SAULE.

I. Saule uzrauga cilvēkus.
II. Vakara krēslas svētīšana.
III. Skatīšanās saulē.
IV. Rādīšana ar pirkstu uz sauli.
V. Saule laika zīlēšanā.
VI. Saules aptumšošanās.
VII. Saulei spīdot, lietus līst.
VIII. Saule sapnī.

I. Saule uzrauga cilvēkus.

26303. Vēl šodien ir daudz tādu viņu [livoniešu] vidū,
kas neko nezin teikt par Dievu un Viņa svētajiem.
Šis pielūdz sauli, tas mēnesi, viens izvēlas
pielūgšanai skaistu koku, otrs akmeni vai ko citu,
kas tam patīk. /S. Mūnsters, 1550. g./

26304. Barbaram hanc ab initio fuisse gentem, et omnis
expertem urbanitatis civitatisque, vel ex eo quod
solem, lunam, tonitrua, deorum loco coluerunt,
liquido constat. (Ir skaidri zināms, ka šī barbaru
tauta stāv ārpus kultūras, jo dievu vietā pielūdz
sauli, mēnesi un pērkonu). /D. Fabrīcijs, 1610./

26305. Nebūs jums sauli, mēnesi un zvaigznes pielūgt un
priekšam tiems ceļos mesties, nei šādu un tādu
koku, nei akmini, nei kādu tārpu, ne ķiplokus, kā
vecos laikos jūsu tēvu tēvi, pagāni būdami, tādus
niekus un radītas lietas pielūguši jir.
/G. Mancelis, Lett. Postill, 1654, I, 489./

26306. Retāki gadās, ka divi saules vai divi mēneši
liekas pie debess esot. Ak. kā tad ļaudis brīnojas
un iztrūkstas. /Latv. ļaužu draugs, 1832, 183./

26307. Senos laikos saule precējusi mēnesi un dzemdējusi
zvaigznes. /G. Stenders./

26308. Tai rītā, kad saule ker mēnesi, jāņem sāls grauds
un jāapvelk (jāapriebj) ap sāpošo vietu, vainu,
tad sāls grauds jāiemet stāvošā ūdenī, jāaiziet
atpakaļ neskatīdamies, tad sadzīs. Arī kārpas tā
var nodzīt. /J. Apsalons, Sērpils./

26309. Raksta kungi, raksta saule
Manus baltus bāleliņus:
Kungi raksta grāmatā,
Saule kļava lapiņā. /LD 31358./

26310. Kas saulītei lecot esot dzimis, tas esot gudrs.
/A. Krūmiņa, Valka./

26311. Saule, kad noslīdējusi līdz pat apvārkšņa maliņai,
tad meitenei, kura grib būt skaista, jāskrien
pretī saulei ar izplēstām rokām, kamēr tā noriet.
/L. Vīksne, Talsi./

II. Vakara krēslas svētīšana.

26312. Saule noejot esot jāsvētī, tad nevajagot nekādu
darbu strādāt. /G. F. Stenders, Kurzeme./

26313. Svētījati, jaunas meitas,
Kamēr saule norietēja;
Kamēr saule nesapēre
Sudrabīna pirtīnā. /M. Upmale, Nīca./

26314. Pa saules apakšu nedrīkst vērpt, lai nenovērptu
saulei kājas. /J. Jansons, Rīga./

26315. Ja gaišās novakarēs grib jau uguni iededzināt, tad
veci ļaudis mēdz sacīt: "Ko nu dedz skalu? Ļauj
jel mūrguļam ienākt! " Arī bērnus baida ar
mūrguļu. /Alksnis-Zundulis./

26316. Kad saule patlaban noiet, tad ir saules pakāpi.
Veci ļaudis svinēja saules pakāpus: atlika darbus,
atpūtās, atgūlās, līdz kamēr istabā ienesa uguni.
Tā darīja visu cauru gadu, ik vakara. Ja kāda ap
to laiku vērpa, tai sacījuši: "Kas pa saules
pakāpiem vērps, novērps saulītei kājas."
/K. Pētersons, Raņķi./

26317. Pa saules apakšām atgulās, sievas nevērpa, lai
saulītei kājas nenovērptu. /Kaledeļu saimniece,
Blīdiene. K. Dakse, Lielsatiķi./

26318. Vērpt nekad nedrīkst saulei noejot, jo tad atvērpj
viņai kājas. /J. Cinovskis, Snēpele./

26319. Saulei rietot, nedrīkst vērpt, tad saulei kājas
novērpj. /A. Ēdelmanis, Raņķi./

26320. Apakš saules, kad saule kāpj jūrā, vērpt nav brīvu,
lai saulei kājas nesavērpj, tā ir veca skonēšana.
/Kuplais, Kuldīga./

26321. Arī Līvbērzē svinētas saules apakšas: sievas,
saulei noejot, nevērpušas. Teicēja atminoties, ka
N. saimniece ik vakara tādā laikā palasījusies,
logā sēdēdama, dziesmu grāmatā.
/Sermule, Līvbērze./

26322. Teicēja vēl tagad svinot novakares jeb saules
pakāpus: nedzīvājot, kad saulīte laižas zemē. Kas
bija godīga, tā nevērpa. /Ķilevice, Saldus./

26323. Senāk ļaudis nestrādājuši, teikdami, ka apsvinot
saulei kājas, lai būtu viegli tecēt. Saulīte
raudot, kad strādā; neļaujot noiet.
/Birkvalde, Lielsatiķi. Ūdre, Tetele./

26324. Pa saules apakšām saimniece ļāva meitām atkrist:
saules celiņš jānosvētī.
/Vītole, Tetele. Oše, Sigulda./

26325. Saules celiņu svētīja, tādēļ, kad mirstot dvēsele
iet projām, tad dvēseles ceļš tiekot svētīts.
/K. Pētersons, Tetele./

26326. Senāk svētīja saules celiņu, no saules noiešanas
līdz tumsai, kamēr istabā iededza uguni.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

26327. Kas nesvin saules pakāpus, tam nomirušam jānākot
uz kapiem vērpt. Tā divas meitas, kuras nebijušas
svētījušas saules apakšas, redzētas šūpājamies uz
kapiem koka zarā. /Skuja, Tetele./

26328. Vakaros, kad saulīte iet nost, tad nedrīkst vērpt,
lai ļautu viņai norietēt. /M. Auziņa, Rīga./

26329. Saulītes noiešanas laikā nekā nevajag darīt, tad
tas darbs drīz iznīkst. /L. Čapa, Rīga./

26330. Par Saules pakrēšļiem, sevišķi ziemu, nedrīkst nekā
darīt, kā par piemēru istabu slaucīt, mēslus iznest
u. t. pr. /E. Linge, Salaspils./

26331. Saulei rietot, nevar lasīt grāmatu, tad acis sāp.
/R. Bērziņš, Džūkste./

26332. Gavēņa laikā piektos vakaros, kad saule noriet,
jāatmet visi darbi. Saulītei jālaiž mierīgi
norietēt. Pēc tam pārējo vakara daļu vairs
nestrādā. /M. Auziņa, Riga./

26333. Vakara krēslai iestājoties, svēta pelēko stundu.
/M. Navenickis, Zasa./

26334. Kad krēslā vērpj, aitas nevar gremot.
/E. Skarnele, Kalncempji./

26335. Dažas sieviņas, saulei noejot, nevērpj un neada,
sacīdamās, ka tas grēks.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

26336. Ja meitas vakarā krēslā vērpj, aitām līdz ar ar
pavedienu sagriežas zarnas. [Sal. saules rieta.]
/J. A. Jansons, Jaunrauna./

26337. Ja meitas vakara krēslā vērpj, tad aitas dabū
slimību, griezties riņķī. /J. A. Jansons, Rāmuļi./

26338. Aiz ko mana dvēselīte drīz pie Dieva nenogāja? Ni
svētīja svētdieniņas, ni saulītes noejot.
/LD 27593./

26339. Ja saulei rietot lej ārā samazgu ūdeni, tad aizlej
Laimai acis. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

26340. Krēslā (tumsā) nevērpj, lai aitām ēdot vēderus
nesagriež. /K. Jansons, Plāņi./

26341. Saulei noejot, kad govis gremo, nedrīkst vērpt, lai
govīm vēderus nesagriež kopā. /K. Jansons, Plāņi./

26342. Krēslas laiku vajag svētīt, lai govis dabū paēst.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

26343. Pēc saules noiešanas nedrīkst spoļu mest, jo tad
tanī gadā govis badosies, tā kā iet metamo radziņi.
/K. Bika, Gaujiena./

26344. Saulei noejot, vakara krēslā nedrīkst strādāt, tad
aitiņām jāieēd. Meitām tai laikā jāiet ciemā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

26345. Kad saule nogājusi, neslauka istabu, lai nebūtu
nabadzība jāpieredz. [Sal. istabas slaucīšana.]
/H. Skujiņš, Smiltene./

26346. Saulei rietot, nevar dot otram ne naudu, ne maizi,
jo citādi to vairs nedabū atpakaļ.
/V. Pilipjonks, Asūne./

26347. Pēc saules rieta nevajaga nevienam nedz naudu,
nedz preces dot, citādi parādu nekad nedabūs
atpakaļ. /P. Jaunzemis. Nīca./

III. Skatīšanās saulē.

26348. Kas vaļējām acīm var saulē skatīties, tam ir maz
grēku. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

26349. Kas ilgāk var saulē skatīties, tam mazāk grēku.
/A. Biedriņa, Rīga./

26350. Kas nevar saulē skatīties, tam daudz grēku. [Sal.
acis.] /A. Korsaks, Ezere./

IV. Rādīšana ar pirkstu uz sauli.

26351. Ja saulei vai mēnesim ar pirkstu rāda, tad pirksts
nopūs. [Sal. debesis.]
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

26352. Saulei nevar ar pirkstu rādīt, tad pirksts nopūst.
/E. Lācis, Tirza./

26353. Uz sauli nedrīkst ar pirkstu rādīt. [Sal. mēness.]
/O. Šulme, Embūte./

26354. Saulei nedrīkst mēli rādīt, jo tad mēle nopūst.
/L. Grīnberga, Mazsalaca./

26355. Pret sauli pat suns nerej. /K. Jansons, Plāņi./

26356. Nevajagot saulainā dienā klāt logiem priekšā
aizskarus, jo tad saule apskaistoties un visu dienu
vairs nespīdot. /A. Skuja, Mālupe./

26357. Uz saules nevajaga skatīties, tad paliek akls.
/V. Juoņus, Pustiņa./

V. Saule laika zīlēšanā.

26358. Saule, paceldamās augstāku un nolaizdamās zemāku,
rāda vasaru un ziemu. Mēness atkal aug un dilst.
Viņu staros aug visi augi. Saule ir kā augu Tēvs,
mēness ir it kā Māte. /S. Gūberts, 1688./

26359. Kad ir saules vai mēness aptumšojums, tad labība
nav jāsēj. Kad saules vai mēness aptumšojums iekrīt
labībai ziedot, tad raža būs slikta. Saules
aptumšojumi ir tomēr kaitīgāki par mēness
aptumšojumiem. /S. Gūberts, 1688./

26360. Ja saule uzejot ir sārta un vēlāk top melna, ja
saulei lecot viņas staros ir tumši mākoņi, ja
sarkani mākoņi lido ap sauli, ja saulei lecot vai
noejot ir gari stari, ja saule noejot iebrien
mākoņos, tad būs lietus. Ja saule noriet sārtos
mākoņos, tad būs vējš. Ja saule noiet spoža, tad
būs labs laiks. /S. Gūberts, 1688./

26361. Ja saule lec uz gaišām debesīm, tad būs labs laiks;
ja uz mākoņainām, tad būs lietus.
/V. Juoņus, Pustiņa./

26362. Kad saulei noejot pretī ir mākonis, tad otrā dienā
būs lieti. Ja saulei lecot pretējā debess pusē ir
lietus tūce, tad tai pašā dienā līst lietus.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

26363. Kad ziemeļa pusē ap saules noiešanu ir sakrājušies
biezi mākoņi, tad būs lietus. /K. Bika, Gaujiena./

26364. Kad saulei norietot, ziemeļu puse pilna ar melniem
mākoņiem, tad būs lietus, bet ja dienvidus pusē ir
redzami staraini mākoņu kalni, tad būs pērkons. Ja
šie kalni sniedzas līdz zemei, tad pērkons būs ļoti
bargs. /A. Krūmiņa, Vijciems./

26365. Ja saulei noejot rīta pusē padebeši sarkani, tad
lietus gaidāms.
/Atbalss k. 1897. A. Kleinbergs, Rauna./

26366. Ja saulei rietot rīta puse pilna mākoņu, tad pastāv
lietus laiks. /V. Saulīte, Mālpils./
26367. Ja saule uzlec skaisti, bet iebrien mākoņos, būs
lietus; ja saule uzlec mākoņos, bet iziet no tiem,
būs skaista diena. /V. Bērziņa, Priekule./

26368. Kad saule rītā sarkana, būs slikts laiks.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./

26369. Vasarā, kad saule spīd spoži, tad gaidāms jauks
laiks; ja bāli, tad pērkona negaiss.
/I. Mennika, Ainaži./

26370. Ja saule uzlec vai noriet sarkana, tad būs vējš;
ja saule uzlēkdama vai norietēdama ieiet mākonī,
tad būs lietus. /J. Cinovskis, Alsunga./

26371. Ja saule lec skaidrā laikā un virs viņas ir
mākoņi, tad būs lietus. /A. Lau, Mežotne./

26372. Kad saule uziedama ir ļoti sarkana, tad gaidāma
vētra. /Skolnieki, Limbaži./

26373. Kad saule sārta uzlec un noiet, tad būs labs
laiks. /K. Bika, Gaujiena./

26374. Ja, saulei lecot, pretī mākonis, tad sagaidāms
lietus. /I. Indāns, Gārsene./

26375. Kad saulei yzlācūt muokūneits prīkšā, tod tamā
dīnā leis leits. /A. Borozinska, Barkava./

26376. Ja saulīte lecot tūliņ iziet caur mākonīti, tad
pie vakara būs lietus. /A. Šeitiņš, Taurene./

26377. Ja saule lec rītā sarkana, tad trešā dienā būs
jauks laiks, ja dzeltena - trešā dienā gaidāms
lietus. /A. Aizsils, Zilupe./

26378. Ja ziemā saulei lecot stabs gaisā, tad sagaidāms
liels aukstums. /A. Zvejniece, Piebalga./

26379. Kad saule rītā sārta uzlec un iet iekš mākonī,
gaidāms lietus un ziemu sniegs.
/J. Ķikusts, Nīca./

26380. Ja saulīte vasarā lec, kad ir dzeltāns gaiss, tad
pēc pusdienas sagaidāms pērkons.
/J. Banazis, Nīca./

26381. Kad saulei virsū redzams stabs, vai pēc saules
lēkta viņas stari paceļas kuplos kūļos, vai pēc
norietēšanas ceļas vējš, tad gaidāms lietus.
/Brīvā Zeme, 1929. VI, 7./

26382. Kad saulei noejot, drīgznaini mākoņi, tad rītu
vējš būs. /H. Skujiņš, Smiltene./

26383. Saulei norietot ja pie debesīm parādās sarkanīgi
mākoņi, tad nākamās dienās gaidāmas vētras vai
stiprs vējš. /L. Ērģeļniece, Praviņi./

26384. Ja saule vakarā aiz mākoņiem noriet, būs lietus.
/J. A. Jansons, Valka./

26385. Kad saulei noejot vakaru pusē ir šķiedraini
mākoņi, tad rītu būs vējains laiks.
/H. Skujiņš, Smiltene./

26386. Ja vakarā saule noiedama iebrien sasarkušā miglā,
rītu būs vētra. /V. Bērziņa, Priekule./

26387. Kod vosorys laika sauļa rīt un dabasi sorkoni,
itei pīzīmēj, ka byus puormainā laika, lels vējs.
/V. Podis, Rēzekne./

26388. Kad saule vakarā noiet sarkanos gaisos, rītdien
gaidāms vējš. /E Balode, Priekule./

26389. Kod sauļa rīt un uz dabasīm sazataisa sorkona
tycis, kur saīt uz sauleitis un pataisa jū kai
asnis sorkonu, itei vacīji ļauds runuoj, ka byus
uz reita vjējs treis dīnys. /V. Podis, Rēzekne./

26390. Ja saulei noejot, debesis sārtas, nākošā dienā būs
vējš. /J. A. Jansons./

26391. Ja vakarā saule noiet balta, tad būs lietus, bet
ja noiet sārta tad būs vēji un sauss.
/J. Sprice, Smiltene./

26392. Saule ja noiet sarkana - vējš sagaidāms.
/K. Kristape, Olaine./

26393. Saulei noejot vakari nosarkst - būs vējains laiks.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

26394. Kad vakarā pēc saules noiešanas debess sarkana,
tad būs vējains laiks. /R. Svekre, Valka./

26395. Ja saule iebrien mākoņos, tad sagaidāms lietus.
/K. Kristape, Olaine./

26396. Kad saule noejot mākoņos iebrien, tad lietus
gaidāms. /M. Biša, Vijciems./

26397. Ja saule vakarā iebrien mākoņos, tad gaidāms slikts
laiks. /M. Brante, Ainaži./

26398. Ja saule vakarā iebrien mākoņos, tad rītā būs
lietus, bet ja noriet skaidra, tad - saulains
laiks. /V. Greble, Valkas apr., Kalnmuiža./

26399. Ja saulīte noiet sārti, tad gaidāms skaists laiks,
ja iegrimst mākoņos, tad lietus būs.
/A. Bulēne, Turaida./

26400. Ja saulīte iegrimst mākoņos un arī pretējā debess
puse apmākusies, tad otrā dienā būs lietus.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmela./

26401. Ja saule noriet neredzami, tad rītā būs lietus.
/J. Krastiņš, Irlava./

26402. Kad saule iegrimst jūrā, tad gaidāms labs laiks;
kad saule iegrimst mākoņos, tad gaidāms lietus.
/A. Kabuce, Bulduri./

26403. Ja saule noriet sārti, tad rītā būs jauks laiks.
/J. Krastiņš, Irlava./

26404. Ja saule skaidri noriet - rītā būs labs laiks.
/J. Jakāns, Bebrene./

26405. Ja saulei rietot debess apsarkušas, tad drīzumā
būs vējains laiks. /M. Ozole, Piebalga./

26406. Ja saule vakarā sārta noriet, rīt būs citāds laiks.
/M. Vilciņa, Pope./

26407. Ja saule sarkdama noriet, rītu gaidāma laika maiņa.
/V. Hāzena, Nītaure./

26408. Ja saule sarkana noriet, tad auksta laiks būs.
/L. Pilsētniece, Bebri./

26409. Ja saule rudens vakarā noriet sarkana - būs naktī
salna, bet ja aiz mākoņiem, būs nākošā dienā
lietains laiks. /E. Kraulīte, Embūte./

26410. Ja vasaru aiz saules ir debesīs redzama it kā otra
saule, tad gaidāms lietus. /N. Dārziņa, Ranka./

26411. Ja saulei ir atsaules, tad gaidāms lietains laiks.
/V. Eizāns, Beļava./

26412. Ja redzamas vairākas saules, tad būs lietus.
/M. Macpāne, Alsunga./

26413. Kad saulei pretī ir otra saule, būs lietus.
/K. Arājs, Virbi./

26414. Blakus saules un blakus mēneši pasludina negaisu.
/A. Āboliņa, Ļaudona./

26415. Kad pie saules abās pusēs ir tā sauktās tulznas,
savādi vairākkrāsīgi plankumi, tad būs lietus.
/K. Bika, Gaujiena./

26416. Ja saulei kreisā un labā pusē ir tulznas [spoži
apaļi gaišumi mākoņos], tad gaidāms slikts laiks.
/J. Avotiņš, Vestiena./

26417. Kod sauļa vysu laiku skaisti spīd un nu kurenis
atīt malna tyuce, apkluoj sauleiti un sazataisa
tymss, itei pīzīmēj, ka uz cyta gods naizaugs
maizja - byus bods. /V. Podis, Rēzekne./

26418. Ja saule noriet mākoņos, tad rītu būs lietus.
/P. Š., Rauna. J. Simbruks, Bauska./

26419. Ja saulei norietot kāds mākonītis virsū, tad nākošā
diena būs lietaina. /A. Lau, Mežotne./

26420. Ja saule rietēdama ieiet mākoņos, tad sagaidāms
lietus un otrādi. /I. Indāns, Gārsene./

26421. Kod dabasi sorkoni, da sauleitis rīteišonys, itei
pīzīmēj, ka uz reita byus skaista saulis dīna.
/V. Podis, Rēzekne./

26422. Ja vakarā saule rietot neiebrien mākonī, tad rītā
būs skaidra diena. /M. Leimane, Lubāna./

26423. Ja saule vakarā norietēdama ieiet mākoņos, tad būs
slikts laiks. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

26424. Kad saule noriet sārti, tad būs jauks laiks.
/J. Kasparovics, Skrunda./

26425. Ja saule vasaras vakarā sarkana noriet, tad rīt
gaidāma karsta diena. /H. Siliņa, Dobele./

26426. Ja skaidrā laikā saule noriet aiz mākoņiem, tad
būs lietus. /M. Navenickis, Zasa./

26427. Ja vakarā saulei norietot virs tās redzams sarkans
stabs, gaidāms auksta laiks.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

26428. Ja saulei noejot gaiss atsarkst, tad gaidāms vējš.
/I. Gūraitis, Skrunda./

26429. Ja saule noriet sarkana, būs vējš, ja iebrien
mākoņos, būs lietus. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

26430. Ja vējš griežas pret sauli, būs lietus, ja pa
saulei, būs labs laiks.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

26431. Ja ziemeļi no mākoņiem tīri, saulei izrietot, tad
labs laiks. /E. Līdeka, Lubāna./

26432. Kad vakarblāzma ir vara sarkanumā, tad būs slikts
laiks. /A. Āboliņa, Ļaudona./

26433. Kad saule vakarā noiet sarkana, tad būs lietus.
/K. Corbiks, Jelgava./

26434. Kad saule norietot paliek sarkana, tad otrā dienā
ir labs siena laiks. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

26435. Ja saule noriet sārta, tad būs silts laiks.
/A. Miglava, Rīga./

26436. Kod pēc saulis nūrītēšonys sārkanēja yzdag, tod
reitā sauss laiks. /A. Borozinska, Barkava./

26437. Ja saulei noejot, pretējā debess pusē redzami lieli
mākoņu blāķi, tad drīzumā sagaidāms lietus.
/J. Cinovskis, Alsunga./

26438. Ja vakarā saule noiet skaidri, tad rītā būs labs
laiks. /I. Dzilna, Lubāna./

26439. Kad saule ir bāla, tad drīzumā būs lietus.
/E. Krafte, Iļģuciems./

26440. Kad saule noejot ir balta, tad gaidāma liela vētra.
/K. Lielozols, Nīca./

26441. Saule noejot balta uz vakara vēju.
/K. Lielozols, Nīca./

26442. Ja vakaros saule noriet bāla, tad būs lietus, ja
ne, tad saule. /K. Strautiņš, Mēdzūla./

26443. Kad saule noriet sarkana, būs sauss laiks.
/Z. Lāce, Veclaicene./

26444. Kad saule visu dienu nav redzēta un tikai zemē ejot
parādās, tad rītu būs slikts laiks.
/J. Ķikuts, Nīca./

26445. Ja saule norietot aizsedz ģīmi ar mākoņiem, tad
nav labs laiks gaidāms. /K. Lielozols, Nīca./

26446. Ja saule noriet un viņai apkārt roboti mākoņi,
sagaidāms vējš. /K. Lielozols, Nīca./

26447. Saule vakarā noiet sarkana, būs sauss laiks.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

26448. Ja saule vasarā sārti noriet, gaidāms silts un
jauks laiks, ja uzlec sārti - tad vējš. Ja ziemā
saule sārti noriet, gaidāms vētra, ja sārti uzlec,
tad sals. /K. Lielozols, Nīca./

26449. Kad saulei noejot, vakari deg, tad rīt būs vējains
laiks. /H. Skujiņš, Smiltene./

26450. Ja vakarā pakaļ sauli ir mākoņi, tad rītu lietus
nebūs. /M. Āboliņa, Aumeisteri./

26451. Ja saule noriet liela un sārta, tad gaidāms jauks
laiks; ja maza un bāla, tas ir uz sliktu laiku.
/P. Jaunzemis, Nīca./

26452. Kad visu dienu saulīte nav redzama un vakarā iziet
no mākoņiem un atkal ieiet, gaidāms lietus un ziemu
sniegs. /J. Ķikuts, Nīca./

26453. Kad saulīte aiziet aiz mūra, tad gaidāms slikts
laiks. /A. Cimemane, Nīca./

26454. Ja saule vakaros noriet sārta un rītos uzlec pie
neapmākušās debess, tad gaidāms jauks laiks.
/A. Zvejniece, Piebalga./

26455. Ja saule vakarā noriet skaidra, tad sagaidāms jauks
laiks, - ja tā iebrien padebešos, tad būs slikts
laiks. /A. Aizsils, Bērzaune./

26456. Ja saule vakarā norietēja sarkana un pēc tam
parādījās vakara blāzma, tad nākošā dienā sagaidāms
labs laiks; ja saule rietēja blāva, tad otrā dienā
sagaidāms lietus. /A. Aizsils, Meirāni./

26457. Ja vakarā saule rietot iebrien mākonī, tad otrā
dienā būs lietus. /I. Kažoka, Lubāna./

26458. Ja saule noriet šupodamās, tad rītu gaidāms lietus.
/L. Seržante, Aloja./

26459. Ja pie saules stabi redzami, tad ziemā sagaidāms
auksts, bet vasarā karsts laiks.
/J. Vilnītis, Jumurda./

26460. Ja rietā virs saules redzams uguns stabs, tad
drīzumā gaidāmas vētras. /J. Grīva, Koknese./

26461. Ja ap sauli ir stabi, tad ir slikts laiks gaidāms.
/J. Rubenis, Ērgļi./

26462. Ja virs saules ir stabs, tad slikts laiks gaidāms.
/A. Bērziņa, Aloja./

26463. Ja ziemā saulei stabi apkārt - būs auksts laiks.
/J. Rudītis, Rīga./

26464. Ja ap sauli ir riņķis jeb sarkans gaiss, tad būs
stiprs vējš. /J. Simbruks, Bauska./

26465. Ja saulei lecot apkārt bāls riņķis, tad dienu
gaidāma liela vētra. /K. Lielozols, Nīca./

26466. Ja ap sauli dārzs, tad trīs dienu laikā būs
nolijums. /K. Lielozols, Nīca./

26467. Ja riņķis ap sauli, tad būs karsts laiks.
/I. Indāns, Gārsene./

26468. Ja ap sauli riņķis, tad gaidāms lietus.
/A. Aizsils, Zilupe./

26469. Ja saulei riņķis apkārt, tas uz sliktu laiku.
/J. A. Jansons./

26470. Ja ap sauli atrodas riņķis, tad būs negaiss.
/V. Baltais, Lubāna./

26471. Redzot ap sauli dārzu, varam droši sagaidīt laika
maiņu. /A. Liepiņš, Bērzaune./

26472. Saulei apkārt dārzs (lieli stari), būs lietains
laiks. /Z. Lāce, Veclaicene./

26473. Ja saulei apdārzs (riņķis) apkārt, tad otrā dienā
lietus gaidāms. /A. Užāne, Skujene./

26474. Ja ap sauli ir dēsts (riņķis), tad gaidāms ilgs
slapdraņķis. /V. Grīnberga, Jaunpiebalga./

26475. Ja ap sauli ir liels riņķis, tad ir vēji; ja ir
mazs riņķis, tad ir lietus. /A. Salmāns, Balvi./

26476. Ja saule noiet skaidri, tad nākamā dienā būs
skaists laiks, bet ja saule ieiet mākulī, tad būs
lietus. /K. Corbiks, Lielsesava./

26477. Ja saule noriet bāla, būs auksta laiks.
/A. Miglava, Rīga./

26478. Ja saule spoža noriet, tad būs labs laiks.
/L. Pilsētniece, Bebri./

26479. Kad ziemā saulei redzami lieli stari, tad būs
auksta un lieli puteņi. /Z. Lāce, Veclaicene./

26480. Ja dienā saulei caur mākoņiem spīd staru švītras,
tad drīzumā būs slikts laiks. /A. Plaudis, Kosa./

26481. Ja saulei stari uz leju, tad gaidāms lietus, ja uz
augšu, tad sauss laiks.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./

26482. Ja vakarā, saulei rietot, debesis ir sarkanas un
saule arī, tad būs liels karš.
/E. Rotmane, Jaunauce./

26483. Kad saule noriet sarkana, tad būs kari.
/E. Baltiņš, Raiskums./

26484. Ja saules riets ir asinssarkans, tad rītdiena būs
mākoņaina, jeb būs gaidāmi kara laiki.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./

26485. Ja saule stipri dedzina, tad gaidāms pērkons.
/P. Jaunzemis, Nīca./

26486. Ja pārāk karsti silda saule, tad gaidāms pērkons
ar lietu. /A. Brēdiķe, Nīca./

VI. Saules aptumšošanās.

26487. Viņi runā: "Raganas sauli jeb mēnesi plēš jeb
maitā".
/Gelehrte Beitrāge zu den Rigischen Anzeigen,
1764, VII, 50./

26488. Kad notiek saules jeb mēneša aptumšošanās, tad tur
vajaga nabaga raganām būt vainīgām, kuras no
ļaunuma un skaudības grib labiem latviešiem šos
derīgos spīdekļus iznīcināt jeb nodzēst. /Gelehrte
Beitrāge zu den Rigischen Anzeigen, 1764, VII, 50./

26489. Kad saule un mēnesis aptumšojas, tad saka, ka
raganas nabaga sauli un mēnesi maitājot. No tādas
saules un mēneša maitāšanas varen bīstas, jo tā
rādot, ka kara un mēra laiki un grūti gadi esot
gaidāmi. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

26490. Kad saule vai mēness aptumšojas, tad latvieši domā,
ka raganas tos maitājot. /B. Bergmanis, 1838. g./

26491. Saules un mēneša aptumšojums nozīmē, ka pasaulē
būs kāda pārmaiņa: bada gadi, slimības un citas
līdzīgas lietas. /V. Juoņus, Pustiņa./

26492. Ja saule aptumšojas, tad viņa raud par cilvēku
grēkiem. /M. Macpāne, Alsunga./

26493. Dievs liek aptumšoties saulei, lai baidītu grēcīgus
cilvēkus. /V. Pilipjonoks, Asūne./

26494. Kad saule vai mēness aptumšojas, tad raganu
saimniece jāj govis slaukt. /V. Līce, Nītaure./

26495. Saules aptumšošanā veci ļaudis bērniem saka, ka
suņi saulīti plēšot (ģickājot).
/K. Jansons, Plāņi./

26496. Saules aptumšošanās laikā vajaga apspaidīt zirgam
jeb arī pašam kārpas un arī citas kaites, tad tās
ātri iznīks. /K. Bika, Gaujiena./

VII. Saulei spīdot, lietus līst.

26497. Kad saulei spīdot lietus līst, tad tās ir bāra
bērnu asaras. /P. Š., Rauna./

26498. Kad saulei spīdot lietus līst, bārīši raud.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

26499. Kad līst lietus un spīd saule, raud bāriņi.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

26500. Kad pavasarī kādreiz spīd saule un līst lietus,
tad saka, ka tās esot bārenīšu asaras.
/K. Corbiks, Jelgava./

26501. Ja saule spīd un lietus līst, tad miroņi kāzas
dzer. /E. Līdeka, Lubāna./

VIII. Saule sapnī.

26502. Ja pa sapņiem redz sauli spīdam, būs vispārējs
labums. /L. Ozole, Rīga./

26503. Ja sapnī redz sauli uzlecot, tad piedzims kāda
meitene. Ja sapnī redz sauli noejot, tad kāda
sieviete mirs. /K. Jansons, Plāņi./

26504. Ja sapnī redz sauli lecot, tad dzird kur
piedzimušu. /R. Vucene, Lubāna./

26505. Ja sapnī redz sauli uzlecot, tad piedzimst meitene,
bet ja mēnesi, tad puisēns. /V. Joāss, Lubāna./

26506. Ja sapnī uzlec saule, tad piedzimst meitene, kad
mēnesis - tad puika. /A. Aizsils, Prauliena./

26507. Es redzēju sapynā
Div' saulītes izlācūt:
Byus munā myužiņā
Div' lauloti gredzeniņi. /M. Audre, Tilža./

26508. Ko saule sapnī apspīd, tam būs jāmirst.
/P. Š., Rīga./

26509. Ja sapnī redz sauli norietam, tad kāds mirs.
/J. Kalniņš, Druviena./

26510. Kad sapnī saule noriet, tad nomirst sieviete. Tas
zīmējas īpaši uz vecākiem, apprecējošiemies
cilvēkiem. [Sal. mēnesis.]
/Āronu Matīss no vecas māmiņas, Bērzaune./

26511. Ja sapnī redz, ka saule noriet, tad nomirs vecs
cilvēks. /R. Vucene, Lubāna./

26512. Ja sapnī redz, ka saule noriet, tad apkārtnē
drīzumā mirs kāda sieviete, bet ja mēness - tad
vīrietis. /A. Liepiņa, Lubāna./

26513. Ja sapnī redz sauli norietam, tad kāds mirs. Ja
saule riet rītā, mirs jauns; ja vakarā, mirs vecs.
/A. Aizsils, Prauliena./