SIKSPĀRNIS.

I. Brīnišķīgas īpašības.
II. Sikspārņa brīnišķīgie kauli.
III. Sikspārnis laika zīlēšanā.

I. Brīnišķīgas īpašības.

27532. Sikspārņa kodums nekad nesadzīst.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

27533. Ja sikspārnis iekož rokā, tad roka nopūst.
/R. Svekre, Valka./

27534. Sikspārņi zīž cilvēkiem asinis.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

27535. Ja sikspārni sit ar nātrēm, tad viņš spiedz, un
kas to spiegšanu dzird, tas paliek kurls.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

27536. Lēli nedrīkst sist, jo sitot viņš spiedz un no tā
var palikt kurls. /O. Darbiņš, Birži./

27537. Kad sikspārnis aizbļauj, tad paliek kurls.
/R. Bērziņš, Džūkste./

27538. Ka sykspuorņs čāre (bļaun), tad pēc tam asūt
nalaime. /A. Pastars, Vārkava./

27539. Ja noķerot sikspārni un iedodot puišam, tad to
dabūnot par vīru. /H. Lindberga, Veselauska./

27540. Kod pi zemnīka ustobys padeju svādīn beigšonys
maija mēnesja atskrīs peļa ar spuornim, itei
pīzīmēj, ka byus loba gods un labi izaugs maize.
/V. Podis, Rēzekne./

27541. Piektā vakarā jānoķer sikspārnis un jātur padusē
sviedros, kamēr nobeidzas. Kas tā dara - tam arvien
būs daudz naudas.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./

II. Sikspārņa brīnišķīgie kauli.

27542. Lielo piektdienu vajag noķert sikspārni un pusnaktī
ielikt skudru pūznī. Ausis jāaizbāž un ātri
jāskrien projām. Kad dzirdot viņa čīkstēšanu, tad
paliekot kurls. Piektdienas rītu jāiet uz pūzni,
kurā atrodoties no apēstā sikspārņa pārvērties
kāsītis. Kuru ar šo kāsīti pieķerot, tas tūlīt ejot
pakaļ; ar otrā galā esošu kruķīti varot atkal
atsvabināt. /P. Irlavs, Zaļenieki./

27543. Jāsaķer sikspārnis, jāieliek mālu traukā ar šauru
augšu, tad jāizrok skudru pūznī bedre, jāieliek
tur tas trauks un jāskrien, cik ātri vien var
projām. Tad var izdziedēties no slimības. Bet ja
dzird sikspārni spiedzam, tad paliek kurls.
/F. Brīvzemnieks, VI. 193./

27544. Kas grib, lai visas viņa lūgšanas piepildās, tam
jānoķer sikspārnis un Jāņu naktī plkst. 12-os tas
jāaiznes uz skudru pūzni. Atpakaļ skrejot, jāaizbāž
ausis, lai nedzirdētu sikspārņa pīkstēšanu, jo tad
paliek kurls. Kad skudras sikspārni saēdušas, tad
atlikušie kauliņi jāsalasa, un, tiklīdz no otra ko
lūdz, kauliņi jāpieliek pie viņa rokas, tad lūgumu
tūliņ izpildīs. /J. A. Jansons, Gaujiena./

27545. Ja meita grib, lai viņas izredzētais puisis to mīl,
tad jānoķer dzīvs sikspārnis un jāiemet skudru
pūznī. Pēc trim dienām jāaiziet pakaļ un jāpaņem
krustkauliņi. Ar to tad puisim jāieskrambā - un
puisis būs rokā. /J. Zanders, Zaļenieki./

27546. Ļaudis melš, ka sikspārņi lienot skursteņos un
ēdot cūkas speķi. /Balss, 1885, 38./

27547. Sikspārņu asinis esot nāvīgas. Ja ar sikspārņa
asinīm izsmērējot plintes stobru, tad ar to plinti
varot nošaut katru dzīvnieku. /Balss, 1885, 38./

27548. Ja sikspārņa asinis pie miesas tiek, tad miesa
pūst tai vietā. [Sal. zaltis.]
/A. Biša, Vijciems./

27549. Sikspārnis ķeras matos, tādēļ ar pliku galvu pa
vakariem ārā nedrīkst iet. /J. Ķikuts, Nīca./

27550. Jauni puiši nosit sikspārni, uzliek to uz skudru
pūļa, kas tad apēd tā miesu, ka atliek tikai vairs
kauli, kuru starpā ir viens kāsītim, otrs kruķītim
līdzīgs kauliņš, ar kuriem varot jaunas meitas
pievilkt un atbīdīt. [Sal. brīnuma lietas.]
/Balss, 1885, 38./

27551. Ja grib dabūt brīnuma kāsīti un skruķīti, tad
dzīvs sikspārnis jāuzliek uz skudru pūļa, lai
skudres to apēd, bet pašam steigšus jābēg projām.
Ja dzird sikspārni spiedzam, tad paliek kurls, ja
redz viņu mokāmies, tad paliek akls, un ja bēgot
krīt, tad paliek klibs. Uz skudru pūļa no sikspārņa
paliek tikai divi kauli: kāsītis un skruķītis. Ko
ar šo kāsīti aizķer, to visu var dabūt, un ar
skruķīti atkal visu var atbaidīt. Tā par piemēru,
puisis ar kāsīti var pievilkt kaut kuru sievieti
un ar skruķīti atkal atraidīt. [Sal. kaķis,
vardes.] /J. Rubenis, Ērgļi./

27552. Sikspārnis jāieliek skalu kastītē un jāuzliek uz
skudru pūļa, pašam jābēg ātri prom, lai nedzirdētu
sikspārņa bļāvienu. Otrā rītā kastītē atradīšot
līku kauliņu. Ar šo kauliņu jāaizkabina
(jāaizmetina) puisim, tad tas gribēšot.
/O. Darbiņš, Birži./

27553. Kad saķer sikspārni, ieliek to kurvītē, nones uz
skudru pūli un ieliek to, tad skudras apēdīs
sikspārņa gaļu, atliks tikai kauliņi. Tanīs
kauliņos būs viens krustiņš, kuru nēsājot visu ko
zināsi, kur kas ir. /J. Rupjais, Asūne./

27554. Vajaga noķert sikspārni, ielikt podā, podu apsegt
ar lakatu un tur krustiski izgriezt četrus
caurumus. Podu ar sikspārni vajaga aiznest uz
skudru pūli. Tur jānoliek pods un pašam ātri
jāskrien uz māju. Ja nedzird sikspārni spiedzam,
tad viss būs labi; bet ja dzird, tad pašam uz
vietas jāmirst. Pēc septiņām dienām ir jāiet pēc
sikspārņa kauliem un tie visi jāpārnes mājā. Tad
jānostājas pret spieģeli un katrs kauliņš jājem
mutē. Viens kauliņš nu būs tāds, kas dara cilvēku
neredzamu. Kad to ieņem mutē, tad skatītājies sevis
spieģelī nevarēs redzēt. /V. Juoņus, Postiņa./

27555. Sikspārnim labās puses spārnu vidū ir kauliņš.
Vīriets lai to iesien pīckā, un lai per pa
bruņčiem to sievieti, ko grib: tad tā ies tūlīt
pakaļ, kaut vai uz elli.
/A. Elksnītis, Prauliena./

27556. Ja grib pieburt meitu, vajaga pilna mēneša naktī
nošaut ar sudraba skrotīm sikspārni. Veca mēneša
naktī sikspārnis, nevienam nezinot un neredzot,
jāvāra rijas jeb pirts pavardā. Kad gaļa no
kauliem novārīta, jāizņem spīļu kauliņš. Ar šo
kauliņu jāpiebikstot meitai trīs reizes, tad tā
tūliņ pati pakaļ skrejot.
/Tautas Kalendārs, 1925. g./

27557. Ja meita iemīļotu puisi grib iegūt ar varu, tad
jānoķer sikspārnis un jāizņem tam kaula āķītis, ar
kuru iemīlētam puisim jāaizķer aiz drēbēm.
/K. Krastiņš, Dzērbene./

27558. Meitas dod skudrēm noēst dzīvu sikspārni, lai ar
tā kauliem pievilktu puišus.
/M. Navenickis, Zasa./

27559. Vajaga noķert sikspārni un ar tā asinīm rakstīt
vēstuli: kas lasīs, tā tūlīt mīlēs.
/A. Elksnītis, Prauliņi./

27560. Vajag nūgyut sykspuorni un uzsvīst tū uz skudru
pyuliņa. Patim cik spāka bēgt prūjuom, jo kai jū
skudras suoc kūdīt, jis brīsmīgi bļaun. Un jo
svīdējs izdziers juo bolsu, tad tyulīt paliks
kūrls. Bet jo jam laimēsies labi, nadzieržūt nikuo,
izbēgt, tad par laiku vajag aizīt uz skudru pyulini.
Skudras apādūt vysu sykspuorni un pamatūt tikai
divi kaulus - skručīti un sokumiņus. Tad dzeivi
var grūzīt pēc patykas. Kas pateik, tū tikai
pavilkt ar skručīti, tai I lips kluotyn. Kas ir
rībīgs, tū ar sokumiņiem pastumt nūst, tys bēgs
vysod prūjuom. /T. Beča, Preiļi./

III. Sikspārnis laika zīlēšanā.

27561. Kad sikspārņi vakaros apkārt lidinās, tad būs labs
laiks. /S. Gūberts, 1688./

27562. Ja sikspārņi lido zemu - būs lietus.
/M. Rulle, Lubāna./

27563. Ja redz vakaros sikspārņus lidojot, tad būs skaists
laiks. /L. Berkholce, Vaive./

27564. Ja apkārtnē naktīs ir daudz sikspārņu, tad būs
karš. /J. Zvaigzne, Rēzekne./