RUTKI.
26059. Rutkus sēj divi dienas pēc pilna
mēneša.
/S. Gūberts, 1688./
26060. Rutki jāsēj vecā mēnesī,
tad tie neizkurt.
/A. Leimane, Mārsnēni./
26061. Rutki jādēsta vecā mēnesī
pēc saules rieta, tad
tie aug labi un nezied. [Sal. sīpoli.]
/K. Jansone, Olaine./
26062. Rutki ir garšīgi, ja tos sataisot (klapējot)
sauc:
"Rūgtums ārā, saldums iekšā!"
/A. L.-Puškaitis, Džūkste./
26063. Nomizotus rutkus sagriež, apkaisa ar sāli
un saka:
"Rūgtuma ārā, saldums iekšā." Tad
ēdot rutki nav
tik sūri. /O. Grenševica, Vietalva./
26064. Rutkus, ar sāli žvadzinot, saka: "Sūrums
ārā,
saldums iekšā!" [Sal. ieva, kartupeļi, pirts.]
/K. Jansons, Plāņi./
26065. Ja grib, lai ēšanai nolemtie rutki labi
izdotos,
tad, kamēr kuļ, tikmēr jāsaka: "Saldums iekšā,
sūrums ārā!" /A. Skrūze, Saikava./
26066. Kas deviņi gadi rutkus neēd, tam
velns esot sirdī.
/K. Jansons, Plāņi./
26067. Kas rutkus pārēdas, tam medus jāuzēd
un atkal
otrādi. /K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./