SIETS.

27127. Jau seniem grieķiem bija pazīstama koskinomantija.
Eiropā sieta griešana bija modē sevišķi 16. un 17.
gadsimtenī. /P. Š./

27128. Ja sietu liek uz galvas, tad galvā metas vātis.
[Sal. kurvis.] /P. Š., Rauna un Smiltene./

27129. Sietiņu, groziņu jeb ķocīti nedrīkst uz galvas
likt, lai vātis nemetas. /E. Linge, Salaspils./

27130. Ja sietu liek uz galvas, tad vātis aug galvā
(visvairāk bērniem). /A. Žeibe./

27131. Mazi bērni nedrīkst likt galvās groziņus vai
sietiņus, jo tad bērniem galvās metas vātis.
/V. Krieviņš, Daugmale./

27132. Sietu nedrīkst likt uz galvas, jo tad aug galvā
augoņi. /A. Šķēre, Skaistkalne./

27133. Sietu nevar uz galvas likt, tad galvā metas vātis.
/V. Arbidāns, Latgale./

27134. Ar sietu nevar dot zirgam auzu, jo tad zirgs dabū
ienāšus. /V. Arbidāne, Latgale./

27135. Kad kasslaba [kāds] kādu lietu pametis gir, tad
liek viņš sieru rakstīt, jeb tecina sietu.
/G. Mancelis, 1654. II, 354./

27136. Sietam piesprauduši dzirkles un tad sietu griežot
zīlējuši. [Sal. jaunsgads.] /P. Š., Rauna./

27137. Sietu uz dzirklēm griežot, latvieši zīlē slēptas
lietas. /B. Bergmanis, 1838. g./

27138. Saimniece iedur dzirkles sietiņa malā un diviem
jātur, katram ar vienu pirksta galu katra puse
dzirkļu riņķa. [Sietiņš tad griežoties uz vainīgā
cilvēka pusi.]
/Latv. Avīzes, 1859. Bazn. pielikums 11./

27139. Jāņem diviem cilvēkiem šķēres tā, ka katram viens
šķēres riņķis ir uz labās rokas vidējā pirksta.
Pie smailā gala jāpiekar siets. Abi turētāji rokas
nedrīkst kustināt. Aizdomās turēto vārdi jāsauc
pēc kārtas; kuru vārdu saucot siets nodreb, tas ir
zaglis. /T. Ķenga, Jelgava./