SKAUŠANA.

27880. Zemnieks baidās no ļaunām acīm un ļaunas mutes, no
kā ceļoties ļaunums viņa labībai un lopiem. Ja kāds
tos slavē jeb apbrīno, tad viņš nomurmina kādus
sliktus vārdus pretī, kas kaitīgo uzslavu padarot
nespēcīgu.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1777, II, 140./

27881. Skauģa uzlūkoti, bērni un jauni lopi nīkstot.
Teicējas mātes vīra tēvam bijušas tik skaudīgas
acis, ka tas nedrīkstējis ne uz vienu lopiņu
paskatīties, nedz teikt, ka tas labs, smuks: lopiņš
tūdaļ buim beigts (nīcis zemē). Viņš tamdēļ negājis
pat ne pie saviem paša lopiņiem.
/K. Pētersons, Raņķi./

27882. Otru cilvēku var noskaust, ja nosauc to par zilu
jeb melnu. Ir arī sakāms vārds: "Zila melna kā
pamātes dvēsele." Kāds saimnieks nosacījis uz
nepieklājīgu puisi: "Ak, tavas zilas nāsis!" Puisis
tūliņ pakritis un pārlauzis kāju.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./

27883. Skauģi arī tā dara: pajem slepus piepelcētu bērna
drāniņu (jeb tikai kādu gabaliņu) un iever durīs
(pie apakšējās eņģes, lai citi nemana), tad bērns
brēc uz gala. Kad atron un izjem, bērns atkal top
vesels. Jeb vai atkal skauģis atkasa pakulas no
bērna šūpļa striķiem un iever durīs.
/K. Pētersons, Ventspils./

27884. Ja bērns saslima un slimību domāja lēkušos no
ļauniem cilvēkiem, tad to ārstēja šā: vecmāte
uzvilka trīs paslieksnēs krustu, no katra krusta
izņēma no trim kaktiņiem kājminas un iebēra šos
deviņus kājminu šķipsnīšus bērna mazgājamā ūdenī;
tad vēl iemeta vannā vecus aprūsējušas dzelzs
gabalus, mājas atslēgas un drusku sakaltušas
mīklas, ko no abras izkasīja. Tā sazāļotā ūdenī
vecmāte bērnu mazgāja. [Sal. bērns un bērnu
slimības.] /M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./

27885. Ja bērns kaut kā sasirgst, tad to mazgā siltā
ūdenī, kam klāt pieliktas īpašas zāles kā: trīsreiz
trīs šķipsnīši birkstes (karstu pelnu), kādas
appūšļotas oglītes un daždažādas puķītes un
zālītes. /Simenovs, Dole./

27886. Kad bērns ir noskausts, tad vajaga sasildīt ūdeni
un tajā likt deviņas karstas ogles. Šajā ūdenī
mazgājot, bērns kļūs vesels.
/A. Vikmane, Liepupe./

27887. Kad bērns ir noskausts, tad vajaga no trīs sliekšņu
apakšām ņemt smiltis trīs reizes. Šīs smiltis
jāliek mazgājamā ūdenī, tad bērns tiks vesels.
/A. Vikmane, Liepupe./

27888. Svešu vai skaudīgu cilvēku nevar laist pie lopiem
strādāt; tas var noskaust un svētību aizdzīt prom.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

27889. Lai noskaustus lopus atskaustu, tad jāņem veca
vīze vai pastala, kura pieder lopu skauģiem, pēc
tam jāsakur ugunskurs un pastala jāuzsviež uz
uguns, tad katrs lopiņš pēc kārtas jādzen pie
ugunskura un jāapkvēpina dūmiem.
/J. Miljons, st. Birze./

27890. Lai nenoskaustu, tad jāsaka: "Skauģim acis pirts
pakaļā uz vecām ecēšām." /K. Corbiks, Valgunde./

27891. Ja kāds ko skauž, tad jāsaka: "Skauģim acis
grezelē, mana laime kabatā!" /L. Strute, Šķibe./

27892. Ja kāds saka: "Cik tev smuki sivēni, zirgi u. t.
t.", tad tam jāatbild: "Lai suns tev mēli nolaiza!"
/K. Jansons, Plāņi./

27893. Lopu kūtī, it sevišķi kur sīki lopiņi, nedrīkst
ielaist ļaunu skaudīgu vīrieti, jo tad sīkie lopiņi
no viņa uzskatīti nonīkst. It sevišķi tas skauģis
nedrīkst uzskatīt mazos sivēnus, tad tiem nokalst
astes. /K. Krastiņš, Rīga./

27894. Ja kāds ir noskausts, tad tam jālec par suni pāri,
lai skaudība aizietu. /P. Zeltiņa, Rīga./

27895. Lai otra kaimiņa labumu iegūtu, tad tam neredzot
kaut kas jānozog, vai nu no lopiem spalva, vai
labības vārpa, tikai ar nodomātu mantu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

27896. Ja negrib kaimiņam labu vēlēt, tad garām ejot, kad
tas strādā, nevajaga dot ne dievpalīgu ne labdienu,
bet runāt tūlīt ko citu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

27897. Kas otram ļaunu vēl, tam būs slikta bēru diena.
/J. A. Jansons, Ilūkste./