Šķirgāļi.
30165. Šķirgāļi gan mīlē
cilvēkus, bet lopiem viņi ir kai-
tīgi, kādēļ tie ir no kūtīm jāizdzen.
/S.Gūberts, 1688./
30166. Pastāv uzskati, ka ķirzakai nedrīkst
sviest ar akme-
ni, jo tad jēri nepadodoties. /Skolotāji, Rīga./
30167. Šķirgālis var viegli izārstēt
nosistu čūsku. Naktī
viņš pienes derīgas zāles, iekož čūskai,
lai zāles
tai tiktu iekšā. Tā nosistā čūska atkal
atdzīvojas.
/F.Brīvzemnieks, 1881, 6, 201./
30168. Šķirgālis esot čūsku
dakteris. Kad šķirgālis atrod
nosistu čūsku, tad viņš vaimanā: "Māsiņ,
māsiņ! "Ja arī
čūska ir sasista gabalos, tad šķirgālis sanes
visus
gabaliņus kopā un izlien tiem cauri, pēc kam čūska
paliek atkal dzīva. /K.Jansons, Skulte./
30169. Ja redzot čūsku un nenositot, tad
saule trīs dienas
noraudot. Bet ja ķirzaku atstājot dzīvu, tā deviņas
dienas sērojot. Tauta tic, ka saules dēls arī esot
no
tās kodiena miris. Ja saule kādas dienas nespīd, tad
saka: "Nu jau kāds nav jaudājis ķirzaku nosist."
/V.Piģene, Pociems./
30170. Kam ķirzta uz kājas uzmiezn, tam kāja
pūst.
/K.Jansons, Viļēni./
30171. No ķirzakas ceļoties spitālība.
Kur tā kožot, tā vie-
ta sākot pūt un trūdēt, līdz miesa nokrītot
no kau-
liem. /V.Piģene, Pociems./
30172. Ķirzakas nedrīkst sist, tad aitas
sprāgst.
/M.Valtere, Tērvete./
30173. Ķirzakas neesot brīv sist, tad sprāgstot
aitas.
/J.Niedre, Džūkste./