SLIEKSNIS.
28034. Ja katru vakaru nomazgā ar
ūdeni istabas sliekšņus,
tad būs laime. /A. Šķēre, Skaistkalne./
28035. Paslieksne vienmēr jāturot tīra,
jo tur esot Laimes
mātes ceļš. /H. Skujiņš, Smiltene./
28036. Saimniecēm jātura tīrs slieksnis,
tad laime nāk
iekšā. /K. Biša, Rencēni./
28037. Jaunām meitām slieksnis vienmēr
jāslauka, jo tas
ir sieviešu gods. /K. Pauls, Lubāna./
28038. Gružus nedrīkst slaucīt pāri
slieksnim, jo Laima
esot aiz sliekšņa un tai varot acīs ieslaucīt.
/G. Pols, Baldone./
28039. Istabu slaukot, slieksnis labi jānoslauka,
lai
laime nāk iekšā. /H. Jankovska, Rīga./
28040. Kad mēslus slauka pār slieksni, tad
izslauka
svētību no mājas. /A. Kabuce, Bulduri./
28041. Ja mēslus slauka pār slieksni, tad
aizslauka Laimai
acis. /V. Priedīte, Mālpils./
28042. Mēslus nedrīkst pār slieksni
pāri slaucīt, tad
Laimas māte raudot. /E. Zommere, Rauna./
28043. Istabu slaukot, slieksnis tīri jānoslauka,
jo
citādi būs strīdi ar vīra māti.
/V. Bērziņa, Priekule./
28044. Ja slieksni mazgā, tad labi ļaudis nāk
mājā; bet
ja nemazgā, tad nāk dusmīgi cilvēki.
/P. Š., Ropaži./
28045. Meitām jāmazgā tīri sliekšņi,
tad dabūs bagātu
vīru. /A. Broža, Naukšēni./
28046. Ieejot jaunā dzīvoklī, jākāpj
pār slieksni ar
kreiso kāju, tad jaunajā dzīvē ies labi.
/A. Ruska, Rauna./
28047. No rīta pār slieksni jāsper labā
kāja pirmā.
/K. Jansons, Plāņi./
28048. Pār slieksni jākāpj ar kreiso
kāju, tad labi ies.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./
28049. Ja grib, lai nodomātais labi izdodas, tad
jākāpj
ar labo kāju pār slieksni. /K. Kēze, Priekuļi./
28050. Uz sliekšņa nedrīkst malku skaldīt,
tad izsit
Laimai acis. /J. Cinovskis, Snēpele./
28051. Uz sliekšņa nevajaga malku skaldīt,
jo tad Laimai
galvu nocērt. /K. Kristape, Olaine./
28052. Ar ciri nedrīkstot cirst uz sliekšņa,
jo tad būšot
nocirst Laimai galvu. /K. Corbiks, Jelgava./
28053. Ja cērt uz sliekšņa, tad nocērt
savai Laimai kaklu.
/L. Strute, Šķibe./
28054. Nedrīkst uz sliekšņa cirst, jo
tad nocērt Laimai
galvu. /M. Koškina, Elēja./
28055. Kad uz sliekšņa cērt žagarus,
tad laime atstāsies.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
28056. Kad uz durvju sliekšņa cērt žagarus,
tad pūķis
aiznesīs laimi un pielaidīs uguni.
/A. L.-Puškaitis./
28057. Kad uz sliekšņa sēd, tad tam
visi pāri kāpj
(neievēro). /K. Lielozols, Nīca./
28058. Ja pār slieksni kāpjot izmežģī
kāju, tad notiks
kāda nelaime. /A. Šķēre, Skaistkalne./
28059. Ja divi satiekas uz sliekšņa, tie drīz
saķildosies.
/A. Šķēre, Brukna./
28060. Kas uz sliekšņa sēd, tas ir slinks.
/A. Drāzniece, Nīca./
28061. Ja kāds sēž uz sliekšņa,
pagriezis muguru uz
ārpusi, tad par to iet sliktas baumas, bet ja uz
iekšpusi, tad labas. /K. Pauls, Lubāna./
28062. Meitām jāmazgā katru rītu
slieksnis, tad to cienīs
puiši un arī citi ļaudis. /L. Neimane, Ikšķile./
28063. Otram nekāda manta nav jādod pār
slieksni, tad
klājas slikti. /R. Kalniņš, Lubāna./
28064. Ja sēž uz sliekšņa, tad
ļaudis aprunās.
/V. Holcmane, Vandzene. J. Stirna, Skrunda./
28065. Uz sliekšņa sēdot, nedrīkst
kājas aut, jo tad visu
ko drīz aizmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./
28066. Uz sliekšņa cērtot, nocērt
Laimei galvu.
/A. Veiss, Penkule./
28067. Ja uz sliekšņa sēd, tad ļaudis
neievēro.
/H. Siliņa, Penkule./
28068. Kad aiz sliekšņa sveicinājas,
atdod savu laimi
otram. /V. Zvanis, Penkule./
28069. Pie sliekšņa nevajaga bērt gružus,
jo tad aizber
Laimai acis. /J. Cinovskis, Snēpele./
28070. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt,
tad mugura sāpot.
/E. Līdeka, Lubāna./
28071. Pār slieksni roka neesot jādod, tad
otram atdodot
savu laimi. /E. Līdeka, Lubāna./
28072. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt,
jo tad veciem cilvēkiem
mugura sāp. /E. Aizpurve, Lubāna./
28073. Pār slieksni nedrīkst sveicināties,
jo tad
ķildosies. /V. Alke, Jaungulbene./
28074. Ja mazgājot istabu nenomazgā durvju
slieksni, tad
nebrauks precinieki. /A. Preisa, Džūkste./
28075. Ja bērni guļ uz sliekšņa,
tad vēlāk sāp vēders.
/M. Klēbacha, Galgauska./
28076. Nedrīkst roku sniegt pār slieksni,
tad pēc tam ir
nesaticība. /M. Klēbacha, Sātiņi./
28077. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt,
tad visi mīda kājām kā
slieksni. /E. Laime, Tirza./
28078. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt,
tad mātei mugura sāp.
/A. Ozoliņa, Lubāna./
28079. Ja uz sliekšņa sēd, tad stāvēs
citiem par kāju
pameslu. /N. Freidenfelds, Talsi./
28080. Uz sliekšņa nedrīkst sēdēt,
tad ļaudis aprunā.
/A. Bulle, Zvārde./
28081. Ja uz sliekšņa sēž, tad
ļaudis aprunā.
/E. Bokura, Vecauce./
28082. Nedrīkst stāvēt uz sliekšņa,
tad krūtis nesāpēs.
/L. Ezīte, Alūksne./
28083. Kad sieva pēc dzemdēšanas pirmo
reiz pār slieksni
kāpj, tad tai jāsaka: "Akmens stabi stipri stabi,
Tie ir mani četri rati." /E. Laime, Tirza./
28084. Nav brīv sēdēt uz sliekšņa,
būsi citiem par
kājmini, neievēros. /V. Miķelāns, Asare./
28085. Ja uz sliekšņa malku cērt, tad
naids mājās.
/I. Kažoka, Lubāna./
28086. Pāri slieksnim otram rokā nekas nav
jādod, tad
atdod savu laimi. /A. Aizsils, Lubāna./
28087. Kas pār slieksni otram dod maizi, tas atdod
savu
svētību. /L. Daugaviete, Smiltene./
28088. Maizi ēdot, nedrīkst iet pār
slieksni, tad mājas
svētību aiznes. /A. Bulle, Rīga./
28089. Par slīksni
navar ēst, tad vādars suopēs.
/T. Nagle, Varakļāni./
28090. Pār slieksni nevajaga nekā ēdama
dot, lai saņēmējam
iet pie sirds. /K. Jansons, Plāņi./
28091. Pār slieksni nedrīkst nekā sniegt,
citādi sāpēs
vēders sniedzējam; ņēmējam arī
var gadīties tas
pats. /A. Ārmans, Ludza./
28092. Pār slieksni neko nevar otram dot, jo tad
devējs
nožņaudz savu Laimi, kas guļ apakš sliekšņa.
/J. Steglavs, Jelgava./
28093. Otram neko nedrīkst sniegt pār slieksni,
jo tad
tam nelaimēsies nodomātā darbā. Pasniedzot ko,
kaut
vai viena kāja jāuzliek uz sliekšņa.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
28094. Ja kādam cilvēkam par slieksni dod
labu dienu, tad
ar to drīz saskaistas.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rīga./
28095. Ja sasveicinās pār slieksni, tad tie
ķildosies.
/A. Aizsils, Zilupe./
28096. Ja sasveicinājas pāri par slieksni,
tad ceļas
naids. /K. Corbiks, Jelgava./
28097. Aiz sliekšņa stāvot nedrīkst
sniegt roku, tad būs
jāsaskaistas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
28098. Pār slieksni nedrīkst roku dot, tad
mājā naids.
/A. Ozoliņa, Lubāna./
28099. Pār slieksni nevajaga sveicināties,
jo tad
sastrīdēšoties. /K. Corbiks, Kroņa- Vircava./
28100. Pār slieksni nedrīkst sveicināties,
lai nebūtu
slikta dzīvošana. /M. Koškina, Elēja./
28101. Pār slieksni nedrīkst sasveicināties,
citādi
sastrīdās. /J. A. Jansons, Ilūkste./
28102. Pār slieksni nedrīkst sasveicināties,
lai vēlāk ar
atnākušo viesi nebūtu jāķildojas.
/J. A. Jansons, Jelgava./
28103. Pār slieksni nedrīkst otram roku sniegt,
tas ir uz
neredzēšanos vai miršanu. /E. Krēģere, Vandzene./
28104. Sveicinoties roku pār slieksni nedrīkstot
sniegt,
jo tas esot uz naidu. /K. Skujiņš, Smiltene./
28105. Pār slieksni nedrīkst sveicināties,
lai nesaietu
naidā. /65 g. v. E. Rotmane, Jaunauce./
28106. Ja sniedz roku pār slieksni, tad saķildojas.
/E. Druvnese, Irlava./
28107. Pār slieksni nedrīkst roku dot - izdzen
laimi no
mājas. /A. Šķēre, Skaistkalne./
28108. Ja labdien pasaka kādam cilvēkam,
kurš stāv otrā
pusē slieksnim, tad ar to cilvēku vairs nebūs
draugi, bet plēsīsies. /M. Šķipsna, Gulbene./
28109. Ciemā atvadoties nedrīkst sniegt roku
pār slieksni,
tad mājā plēsīsies. /E. Skarnele, Kalncempji./
28110. Atsveicinoties un rokas sniedzot ja viens stāv
vienā pusē duru slieksnim un otrs otrā, tad to
starpā izceļas strīdus. /L. Strute, Šķibe./
28111. Atvadoties nevar dot roku pār slieksni, jo
tad
vairs neredzēsies. /E. Pļaviņa, Koknese./
28112. Atvadoties nedrīkst sniegt roku pār
slieksni, tad
saplēsīsies. /Tichonova, Liepna./
28113. Ciemā sasveicinoties vai atsveicinoties nedrīkst
roku sniegt pār slieksni, tad mājās plēšas.
/K. Kalniņa, Katvari./
28114. Ja uz sliekšņa sasveicinās, tad
sastrīdēsies tie,
kuri tā dara. [Sal. krustceļš, sveicināšana.]
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
28115. Ja cilvēki atvadoties roku sniedz pār
slieksni,
tad tie sanīdīsies. /M. Ezertēva, Cirsti./
28116. Ja sēd uz sliekšņa, nokļūst
lielās valodās.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
28117. Uz sliekšņa nevajaga sēdēt,
tad citi aprunā.
/V. Saulīte, Ādaži./
28118. Ja kāds cilvēks sēž uz
sliekšņa, tad viņu kāds
aprunās. /E. Tokele, Sesava./
28119. Kad uz sliekšņa sēž, tad
ļaudis aprunā.
/J. Treimans, Bērze./
28120. Kas uz sliekšņa sēd, to ļaudis aprunā.
/A. L.-Puškaitis./
28121. Jauna meita nedrīkst uz sliekšņa
sēdēt, lai
nenonāktu valodās. /J. A. Jansons, Bauska./
28122. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt
uz sliekšņa, tad
ļaudis ņem valodās. /I. Indāns, Gārsene./
28123. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt
uz sliekšņa, tad puiši
meitām skatoties pāri, kā visi ļaudis slieksnim
kāpjot pāri. /G. Pols, Valka./
28124. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt
uz sliekšņa, tad
paliekot vecmeitas. /Vidzemes Maliena./
28125. Ja kāda meita sēž uz sliekšņa,
tad viņa paliks
vecmeitās. /P. Āboliņa, Jelgava./
28126. Kas uz sliekšņa sēd - to neprecēs.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
28127. Brūtes pūrs jāceļ par slieksni
pāri, uz sliekšņa
to nevar likt. /B. 16669./
28128. Kad uz sliekšņa sēd, tad pulka
parādu.
/R. Bērziņš, Džūkste./
28129. Kas uz sliekšņa stāv, to aprunā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
28130. Ja meitas uz sliekšņa stāv, tad
viņas daudz aprunā.
/E. Stīpniece, Vērene./
28131. Kad stāv uz sliekšņa un strīdas,
tad vienam no tās
mājas jāaiziet. /R. Eglentāle, Reņģe./
28132. Pāri par slieksni nevar ne labdienu, ne ardievu
dot. /V. Pilipjonoks, Asūne./
28133. Kad uz sliekšņa sēdot, tad būšot
daudz parādu.
/K. Streidiņš, Veļķi./
28134. Ja kāpjot pār slieksni piesit kreiso
kāju, tad
izies labi, ja labo, tad slikti.
/A. Āboliņš, Alūksne./
28135. Ja sveicina uz sliekšņa stāvot,
tad būs
nepatikšanas.
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./
28136. Uz sliekšņa neesot jāsēd,
tad veciem cilvēkiem
mugura sāpot. /A. Aizsils, Lubāna./
28137. Pār slieksni nevar neko dot, citādi
Dievs aizdara
savas svētības durvis. /A. Aizsils, Vietalva./
28138. Ja garš salms uz sliekšņa, tad tas
nozīmē, ka būs
viesi. /K. Corbiks, Rembate./
28139. Ja uz sliekšņa atrod vārpu, tad
drīzi būs
precinieks. /M. Zīlīte, Salaca./
28140. Kad uz sliekšņa cērt ar cirvi,
tad Laimes mātei
nocērt galvu. /A. L.-Puškaitis./
28141. Ja kaķis mazgājas uz sliekšņa,
tad būs tāļš
ciemiņš. [Sal. kaķis.] /M. Šķipsna, Gulbene./
28142. Uz istabas sliekšņa jāuzsit pakavs,
lai no tās
mājas nevar nekā izzagt. /K. Jansons, Plāņi./
28143. Ja iekšpusē pie durvju sliekšņa
izminas dobe, tad
tai mājā kādam jāmirst, bet ja apminas ar kalniņu,
tad kāds pierodas klāt.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./