SĒJĒJS.

26711. Labības sējējus turēja par svētiem ļaudīm un ticēja
tam; kad cits sētu, tad labība neaugtu.
/G. Pols, Bauska./

26712. Kad sējējs gavēņa laikā no podiņa ēd, tad augs
melni mieži. /Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

26713. Ja sējējs podiņu kasa, tad labībā zirga zobi
(mellie graudi) aug. /K. Jansons, Plāņi./

26714. Labības sējēji nedrīkst matus griezt klusā nedēļā,
bet viņiem ieteicams to darīt Lieldienu sestdienā,
tad labība labi augot. /J. Līcītis, Vilzēni./

26715. Ja sējējs aizmirst apsēt kādu birzes galu, tad viņš
tai gadā mirs. /St. Kokins, Eglūna./