SIMJŪDA DIENA.

27585. Simjūda dienā notiek veco barošana. Sasauc visus
mironus un dod tiem ēst un dzert. Barību liek zem
kokiem, sevišķi ozoliem. Kausiņus liek uz pirts
krāsns ko pērties. Vecajiem dod arī kāsīšus, lai
vij auklas. Beigās liek viņiem atkal iet projām.
Svešiem veco laikā nav devuši nekā ēst, tādēļ arī
paši nekur nebraukuši ciemā.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

27586. Simjūda dienas vakarā mēdza dzīt urgučus, t. i.
ļaunus garus. Tad pievārīja papilnam gaļas un
piecepa papilnam plāceņu, bet neviens no mājas
ļaudīm nedrīkstēja no visa tā ēst, kamēr nebija
urguči izdzīti un labi dievēkļi no tā ēduši. Dažās
vietās arī urgučiem uzlika pilnu bļodu gaļas uz
krāsns, bet citu visu aiznesa uz klēti. Kad urguči
bija izdzīti, saimnieks gāja uz klēti pēc ēdamā.
Papriekšu tam nu vajadzēja visu to, ačgārni ejot,
apnest ap dzīvojamo māju un tikai tad drīkstēja
nest iekšā un celt priekšā citiem mājas ļaudīm. No
visa tā vajadzēja baudīt saimniekam pašam pirmajam.
/V. Strautiņš, Zelgauska./

27587. Simjūdā ēdienu nevāra. Simjūdā saimnieks pirmais
lauž maizi, lej ēdienu un tura lūgšanu.
/K. Jansons, Vijciems./