SĒŠANA.

26847. Pusdienā kādas divas stundas nav jāsēj, kad saule
stāv visaugstāku un virs zemes notiek lielākas
pārmaiņas. Lopi tad meklē pakrēsli, kas viņiem arī
nav jāliedz. Putni arī mazāk meklē barību.
/S. Gūberts, 1688./

26848. Dienvida laikā nevarot labību sēt, jo tad viņa
nepaaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./

26849. Labību nevajaga sēt, kad mēnesim ir maz gaismas,
tas ir, kad viņš ir par vecu jeb par jaunu.
/S. Gūberts, 1688./

26850. Labība jāsēj tikai tad, kad Auglības tēvs to
atļauj. /G. Pols, Bauska./

26851. Reiz kāds esot sējis labību Daugavas malā. Tanī
laikā braucis pa Daugavu uz leju vecs vīriņš un
saucis uz sējēju, lai nesēj, kamēr viņš teiks. Kad
vecītis bijis labi tālu, tad tas izņēmis platu
baltu mutautiņu un devis mājienu, ka nu var sēt.
Kad labība rudenī bijusi izaugusi, tad izrādījies,
ko sējējs sējis priekš Daugavas braucēja, tā raža
bijusi mazvērtīga; bet no tās vietas, ko sējis uz
Daugavas braucēja pavēles, izaugusi varena raža.
/G. Pols, Bauska./

26852. Pavasarī labību sēt vajaga spēcīgam un veselīgam
vīram, tad būs laba raža. /V. Bērziņa, Priekule./

26853. Auzas, kvieši, mieži jāsēj jaunā mēnesī, tad viņi
ir balti, bez melniem graudiem.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

26854. Ja labību sēs jaunā mēnesī, tad būs pilnas vārpas.
/V. Bērziņa, Priekule./

26855. Labība jāsēj jaunā mēnesī, tad ir svarīgi graudi.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

26856. Labība jaunā mēnesī jāsēj no rīta, bet vecā mēnesī
pie vakara. /J. Vilnītis, Jumurda./

26857. Sēt vai stādīt drīkst tikai augošā mēnesī, jo
dilstošā dilst (neaug). /V. Vintere, Matīši./

26858. Labība jāsēj pilnā mēnesī, tad ir pilnas vārpas.
/V. Garā, Rīga./

26859. Mieži jāsēj ar pilnu, auzas ar jaunu, zirņi ar
vecu mēnesi. /I. Jansons, Īle./

26860. Labību vajaga sēt pilnā mēnesī, tad labība labi
padodoties; esot vārpas ļoti pilnas.
/K. Lielozols, Nīca./

26861. Labība vecā mēnesī jāsēj pēc pusdienas, bet jaunā
mēnesī no rīta, tad nezāles neaug.
/A. Spulle, Mārupe./

26862. Labība jāsēj pilnā mēnesī, jo tad vārpas aug
svarīgas. /E. Puķe, Ainaži./

26863. Labība jāsēj pilnā mēnesī, tad labībai ir labs
briedums. /J. Bikša, Daugmale./

26864. Ja sēj labību tukšā mēnesī, tad ir tukšas vārpas.
/Šķila, Nīca./

26865. Vecā mēnesī sēti rudzi un vasarājs noklāpo, t. i.
paliek mazs augumā un viss pie zemes nolīcis, tā
ka dažu reizi pat nav ko pļaut.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./

26866. Ja labību sēj vecā mēnesī, tad viņa aug īsāka un
nokrēpē, tas ir nogulstas vairāk uz zemes.
/A. Āboliņš, Alūksne./

26867. Mitri un zemi lauki jāapsēj dilstošā mēnesī, bet
sausi - augošā mēnesī. /A. Zvejniece, Piebalga./

26868. Desmitā (zāļu) nedēļā nedrīkst labību sēt, jo tad
to pārņemot nezāles. /K. Lindbergs, Jelgava./

26869. Otrā pirmdienā pēc pirmā pērkona nedrīkst sēt, jo
tad aug slikta raža. /R. Eglentāle, Reņģe./

26870. Kad mākoņi ir kupli un gabalaini, tad vajaga iet
uz lauku sēt, jo tad sējums būs ražīgs, bet ja sēj,
kad mākoņi ir klaji un plāni, tad no sējuma nekas
neizaugs. /V. Krieviņš, Daugmale./

26871. Labību nekad nedrīkst sēt, kad mēness un saule
saspīd kopā, jo tad tā ir melnplaukaina. Sevišķi
tas jāievēro pie miežiem un pūriem.
/K. Tīģeris, Sātiņi./

26872. Ja mēness un saule pie debesīm, tad nav jāsēj
vasaras labība, sevišķi kvieši, jo tad daudz
melnplauku. /N. Dārziņa, Ranka./

26873. Nekādu labību nedrīkst sēt, ja ir abi spīdekļi pie
debesīm (mēness un saule).
/M. Smeilis, Galgauska./

26874. Labību nedrīkst sēt divās saulēs, jo tad aug
melnplaukas. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

26875. Labību nevajaga sēt tai dienā, p. p., pirmdienā,
kad redz ziemā uz sniega kukainīšus, tad kukaiņi
metoties labībā. /G. Pols, Bauska./

26876. Labība jāsēj no rīta, tad viņa aug bieza un kupla.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

26877. No rīta sētā labībā aug zāles, bet uz vakaru sētā
neaug. /L. Bēķe, Madona./

26878. Ja pēc saules rieta vēl sēj, tad putni ēd laukā.
/K. Lielozols, Nīca./

26879. Kad pēc saules noiešanas vēl sēj labību, tad to
labību izēd putni. /M. kaupelis, Nīca./

26880. Labību sējot, vajag lauku apsēt priekš saules
lēkšanas, kamēr putni guļ. Ja nevar visu apsēt,
tad vismaz trīs saujas jāiesēj, tad putni sējumu
neaiztiekot. /K. Corbiks, Jelgava./

26881. Labību vajaga iet sēt priekš saules lēkšanas vai
pēc saules noiešanas, kad visi putni guļ, tad
vasarā putni neēdīs laukā graudus.
/J. Atteka, Nīca./

26882. Lai putni vasarā labību nenoēstu, tad, pirmo reizi
sēt ejot, vajaga aiziet uz robežu un mest 3 pirmās
graudu saujas pār kreiso plecu un sacīt: "Tas
putniem". Tad putni ēdīs tikai kaimiņu labību.
/A. Vikmane, Liepupe./

26883. Stāds jāsēj, kad vistas un zvirbuļi aizgājuši
gulēt, tad stādā neiet ne vistas, ne zvirbuļi.
/C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva./

26884. Tanī nedēļas dienā jāiesāk sēt, kurā rudenī nāca
pirmie atkali. /K. Jansons, Plāņi./

26885. Pavasarī ātrāk nevar sākt sēt, kamēr neatnāk kāds
patīkams viesis. Kurā dienā sieviete atnāk, tanī
pavisam nevar iesākt sēt. [Sal. jūra.]
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām." 1852, IV. Aizliegts izd./

26886. Ja labību sējot laiks apmācies, būs laba raža.
/A. Šķēre, Jaunsaule./

26887. Kad lietus līstot, tad nedrīkstot sēt, jo tad visa
sēkla nesadīgstot. /D. Dama, Smiltene./

26888. Pyrmū reizi sēt juosuok sastdīņ, tad labi aug.
/T. Beča, Preiļi./

26889. Labību sējot, vienmēr ņem vērā vēju un mākoņus.
/M. Miezīte, Liepkalns./

26890. Kad saimnieks grib zināt, ap kuru laiku sēt, rītā,
pusdienā vai ap vakaru, tad lai viņš ņem sērmokšļa
vasaraudzīti, dala to trīs līdzīgās daļās un met
visas uz reizi ūdenī. Kura no tām pirmā grimst, tā
aizrāda uz īsto sējas laiku. Rezgalis ir rīts,
viducis pusdiena un tievgalis vakars.
/D. L. f. 1888, 28. P. J. Raudavietis, Bērzaune./

26891. Kāda vasarāju sēja, tāda arī ziemāju.
/A. Zvejniece, Piebalga./

26892. Kad iesākts sēt, bet visi lauki vēl nav apsēti,
tad sējējs nedrīkst bārdu skūt un matus griezt,
tajā laikā nedrīkst arī aitas cirpt, jo tad
apgrieztu labībai asnus. /H. Siliņa, Penkule./

26893. Iekām visi lauki nav apsēti, sējējs nedrīkst bārdu
dzīt, lai mūdži nemetas sejā. /RKr. 6./

26894. Priekš rudens sējas sēšanas saimniekam ir jānodzen
bārda, bet visu sējamo laiku bārda ir jāaudzina,
jo tad sēja reizē un labi iezeļot.
/K. Corbiks, Jelgava./

26895. Kad laukā pirmo vagu dzen, tad nevajaga no malas
sākt, bet no lauka vidus; kad pirmo sēklas sauju
met, tad nevajaga iesākt no sējbirzes gala, bet no
lauka vidus sējamo birzi sēt, jo skauģis nevar nekā
darīt, ja tas neatrod, kur pirmā vaga dzīta, vai
pirmā sauja sēta. Ja grib, lai labībai būtu labas
vārpas, tad vajaga sēt tādā metā, kad mēnesis līks:
vai nu jauns vai vecs. Pie tam sējot deviņas reizes
jāpieteic: "Miesa griežas pret miesu, kauls pret
kaulu, kur dzelzu ecēšas druvā."
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 174.
H. Zīvers, Valtaiķi./

26896. Priekš saules lēkšanas jāpārnes pīlāģis no meža un
kad sēt iet, tad smalki jāsagriež un pie sēklas
jāpieber ar šiem vārdiem: "Dieviņ, mīļais tētiņ,
appin manu lauku ar dzelža un tērauda sētu! Kas
man ļaunu dara, tam lai aug dadži un gušņas."
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 174.
A. Baumanis, Rūjiena./

26897. Kad pavasarī iet pirmo reizi sēt, tad papriekšu
jāsēj smiltis un tad tikai labība, citādi var
sējumu noburt. /O. Biteniece, Ogresgals./

26898. Pavasarī priekš sēšanas sējējam jāapiet trīs reizes
sējamam laukam apkārt, tad tur augs laba labība.
/A. Mūrniece, Cēsis./

26899. Kad pavasarī pirmo reizi iziet sēt, tad tīrumā
jānoņem cepure. Ar kāju jāsarauš no visām pusēm
zemes. Uz šīs čupiņas jānometas ceļos un jāsēj 3
saujas uz ziemeļiem, dienvidiem, rītiem un
vakariem, tad labība izdodas labāk.
/A. Aizsils, Meirāni./

26900. Kad sēj labību, tad jānometas pie labības maisa
zemē, jānoskaita tēva reiza; tad jāgrābj sēkla no
dienvidu puses, lai būtu auglīga raža.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

26901. Iekām sāk apsēt lauku, saimnieks met trīs saujas
smilšu un saka: "Ienaidniekam smiltis, man graudi!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 174./

26902. Ja sējot labību, no saujas izskrej uz reizi visa
labība, tad labība sagāzīsies.
/N. Stepanovs, Nīca./

26903. Labību sējot pirmā sauja jāmet uz ziemeļu pusi,
tad kukaiņi nemaitās labību.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

26904. Kad sēj labību, tad jāizsviež trīs saujas sējamās
labības pret ziemeļiem, lai putni nenāk labībā.
/I. Ābole, Dundaga./

26905. Kad iet sēt, tad vajagot pirmo sauju pārsviest pār
galvu, tad labība labi augot.
/K. Streidiņš, Veļķi./

26906. Pie labības sēšanas sēklas pūriņu apgriež apkārt
un akmeni liek apakšā, tad sēšana labi laimējoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

26907. Kad saimnieks pirmo reizi iet lauku sēt, tad vajag
uzsēsties uz tā sieka, kurā sēkla iekšā, tad labība
pļaujot nebirst. /R. Eglentāle, Reņģe./

26908. Ja iet sēt, tad nav jāber labība no maisa maisā,
citādi neizaug vairāk kā maisā bija.
/E. Zirnītis, Lubāna./

26909. Sēklas labību nedrīkst bārstīt no viens maisa otrā,
tad labība tikai ložņā pa zemi, bet uz augšu
nestiepjas. /A. Sausā, Tirza./

26910. Iesējamai labībai allaž piejauc drusku svētītas
labības. /V. Pilipjonoks, Asūne./

26911. Sēt ejot, nevajag ļaut pa priekšu sievietei iet,
tad sēja neizdodas. /A. Aizpurve, Lubāna./

26912. Kad kas uz sējēju saka: "Dievs palīdz!" tad tas
esot par nelaimi. Ceļa gājējs kādu reizi sējējam
labu vēlēdams sacījis: "Dievs palīdz"! Šis
atbildējis pretī: "Velns tavā sirdī!"
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

26912a. Kad domā, ka tīrumi un dārzi dod sīkus augļus par
to, ka kaimiņš vai nolādējis, vai noskaudis, vai
atsējis, vai uzsējis, tad jau vairs neapstrādā
glīti un godīgi. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

26913. Sējējs neatņemot dievpalīga, jo tad neveicoties.
/A. Aizsils, Kalsnava./

26914. Ja kāds saimnieks baidās, ka viņa kaimiņš no
skaudības nenobur viņa tīrumus, tad priekš graudu
sēšanas jāiesēj smiltis. Skaudīgais saimnieks iebur
smiltis savā tīrumā, tos par graudiem noturēdams.
Pēc tam apdomīgais saimnieks iesēj graudus, jo
skaudīgais saimnieks nevar divi reizes burt vienu
lauku. /H. Kreicberga, Lestene./

26915. Kad senāk gāja no rīta sēt un satika pirmo
sievieti, tad gāja atpakaļ mājā, jo tad sējums
neizdodoties. /J. Zaķītis, Lautere./

26916. Sējot labību, neesot sievietei jāļauj iet pa
priekšu, jo tad sēja neizdodoties.
/A. Aizsils, Lubāna./

26917. Kad sējējs sien maisu ciet, tad viņam jāstāv pret
ziemeļiem, jāsien ar trim mezgliem. Maisu noliekot
zemē, jāliek aizsietais gals pret ziemeļiem, tad
žurkas neies klāt. /M. Kalniņa, Vandzene./

26918. Pirmo sauju sēklas metot tīrumā, lai labi augtu,
ir jāsaka: "Audzē, Dieviņ, ikkatra daļiņu!"
/Br. Puksts, Eglūna./

26919. Ja zemkopji grib, lai putni neēstu tīrumos labību,
tad pavasarī pirmo sētuvi sējot, jāieņem mutē
labība un ne ar vienu nav jārunā.
/A. Zvejniece, Piebalga./

26920. Sēšanas sākumā uzsēja pirmās trīs saujas, nodzina
trīs vagas, noskaitīja pātarus un tad ēda no līdzi
paņemtās kules un tad strādāja tālāk. Dažs mēdza
kādu stūrīti atstāt, ko tad uzsēt, kad citi jau
bija beiguši. /J. Rubenis, Ērgļi./

26921. Pavasarī, kad pirmo reiz iet sēt, tad saimniekam
pašam jāaiznes pusmaisa sēklas uz lauka un jānoliek
pašā lauka vidū, tad jānometas uz ceļiem un jātur
maiss tā, kā to tur labību iekšā berot; pirms
skaita tēva reizi, tad var sēt un tik tad gaidāma
nākošā rudenī laba raža. /K. Corbiks, Vecgulbene./

26922. Lai zvirbuļi neēstu labību, tad sējot pie pirmām
saujām vajaga sacīt, kam tās ir sētas (piem., tas
man, tas Pēterim). /P. Āboliņa, Jelgava./

26923. Kad iesāk sēt, tad no sākuma viena jeb arī vairāk
saujas jāsviež uz dienvidus pusi. /P. Š., Rauna./

26924. Labību sējot jāsviež pirmās 3 saujas pret
ziemeļiem, tad putni neēd, neknābj graudus.
/K. Krastiņš, Koknese./

26925. Lai putni neēstu labību, tad jāsēj no dienvidus
puses pret ziemeļa pusi, un no sējamās labības
kuļot jāpatur tukša vārpa, kura sējējam sējot
jāiekož zobos. /J. Rubenis, Ērgļi./

26926. Lai putni neēstu labību, tad jāsēj katru gadu vienu
dienu uz priekšu: kad šogad sēj pirmdienā, tad
nākošu gadu jāsēj otrdienā u. t. t.
/J. Rubenis, Ērgļi./

26927. Lai tārpi neēstu labības sēklas tīrumā, tad
izsētais maiss jāapgriež uz otru pusi un jāizkrata.
/J. Rubenis, Ērgļi./

26928. Kad sēja, tad neatņēma labas dienas. Veci ļaudis
dažreiz prasījuši sveicinātājam: "Vai tu dievpalīgu
apkārt nēsā?" Kaimiņi sākuši sēt vienā laikā, bet
dažs gribējis pēdējais palikt, domādams, ka
vajagot "pedalām sēt", tad labāki augšot.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

26929. Sējot vajag pirmo sauju palikt zem velēnas, tad
labi augot. /R. Bērziņš, Džūkste./

26930. Priekš sēšanas sējējam uz apgāztas sētuves ir
jāuzliek trīs velēnas, jānoskaita lūgšana,
jāpārkrustās un sēklas maisiņā jāiemet svētītie
graudiņi. /A. Ārmans, Ludzas Zaļmuiža./

26931. Sēšanu iesākot, pirmā šauja jāsviež par plecu, lai
nezāles neaug. /V. Spandegs, Pociems./

26932. Viens saimnieks sēj miežus, otrs viņam prasa: "Ko
tu sēj?" - "Linus", pirmais atbild. Labi, otrs
kaisa vaļā. Rudenī šim lini kā kārkli, bet pirmam
miežu ne ko nāsī iegrūst. /K. Jansons, Plāņi./

26933. Kad sējējs sēj kviešus vai kaņepes, tad viņš pēc
katras birzs nosēšanas iemet vienu sēklu
līdzpaņemtā traukā. Tiklīdz gabals ir apsēts, tad
šos samestos graudus izkaisa visapkārt sētajam
tīrumam, lai rudenī gatavo labību neēstu putni.
/K. Corbiks, Dzelzava./

26934. Labība jēsēj pēcpusdienā, tad rudenī viņa ātrāk
nogatavojas. /M. Driņķe, Ranka./

26935. Kad sējot birzes gals aiz neuzmanības paliek
neapsēts, tad sējējam tanī gadā jāmirst.
/K. Corbiks, Sērene./

26936. Ja sējot nosēj tīrumu bez pietrūkuma vai atlikuma,
tad šo darbu vairs nedarīs. Tas pats attiecināms
arī uz citiem darbiem. /P. Āboliņa, Jelgava./

26937. Pavasarī nevajagot nekad visu sēklu izsēt, bet
kādu sauju paturēt, citādi rudenī nebūšot laba
raža. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

26938. Kad beidz sēt, eglis (koka ecēša) jāapgāž ar zariem
uz augšu, tad labība augs kā egles.
/A. Liepiņš, Bērzaune./

26939. Labību sējot, tīrumā nedrīkst ēst, lai peles
nepostītu druvu. /K. Corbiks, Vilce./

26940. Pēc katras labības iesēšanas jāvāra biezputra, tad
labība labi paaugs. /K. Corbiks, Lielzalva./

26941. Pēc katra sējuma jāvāra biezputra, lai labība biezi
augtu. /A. Mencis, Puikule./

26942. Kad sēj labību, tad jāvāra biezputra, jo tad būs
bieza sēja. /J. Krastiņš, Irlava./

26943. Kad pirmo reiz sēj, tad jāvāra pantāgs (zupa no
miltiem un olām), lai labība aug bieza.
/A. Berķe, Mētriene./

26944. Sējot jāēd kluči (klimpas no rudzu miltiem).
/A. Bundža, Ķieģeļi./

26945. Sējējam jāēd cūku aste, lai vārpas būtu garas kā
cūku astes. /K. Oļļe, Mazsalaca./

26946. Kad apsēj, tad vajaga ēst cūkas asti, lai aug
tikpat garas vārpas kā tā aste. /J. Atteka, Nīca./

26947. Uz apsējībām jāvāra zīdenis ar cūkas asti, lai aug
miežu vārpas cūkas astes garumā.
/E. Laime, Tirza./

26948. Apsējībās jāvāra cūkas aste, kura jāēd sējējam,
tad vārpas būs astes garumā.
/A. Liepiņš, Bērzaune./

26949. Kad pavasarī visa labība ir apsēta, tad uz
apsējībām jāvāra cūkas aste, lai vārpas augtu
tikpat garas kā cūkas aste. /A. Skuja, Vestiena./

26950. Kad labību beidz sēt, tad sējējam jādod cūkas aste
zīdenī ēst, jo tad aug kupla labība ar garām
vārpām. /A. Užāne, Skujene./

26951. Labību sējot jāpīpē, lai tā labi izdodas.
/K. Jansons, Olaine./

26952. Kad sēj labību, tai laikā nedrīkst cirpt aitas,
tad izcērp robainu sēju. /J. Krastiņš, Irlava./

26953. Pa sējumu nedrīkst kailām kājām staigāt, jo tur,
kur kaila kāja bijusi, tur sēkla neuzdīgst.
/K. Jansons, Plāņi./

26954. Sējumu var noskaust šā: trīs reiz jāapiet ap tīrumu
ar trim svecēm rokā, kuras dedzinātas mironu
izvadot, tad tās jāaprok zemē ar apdegušiem galiem
uz leju un tad trīs reiz jānoskaita tēva reiza.
Tad tai tīrumā vairs neaug ne smilga.
/K. Jansons, Plāņi./

26955. Sējējam, kam aizmirstas kādu birzi apsēt, jāmirst
tanī gadā, kad pļaus sēto labību.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

26956. Ja birzs aizmirstas tīrumā nesēta, tad gaidāms
mājās mironis. /A. Klause, Jaunpiebalga./

26957. Ja sējējam paliek nesēta kāda birzs no vasarāja,
tad nīks kāds no viņa lopiem.
/E. Žalutka, Panemune./

26958. Ja sējējam no ziemas sējas paliek kāda birzs
nesēta, tad gaidāma nāve viņam pašam vai kādam
viņa dzimtas cilvēkam. /E. Žalutka, Panemune./

26959. Ja no pārskatīšanās kāds gabaliņš tīrumā paliek
neapsēts, tad tai mājā kādam ir jāmirst.
/Ulmaņa vārdnīca (apsējs)./

26960. Ja sējējam paliek viena birzs neapsēta, tad saka,
ka tas nākamo gadu vairs nesēšot.
/L. Aizpurve, Lubāna./

26961. Ja sējējam viena birze paliek nesēta, tad sējējam
būs jāmirst. /L. Bulīts, Krape./

26962. Ja sējot kāds birzes gals aizmirstoties neapsēts,
tad tanī gadā tai mājā kāds mirstot.
/J. Jansons, Plāņi./

26963. Labībā vajaga spraust lielu un kuplu meiju, ka
tikko labība ir nosēta, tad tā arī augs tāda pati
liela un kupla. /K. Bika, Gaujiena./

26964. Kad apsēj, tad tur var iet tikai veci cilvēki, kam
ir ko sēt jeb kam ir lopi. Ja iet jauni, tādi, kam
nekā nav, tad ir tukši lauki. /J. Atteka, Nīca./

26965. Sēt beidzot sētuve jāapgriež uz mutes, lai putni
izsētos graudus neuzlasa. /K. Zilberts, Meņģele./

26966. Lai labība labi augtu, tad pēc sēšanas ecēšas
jāapgāž ar zariem uz augšu.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./