Šķiršana no krūts.

30174. Puika no pupa jāšķir pilnā mēnesī.
/K.Jansons, Plāņi./

30175. Pilnā mēnesī nevajaga mazus bērnus atšķirt no krūts
tad nebūs tam bērnam lielas krūtis.
/M. Ķaupelis, Nīca./

30176. Puisēns jāatšķir trīs dienas vecā mēnesī, tad tas
esot godīgs un neesot kaislīgs uz meitām.
/G.Pols, Vecgulbene./

30177. Puika no pupa jāšķir trīs dieni vecā mēnesī, kad ar
sēklu uz tīrumu neiet, lai tas nav sēklīgs.
/K.Jansons, Plāņi./

30178. Vīriešu kārtas bērnus vajaga trīs dienas jaunā mē-
nesī šķirt no krūts, tad tie nav traki uz meitām.
/E.Zariņa, Cena./

30179. Meitene no pupa jāšķir trīs dienas pēc pilna mēne-
ša. /K.Jansons, Plāņi./

30180. Meitene no pupa jāšķir trīs dieni jaunā mēnesī.
/K.Jansons, Plāņi./

30181. Meitenes vajag atšķirt no čiča trīs dienas jaunā
mēnesī, tad būs viegli mēneša ziedi un ilgs tikai
trīs dienas. /J.Apsalons, Sērpils./

30182. Meitenes atšķīra no krūts, kad bija trīs dienas jau-
nā mēnesī, jo tad esot skaistas un augot jaunas.
/G.Pols, Vecgulbene./

30183. Meitene no pupa jāšķir trīs dieni jaunā mēnesī, kad
vēl ar izkaptīm uz lauku neiet, lai meitenēm nav
graižu. /K.Jansons, Plāņi./

30184. Sieviešu kārtas bērni jāšķir no krūts trīs dienas
jaunā mēnesī, tad tie izaug skaisti. /E.Zariņa, Cena./

30185. Bērnus nedrīkst šķirt no krūts sulu mēnesī, tad krū-
tis tek. /K.Biša, Vijciems./

30186. Bērnu labprāt šķir priekš gavēņa.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

30187. Ja bērnu atšķir no krūts putnu sanākšanas laikā, tad
tas būs pļāpīgs, ja siena laikā, tad - negants, ja rude-
nī, klusā laikā, tad - kluss, neveikls valodā.
/Fr.Vāvere, Koknese./

30188. Senāk labprāt šķīra pa miesmesi, t.i. to svētdienu, ar
ko septiņas nedēļas uz Lieldienām gavēni uzjēma (ta-
gad to sauc Vastlāvju svētdienu).
/K.Pētersons, Raņķi./

30189. Bērnu no pupa nešķir pavasarī, kad ūdeņi vaļā (plūdu
laikā). /K.Jansons, Plāņi./

30190. Bērnu no pupa nešķir sulu un lapu mēnešos. Ja meite-
ni nošķir no pupa sulu mēnesī, tad meitenei ilgi mē-
nešu ziedi. /K.Jansons, Plāņi./

30191. Bērnu nešķir, kad koki zied, lai tas neaugtu greznīgs
nešķir, kad putni pārojas, lai neaugtu palaidnis.
/Kuplais, Kuldīga./

30192. Bērnu no pupa nešķir koku ziedamā laikā, lai bērnam
nav ziedaina mute. /K.Jansons, Plāņi./

30193. Meitenes no krūts vajagot atšķirt ziedu laikā, lai
viņas būtu vienmēr smukas un ziedošas; ja atšķirot
rudenī, lapām birstot, tad viņas esot kā nodzeltēju-
šas lapas. /A.Bundža, Rubene./

30194. Pavasari, kad putni pārojas, nevar bērnu šķirt no
krūts. /Reķis, Renda./

30195. Kad putni taisa ligzdas, kad aitas sāk pāroties, bēr-
nu nešķir. /K.Pētersons, Raņķi./

30196. Mātes bērnus atšķīra no krūts tādā laikā, kad vēl
neviens nebija darbojies ar izkaptīm, jo tad šinī
laikā tie sevi nesaropļojot. /G.Pols, Vecgulbene./

30197. Bērnu no pupa nešķir sējamā laikā.
/K.Jansons, Plāņi./

30198. Bērnu nedrīkst atšķirt no krūts pļaujamā laikā, jo
tad būs viņam neskaidra valoda.
/J.Apsalons, Sērpils./

30199. Bērnu nešķir no krūts rudeni buku laikā, t.i.kad ai-
tas sāk tecēties, un pavasari, kad puķes zied.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

30200. Bērnus nedrīkst no krūts šķirt lapu birstamā laikā,
tad bērni bailīgi. /K.Biša, Vijciems./

30201. Ja bērnu no pupa šķir, kad kokam nav lapu, vai uz ze-
mes nav sniega, tad bērns daudz drēbju plēsīs.
/K.Jansons, Pilda./

30202. Bērns no krūts jāatšķir uz reizi, ja atšķirs pa il-
gāku laiku, tad būs nelabas acis(ļaunums no skatīša-
nās). /J.Apsalons, Sērpils./

30203. Māte bērnam ilgi pupu dod, lai tai žigli jaunumi ne-
ķeras: lai vīrs viņu neapgrūtina. /K.Jansons, Plāņi./

30204. Bērnus turēja pie krūts līdz divi gadus vecus.
/G.Pols, Vecgulbene./

30205. Jo jaunāku bērnu atšķirot no krūts, jo labāk; visla-
bāki esot šķirt pusotra gada vecumā, tad lēta galva:
ieņemas ātri darbā un grāmatā. Ilgi zīdīt neesot ne-
kāds labums, lai gan dažas mātes to darot.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

30206. Pēdīgo reiz bērnam pupu dodot mātei kājas uz ķieģe-
ļa jātura, lai bērnam zobi nesāp. /K.Jansons, Plāņi./

30207. Pēdējo reizi bērnus zīdot, tie jāliek uz akmeņu mū-
riņa, tad bērniem būs stipri zobi.
/A.Šeitiņš, Taurene./

30208. Kad mazus bērnus no krūts šķir, tad vajagot sēdēt uz
akmens, jo tad bērnam augot stipri zobi.
/K.Biša, Vijciems./

30209. Pēdējo reizi bērnus zīdot, tos vajaga likt uz akmeņa
mūriņa, tad tiem būs stipri zobi. /E.Zariņa, Cena./

30210. Kad bērnu no pupa šķir, tad bērnam saka, ka garais
nabags pupu aiznesis. /K.Jansons, Plāņi./

30211. Kad bērnu no krūts šķir, tad vajaga paņemt saliecamu
nazi un vaļēju palikt zem krūts, tad, kad bērns bei-
dzamo reizi beidzis ēst, saliekt nazi un nolikt uz
plaukta. Tad bērns ir mierīgs un vairs neliekas par
to ne zinis. /V.Priedīte, Rencēni./

30212. Pupa šķirības bērnam jātaisa lielākas kā krustības,
lai viņam būtu bagāts mūžs. /K.Jansons, Plāņi./

30213. Agrākos laikos, kad māte šķīra bērnu no krūts, šķirī-
bu dienai izvārīja tikai biezu putru, ar ko mājenie-
kusi pacienāja. Tagad taisa lielāku godu ar vairāk
viesiem. Kad viesi maltīti paturējuši, viens no tiem
slepeni apģērbās kaut kā ērmīgi par būzēli, piegāja
pie mātes un, bērnam redzot, likās atņemot mātei cici
un aiznesot projām jeb arī atdodot to sunim, kurš
tad jau iepriekš pagādāto gaļu arī kāri norija. Bēr-
nam nemanot viņš iebāza mātei azotē susekli, kas ma-
zajam sabadīja rociņu un mutīti, ja tas taču pēc
krūts tiecās. Pēc tam uzlika uz galda maizi, naudu un
grāmatu, pieveda klāt bērnu un lūkoja, kuru no šim
trim lietām bērns ņems papriekšu. Ja bērns ķēra pa-
priekšu pēc grāmatas, tad sprieda, ka tas būšot liels
grāmatnieks un dievvārdnieks; ja pēc maizes, tad tam
pieaugušam būšot papilnam maizes; ja pēc naudas, tad
tas būšot savā dzīvē bagāts ar naudu.
/M.Dandēns un J.Upīte, Gatarta.P.Š., Rauna./

30214. Māte zīdījusi bērnu, ja tas puisēns, divi gadi, ja mei
tene, pustreša gada. Šķirībām taisīja sevišķu gaļu
biezā putrā. Pēc maltītes piegāja pie mātes kāda ve-
cenīte un, bērnam redzot, likās nogriežot cici un pa-
metot suņam. Tad māte iebāza slepeni azotē galvas
susekli un, kad bērns sniedzās pēc krūts, tad sabadī-
ja rociņas un mutīti, sacīdama, ka tagad būzēlis esot
pie ciča. Bērniņu priecinādami viesi metuši mazajam
ķešā katrs pa petakam. /A.Ģēģeris, Vecpiebalga./

30215. Kad atšķir bērnu no pupa, tad tai viņas dūlīšam jā-
apmauc krekls uz ļauno pusi ar muguru priekšā, jā-
aizmet bērnam trīs deviņi krusti, jānoskaita trīs
reiz tēva reiza un jāsaka: "Bērniņ, ej nu savā maizī-
tē!" /K.Jansons, Plāņi./

30216. Atšķirībās nereti ielūdza īsteniekus un sievas, ku-
ras bija līdzējušas bērniņu vākt. Uzģērba bērnu, ap-
klāja galdu un pagodēja visus. Pazīda bērnu pēdīgo
reizi stāvus, iesauc suni, izvelk no azotes gabaliņu
gaļas vai maizes, iedod tam un saka, ka tits tagad
atdots sunim. Dažas mātes aizbāž susekli, lai bērns
pēc tita raudzīdams sadurstītu rociņas; vēl dažas
uzberot titam piparus virsū. Teicējas meita Anna no-
smērējusi titu ar zilo pervi, rādījusi un teikusi
bērnam, ka suns saēdis. /K.Pētersons, Raņķi./

30217. Kad bērnu šķir no krūts, tad iebāž azotē kažoka ādu
vai ko asu un saka bērnam: "Nebāz rociņas azotē, tur
ir bubis." /Sermule, Līvbērze./

30218. Šķirot no krūts apsēja bērnam sevišķu izšūtu kabatu
kurā ielika nazīti, naudu, baltmaizi. Cits bērns arī
pats atšķiras.Mātei, kas zīdīdama atkal tapusi tāda,
piens vairs nav labs un bērns tad pats atstājas no
zīšanas. /K.Pētersons, Raņķi./

30219. Kad bērnu no pupa šķir, tad izcep maizes kukuli, kurā
ieliek trīs lietas: olu, naudu un svētbildi. Tad ļauj
to kukuli bērnam aizkart. Ja bērns pirmo aizkar olu,
tad viņš būs strādīgs, ja naudu, tad dzērājs, ja svēt-
bildi - dievbijīgs. /K.Jansons, Pilda./