SLIMNIEKS.
28183. Kad slimnieks zāles dzerdams
paliek vesels, bet
zāles vēl paliek pāri, tad viņš drīzumā
atkal
saslims. /K. Corbiks, Zaļenieki./
28184. Ja slimniekam pie deguna ir bedre, vai arī
uzpūstas
krūtis jeb vēders, tad tas drīz mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
28185. Ja slimniekam guļot kājas uz durvīm
griežas, tad
tam esot jāmirst. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
28186. Ja slimnieks grib zināt, vai tas dzīvos
vai mirs,
tad viņam vajaga ņemt kaķi klāt sev gulēt;
ja
kaķis gulēs, tad slimnieks paliks vesels, ja
negulēs, tad nomirs. /K. Corbiks, Jelgava./
28187. Kad slimnieks nomodā un dzird it kā
kaut kur
klauvējam, tad pēc tik gadiem tam būs jāmirst,
cik
reiz viņš dzirdējis klauvējam.
/J. Apkalns, Koknese./
28188. Ja slimnieks, kas guļot uz miršanu un
prasot, cik
pulkstens, tad tas drīz miršot.
/J. Jansons, Plāņi./
28189. Kad saslimst, tad vajaga sadedzināt tās
drēbes, ko
slimnieks, vesels būdams, valkājis.
/P. Zeltiņa, Zemgale./
28190. Ja slimo apciemojot redz, ka tas kustina rokas,
tad nāve ir galvgalī; bet ja kustina kājas, tad
nāve ir kājgalī, un slimais var izveseļoties.
/K. Lielozols, Nīca./
28191. Ja slimniekam velk ar saslapētu pirkstu
pa rīkli
un krūtīm, un ja zem pirksta sajūt kādus
burbulīšus, tad viņš drīz mirs.
/H. Siliņa, Penkule./
28192. Ja virs slimnieka gultas griesti čīkst,
tad tam
drīzumā jāmirst. /E. Medene, Meirāni./
28193. Kad stipri slims cilvēks liekoties gultā
sestdienā,
tad vairs neceļoties. /E. Metuzāls, Rīga./
28194. Ja mājās guļ kāds uz nāvi
slims, tad, ja kāds
neredzams naktī klauvē pie loga un sauc, nav brīv
atsaukties, jo citādi slimnieks nomirs, bet ja
neatsauksies, tad nenomirs.
/V. Krieviņš, Daugmale./
28195. Ja slimniekam ejot pie ārsta pēc zālēm
un gājējam
pār ceļu pārskrienot kāds dzīvnieks, tad slimnieks
miršot. /J. Skara, Jaunpiebalga./
28196. Ja slimnieks guļot redz zirnekli ejot uz augšu,
tad slimnieks paliek vesels, ja zirneklis iet uz
leju, tad jāmirst. /A. Šneidere, Lejasciems./
28197. Ja slimnieks skatās griestos, tad tas drīz
mirs.
/E. Bērziņa, Mālpils./
28198. Kod slymu cylvāku
vad kur ceļī un jis suoks
bezpruoteigi runuot pats sevī, itei pīzīmēj, ka
jis dreizi miers zemī. /V. Podis, Rēzekne./
28199. Ko slyms cylvāks,
gulādams uz vītys, ap četrim
stundim pēc pusdīnu pazagrīzīs uz suona pi sīnys,
itei pīzīmēj, ka tys cylvāks tu nakti miers zemī.
/V. Podis, Rēzekne./
28200. Ja slimnieks guļ bieži ar seju pret
sienu
pagriezies, tad viņš mirs. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
28201. Kad baznīckungs aizbrauc no slimnieka, tad
jānodzēš
svece un jānovēro dūmi. Ja dūmi iet uz durvju
pusi,
tad slimnieks mirs; bet ja dūmi izklīst pa istabu,
tad nemirs. /J. Lazdāns, Kalupe./
28202. Kod pi navasala cylvāka
atbrauc bazneickungs pīņimt
jū pi spovedis, un kod bazneickungs dūd navasalam
sakramentu, tūlaik ir aizdagta svecja, un kod jau
bazneickungs brauc prūjām un sveci nūdzeist, un kod
nu nudzeistys svecis dyumi izīt pa durovim uorā,
tod itei pīzīmēj, ka navasals cylvāks dreiži
nūmiers zemī. A ka nu svecis dyumi īt augšī
ustobā,
tod pīzīmēj, ka navasals celsīs augšī,
byus vasals.
/V. Podis, Rēzekne./
28203. Ka cylvāks cīši
aizslymuoja, guļ uz vītys, navar
ni ēst, ni dzert, jau paliks pavysam sluobs, un
kod tys slyms cylvāks, kas vysu laiku nikuo najēdja
un nadzēra, suoks prasēt ēst, to itys pīzīmēj,
ka
cylvāks vairuok nadzeivuos uz šuo pasauļa. Jis par
kaidu stundis laiku nūmiers. /V. Podis, Rēzekne./
28204. Slimam nevajag spieģelī vērties,
lai slimāks
nepaliek. /K. Jansons, Viļāni./
28205. Ja mājā ir kāds slimnieks, un
ja sit ar žagaru pie
loga, tad slimais drīz mirs.
/K. Corbiks, Jelgava./
28206. Ja kura sieva saslims, tad otrai sievai jānomazgā
visām durvīm kliņķi un galda stūri un ūdeni
dot
slimai dzert, tad slimā paliks vesela.
/J. Rupjais, Asūne./
28207. Ja blaktis laižas slimniekam virsū,
tad tam
jāmirst. /A. Dragone, Palsmane./
28208. Slimniekam pie gultas nevar atstāt nazi ar
asu
galu, jo tad nāve var nodurt slimo.
/J. Gulbis, Aizkraukle./
28209. Slimam esot grēks nāvi lūgt. /K. Jansons, Plāņi./