SARU PĒRŠANA.

26250. Sarus dzen visi, citādi viņi iekrīt acīs. Uzslauc
zīdalu uz bērna kakla kumbru un paberzē apslacināto
vietu ar pirkstu: ja metas melli bubulīši kā sari,
jādzen sari. /Ūdre, Tetele./

26251. Blīdienē saru pēršana (saru dzīšana) visiem
pazīstama. Kam sarus neizper, tam smagas krūtis.
/Pole, Blīdiene./

26252. Kuldīgā sakot "spalvas izmazgāt, izdzīt".
/K. Pētersons, Raņķi./

26253. Izmērcē alonu un berzē apslacināto vietu; kad mana
pumpiņas, jādzen sari. /Vītole, Tetele./

26254. Kabilē dzenot sarus ar pupājiem: savārot un
nomazgājot bērniņu zupā. /K. Pētersons, Raņķi./

26255. Kad sarus neizdzen, krīt acīs: acis sarkanas un
grauž. Teicējas pašas seši gadi vecai meitenei
bijušas tādas acis: nevarējusi skatīties gaismā,
ne pie uguns, ne laukā. Nebijusi sarus izdzinusi.
Tagad izdzinusi, un bērnam acis kļuvušas platas,
veselas. /K. Pētersons, Tetele./

26256. Lai meitenes augtu smukas, tad tām perot sarus.
Tās apsmērējot ar mīklu, karstā pirtī sautējot un
ar slotu perot. /T. Ziemele, Smiltene./

26257. Kad bērns guļ nemierīgi, raud pa nakti, tad tam
esot sari saauguši, tos vajagot dzīt. Izkurina
sestdien pirti, ja slimība pieņemas un citi
līdzekļi, kā kumeliņu tēja, vanniņas no Jāņu zālēm,
nomazgāšana ar aprunātu ūdeni, kurā bija iemestas
vēl trijdeviņas apvārdotas (pūšļotas) eglītes, vai
appūšļota sāls u. t. t. nav nekā līdzejuši, tad
kurina pirti arī nedēļas vidū. Sataisa no kviešu
miltiem mīklu. Izraudzē to labi stipri, aiziet uz
pirti, nomazgā bērnu siltā ūdenī. Tad iesmērē ar
pašķidru mīklu bērna paladziņu un ietin tanī bērnu,
pēc tam ieper bērnu ar slotu, pie kam sari dažreiz
lienot caur palagu.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

26258. Kad grūta sieva ēd cūkas gaļu ar ādu jeb kamaru,
tad bērnam augot miesā sari. Sari bērnam izperami
pirtī. Jāsaraudzē kviešu vai rudzu milti kopā ar
alonu, ar šo mīklu bērns pirtī jāapsvaida un ar
pirts slotu jānoper. Bērnu noskalojusi, pērēja
atkārto svaidīšanu un pēršanu vēl divas reizas; tad
bērnam sari izpērti. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

26259. Kad bērns jau kādas nedēļas vecs, to nes pirtī
"serus pērt". Iejauc bīdelētus miltus raugā jeb
mielēs, aptraipa ar šādu mīklu kādu drēbes gabalu,
kurā tad bērniņu ietin, ar lapainu slotu per un ar
rokām berzē, kamēr drēbes lupats paliek vispāri
melns ar tā sauktiem seriem. Ja bērnam, lielākam
augot, metas pinnes ģīmī vai citi kādi mazi
izsitumi un augonīši, tad saka, ka tam mazam neesot
pareizi seri izpērti, un tāds tad jāper otru reiz.
/Simenovs, Dole./

26260. Divi trīs nedēļas vecam bērnam pēra sarus. Šim
nolūkam izkurināja sestdien pirti un iejāva smalkus
miltus ar alonu šķidrā mīklā, kurai vēl pielika
alus raugu klāt. Vecmāte aiznesa bērniņu pirtī,
aptraipīja to ar minēto mīklu un lāvā uzkāpusi pēra
bērnu ar pirts slotu, lai tam neaugot sari. Tā
bērnu pēra divi sestdienas. Ja dažureiz bērnam,
lielākam augot, niezēja mugura jeb izgāja mati no
galvas, tad vecenas teica, ka mazam neesot sari
izpērti, jo sari izēdot matus.
/Radagaiss, Vidriži./

26261. Sarus bērnam pēra citi priekš, citi pēc krustībām,
citi pusgadu, citi gadu vecam, kā nu kur bija
ierasts. Saru pēršanai iejauca bīdelētus kviešu
miltus ar raugu, ar šo pašķidro mīklu apsvaidīja
bērna lakatu, lakatā ietina bērnu un pēra to karstā
pirtī, kamēr uz bērna miesas parādījās mazi melni
numiņi. Tie bija izpērtie sari. Kad bērnam
neizperot sarus, tad tam lielam uzaugušam slimojot
un darbu strādājot līkstot mugura.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./

26262. Tīrs palags ticis nosmērēts ar raudzētu mīklu. Tur
ietinuši bērnu siltā pirtī un pēruši, arvien
uzliedami remdenu ūdeni, kamēr visi sari izpērti.
Pie saru pēršanas jāsakot: "Kas iekšā, tas iekšā;
kas ārā, tas ārā!" /R. Bērziņš, Annenieki./

26263. Teicēja nerunāja par sariem, bet spuriem, kurus
vēl daudz perot. Ja gribot zināt, vai bērniņam
patiešām spuri, apslapinot kakla kumbra vietu ar
ūdeni un ierīvējot ar zaļajām ziepēm. Kad vieta,
ar pirkstu berzējot, metas asa, tad bērnam spuri;
ja tos neizperot, metoties miesā pumpas. Pirtī
nosmērē bērna miesiņas ar raugu, ietin maziņo
drāniņā un per, klēpī turot, ar slotu. Dara ir tā:
nenes nemaz pirtī pērt, bet patura bērnu istabā,
nosmērē ar raugu, ietin paladziņā un liek siltā
šūpulī gulēt. Raugs spurus izrauj, lai gan ne tik
ātri kā pirtī. /Sermule, Līvbērze./

26264. Bērnam sešās nedēļās sari jāizper, lai viņam acu
slimības nemetas. Bērnu ietin raugainā ziemas
kviešu mīklā u n uz acīm tam uzliek arī mīklainu
lupatu. Tad liek bērnu lāvā un per. Kādam tai laikā
jāskrien trīs reizes ap pirti un jāsauc: "Ko tu
per?" "Sarus", pērājs atbild. "Per, per, ka vari
izpērt!" Kad drēbi pēc tam noņemot bērnam no acīm,
tad tanī raugā redzami mazi mellumiņi - sari.
/K. Jansons, Plāņi./

26265. Saru pēršanu izdara maziem bērniem no 6 līdz 12
nedēļu vecumā, jo bērns jaunāks, jo labāki esot
pēršanai. Kam netop sari pērti, tam jākaujas ar
visādām grūtībām un slimībām, tādēļ to dara, lai
cilvēks visā savā mūžā būtu spēcīgs, veselīgs un
skaists. Sarus per allaž stipri iekurinātā pirtī.
Ņem kviešu miltus, iejauc drusku raugu, šo mīklu
labi krietni sakuļ un drusku uzraudzē. Kad nu bērnu
ienes pirtī, tad nosmērē viņa miesu viscaur ar šo
mīklu labi biezā kārtā. Tad ietin bērnu vilnainā
drēbē un per ar slotu labā stiprā garā. Kad nu ir
labi sapērts, tad attin drēbi un smērējumu nomazgā.
Pēc tam atkārto smērēšanu un pēršanu atkal no
jauna, trīs reizes vienā pašā vakarā. Pēc saru
izpēršanas bērnam apklātā vilnainā drēbe ir
piegājusi pilna melniem asiem kunkuļiem, kuri
izskatās sariem līdzīgi.
/Etn. 1894, IV, Blīdiene./

26266. Sarus jāsāk pērt ar tukšu galu (t. i. grūstošā jeb
noņemtā mēnesī). Ielej bļodiņā biezu raudziņu
(raugu), pietecina pauta baltumu, pieliek klāt
medus, piemaisa skaidrus pūru (bīdeļu) miltus un
ļauj bļodiņai pierūgt pillai (uzrūdzina). Daži liek
vēl alonu klāt. Ar šo maisījumu nosmērē pirtī
viscaur bērna miesiņas, apklāj ar drānu un tad per
ar slotu viegli vējojot. Tā dara trīs svētvakarus
no vietas (var arī citās dienās un vairāk reizu),
kamēr sari vairs nenāk. Pēdējo reizu, kad bērns
nomazgāts, apbrauka miesiņu viscaur ar cūkas
kamaru, uzvelk krekliņu, ietin villainītē un nes
uz istabu. Pēršanu izdara gan māte pati, gan
bātene, gan kāda cita sieva. Saru pēršana vēl
tagad vispārīgs ieradums. /K. Pētersons, Raņķi./

26267. Sajauc bīdelētus kviešu miltus par mīklu, pieliek
raugu, izkausētu alonu un medu. Kad šī mīkla
uzrūgst, tad to iztraipa uz drēbes, apliek to
bērnam ap pliku miesu un tad per ar slotu karstā
pirtī. Tā izvelk bērnam no miesas sarus, no kuriem
ceļas visādas slimības. /J. Rubenis, Ērgļi./

26268. Medu un sauju bīdelētu miltu saraudzē kopā. Paņem
nātnas drēbes pirmo galu t. i. pirmo austu, iesmērē
to ar mīklu un berž ar piesmērēto drēbi bērnu pret
siltumu. Bērns iepriekš izsutināts. Drēbē paliek
sari. Nu bērns vairs nerekšināšot. Rekšinot tādēļ,
ka māte ēdusi cūkas ādu. Kad neizdzenot sarus,
bērnam līka mugura. /A. Elksnītis, Prauliena./

26269. Juo bārnam sari, juolīk liedzerkšu vannē.
/A. Borozinska, Barkava./

26270. Kad bērnam per sarus, tad mazgājamā ūdenī lieks
laikšņus (dzeltānās ūdens rozes) iekšā.
/P. Š., Skaista./

26271. Maziem bērniem karstā pirtī per sarus, lai viņiem
vēlāk acīs neaug spalviņas. /M. Navenickis, Zasa./

26272. Mazu bērnu vajaga palikt zem siles pie sliekšņa un
trīs reiz dzīt cūkas pāri, tad tam neaug sari ne
acīs, ne mugurā. /A. Salmāns, Balvi./

26273. Ja grib, lai piedzimušais bērns neaug sarains, tad
jāietin linu drēbē un jānes pirtī ar liepu slotu
izpērt. /A. Užāne, Skujene./

26274. Ja bērns ir nemierīgs, tad viņam ir sari jāizper.
Viņu nes uz pirti, viņa miesu aptraipa ar kviešu
jeb rudzu miltu mīklu un tad per uz lāvas. Pēc tam
uz bērna miesas parādās sari. Ja šos sarus atstāj
iekšā, tad bērnam no tiem ceļas dažādas kaites.
/F. Brīvzemnieks, VI, 193./

26275. Kad bērniem dzina sarus, tad sataisīja raugā mīklu,
izkurināja pirti, kur bērnu apsmērēja viscaur ar
mīklu. Tad lika bērnu uz lāvas un pēra, pēcāk
nomazgāja un tad sari bija nodzīti.
/G. Pols, Mežotne./

26276. Papriekšu izkurina pirti, tad aiznes bērnu pirtī,
apsmērē linu audekla drēbi ar raugā raudzētu mīklu
un apliek bērnam visapkārt. Tad to liek uz lāvas
un viena per, otra prasa: "Ko tu per?" "Es peru
sarus." "Per, per, kamēr izper pavisam!"
/G. Pols, Vecgulbene./