ŠĶAVI.
30117. Ja kāds šķauda,
tad kāds saka: "Dievs palīdz!"
/A.Bīlenšteina rokraksts, Zemīte. M.Bīlenšteine,
Dobele./
30118. Kad cilvēks šķaudot, tad nelabs
gars pa degunu iz-
skrejot; lai tas neatnāktu atkal atpakaļ, tad jādod
dievpalīgs. /G.Pols, Baldone./
30119. Ja kāds nošķaudās, tad jāsaka:
"Dievs palīdz!" Ja tā
nesaka, tad velns var pārsteigties un paņemt šķau-
dienu līdz ar šķaudītāja dvēseli.
/A.Zavicka, Sātiņi./
30120. Sķaudot jāsaka Dievpalīgs, lai
velns nepieraksta
šķaudītāju savā grāmatā. /K.Corbiks,
Valgunde./
30121. Ja kāds šķauda, tad otram jāsaka:
"Dievs palīdz!" ci-
tādi šķaudītājam var velns kaitēt.
/P.Š.Rauna./
30122. Ja bērns šķaudot, tad vajagot
sacīt: "Dievs palīdz!"
/H.Skujiņš, Smiltene./
30123. Ja tūlīt pēc šķaudīšanas
kādam pasaka: " Velns pa-
rauj! "tad šķaudītājam ar to var nodarīt
kādu nelai-
mi. Var novēlēt arī veselību, sakot:" Dievs
palīdz!"
Pēc laulāšanas kādam vienmēr jāturas
līgavas tuvumā
lai, tai šķaudot, patiktu: Dievs palīdz!" Pretējā
gadī-
jumā, t.i. ja kāds dabū pateikt: "Velns parauj!",
visa
nākamā laulības dzīve samaitāta. Šis
paradums bijis
vēl pilnā spēkā 20.g.s. sākumā. To
piekopjot dažās
vietās arī vēl tagad.
/J.A.Jansons, Upesgrīvas pag.Uguņciems./
30124. Ja svētdien šķauda - nāks
viesi, pirmdien - dabūs dāva-
nas, otardien - kāds raudinās, trešdien - kāds mīlē,
ce-
turtdien - kāds slavē, piektdien- kāds iepriecinās,
sestdien - kāds apskauž. /A.Podniece, Ogre./
30125. Ja svētdienā šķauda, -
viesi gaidāmi.
/E.Kraulīte, Embūte./
30126. Ja svētdienas rītā šķauda,
tad sagaidāms ciemiņš.
/M.Driņķe, Ranka./
30127. Kad svētdienas rītu nošķaudās
priekš ēšanas, tad ta-
nī svētdienā gaidāmi patīkami viesi.
/V.Krieviņš, Daugmale./
30128. Ja pirmdienā šķauda - dabū
dāvanu, ja otrdienā šķauda-
būs jāraud, ja trešdienā šķauda - kāds
mīlē, ja ceturt-
dienā šķauda - kāds slavē, ja piektdienā
šķauda- kāds
iepriecina, ja sestdienā šķauda- kāds apskauž,
ja
svētdienā šķauda - viesi nāk.
/60 g.v.O.Pidrika, Sauka./
30129. Kad pirmodien šķauda, tad dabūn
dāvanas; kad otrdien,
tad tiek rūdināts; kad trešdien, tad mīlēts;
kad ce-
turtdien, tad slavēts; kad piektdien, tad iepriecināts
kad sestdien, tad apskausts; kad svētdien, tad ir vie-
si gaidāmi. /R.Bērziņš, Džūkste./
30130. Kad pirmdienas rītā jāšķauda,
tad dabūs dāvanas; otr-
dienas rītā - būs nepatikšanas; trešdienas rītā
- tiek
mīlēts; ceturtdienas rītā - būs bēdas;
piektdienas rītā
laime; sestdienas rītā - darbi neveiksies; svētdienas
rītā - būs ciemiņi. /L.Kundziņa, Talsi./
30131. Ja pirmdienā šķauda, tad tai nedēļā
dabū vēstuli.
/T.Dzintarkalns, Talsi./
30132. Ja otrdien no rīta nošķaudās,
tad dabūs raudāt.
/M.Macpāne, Alsunga./
30133. Kas sestdienas rītu nošķaudās
priekš ēšanas, tam no-
tiek kāds zaudējums. /V.Krieviņš, Daugmale./
30134. Ja šķaudās pirmdienā, dabū
dāvanas, otrdienā - tiek ap-
runāts, trešdienā - tiek mīlēts, ceturtdienā-
slavēts,
piektdiena - iepriecināts, sestdienā- apskausts, bet
svētdienā - viesi gaidāmi. /E.Metuzāls, Rīga./
30135. Ja gultā guļot nošķaudās,
būs viesis.
/M.Ozole, Ropaži./
30136. Kad no rīta šķauda, tad sagaidāma
laime.
/M.Driņķe, Ranka./
30137. Ja rītā pirms brokastīm nāk
šķaudas, tad dabūs tai
dienā redzēt kādu cilvēku, kas nav ilgi redzēts.
/L.Daugaviete, Smiltene./
30138. Šķaudīšana nozīmē
taisnību. /O.Darbiņš, Birži./
30139. Ja ko domā un iešķaudās,
tās domas ir pareizas.
/V.Saperovs, Vecpiebalga./
30140. Ja izsaka kādu vārdu un pēc
tam nošķaudās, tad tā ir
bijusi patiesība. /A.Pelēcis, Jaunpiebalga./
30141. Ja kautko stāsta un uznāk šķaudas,
tad tas ir tais-
nība. /I.Kažoka, Lubāna./
30142. Ja kāds nošķaudās, tad piepildīsies
tas, ko otrs tai
brīdī domā. /A.Šķēre, Skaistkalne./
30143. Ja par ko domājot uznāk šķavi,
tad tas piepildīsies,
par ko ticis domāts. /J.Lazdāns, Kalupe./
30144. Kad pēc runuotuo
nūšķaudēj, tad byus taisnība runu-
ota. /C.Apšenieks, Bērzpils./
30145. Ja ko domājot un ja tanī pašā
acumirklī nākot šķa-
vas, tad domātais visādā ziņā piepildīšoties.
/A.Skuja, Mālupe./
30146. Kad šķavi nāk domājot, tad
tas, ko domā, piepildās.
/P.Š., Rauna un Rīga.K.Jansons, Plāņi./
30147. Ja šķauda, tad tas ir taisnība,
ko tanī brīdī domā.
/K.Corbiks, Jelgava./
30148. Ja runājot viens šķauda, tad saka,
ka viņš niekus ru-
nā. /K.Jansons, Plāņi./
30149. Ja kāds ko stāsta un pēc tam
viņš pats vai kāds
cits nošķaudās, tad sacītais ir tikai nieki.
/J.Cinovskis, Alsunga./
30150. Kad šķauda, tad viss, kas tai brīdī
tiek runāts vai
domāts, ir nieki. /K.Corbiks, Valgunde./
30151. Kad šķavas nāk un otram valodā
šķaud, tad šis melo-
jis. /B.Blumbachs, Lībagi./
30152. Ja runājot kādam uznāk šķavas,
tad runāto aizšķaudot
t.i. tas nenotiekot, ko stāstot, vai ar stāstītais nav
patiesība. /M.Štāla, Kaltene./
30153. Ja viens runā un otram tanī brīdī
jāšķauda, tad tas
rāda, ka runātājs melo. /K.Matisons, Talsi./
30154. Šķavi kad nāk, tad jāsaka:
"Di spaļos, kamēr verd!"
/P.Š., Rauna, K.Jansons, Plāņi./
30155. Kad aizšķauda, tad zveja
neizdodas.
Jūrā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdāju;
Piecu pāru ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
30156. Ja trīs reizes no vietas šķauda,
tad dabū dāvanas
vai arī kādu jaunu ziņu. /T.Ķenga, Jelgava./