Šķirgāļi.

30165. Šķirgāļi gan mīlē cilvēkus, bet lopiem viņi ir kai-
tīgi, kādēļ tie ir no kūtīm jāizdzen.
/S.Gūberts, 1688./

30166. Pastāv uzskati, ka ķirzakai nedrīkst sviest ar akme-
ni, jo tad jēri nepadodoties. /Skolotāji, Rīga./

30167. Šķirgālis var viegli izārstēt nosistu čūsku. Naktī
viņš pienes derīgas zāles, iekož čūskai, lai zāles
tai tiktu iekšā. Tā nosistā čūska atkal atdzīvojas.
/F.Brīvzemnieks, 1881, 6, 201./

30168. Šķirgālis esot čūsku dakteris. Kad šķirgālis atrod
nosistu čūsku, tad viņš vaimanā: "Māsiņ, māsiņ! "Ja arī
čūska ir sasista gabalos, tad šķirgālis sanes visus
gabaliņus kopā un izlien tiem cauri, pēc kam čūska
paliek atkal dzīva. /K.Jansons, Skulte./

30169. Ja redzot čūsku un nenositot, tad saule trīs dienas
noraudot. Bet ja ķirzaku atstājot dzīvu, tā deviņas
dienas sērojot. Tauta tic, ka saules dēls arī esot no
tās kodiena miris. Ja saule kādas dienas nespīd, tad
saka: "Nu jau kāds nav jaudājis ķirzaku nosist."
/V.Piģene, Pociems./

30170. Kam ķirzta uz kājas uzmiezn, tam kāja pūst.
/K.Jansons, Viļēni./

30171. No ķirzakas ceļoties spitālība. Kur tā kožot, tā vie-
ta sākot pūt un trūdēt, līdz miesa nokrītot no kau-
liem. /V.Piģene, Pociems./

30172. Ķirzakas nedrīkst sist, tad aitas sprāgst.
/M.Valtere, Tērvete./

30173. Ķirzakas neesot brīv sist, tad sprāgstot aitas.
/J.Niedre, Džūkste./