SLIMĪBA.

28144. Ļaudis domā, ka slimības ceļoties no ļauniem gariem
un burvjiem.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1777, II, 140./

28145. 1773. gadā viens zemnieks lūdz Grobiņas mācītāju
Dievu nolūgt par viņa diloņa kaiti, ko viņam
kaimiņš esot uzbūris.
/Kurzemes draudžu chronikas, II, 63./

28146. Kad cilvēkam kāda vājība metas, tad viņam nelabi
gari esot piesitušies.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28147. Slimības ir gaidāmas, kad putni atstāj savas lizdas
un bērnus, kad ūdeņos ir ļoti daudz varžu, kad
sienās ir daudz kukaiņu, kad daudz čūskas apkārt
vazājas. /S. Gūberts, 1688./

28148. Ja kas aiziet no tādas mājas, kur slimniekam kāda
lipīga vājība un guļa, tad esot jāpamet kādi ziedi:
dzīpari jeb banšu gali; tad tam, kas aiziet, vājība
nemetoties. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28149. Kad uznāk kāds vājums: drudzis vai dilonis, kad
slimnieks var gluži labi staigāt, tad viņš pavisam
neiet pie Dievgalda, sacīdams, kad iesvētījot, tad
no vājuma nevarot tikt vaļā.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28150. Ja kādam cilvēkam jeb lopam ir kaut kur kāda vaina
un ja otrs to rāda citam pats pie sevis, tad arī
tam radīsies kāda nelaba nelaime jeb vai tāda pati
kaite kā tam. /J. Atteka, Nīca./

28151. Dakteri nevarot izdziedēt tādas kaites, kas
ceļoties no zemes, akmeņu, uguns un ķīrminu
apskatīšanas un zavēšanas.
/Latv. Avīzes, 1861, 156./

28152. Ja kāds ir slims tai laikā, ka diena ar nakti ir
vienā garumā, tad slimība drīz nepāries.
/S. Gūberts, 1688./

28153. Kam naktī ēst grib, tas paliks slims.
/K. Jansons, Plāņi./

28154. Slimības nepieķeras, ja sev sasvīdušā padusē iebāž
roku un tad to sev novelk gar degunu.
/K. Jansons, Plāņi./

28155. Lai neapliptu ar lipīgām slimībām, katru vakaru
jāpaož kreisās kājas mazā pirkstiņa sviedri.
/A. Done, Liepāja./

28156. Kad iet pie slimniekiem, kas slimo ar lipīgām
slimībām, vajaga paņemt uz pirksta gala no paduses
sviedrus un labi saosties, tad slimība nepielips.
/V. Krieviņš, Daugmale./

28157. Kad apmeklē slimniekus, kas slimo ar lipīgām
slimībām, vajaga dūšīgi saēsties kadiķu ogas, jo
tad slimība nepielips. /V. Krieviņš, Daugmale./

28158. Ja redz kādam kādu sliktu slimību (riebīgus augoņus
u. c.), tad jāpaskatās uz abiem īkšķiem un jāsaka:
"Labāk paskatos uz saviem īkšķiem, nekā uz tavu
nelaimi." Tad slimība nepielīp.
/M. Macpāne, Alsunga./

28159. Kad redz kādu lipīgu slimību, tad jāpaskatās uz
saviem pirkstu nagiem, lai slimība nepielīp.
/P. Š., Rīga./

28160. Ja redz kādu slimu cilvēku, tad jāpaskatās uz savas
kreisās rokas nagiem, kas slimību atvelkot.
/P. Š., Rīga./

28161. Kad pa miegam liekas, ka kāds sauc, tad vajaga
celties augšā, citādi paliek slims. [Sal.
saukšana.] /Z. Lancmanis, Lejasciems./

28162. Kad dienasvidū dzird savu vārdu saucam, nedrīkst
atsaukties: tur sauc slimība.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

28163. Kad kāds gulēja guļā, tad aicināja burvi, kurš ar
sērmūkšas vāzi, kur bija uzgriezti 9 krusti,
staigāja no rijas durvīm apkārt bakstīdams un
runādams: "Ci, ci, ci!" Atpakaļ atnācis meta ar
nazi krustu uz durvīm, lai laime atkal atgrieztos.
Tad nogrieza slimajam drusku matus, paņēma
gabaliņu no viņa drēbēm un drusku maizes, sataisīja
no visa tā vikšu, kuru tad nometa kaut kur uz ceļa
un griezās pa citu ceļu atpakaļ. Kas šo vikšu
paceļot, tam tā guļa pielīpot. Kad kāds ienāca
tādā mājā, kur kāds gulēja slims guļā, tad ienācējs
trīs reizes pūta dvašu. Ārā ejot, viņš apgrieza
cepuri uz otru pusi un trīs reizes pieklabināja ar
kreisās kājas papēdi pie sliekšņa, teikdams: "Lai
paliek guļa, kur bijusi."
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

28164. Jāiet uz kapsētu un jāņem zemes no trim kapiem, no
katra pa saujai. Uz to vietu, no kuras zemi ņem,
kaut kas jānomet - ja ne cits, tad dzijas gabaliņš.
Zeme jāpārnes mājās, jāieber siltā ūdenī un jādod,
lai slimais šinī ūdenī mazgājas. Samazgas jāizlej
pie sētas - divu mietu starpā un tad jāsaka: "Lai
tā slimība iet pie mietiem." /J. Jansons, Rīga./

28165. Kad cilvēks ilgi sirgst, tad kādam jāiet uz kapsētu
un jāņem zemes no trim kapiem, no katra pa saujai.
Tai vietā, no kuras zemi ņem, kaut kas jānomet, ja
ne cits, tad dzijas gabaliņš. Zeme jāpārnes mājās,
jāieber siltā ūdenī un jādod, lai slimais šinī
ūdenī mazgājas. Samazgas jāizlej pie sētas - divu
mietu starpā un tad jāsaka: "Lai tā slimība iet
pie mietiem." /K. Krevickis, Jelgava./

28166. Jāņem no trīs kapiņiem smilktis, jāaplej un
jāsajauc ar ūdeni, ar to ūdeni jāmazgā slimnieks,
tad vai nu drīz paliks vesels, jeb ja būs nolikts,
drīzi nomirs. /J. Apsalons, Sērpils./

28167. Jāņem no rijas vai piedarba šķirbām deviņi miežu
graudi un jābaksta ar katra grauda akota galu slimā
vieta, tad jāsviež graudi ugunī un jābēg no mājas
ārā, saucot: "Ai, ai, mieži deg! Ai, ai, mieži
deg!" /J. Jansons, Rīga./

28168. Slimību aizdzen, ja smeļ ūdeni seklā upes vietā,
kur ūdens iet akmeņiem pāri, lai tad arī slimība
aiziet tā, kā ūdens noskalo akmeņus.
/L. Blimbergs, Baldone./

28169. Ja kāda sāpe ir uz miesas, tad vajaga paņemt mazu
akmentiņu, zemē iegrimušu, un ar to saberzēt sāpi.
Pēc tam akmentiņš jānoliek, kā viņš jau bijis, un
jāiet projām, neskatoties atpakaļ.
/J. Banazis, Nīca./

28170. Slimniekiem jāiet saulei rietot ārā, lai līdz ar
sauli arī slimība pazustu. /K. Bruņinieks, Sēme./

28171. Ja slimnieks šķauda, tad tas ātri kļūs vesels.
/K. Grantiņš, Krustpils./

28172. Skaiti dienas no 28. jūlija līdz tai dienai, kurā
kāds palika slims. Šo skaitli dali ar trīs. Kad
nepaliek pāri, tad ātri paliks vesels, bet ja
paliks pāri, tad vēl ilgi gulēs. Ja paliks tikai
viens pāri, tad drīz mirs. /J. Jansons, Rīga./

28173. Ja tevim kāda slimība, kaite vai cita indeve
piemetusies, tad uz krustceļiem nomet kaut ko, kas
tevim pieder, ja ne vairāk, noplēs no savām drēbēm
kādu lupatiņu, piesien pie bērza vai cita lapu
koka. Kas atstāto ziedu paņems, iemantos tavu
kaiti. /A. Brūvele un A. Suse, Ape./

28174. Ja kādam ir augons jeb kāda cita tamlīdzīga vaina,
tad jāsaka: "Pie suņa, pie kaķa, pie vadmalas
baķa, ne pie mana... " tad jāsaka slimnieka vārds
un trīs reizes jānospļaujas.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

28175. Dažreiz slimību dziedinājuši arī šā.Iejūguši zirgu,
iesēdinājuši slimnieku ratos, braukuši pa ceļu pār
tiltiem, svieduši upē pa straumei adatu jeb kniepi
un tad griezušies atpakaļ.
/F. Brīvzemnieks, VI, 193./

28176. Slimniekam vajagot lēkt pār suni, jo tad slimība
pāriešot. /A. Brūvele un A. Suse, Ape./

28177. Jo kaida vīta, kaids mīsas lūceklis, suop, tad
piertī pyrms mērcēšanuos, ar slūtu vajag īsist par
tū vītu trejdeviņas reizes. Tod leidz nuokūšai
reizei (koleidz otkoņ vajadzēs pērtīs) sadzeist.
/T. Beča, Preiļi./

28178. Ja guļot uz slimības gultas liekas, it kā kāds gar
logu rūtīm ar žagaru sistu, tad tas mirs.
/K. Corbiks, Valgunde./

28179. Kādā slimībā sev caur kājstarpi jāskatās uz
ziemeļiem. /K. Jansons, Rauna./

28180. Kad saslimst cilvēks jeb suns, tad slimajam jādod
ūdens dzert un jāsaka: "Melns suns, četras kājas,
piektā aste, pui!" Tad slimība pāriet.
/P. Š., Preiļi./

28181. Pret dažādām vainām noder sviests, kas taisīts no
pirmā piena pēc govs atnešanās. /Etn. 1894, IV./

28182. Dažādu slimību dziedēšanai tikuši lietoti puplakši
(menyanthes trifoliata), kreimenes (convallaria
majalis), krūzmētras (mentha crispa), mārsili
(thymus serpyllum), miešķi (asperula odorata),
kumeliņi (matricaria chamomilla), ālantas (inula
helenium), paegļi (juniperus communis), retēļi
(potentilla tormentilla), zirdzenāji (angelica
silvestris) u. c.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1798, IV, 293./