SĒJAS LAIKS.

26676. Sējas laiks tiek iedalīts trīs daļās: agrā, vidējā
un vēlā sējā. Agrā sēja iesākas Jurģa un beidzas
Stanislava dienā (8. maijā). Vidējo sēju tura no
Stanislava līdz Urbāna dienai (25. maijam). Vēlo
sēju turpina no Urbāna līdz Vītus dienai (15.
jūlijam). Tāpat iedala arī ziemas labības sēju.
Agrā sēja ir no Labrenča (10. aug.) līdz lielai
Mārai (15. aug.), vidējā no lielās Māras līdz
Eģidijam (1. sept.) un vēlā sēja no Eģidija līdz
mazai Mārai (17. sept.). Zemnieki vēro sējas laiku
pēc mēslu vabulītēm ["sūdu bambuliem"]. Ja tām ir
bērni [parazīti] pie priekšējām kājām, tad
ieteicama agra sēja; ja pie vidējām kājām, tad
vidējā sēja; bet ja pie pēdējām kājām, tad vēlā
sēja. /S. Gūberts, 1688./

26677. Jau priekš 300 gadiem zemnieki Kurzemē pareģoja
sējas laiku pēc mēslu vaboļu parazītiem: ja tie
atradās vēderiņa sākumā, tad turējās pie agrās, ja
tie bija vēderiņa vidū, tad pie vidējās, bet ja
vēderiņa pakaļpusē, tad pie vēlās sējas.
/J. Krūmiņš, B. Zemes pielikums, 1933, 28./

26678. Priekš 300 gadiem sējas laiks Kurzemē bija iedalīts
agrā (no 23. apr. līdz 8. maijam), vidējā (no 8.
līdz 25. maijam) un vēlā sējā (no 25. maija līdz
15. jūn.). Līdzīgi iedalīja arī rudens sējas laiku:
agrā (no 10. līdz 15. aug.), vidējā (no 15. aug.
līdz 1. sept.) un vēlā (no 1. līdz 14. sept.).
/J. Krūmiņš, B. Zemes pielikums, 1933, 28./

26679. Ja pavasarī sējas laikā nokavē vienu dienu, tad
tas rudenī uzvelk nedēļu. /J. Rubenis, Ērgļi./

26680. Labākais sējas laika noteicēja ir dzelzs zāle,
kurai aug trīs vārpas. Ja nobirst pirmā vālīte -
pirmais sējas laiks labāks, ja otrā - tad otrais,
ja trešā - trešais. /E. Skreitale, Vecpiebalga./

26681. Sēt jāsāk, kad bezdelīga dēj pirmo olu.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

26682. Sējas laiku senāk zīlējuši, biezpienu sildot: kad
piens sagājis dibenā un suliņas bijušas virsū, tad
bijis īstais sējamais laiks. /E. Zommere, Rauna./

26683. Ja sējamā laikā, pienu sildot, piens iet dibinā
suliņās, tad ir īstais sējamais laiks.
/K. Jansons, Plāņi./

26684. Ja, biezpienu sildot, biezpiena ziedi grimst
dibenā, tad ir sējas laiks. /A. Šeitiņš, Taurene./

26685. Sējamais laiks ir tad, kad paegļi kūp un priedes
noliec galotnes. /K. Oļļe, Mazsalaca./

26686. Sējas laikā tēviņi (vīrieši) neēd no poda, lai
labība nebrantotu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

26687. Ka priežu skostes ceļas taisni augšā, tad to dienu
ir labs sējas laiks. /H. Skujiņš, Smiltene./

26688. Četrpadsmitā sējas nedēļa sākas 23. aprilī, un
nākošās ir jāskaita atpakaļ līdz astotai, kura ir
beidzamā. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

26689. Agrs sējamais laiks būs, ja vabulei bērni
priekškājās, bet vēls - ja pakaļkājās.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

26690. Sējamā laikā nedrīkst dienasvidū velēties. [Sal.
lini.] /K. Jansons, Plāņi./

26691. Sējas laikā dienvidū mātītes nevelējas, lai vasarā
bieži pērkons neuznāktu. /H. Skujiņš, Smiltene./

26692. Sējas laikā nedrīkst dienvidū velēties, lai labība
pļaujot nebirztu. /H. Skujiņš, Smiltene./

26693. Sējamā laikā nevelējas, lai sēklu neizvelē.
/K. Jansons, Plāņi./

26694. Kad sēj, tad papriekšu jāapskata jaunu priežu
galotnes; ja tās noliekušās, tad īstais sējas
laiks, ja galotnes stāvus, tad nav sējas laiks.
/A. Bērziņš, Rīga./

26695. Ja sējas laikā nogriež matus, tad labība neaug.
/79 g. v. M. Zvirgzdiņa, Vecgulbene./

26696. Par sējamo laiku nedrīkst mazgāt ģīmi grāpītī, jo
tad esot sevišķi daudz melplauku.
/K. Corbiks, Jelgava./

26697. Ja vīrietis sējamā laikā katlā muti mazgā, tad augs
melni mieži.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

26698. Kad gaisā divi spīdekļi, saule un mēness, tad
nevajag labību sēt, lai mellie graudi neaug.
/K. Jansons, Plāņi./

26699. Ja sējamā laikā kādreiz saule un mēness reizē pie
debess redzami, tad nedrīkst sēt, jo tad aug daudz
melplaukas. /J. Cinovskis, Snēpele./

26700. Sējamā laikā sējējs nedrīkst bārdu dzīt, lai aug
laba labība kā bārda. Šinī laikā arī nevar aitas
cirpt, lai labība aug bieza kā vilna.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

26701. Sējamā laikā sējējs nedrīkst bārdu dzīt, lai aug
laba labība kā bārda. Šinī laikā arī nedrīkst aitas
cirpt, lai labība aug bieza kā aitu vilna.
/F. Heidene, Talsi./

26702. Labākais sējams laiks ir dvīņu, svara un zivju
diena. /P. Š., Ropaži./

26703. Auzas jāsēj ievu, lini ābeļu un mieži sērmaukšu
ziedā. /E. Laime, Tirza./

26704. Skarpija dienā nav nekas jāsēj, tad viss izaug ass
un skarbs. /P. Š., Ropaži./

26705. Tie rīti, kad zirnekļi uz tīrumiem tīklus
savilkuši, ir sējas rīti kā pavasarī, tā rudenī.
/E. Laime, Tirza./

26706. Sējas laikā jāvāra cūkas aste, tad aug lielas
vārpas. /A. Ozoliņa, Lubāna./

26707. Kad sējas putni parādās, tad sējami rudzi.
/I. Indāns, Gārsene./

26708. Sējamā laikā viens otram nav devuši no mājām uguns,
lai sējumi neizdegot. [Sal. gavēnis.]
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

26709. Sējamā laikā otram uguni nedod.
/K. Jansons, Viļāni./