ŠĶAVI.

30117. Ja kāds šķauda, tad kāds saka: "Dievs palīdz!"
/A.Bīlenšteina rokraksts, Zemīte. M.Bīlenšteine,
Dobele./


30118. Kad cilvēks šķaudot, tad nelabs gars pa degunu iz-
skrejot; lai tas neatnāktu atkal atpakaļ, tad jādod
dievpalīgs. /G.Pols, Baldone./


30119. Ja kāds nošķaudās, tad jāsaka: "Dievs palīdz!" Ja tā
nesaka, tad velns var pārsteigties un paņemt šķau-
dienu līdz ar šķaudītāja dvēseli.
/A.Zavicka, Sātiņi./


30120. Sķaudot jāsaka Dievpalīgs, lai velns nepieraksta
šķaudītāju savā grāmatā. /K.Corbiks, Valgunde./


30121. Ja kāds šķauda, tad otram jāsaka: "Dievs palīdz!" ci-
tādi šķaudītājam var velns kaitēt. /P.Š.Rauna./


30122. Ja bērns šķaudot, tad vajagot sacīt: "Dievs palīdz!"
/H.Skujiņš, Smiltene./


30123. Ja tūlīt pēc šķaudīšanas kādam pasaka: " Velns pa-
rauj! "tad šķaudītājam ar to var nodarīt kādu nelai-
mi. Var novēlēt arī veselību, sakot:" Dievs palīdz!"
Pēc laulāšanas kādam vienmēr jāturas līgavas tuvumā
lai, tai šķaudot, patiktu: Dievs palīdz!" Pretējā gadī-
jumā, t.i. ja kāds dabū pateikt: "Velns parauj!", visa
nākamā laulības dzīve samaitāta. Šis paradums bijis
vēl pilnā spēkā 20.g.s. sākumā. To piekopjot dažās
vietās arī vēl tagad.
/J.A.Jansons, Upesgrīvas pag.Uguņciems./


30124. Ja svētdien šķauda - nāks viesi, pirmdien - dabūs dāva-
nas, otardien - kāds raudinās, trešdien - kāds mīlē, ce-
turtdien - kāds slavē, piektdien- kāds iepriecinās,
sestdien - kāds apskauž. /A.Podniece, Ogre./


30125. Ja svētdienā šķauda, - viesi gaidāmi.
/E.Kraulīte, Embūte./


30126. Ja svētdienas rītā šķauda, tad sagaidāms ciemiņš.
/M.Driņķe, Ranka./


30127. Kad svētdienas rītu nošķaudās priekš ēšanas, tad ta-
nī svētdienā gaidāmi patīkami viesi.
/V.Krieviņš, Daugmale./


30128. Ja pirmdienā šķauda - dabū dāvanu, ja otrdienā šķauda-
būs jāraud, ja trešdienā šķauda - kāds mīlē, ja ceturt-
dienā šķauda - kāds slavē, ja piektdienā šķauda- kāds
iepriecina, ja sestdienā šķauda- kāds apskauž, ja
svētdienā šķauda - viesi nāk.
/60 g.v.O.Pidrika, Sauka./


30129. Kad pirmodien šķauda, tad dabūn dāvanas; kad otrdien,
tad tiek rūdināts; kad trešdien, tad mīlēts; kad ce-
turtdien, tad slavēts; kad piektdien, tad iepriecināts
kad sestdien, tad apskausts; kad svētdien, tad ir vie-
si gaidāmi. /R.Bērziņš, Džūkste./


30130. Kad pirmdienas rītā jāšķauda, tad dabūs dāvanas; otr-
dienas rītā - būs nepatikšanas; trešdienas rītā - tiek
mīlēts; ceturtdienas rītā - būs bēdas; piektdienas rītā
laime; sestdienas rītā - darbi neveiksies; svētdienas
rītā - būs ciemiņi. /L.Kundziņa, Talsi./


30131. Ja pirmdienā šķauda, tad tai nedēļā dabū vēstuli.
/T.Dzintarkalns, Talsi./


30132. Ja otrdien no rīta nošķaudās, tad dabūs raudāt.
/M.Macpāne, Alsunga./


30133. Kas sestdienas rītu nošķaudās priekš ēšanas, tam no-
tiek kāds zaudējums. /V.Krieviņš, Daugmale./


30134. Ja šķaudās pirmdienā, dabū dāvanas, otrdienā - tiek ap-
runāts, trešdienā - tiek mīlēts, ceturtdienā- slavēts,
piektdiena - iepriecināts, sestdienā- apskausts, bet
svētdienā - viesi gaidāmi. /E.Metuzāls, Rīga./


30135. Ja gultā guļot nošķaudās, būs viesis.
/M.Ozole, Ropaži./


30136. Kad no rīta šķauda, tad sagaidāma laime.
/M.Driņķe, Ranka./


30137. Ja rītā pirms brokastīm nāk šķaudas, tad dabūs tai
dienā redzēt kādu cilvēku, kas nav ilgi redzēts.
/L.Daugaviete, Smiltene./


30138. Šķaudīšana nozīmē taisnību. /O.Darbiņš, Birži./


30139. Ja ko domā un iešķaudās, tās domas ir pareizas.
/V.Saperovs, Vecpiebalga./


30140. Ja izsaka kādu vārdu un pēc tam nošķaudās, tad tā ir
bijusi patiesība. /A.Pelēcis, Jaunpiebalga./


30141. Ja kautko stāsta un uznāk šķaudas, tad tas ir tais-
nība. /I.Kažoka, Lubāna./


30142. Ja kāds nošķaudās, tad piepildīsies tas, ko otrs tai
brīdī domā. /A.Šķēre, Skaistkalne./


30143. Ja par ko domājot uznāk šķavi, tad tas piepildīsies,
par ko ticis domāts. /J.Lazdāns, Kalupe./


30144. Kad pēc runuotuo nūšķaudēj, tad byus taisnība runu-
ota. /C.Apšenieks, Bērzpils./


30145. Ja ko domājot un ja tanī pašā acumirklī nākot šķa-
vas, tad domātais visādā ziņā piepildīšoties.
/A.Skuja, Mālupe./


30146. Kad šķavi nāk domājot, tad tas, ko domā, piepildās.
/P.Š., Rauna un Rīga.K.Jansons, Plāņi./


30147. Ja šķauda, tad tas ir taisnība, ko tanī brīdī domā.
/K.Corbiks, Jelgava./


30148. Ja runājot viens šķauda, tad saka, ka viņš niekus ru-
nā. /K.Jansons, Plāņi./


30149. Ja kāds ko stāsta un pēc tam viņš pats vai kāds
cits nošķaudās, tad sacītais ir tikai nieki.
/J.Cinovskis, Alsunga./


30150. Kad šķauda, tad viss, kas tai brīdī tiek runāts vai
domāts, ir nieki. /K.Corbiks, Valgunde./


30151. Kad šķavas nāk un otram valodā šķaud, tad šis melo-
jis. /B.Blumbachs, Lībagi./


30152. Ja runājot kādam uznāk šķavas, tad runāto aizšķaudot
t.i. tas nenotiekot, ko stāstot, vai ar stāstītais nav
patiesība. /M.Štāla, Kaltene./


30153. Ja viens runā un otram tanī brīdī jāšķauda, tad tas
rāda, ka runātājs melo. /K.Matisons, Talsi./


30154. Šķavi kad nāk, tad jāsaka: "Di spaļos, kamēr verd!"
/P.Š., Rauna, K.Jansons, Plāņi./


30155. Kad aizšķauda, tad zveja
neizdodas.

Jūrā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdāju;
Piecu pāru ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
/LD 30761./


30156. Ja trīs reizes no vietas šķauda, tad dabū dāvanas
vai arī kādu jaunu ziņu. /T.Ķenga, Jelgava./