SKALS.
27824. Skalu malka jācērt sveču mēnesī,
tad skali gaiši
deg. /J. Rubenis, Ērgļi./
27825. Skali jāplēš pilnā mēnesī,
tad tie labi deg un
nekūp. /J. Putniņš, Bērzpils./
27826. Kad skalu lauž un vidus izlūst ārā,
tad tas, kas
pār to pārkāpj, tanī gadā mirs.
/M. Kalniņa, Vandzene./
27827. Kad skoli sakreit,
paši pa sevim, kristyniski,
byus bēres. /T. Beča, Preiļi./
27828. Kas skalu rezgalā iededzina, to ar kājām
pa priekšu
kapsētā ienesīšot. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
27829. Aiz ko mana dvēselīte
Drīz pie Dieva nenogāja?
Vakarā spoles tinu,
Otru galu skalam dedzu. /LD 27594./
27830. Ja puisis degošam skalam nobirkstī ogli,
tad viņam
būs sieva ar līku degunu. /K. Jansons, Plāņi./
27831. Ja skalam degot paliek gara ogle, tad būs
kāds
viesis. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
27832. Ja degot skals pārplīst divās
daļās, tad būs viesis
ar garām ūsām. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
27833. Ja skalu pūš un uguns neuzliesmo, atnāks
viesis.
/V. Miķelāns, Slate./
27834. Kad skalam gara ogle pušu pārveras, tad
žīds nāks.
/K. Jansons, Plāņi./
27835. Kad skalam ogle staklaina deg, tad gaidāms
žīds.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
27836. Ja bērns dzīvā ar degošu
skalu, tad viņš mīzīs
gultā. /P. Š., Rauna./
27837. Degošu ogli pie skala nedrīkst vēcināt,
riņķī
griezt, tad gultā var apmīzties.
/E. Lācis, Tirza./
27838. Nevar ļaut bērnam vicināt degošu
skalu, tad bērns
tecina gultā. /J. Krastiņš, Irlava./
27839. Ja mazi bērni vakarā vicina skalu
ar sarkanu ogli,
tad viņi pa nakti piečurās gultu.
/A. Korsaks, Ezere./
27840. Kad skalam abus galus apdedzina un tā pamet,
tad
tas top velnam par tutenu. /J. Rubenis, Ērgļi./
27841. Skalam nekad nedrīkst dedzināt abus
galus, lai
nesadedzinātu mājas svētības un miera garu.
/L. Rone, Ikšķile./
27842. Ja skalu dedzina no abiem galiem, tad velnam zārku
taisa. /O. Muceniece, Ventspils./
27843. Skalam nedrīkstot apdedzināt abus galus,
jo uz tāda
skala vells jājot cilvēkus durt.
/G. Pols, Baldone./
27844. Skolam navar dadzynuot
obēju golu, tys ir, jo skols
ir bejis īdagts nu vīna gola, tad nu tuo paša arī
juodadz, navar degt nu ūtra gola. Ar taidu skolu,
kam obi goli apdadzynuoti, valns pa naktim var
dzert nu cylvāka asni. /T. Beča, Preiļi./
27845. Ja skalu dedzinot, apdedzina abus galus, tad tai
naktī ir raganām jājamais. /E. Vēvere, Ļaudona./
27846. Nevajag skalam abos galos uguni dedzināt,
tad
nomirušam būs grūta guļa.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
27847. Skalam nedrīkst abos galos uguni dedzināt,
tad
Pestītājs raudot. /H. Krastiņa, Unguri./
27848. Kas skalam abus galus dedzina, tas tiek aizmāršīgs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
27849. Ja pār skaliem, kam abi gali apdeguši,
kāpj pāri,
tad tas tanī gadā mirs. /M. Kalniņa, Vandzene./
27850. Ja pārkāpj pāri skalam, kam abi
gali apdeguši, vai
arī, ja skalu laužot vidus izlūst ārā, un
šādam
skalam kāpj pāri, tad kāpējs var pat mirt.
/Latv. konv. vārdnīca, 15531./
27851. Kad es būtu zinājuse, kā dzīvot
šai saulē, Netīt'
spoļu vakarā, nedegt' skalu abi gali. [Sal.
vārpste, vakars.] /LD 27594, 2./
27852. Nenodzēstu skaliņu nedrīkst
mest zemē, tad metējam
būs grūti nomirt. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
27853. Skalam nedrīkst abus galus dedzināt,
jo tāds
nodedzināts skals ir velna ierocis.
/A. Gulbis, Nogale./
27854. Ja skalam degot ogle neizplēn, bet apdziest
un
turas klāt, tad tas norāda, ka sagaidāms uz ilgāku
laiku aukstums. /J. Grīva, Koknese./
27855. Skals degot atstāj garu ogli - būs
mitrs laiks,
ziemā silts. /V. Putra, Kalsnava./
27856. Kad skalam ir pīšļaina ogle, tad
sniegi nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
27857. Ja skalam degot, paliek gara ogle, tad būs
mīksts
laiks (atkusnis). /J. Apsalons, Sēlpils./
27858. Kad aizdedzinātam skalam ogles griežas
riņķī un
sprāgst pušu, tad būs karš.
/I. Upenieks, Skrunda./
27859. Kad skalam ogle griežas kamolā, tad
būs mīksts
laiks. /K. Jansons, Plāņi./
27860. Ja, skalam degot, ogle liecas uz leju, tad būs
mīksts, ja uz augšu - auksts laiks.
/T. Rigerte, Brunava./
27861. Kad skalam ogle griežas, tad būs auksts
laiks.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
27862. Kad skals degot pīpo, tad gaidāms liels
vējš.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
27863. Ja ziemu dedzinot skalu ogle liecas un nelūst,
gaidāms mīksts laiks. Ja nolūst pa gabaliņam,
tad
- auksts. /J. Avotiņš, Vestiena./
27864. Ja skalam ogle ātri nokrīt, tad būs
auksts laiks;
ja ogle stāv gara un nekrīt - mīksts laiks.
/E. Laime, Tirza./
27865. Ja skals degdams dūmē, tad skala plēsējs
plēsdams
mīzīs. /K. Jansons, Plāņi./
27866. Kad uguns skalu zobos tur, tad sāp zobi.
/J. Treimans, Bērze./
27867. Ja vakarā vicina aizdegtu skalu, tad ļauni
gari
rādās. /K. Corbiks, Blīdiene./
27868. Kad mutē tur degošu skalu, sāp
zobi.
/A. Veiss, Penkule./
27869. Ja mutē tur degošu skalu, tad sāpēs
zobi.
/L. Reiteris, Lubāna./
27870. Kas degošu skalu vicina, tas miezn gultā.
/H. Siliņa, Penkule./
27871. Ja bērnam ar skalu sit, tad bērns
uz celiņa d...
(darās). /K. Jansons, Plāņi./
27872. Ja kas sit bērnus vai apakšniekus ar
skalu, tad
sistie būs slimi un izskatīsies kā skali.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
27873. Kas ar skolu syt sovus
bārnus, itei pīzīmēj cīši
nalabi. /V. Podis, Rēzekne./
27874. Ja suņam ar skalu sit, tad viņš
noķēzī celiņu.
/K. Jansons, Plāņi./
27875. Ja izliekas, ka skali sprakšķ, bet tur
nekā nav,
tad saka, ka māja degšot. /L. Aizpuve, Lubāna./
27876. Ja vakarā lauž skalus, tad jēriem
ausis noļukušas.
/L. Grīnberga, Nereta./
27877. Skalus nedrīkst lauzt, jo tad jēriem
kājas lūst.
/E. Elksnītis, Ikšķile./