SIENS.
I. Siena pļaujams laiks.
II. Siena kašana un ārdīšana.
III. Siens, kā šķūnī
liekams.
IV. Siena sakars ar jēriem.
V. Siena kaudze.
VI. Siens laika zīlēšanā.
VII. Siens laimes talismans.
VIII. Siens sapnī.
I. Siena pļaujams laiks.
27025. Jaunā gaismā pļauts siens nepūst tik
drīz kā vecā
gaismā pļauts. /S. Gūberts, 1688./
27026. Siens jāpļauj jaunā mēnesī,
tad augs liels attāls
un nākošā gadā liela zāle. /J. Apsalons, Sērpils./
27027. Siens jāsāk pļaut vakarā,
tad pļaušana labi
veiksies. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
27028. Pirmā siena pļaujas dienā jāvāra
klučkas.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./
27029. Kad viss siens ievākts, tad vajaga vārīt
biezputru,
lai nākošā gadā augtu bieza zāle.
/M. Erdmane, Rīga./
27030. Ja sienu pļaujot kājas lien zālē,
tad ir gaidāms
lietus. /A. Salmāns, Balvi./
27031. Ja sienu pļaujot apsēstas, tad atradīs
bites.
/M. Šķipsna, Gulbene./
27032. Sienu vajag pļaut cieši līdz zemei,
tad zāle drīz
ataugs. /A. Korsaks, Ezere./
27033. Kurš paliek beidzamais sienu pļaujot,
tas otrā gadā
vairs nepļaus šinī pļavā. /M. Šķipsna,
Gulbene./
27034. Kad sienu beidz pļaut, tad izkaptis jāsviež
gaisā,
lai nākošā gadā būtu vēl vairāk
siena ko pļaut.
/E. Aizpurve, Lubāna./
27035. Beidzot sienu pļaut, jāizstrīķē
izkapts, tad govis
pēc siena bļauj. /A. Aizpurve, Lubāna./
II. Siena kašana un ārdīšana.
27036. Ja sienu grābjot netīšus sasitas kopā
divi
grābekļi, būs labs siena laiks.
/J. A. Jansons, Bīriņi./
27037. Kas sienu kašot paliek iepakaļis, tam
svētdienā
iegadīsies ganu diena. /K. Jansons, Plāņi./
27038. Kad pļavā siena kasītājs
(-ja) atstāj vēl nekasītu
sienu, tad viņam (-ai) būs svētdien ganos jāiet.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
27039. Ja, sienu kasot, paliek aste, tam jāiet svētdienā
ganos. /V. Garais, Vecgulbene./
27040. Ja, sienu grābjot, grābējam
aiz muguras paliek
nesagrābta šaura strēmele siena, Tad tam svētdienā
būs ganos jāiet. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
27041. Kam, sienu kasot, iznāk kasīt garas
strēmeles galu,
tam nākošā svētdienā būs jāiet
ganos.
/V. Slaidiņa, Drusti./
27042. Kam gadās kasīt pļavā astīti,
tam svētdien jāiet
ganos. /I. Ozoliņa, Jaunpiebalga./
27043. Kas, sienu grābjot, dabū grābt
tādas šauras slejas
(astes), tam svētdienā jāiet ganos.
/J. Andersons, Sātiņi./
27044. Kam, sienu vācot, iznāk "astes"
kasīt, tam
svētdienā ganos jāiet. /K. Atgāzis, Nītaure./
27045. Kam, sienu grābjot, iznāk "asti"
grābt, tam
svētdien jāiet ganos. /V. Saulīte, Mālpils./
27046. Sienu kasot nedrīkst trokšņot,
tad aitas ziemu
sienu ēdot brēc. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
27047. Kuram jāārda grieztā vāla
siens, tas tanī gadā
apprecas. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
27048. Kuram iekrīt ārdīt dubultvāls,
tas drīzi precēsies.
/K. Corbiks, Valgunde./
27049. Kas netīri sienu grābj, dabūs
bārdainu vīru.
/A. Mednis, Limbaži./
27050. Gubu ceļi jāsakasa, tad ir labs siena
laiks.
/A. Užāne, Skujene./
27051. Ja uz ceļa nokritušu sienu paceļ
jeb aiznes uz
pūni, tad visu ziemu aitas brēks.
/V. Arbidāns, Latgale./
27052. Sienam vajaga trīs saules, tad viņš
ir izkaltis.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./
27053. Ja nopļautā zāle kalstot rasu
nedabon, tad ar tādu
sienu baroti lopi nobeidzas. /A. Užāne, Skujene./
27054. Ja sienā ir daudz peļu, tad būs
dārgs siens.
/V. Arbidāns, Latgale./
III. Siens, kā šķūnī
liekams.
27055. Lai ziemā peles sienu nesakapātu, tad, iekām
pirmo
vezumu ved šķūnī, jāpaņem akmens, stāvot
ar seju
pret ziemeļiem, tad šis akmens jānoliek šķūnī
ziemeļu kaktā tāpat, kā viņš stāvējis
uz zemes.
/V. Johansone, Liepa./
27056. Sākot sienu vest, pirmais klēpis jāliek
pret
ziemeļiem un jāapmiez, tad peles neēd.
/I. Indāns, Gārsene./
27057. Sīnu vajag likt
škyunī tymā dīnā, kurymā ir Marijas
adventa dīna. Lai peles naāstu sīna, tad vīns svīž
sīna klēpi škyunī, ūtrs stuovādams škyuņa
dybynā,
prosa: "Kū svīd?" Pirmais: "Kači."
"Kamdēļ kači?"
"Kap peles naāstu." Tai juodora treis reizes.
/L. Švandere, Mērdzene./
27058. Lai peles naāstu
sīnu, tad pyrmais vazums juovad
muojuos, lūpus dzanūt nu muojom pretim, vai juolīk
uz zīmeļim ar golu. /C. Apšenieks, Bērzpils./
27059. Lai peles sīna
nacierstu, vajaga zam sīna pasvīst
vacu izbrauktu asi. /T. Beča, Preiļi./
27060. Pirmais siena klēpis jāliek šķūnī
pret ziemeļiem
un jāiemet tur akmens, lai siens nekūp.
/K. Jansons, Plāņi./
27061. Kad sienu ieved šķūnī, tad
pirmais klēpis jāliek
pret ziemeļiem, tad nepelēs.
/A. Viklante, Vecpiebalga./
27062. Sienu bāžot šķūnī,
pirmais klēpis jānes uz ziemas
pusi, tad siens labi stāv.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./
27063. Kad sienu noliek pūnī, tad katrā
kaktā jānoliek pa
akminim; tad siens būs sātīgs.
/V. Arbidāns, Latgale./
27064. Kad šķūnī sienu liek, tad
pirmo klēpi vajag likt
pret ziemeļiem; tad sauss siens stāv.
/K. Kristape, Olaine./
27065. Sienu bāžot, jāliek pirmais klēpis
pret ziemeļiem,
lai labi stāv siens. /M. Pelēce, Cirsti./
27066. Siens šķūnī nesapelē,
ja pirmo klēpi noliek tur
ziemeļa pusē. /K. Jansons, Plāņi./
27067. Kad sienu liek šķūnī, tad
pirmais klēpis jāliek
ziemeļu stūrī, tad siens nepel.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./
27068. Sienu šķūnī bāžot,
jāieliek starp pantiem 3 dzīvas
vardes, tad siens nepelē. /K. Krastiņš, Smiltene./
27069. Ja beidzamais siena vezums liels, tad otru gadu
būšot laba zāle, ja beidzamais vezums mazs, tad
nākošā gadā maz siena. /K. Corbiks, Valgunde./
27070. Kad viss siens ir savākts, tad vakarā
jāizvāra
biezputra, lai nākamo gadu augtu bieza zāle.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
27071. Govis neēd tādu sienu, kur ir skostes
klāt. To
sienu atkal zirgs labi ēd. /H. Skujiņš, Smiltene./
27072. No skostaina siena govis noraun pienu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
IV. Siena sakars ar jēriem.
27073. Ja priekš siena bāšanas tukšā šķūnī
ieliek trīs
klēpjus siena, tad ziemā aitām dzimst pa divi jēri.
/K. Jansons, Plāņi./
27074. Pirmoreiz sienu kasot, jāpasteidzas pirmam
iemest
siena klēpīti šķūnī. Kas to izdara,
tam pirmam
aitai būs jēri. /L. Bulīts, Krape./
27075. Ja, sienu no lauka mājā vedot, pirmo
klēpi ratos
ieliek sieviete, tad to gadu aitām vairāk aitiņu,
bet ja vīrietis, tad auniņu. /A. Done, Liepāja./
27076. Kad sienu liek šķūnī vai
kaudzē, tad pirmais klēpis
jāliek sievietei, lai aitām būtu izdevušies jēriņi.
/M. Priede, Lestene./
27077. Kad sienu liek šķūnī vai
kaudzē, pirmais klēpis
jāsviež sievietei, tad aitām atlec aitiņas.
/J. Jansons, Rīga./
27078. Ja grib, lai aitām ir avitiņas ( ne
auniņi), tad,
pirmo siena vezumu kraujot, pirmais klēpis
jāieliek sievietei ratos. /A. Irbeniece, Ezere./
27079. Kas pirmais siena klēpi šķūnī
nes, tas pirmais
jērus sagaida. /T. Rigerte, Brunava./
27080. Kurš, sienu kasot, pirmo klēpi uzliek
uz lapām, tā
aitai būs divi jēri. /E. Laime, Tirza./
27081. Sienu kraujot, uz pirmās gubas pirmie divi
klēpji
jāliek reizā un jāsaka: "Manai aitai pārītis!"
Tad
aitām būs 2 jēriņi. /Fr. Vāvere, Balvi./
27082. Kad sienu ved mājās, tad puisim ar
meitu reizā
jāliek ratos pa siena klēpim, lai ziemu aitām būtu
pa diviem jēriem. /A. Rulle, Ciecere./
27083. Kad mājā sienu ved, tad vispirms divi
klēpji
jānoliek viens otram blakus, tad aitām divi jēri
(pāriņa) būs. /T. Rigerte, Brunava./
27084. Kad pirmo siena klēpi šķūnī
ieliek vīrietis, tad
aitām tikai auniņi nāk un atkal otrādi.
/K. Jansons, Plāņi./
27085. Kad pirmo sienu dzinuši šķūnī,
tad pašu pirmo klēpi
steigusies ienest sieviete, lai aitiņas padotos;
bet ja pirmo klēpi iemetis vīrietis, tad bijuši
auni. /E. Krastiņa, Naukšēni./
27086. Ja pirmo siena klēpi šķūnī
ieliek vīrietis, tad
aitai auns; ja sieviete - tad aita.
/K. Jansons, Plāņi./
27087. Kad mājā ved pirmo sienu, tad sievietei
jāienes
pirmais klēpis šķūnītī. Aitām
tad pagadās daudz
jēru. /K. Corbiks, Svēte./
27088. Kas šķūnī iesviež
pirmo siena klēpi, tā aitai rodas
aitiņas, ne auni. /E. Laime, Tirza./
27089. Kad sienu pļauj, tad, sametot šķūnī
jeb kaudzē,
kurš pirmais iemet pirmo klēpi, tam pašam pirmam
gadās aitai jērs. /K. Mūlenbacha man./
27090. Kad sienu liek kaudzē, tad jāsteidzas
pirmajam
ielikt, lai licēja aitai būtu pirmai jēri.
/V. Spandegs, Pociems./
27091. Sienu šķūnī bāžot,
steidz viens par otru siena
klēpi pirmais iesviest. Ja sienu sviežot ieskrien
tik viens klēpis, tad sviedēja aitai būs tikai
jērs, bet ja iesviež uz reizi divus klēpjus, tad
abiem sviedējiem katrai aitai divi jēri.
/K. Krastiņš, Lizums./
27092. Kurš siena kaudzē pirmo klēpi
ieliek, tā aitai
mells auns tiek. /K. Jansons, Plāņi./
V. Siena kaudze.
27093. Sienu kaudzē metot, pirmais klēpis jāliek
no
ziemeļu puses, tad siens labi stāv, nepūst.
/K. Mūlenbacha man./
27094. Siena kaudzi metot, pirmais un pēdīgais
klēpis
jāliek pret ziemeļiem, tad siens kaudzē nepel.
/J. Kladnieks, Lubāna./
27095. Pirmais siena klēpis kaudzes vietā
jāliek tukšumu
(ziemeļu) pusē, tad meža dzīvnieki sienu neēd.
/L. Rudzīte, Vijciems./
27096. Kad met siena kaudzi un ja vīrietis pirmais
iesāk
mest, tad govīm tajās mājās piedzimst vērsīši.
Bet
ja sieviete pirmā iesāk mest kaudzi, tad govīm
piedzimst telītes. /J. Streņģis, Nīca./
27097. Kaudzē sienu metot, ja sieviete ieliek pirmo
klēpi,
tad būs telītes un aitiņas; bet ja vīrietis -
bullīši un auniņi. /M. Driņķe, Ranka./
27098. Ja kaudzi met, tad pirmais klēpis jāliek
divatā,
tad aitas divus jērus ved. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
27099. Ja pirmais sienu nes uz kaudzes vietu vīrietis,
tad tanī gadā auni vien būs; ja sievietes, tad
aitiņas. /K. Biša, Vijciems./
27100. Kad siena kaudzes braķu meijas mājā
ieved, tad
otrā gadā nav pļavā zāles. /K. Jansons, Plāņi./
27101. Ja siena kaudžu pārkarus ved mājā,
tad naidu ieved.
[Sal. vanags.] /K. Jansons, Plāņi./
VI. Siens laika zīlēšanā.
27102. Ja pie siena pļaušanas, izkapti strīķējot,
roka
melna pervējas, tad lietus gaidāms.
/Atbalss k. 1897. A. Kleinbergs, Rauna./
27103. Kad uz lauka dakšojot bieži jāspļaun
rokās, tad
drīzā laikā sagaidāms lietus.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
27104. Ja sienu kašot, siens līž aiz zābaka
vai citā
apavā, tad otrā dienā būs lietus.
/J. Gulbis, Aizkraukle./
VII. Siens laimes talismans.
27105. Ja vēlu vakarā ap desmitiem redz siena vezumu,
sevišķi labi, ja ar baltu zirgu, tad jāizplūc
sauja siena un jānēsā tā arvienu līdzi.
Viņu
nedrīkst pazaudēt, vislabāki iešūt drēbēs,
kuras
arvien velk mugurā. Tas ir laimes siens un cik ilgi
viņš nebūs pazaudēts, tik ilgi cilvēks būs
laimīgs.
/M. Pauluka, Majori./
27106. Kas vēloties, lai viņam visur durvis
no sevis
atdaroties, tam vajagot šādu līdzekli izlietot:
gadoties, ka pļavā sienu pļaujot, uzreiz visas
auklas, ar ko izkapts pie kāta piestiprināta, kā
ar nazi tiekot pārgrieztas un izkapts nokrītot.
Tad uzreiz vajagot sagrābt to zāļu čupu, kas
pļauta, jo izkapts auklas tikušas caur kādu zāli
pārgrieztas, kuru tad vajagot meklēt rokā.
Sagrābtās zāles jāsviežot tekošā
ūdenī; visas
citas iešot uz leju, tikai viena došoties pret
straumi. Šo brīnuma zāli vajagot saķert, iegriezt
saujā jeb delnā labā rokā un viņu tur griezumā
ielikt. Kad nu griezums saaugot un zāle paliekot
zem ādas, tad, to roku pie durvīm pieliekot,
kliņķi paši visur paceļoties, pat arī atslēgas
pašas atdaroties. /K. Bika, Gaujiena./
27107. Ja sienu pļaunot gadās pretī veca
kaudžu vieta,
tad sagaidāmas drīzi kāzas. /A. Brāka, Meirāni./
27108. Kas sienu pļaunot uzpļaun kaudžu
vietu, tam tai
pašā gadā būs jāapprecējas.
/K. Veinbergs, Aumeisteri./
27109. Ja sienu pļaunot kādā siena vālā
atrod akmeni, tad
sagaidāms krusta bērns. /A. Brāka, Meirāni./
27110. Tas siens, kuru veļi izvaļājuši,
ir jāizkaisa uz
pļavas, tad otru gadu būs liela, sulīga zāle.
/A. Mūrniece, Cēsis./
27112. Sapnī sienu vest, ir uz sniegu.
/L. Aizpurve, Lubāna./
27113. Kad ziemu sapnē ar sienu jemies - sniegs.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./
27114. Ja naktī sapņo par sienu, timotēju
vai āboliņu,
tad otrā dienā snieg sniegs. /A. Done, Liepāja./
27115. Ja pa sapņiem sienu redz vai ved, tad sniegi
nāk.
/A. Ruciņa, Rīga./
27116. Kad sapnī sienu pļauj, tad dabūs
slimot. Kad siens
pa ūdeni jākaš, tad dabūs raudāt. Kad sienu
met
gabanās vai kaudzē, tad tas vasarā uz lietu, ziemā
uz sniegu. /Āronu Matīss, Bērzaune./
27117. Sienu sapnuot - slekts gaiss, lietus.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./
27118. Ja sapņojot ved sienu, tad gaidāms
sniegs.
/Šķila, Nīca./
27119. Ja sapnī strādā
ar sienu, tad gaidāms sniegs. [Sal.
salmi.] /K. Meiers, Lubāna./
27120. Ja sapnī redz, ka ved siena vezumu, tad būs
sniegs.
/R. Vucene, Lubāna./
27121. Ja sapnī redz sienu vedam, tad būs
sniegs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Nereta./
27122. Ja sapnī redz sienu grābjot jeb vedot,
tad vasarā
būs lietus un ziemā sniegs. /P. Š., Rīga./
27123. Kad sapnī gar sienu strādā, tad
būs sniega.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
27124. Ja sapnī redz sienu vai salmus vedot, tad
sniegs
snieg. /A. Aizsils, Prauliena./