SĒJĒJS.
26711. Labības sējējus
turēja par svētiem ļaudīm un ticēja
tam; kad cits sētu, tad labība neaugtu.
/G. Pols, Bauska./
26712. Kad sējējs gavēņa laikā
no podiņa ēd, tad augs
melni mieži. /Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./
26713. Ja sējējs podiņu kasa, tad
labībā zirga zobi
(mellie graudi) aug. /K. Jansons, Plāņi./
26714. Labības sējēji nedrīkst
matus griezt klusā nedēļā,
bet viņiem ieteicams to darīt Lieldienu sestdienā,
tad labība labi augot. /J. Līcītis, Vilzēni./
26715. Ja sējējs aizmirst apsēt kādu
birzes galu, tad viņš
tai gadā mirs. /St. Kokins, Eglūna./