SKUDRES.

27905. Skudres pūli savilkušas
Zirgu staļļa pakaļā;
Garām gāja Joda māte,
Savus nagus knaibīdama. /LD 29835, 1./

27906. Ja skudra pārtek pār ceļu, tad slikta izdošanās.
[Sal. ceļošana.] /K. Bika, Gaujiena./

27907. Ja jāj precībās un skudre pārskrien par ceļu, tad
būs kaite vai nu zirgam, vai arī vedamai līgavai.
/B 16133./

27908. Ja skudres parādās istabā, tad visādā ziņā būs
lietus. /K. Pavasare, Āraiši./

27909. Ja spārnotās skudras skraida un ķeras ap cilvēku,
tad būs drīzi pērkons. /J. Rubenis, Ērgļi./

27910. Skudras slēpjas pūļos uz lietu un negaisu.
/M. Sikle, Nīca./

27911. Kad spārnainas skudras lielā vairumā no zemes lien
un parādās pagrabos un citās ēkās, tad būs lietus.
/K. Bika, Gaujiena./

27912. Kad skudras skrien spārnos, tad gaidāms lietus.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

27913. Kad vasarā skudras savos pūļos aiztaisa ejas, tad
gaidāms lietus. /J. Skara, Jaunpiebalga./

27914. Ja parādās spārnainās skudras, tad drīz būs lietus.
/K. Matisons, Talsi./

27915. Ja skudras spārnos, tad gaidāms lietus.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

27916. Ja parādās uz zemes daudz spārnoto skudru, tad būs
lietus. /V. Greble, Valka./

27917. Ja skudras spārnos krīt uz cilvēkiem - būs lietus.
/Z. Lāce, Veclaicene./

27918. Ja spārnotās skudras laižas - gaidāms lietus.
/J. Rinkuss, Prauliena./

27919. Ja skudras spārnos, lietus būs.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./

27920. Ja skudras skrien spārniem, būs nelabs laiks.
/J. Andersons, Sātiņi./

27921. Dažreiz istabā un arī citur parādās lielā vairumā
spārnotas skudras, tad būs lietus.
/V. Putra, Kalsnava./

27922. Ja spārnainas skudras nāk ārā no paslēptuvēm, tad
būs pērkona lietus. /V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

27923. Ja spārnotās skudras staigā, tad drīzumā būs
lietus. /J. Līnis, Taurene./

27924. Kad skudru pūļos ir daudz caurumi vaļā, tad būs
sauss laiks; bet ja caurumi ir aiztaisīti, tad būs
lietus. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

27925. Kad, lietum līstot, skudres savos pūļos neaiztaisa
caurumus, tad lietus drīz pāries.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

27926. Kad melnās skudres pūļus ceļ līdz zāles galiem,
tad gaidāms ilgs lietus.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

27927. Ja sienu kasot, sāk lidot apkārt spārnainās skudras
lielā vairumā, tad saka, ka naktī sagaidāms lietus.
/A. Podniece, Ogre./

27928. Gavēnī jāspļauj uz skudru pūžņa un jānoliecas ar
seju pret to, tad vasaru saulē nenodegs.
/E. Skreitale, Vecpiebalga./

27929. Kad pavasarī iespļauj skudru pūlī, tad vasarā
nenodeg. /I. Stirna, Skrunda./

27930. Ja mīzenes laidelējas, tas ir uz lietu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

27931. Ja skudras rāpjas kokos, tad sagaidāms lietus.
/A. Pliens, Meirāni./

27932. Kad skudras ceļ zemi, gaidāms lietus.
/J. Ķikuts, Nīca./

27933. Kad pa dienu skraida skudras, tad gaidāms slikts
laiks. /J. A. Cimemane, Nīca./

27934. Ja spārnainās skudras izgājušas no savām
paslēptuvēm, tad slikts laiks sagaidāms.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

27935. Ja skudres kāpj augstu kokos, tad gaidāms lietus.
/E. Elksnītis, Ikšķile./

27936. Kad spārnotās skudriņas vālu vakarā laižas lielos
baros, tad gaidāms lietus.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

27937. Kad istabā daudz skudru, tad lietus būs.
/L. Bulīts, Krape./

27938. Skudres rudenī lien dziļi savā pūznī iekšā, kad
taisās auksta ziema. /Latv. Avīzes, 1858, 76./

27939. Ja mazās skudrītes savus pūlīšus taisa augstus,
tad gaidāms slapjš rudens, bet ja zemus, tad
rudens būs sauss. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

27940. Ja skudras kāpj kokos, tad būs lietus.
/A. Sāvītis, Lubāna./

27941. Ja ap skudru pūli redzama kustība, tad gaidāms
slikts laiks. /A. Āboliņš, Alūksne./

27942. Ja skudres ieviešas mājā, tad būs laime.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

27943. Lai aizdzītu skudras no mājas, tad uz viņu ceļa
jānoliek beigta zivs. /K. Meiers, Lubāna./

27944. Ja spļauj skudru pūznī, tad noiet vasaras raibumi.
/A. Kondrāte, Lenči./

27945. Ja grib, lai vasaru saulē nenodeg, tad vajag turēt
seju pār skudru pūli tik ilgi, kamēr skudras seju
apslapina. Tādai turēšanai ir tikai līdz Zaļai
ceturtdienai nozīme, vēlāk vairs ne.
/V. Greble, Valka./

27946. Kad pirmo reizi pavasarī skudras redz, tad vajaga
ar plaukstām sasist pa skudru pūli un saberzt
pieri, lai galva nesāp. /J. Banazis, Nīca./

27947. Priekš Jurģa vecā mēnesī jāspļauda skudru pūznis,
lai saule ģīmi neēd. /J. Nīders, Alūksne./

27948. Ja skudru pūznī lakatiņu ieliek un ar to seju
slauka, tad vasaras raibumi nemetas.
/H. Siliņa, Dobele./

27949. Spārnainās skudras nedrīkst nogalināt, jo tad siena
laikā skudras kodīs. /V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

27950. Lai vasarā būtu daudz piena, tad, kad redz skudru
pūli pavasarī, vajaga to apspļaut. [Sal.
nodegums.] /A. Vilšķērsts, Daugmale./

27951. Ūdenī savāra skudres un ar šo ūdeni mazgā kājas,
kad stīvas, jeb lieto to vispārim pret kaulu sāpēm.
Skudres ietecina arī pudelē, uzlej spirtu virsū un
mazgā ar to tās vietas, kur jūt kaulu sāpes. Šo
spirtu pa mazām drusciņām arī dzer.
/Etn. 1891. g. I, 160. 1. p., Rīgas apkārtne./

27952. Pudele ar ūdeni jāieliek skudru pūznī un tad ar
tādu ūdeni jānomazgā mute, tad būs skaists līdz
vecumam. /P. Zeltiņa, Ikšķile./