SLIEKSNIS.

28034. Ja katru vakaru nomazgā ar ūdeni istabas sliekšņus,
tad būs laime. /A. Šķēre, Skaistkalne./

28035. Paslieksne vienmēr jāturot tīra, jo tur esot Laimes
mātes ceļš. /H. Skujiņš, Smiltene./

28036. Saimniecēm jātura tīrs slieksnis, tad laime nāk
iekšā. /K. Biša, Rencēni./

28037. Jaunām meitām slieksnis vienmēr jāslauka, jo tas
ir sieviešu gods. /K. Pauls, Lubāna./

28038. Gružus nedrīkst slaucīt pāri slieksnim, jo Laima
esot aiz sliekšņa un tai varot acīs ieslaucīt.
/G. Pols, Baldone./

28039. Istabu slaukot, slieksnis labi jānoslauka, lai
laime nāk iekšā. /H. Jankovska, Rīga./

28040. Kad mēslus slauka pār slieksni, tad izslauka
svētību no mājas. /A. Kabuce, Bulduri./

28041. Ja mēslus slauka pār slieksni, tad aizslauka Laimai
acis. /V. Priedīte, Mālpils./

28042. Mēslus nedrīkst pār slieksni pāri slaucīt, tad
Laimas māte raudot. /E. Zommere, Rauna./

28043. Istabu slaukot, slieksnis tīri jānoslauka, jo
citādi būs strīdi ar vīra māti.
/V. Bērziņa, Priekule./

28044. Ja slieksni mazgā, tad labi ļaudis nāk mājā; bet
ja nemazgā, tad nāk dusmīgi cilvēki.
/P. Š., Ropaži./

28045. Meitām jāmazgā tīri sliekšņi, tad dabūs bagātu
vīru. /A. Broža, Naukšēni./

28046. Ieejot jaunā dzīvoklī, jākāpj pār slieksni ar
kreiso kāju, tad jaunajā dzīvē ies labi.
/A. Ruska, Rauna./

28047. No rīta pār slieksni jāsper labā kāja pirmā.
/K. Jansons, Plāņi./

28048. Pār slieksni jākāpj ar kreiso kāju, tad labi ies.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

28049. Ja grib, lai nodomātais labi izdodas, tad jākāpj
ar labo kāju pār slieksni. /K. Kēze, Priekuļi./

28050. Uz sliekšņa nedrīkst malku skaldīt, tad izsit
Laimai acis. /J. Cinovskis, Snēpele./

28051. Uz sliekšņa nevajaga malku skaldīt, jo tad Laimai
galvu nocērt. /K. Kristape, Olaine./

28052. Ar ciri nedrīkstot cirst uz sliekšņa, jo tad būšot
nocirst Laimai galvu. /K. Corbiks, Jelgava./

28053. Ja cērt uz sliekšņa, tad nocērt savai Laimai kaklu.
/L. Strute, Šķibe./

28054. Nedrīkst uz sliekšņa cirst, jo tad nocērt Laimai
galvu. /M. Koškina, Elēja./

28055. Kad uz sliekšņa cērt žagarus, tad laime atstāsies.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

28056. Kad uz durvju sliekšņa cērt žagarus, tad pūķis
aiznesīs laimi un pielaidīs uguni.
/A. L.-Puškaitis./

28057. Kad uz sliekšņa sēd, tad tam visi pāri kāpj
(neievēro). /K. Lielozols, Nīca./

28058. Ja pār slieksni kāpjot izmežģī kāju, tad notiks
kāda nelaime. /A. Šķēre, Skaistkalne./

28059. Ja divi satiekas uz sliekšņa, tie drīz saķildosies.
/A. Šķēre, Brukna./

28060. Kas uz sliekšņa sēd, tas ir slinks.
/A. Drāzniece, Nīca./

28061. Ja kāds sēž uz sliekšņa, pagriezis muguru uz
ārpusi, tad par to iet sliktas baumas, bet ja uz
iekšpusi, tad labas. /K. Pauls, Lubāna./

28062. Meitām jāmazgā katru rītu slieksnis, tad to cienīs
puiši un arī citi ļaudis. /L. Neimane, Ikšķile./

28063. Otram nekāda manta nav jādod pār slieksni, tad
klājas slikti. /R. Kalniņš, Lubāna./

28064. Ja sēž uz sliekšņa, tad ļaudis aprunās.
/V. Holcmane, Vandzene. J. Stirna, Skrunda./

28065. Uz sliekšņa sēdot, nedrīkst kājas aut, jo tad visu
ko drīz aizmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

28066. Uz sliekšņa cērtot, nocērt Laimei galvu.
/A. Veiss, Penkule./

28067. Ja uz sliekšņa sēd, tad ļaudis neievēro.
/H. Siliņa, Penkule./

28068. Kad aiz sliekšņa sveicinājas, atdod savu laimi
otram. /V. Zvanis, Penkule./

28069. Pie sliekšņa nevajaga bērt gružus, jo tad aizber
Laimai acis. /J. Cinovskis, Snēpele./

28070. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt, tad mugura sāpot.
/E. Līdeka, Lubāna./

28071. Pār slieksni roka neesot jādod, tad otram atdodot
savu laimi. /E. Līdeka, Lubāna./

28072. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt, jo tad veciem cilvēkiem
mugura sāp. /E. Aizpurve, Lubāna./

28073. Pār slieksni nedrīkst sveicināties, jo tad
ķildosies. /V. Alke, Jaungulbene./

28074. Ja mazgājot istabu nenomazgā durvju slieksni, tad
nebrauks precinieki. /A. Preisa, Džūkste./

28075. Ja bērni guļ uz sliekšņa, tad vēlāk sāp vēders.
/M. Klēbacha, Galgauska./

28076. Nedrīkst roku sniegt pār slieksni, tad pēc tam ir
nesaticība. /M. Klēbacha, Sātiņi./

28077. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt, tad visi mīda kājām kā
slieksni. /E. Laime, Tirza./

28078. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt, tad mātei mugura sāp.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

28079. Ja uz sliekšņa sēd, tad stāvēs citiem par kāju
pameslu. /N. Freidenfelds, Talsi./

28080. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt, tad ļaudis aprunā.
/A. Bulle, Zvārde./

28081. Ja uz sliekšņa sēž, tad ļaudis aprunā.
/E. Bokura, Vecauce./

28082. Nedrīkst stāvēt uz sliekšņa, tad krūtis nesāpēs.
/L. Ezīte, Alūksne./

28083. Kad sieva pēc dzemdēšanas pirmo reiz pār slieksni
kāpj, tad tai jāsaka: "Akmens stabi stipri stabi,
Tie ir mani četri rati." /E. Laime, Tirza./

28084. Nav brīv sēdēt uz sliekšņa, būsi citiem par
kājmini, neievēros. /V. Miķelāns, Asare./

28085. Ja uz sliekšņa malku cērt, tad naids mājās.
/I. Kažoka, Lubāna./

28086. Pāri slieksnim otram rokā nekas nav jādod, tad
atdod savu laimi. /A. Aizsils, Lubāna./

28087. Kas pār slieksni otram dod maizi, tas atdod savu
svētību. /L. Daugaviete, Smiltene./

28088. Maizi ēdot, nedrīkst iet pār slieksni, tad mājas
svētību aiznes. /A. Bulle, Rīga./

28089. Par slīksni navar ēst, tad vādars suopēs.
/T. Nagle, Varakļāni./

28090. Pār slieksni nevajaga nekā ēdama dot, lai saņēmējam
iet pie sirds. /K. Jansons, Plāņi./

28091. Pār slieksni nedrīkst nekā sniegt, citādi sāpēs
vēders sniedzējam; ņēmējam arī var gadīties tas
pats. /A. Ārmans, Ludza./

28092. Pār slieksni neko nevar otram dot, jo tad devējs
nožņaudz savu Laimi, kas guļ apakš sliekšņa.
/J. Steglavs, Jelgava./

28093. Otram neko nedrīkst sniegt pār slieksni, jo tad
tam nelaimēsies nodomātā darbā. Pasniedzot ko, kaut
vai viena kāja jāuzliek uz sliekšņa.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

28094. Ja kādam cilvēkam par slieksni dod labu dienu, tad
ar to drīz saskaistas.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rīga./

28095. Ja sasveicinās pār slieksni, tad tie ķildosies.
/A. Aizsils, Zilupe./

28096. Ja sasveicinājas pāri par slieksni, tad ceļas
naids. /K. Corbiks, Jelgava./

28097. Aiz sliekšņa stāvot nedrīkst sniegt roku, tad būs
jāsaskaistas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

28098. Pār slieksni nedrīkst roku dot, tad mājā naids.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

28099. Pār slieksni nevajaga sveicināties, jo tad
sastrīdēšoties. /K. Corbiks, Kroņa- Vircava./

28100. Pār slieksni nedrīkst sveicināties, lai nebūtu
slikta dzīvošana. /M. Koškina, Elēja./

28101. Pār slieksni nedrīkst sasveicināties, citādi
sastrīdās. /J. A. Jansons, Ilūkste./

28102. Pār slieksni nedrīkst sasveicināties, lai vēlāk ar
atnākušo viesi nebūtu jāķildojas.
/J. A. Jansons, Jelgava./

28103. Pār slieksni nedrīkst otram roku sniegt, tas ir uz
neredzēšanos vai miršanu. /E. Krēģere, Vandzene./

28104. Sveicinoties roku pār slieksni nedrīkstot sniegt,
jo tas esot uz naidu. /K. Skujiņš, Smiltene./

28105. Pār slieksni nedrīkst sveicināties, lai nesaietu
naidā. /65 g. v. E. Rotmane, Jaunauce./

28106. Ja sniedz roku pār slieksni, tad saķildojas.
/E. Druvnese, Irlava./

28107. Pār slieksni nedrīkst roku dot - izdzen laimi no
mājas. /A. Šķēre, Skaistkalne./

28108. Ja labdien pasaka kādam cilvēkam, kurš stāv otrā
pusē slieksnim, tad ar to cilvēku vairs nebūs
draugi, bet plēsīsies. /M. Šķipsna, Gulbene./

28109. Ciemā atvadoties nedrīkst sniegt roku pār slieksni,
tad mājā plēsīsies. /E. Skarnele, Kalncempji./

28110. Atsveicinoties un rokas sniedzot ja viens stāv
vienā pusē duru slieksnim un otrs otrā, tad to
starpā izceļas strīdus. /L. Strute, Šķibe./

28111. Atvadoties nevar dot roku pār slieksni, jo tad
vairs neredzēsies. /E. Pļaviņa, Koknese./

28112. Atvadoties nedrīkst sniegt roku pār slieksni, tad
saplēsīsies. /Tichonova, Liepna./

28113. Ciemā sasveicinoties vai atsveicinoties nedrīkst
roku sniegt pār slieksni, tad mājās plēšas.
/K. Kalniņa, Katvari./

28114. Ja uz sliekšņa sasveicinās, tad sastrīdēsies tie,
kuri tā dara. [Sal. krustceļš, sveicināšana.]
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

28115. Ja cilvēki atvadoties roku sniedz pār slieksni,
tad tie sanīdīsies. /M. Ezertēva, Cirsti./

28116. Ja sēd uz sliekšņa, nokļūst lielās valodās.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

28117. Uz sliekšņa nevajaga sēdēt, tad citi aprunā.
/V. Saulīte, Ādaži./

28118. Ja kāds cilvēks sēž uz sliekšņa, tad viņu kāds
aprunās. /E. Tokele, Sesava./

28119. Kad uz sliekšņa sēž, tad ļaudis aprunā.
/J. Treimans, Bērze./
28120. Kas uz sliekšņa sēd, to ļaudis aprunā.
/A. L.-Puškaitis./

28121. Jauna meita nedrīkst uz sliekšņa sēdēt, lai
nenonāktu valodās. /J. A. Jansons, Bauska./

28122. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt uz sliekšņa, tad
ļaudis ņem valodās. /I. Indāns, Gārsene./

28123. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt uz sliekšņa, tad puiši
meitām skatoties pāri, kā visi ļaudis slieksnim
kāpjot pāri. /G. Pols, Valka./

28124. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt uz sliekšņa, tad
paliekot vecmeitas. /Vidzemes Maliena./

28125. Ja kāda meita sēž uz sliekšņa, tad viņa paliks
vecmeitās. /P. Āboliņa, Jelgava./

28126. Kas uz sliekšņa sēd - to neprecēs.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

28127. Brūtes pūrs jāceļ par slieksni pāri, uz sliekšņa
to nevar likt. /B. 16669./

28128. Kad uz sliekšņa sēd, tad pulka parādu.
/R. Bērziņš, Džūkste./

28129. Kas uz sliekšņa stāv, to aprunā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

28130. Ja meitas uz sliekšņa stāv, tad viņas daudz aprunā.
/E. Stīpniece, Vērene./

28131. Kad stāv uz sliekšņa un strīdas, tad vienam no tās
mājas jāaiziet. /R. Eglentāle, Reņģe./

28132. Pāri par slieksni nevar ne labdienu, ne ardievu
dot. /V. Pilipjonoks, Asūne./

28133. Kad uz sliekšņa sēdot, tad būšot daudz parādu.
/K. Streidiņš, Veļķi./

28134. Ja kāpjot pār slieksni piesit kreiso kāju, tad
izies labi, ja labo, tad slikti.
/A. Āboliņš, Alūksne./

28135. Ja sveicina uz sliekšņa stāvot, tad būs
nepatikšanas.
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./

28136. Uz sliekšņa neesot jāsēd, tad veciem cilvēkiem
mugura sāpot. /A. Aizsils, Lubāna./

28137. Pār slieksni nevar neko dot, citādi Dievs aizdara
savas svētības durvis. /A. Aizsils, Vietalva./

28138. Ja garš salms uz sliekšņa, tad tas nozīmē, ka būs
viesi. /K. Corbiks, Rembate./

28139. Ja uz sliekšņa atrod vārpu, tad drīzi būs
precinieks. /M. Zīlīte, Salaca./

28140. Kad uz sliekšņa cērt ar cirvi, tad Laimes mātei
nocērt galvu. /A. L.-Puškaitis./

28141. Ja kaķis mazgājas uz sliekšņa, tad būs tāļš
ciemiņš. [Sal. kaķis.] /M. Šķipsna, Gulbene./

28142. Uz istabas sliekšņa jāuzsit pakavs, lai no tās
mājas nevar nekā izzagt. /K. Jansons, Plāņi./

28143. Ja iekšpusē pie durvju sliekšņa izminas dobe, tad
tai mājā kādam jāmirst, bet ja apminas ar kalniņu,
tad kāds pierodas klāt.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./