SASTAIPĪŠANĀS.

26286. Bērniņam, kurš izlaists no tinamajiem,
sastaipījies un kuram tāpēc sāp vēderiņš, brauka
(ceļ) pasiržus. Proti, kad nomazgāts, sabrauka
trīs reizas vēdera vietu, pie tam šmukstinot.
[Sal. saraustīšanās.] /K. Pētersons, Raņķi./

26287. [Kad bērns ir sastaipījies], pāliek viņam rociņas
pārkrustis un pabrauka vēderiņu. Šās kaites
dziedēšanai ir arī vidus vārdi.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

26288. Ceļ pasiržus uz augšu un izbrauka pirts siltumā.
/K. Dake, Lielsatiķi./

26289. Kad bērns staipās un brēc, tam dod iekšā mātes
pienu, kuram pierīvēts mušats ar pijoļu sakni. Kad
bērnam spiedējs, dod iekšā ar krūšu pienu tabaka
lapiņu, sažaudētu un saberztu; tabaks tādā reizā
tā pirmākā zāle. Liek arī sāpošai vietai virsū
sapūstu tabaka lapu uz zila papīra
(tabaka papīra). /K. Pētersons, Raņķi./

26290. Bērnam - ne it mazam, bet viduvējam - kas
sastaipījies (pārcēlies), liek krūziņu. Teicēja
liekot mazāk uz vidu, bet vairāk kamiešu starpā un
uz krusta; uz krusta esot vislabākā likšana.
Izgriež no maizes garozas ripiņu ar caurumiņu vidū
un uzstāda trīs vaska svecītes apkārt (mīkstajā
pusē). Iededzina svecītes un uzliek glāzi vai
krūziņu virsū. Pēc kādas pusstundas jem nost.
/A. Rozenšteine, Saldus./