rūgtums ārā, saldums iekšā!"
/A. L.-Puškaitis, Džūkste./

26063. Nomizotus rutkus sagriež, apkaisa ar sāli un saka:
"Rūgtuma ārā, saldums iekšā." Tad ēdot rutki nav
tik sūri. /O. Grenševica, Vietalva./

26064. Rutkus, ar sāli žvadzinot, saka: "Sūrums ārā,
saldums iekšā!" [Sal. ieva, kartupeļi, pirts.]
/K. Jansons, Plāņi./

26065. Ja grib, lai ēšanai nolemtie rutki labi izdotos,
tad, kamēr kuļ, tikmēr jāsaka: "Saldums iekšā,
sūrums ārā!" /A. Skrūze, Saikava./

26066. Kas deviņi gadi rutkus neēd, tam velns esot sirdī.
/K. Jansons, Plāņi./

26067. Kas rutkus pārēdas, tam medus jāuzēd un atkal
otrādi. /K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./