SLIMNIEKS.

28183. Kad slimnieks zāles dzerdams paliek vesels, bet
zāles vēl paliek pāri, tad viņš drīzumā atkal
saslims. /K. Corbiks, Zaļenieki./

28184. Ja slimniekam pie deguna ir bedre, vai arī uzpūstas
krūtis jeb vēders, tad tas drīz mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

28185. Ja slimniekam guļot kājas uz durvīm griežas, tad
tam esot jāmirst. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28186. Ja slimnieks grib zināt, vai tas dzīvos vai mirs,
tad viņam vajaga ņemt kaķi klāt sev gulēt; ja
kaķis gulēs, tad slimnieks paliks vesels, ja
negulēs, tad nomirs. /K. Corbiks, Jelgava./

28187. Kad slimnieks nomodā un dzird it kā kaut kur
klauvējam, tad pēc tik gadiem tam būs jāmirst, cik
reiz viņš dzirdējis klauvējam.
/J. Apkalns, Koknese./

28188. Ja slimnieks, kas guļot uz miršanu un prasot, cik
pulkstens, tad tas drīz miršot.
/J. Jansons, Plāņi./

28189. Kad saslimst, tad vajaga sadedzināt tās drēbes, ko
slimnieks, vesels būdams, valkājis.
/P. Zeltiņa, Zemgale./

28190. Ja slimo apciemojot redz, ka tas kustina rokas,
tad nāve ir galvgalī; bet ja kustina kājas, tad
nāve ir kājgalī, un slimais var izveseļoties.
/K. Lielozols, Nīca./

28191. Ja slimniekam velk ar saslapētu pirkstu pa rīkli
un krūtīm, un ja zem pirksta sajūt kādus
burbulīšus, tad viņš drīz mirs.
/H. Siliņa, Penkule./

28192. Ja virs slimnieka gultas griesti čīkst, tad tam
drīzumā jāmirst. /E. Medene, Meirāni./

28193. Kad stipri slims cilvēks liekoties gultā sestdienā,
tad vairs neceļoties. /E. Metuzāls, Rīga./

28194. Ja mājās guļ kāds uz nāvi slims, tad, ja kāds
neredzams naktī klauvē pie loga un sauc, nav brīv
atsaukties, jo citādi slimnieks nomirs, bet ja
neatsauksies, tad nenomirs.
/V. Krieviņš, Daugmale./

28195. Ja slimniekam ejot pie ārsta pēc zālēm un gājējam
pār ceļu pārskrienot kāds dzīvnieks, tad slimnieks
miršot. /J. Skara, Jaunpiebalga./

28196. Ja slimnieks guļot redz zirnekli ejot uz augšu,
tad slimnieks paliek vesels, ja zirneklis iet uz
leju, tad jāmirst. /A. Šneidere, Lejasciems./

28197. Ja slimnieks skatās griestos, tad tas drīz mirs.
/E. Bērziņa, Mālpils./

28198. Kod slymu cylvāku vad kur ceļī un jis suoks
bezpruoteigi runuot pats sevī, itei pīzīmēj, ka
jis dreizi miers zemī. /V. Podis, Rēzekne./

28199. Ko slyms cylvāks, gulādams uz vītys, ap četrim
stundim pēc pusdīnu pazagrīzīs uz suona pi sīnys,
itei pīzīmēj, ka tys cylvāks tu nakti miers zemī.
/V. Podis, Rēzekne./

28200. Ja slimnieks guļ bieži ar seju pret sienu
pagriezies, tad viņš mirs. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

28201. Kad baznīckungs aizbrauc no slimnieka, tad jānodzēš
svece un jānovēro dūmi. Ja dūmi iet uz durvju pusi,
tad slimnieks mirs; bet ja dūmi izklīst pa istabu,
tad nemirs. /J. Lazdāns, Kalupe./

28202. Kod pi navasala cylvāka atbrauc bazneickungs pīņimt
jū pi spovedis, un kod bazneickungs dūd navasalam
sakramentu, tūlaik ir aizdagta svecja, un kod jau
bazneickungs brauc prūjām un sveci nūdzeist, un kod
nu nudzeistys svecis dyumi izīt pa durovim uorā,
tod itei pīzīmēj, ka navasals cylvāks dreiži
nūmiers zemī. A ka nu svecis dyumi īt augšī ustobā,
tod pīzīmēj, ka navasals celsīs augšī, byus vasals.
/V. Podis, Rēzekne./

28203. Ka cylvāks cīši aizslymuoja, guļ uz vītys, navar
ni ēst, ni dzert, jau paliks pavysam sluobs, un
kod tys slyms cylvāks, kas vysu laiku nikuo najēdja
un nadzēra, suoks prasēt ēst, to itys pīzīmēj, ka
cylvāks vairuok nadzeivuos uz šuo pasauļa. Jis par
kaidu stundis laiku nūmiers. /V. Podis, Rēzekne./

28204. Slimam nevajag spieģelī vērties, lai slimāks
nepaliek. /K. Jansons, Viļāni./

28205. Ja mājā ir kāds slimnieks, un ja sit ar žagaru pie
loga, tad slimais drīz mirs.
/K. Corbiks, Jelgava./

28206. Ja kura sieva saslims, tad otrai sievai jānomazgā
visām durvīm kliņķi un galda stūri un ūdeni dot
slimai dzert, tad slimā paliks vesela.
/J. Rupjais, Asūne./

28207. Ja blaktis laižas slimniekam virsū, tad tam
jāmirst. /A. Dragone, Palsmane./

28208. Slimniekam pie gultas nevar atstāt nazi ar asu
galu, jo tad nāve var nodurt slimo.
/J. Gulbis, Aizkraukle./

28209. Slimam esot grēks nāvi lūgt. /K. Jansons, Plāņi./