SMIEŠANA.

28318. Ja smej otra nelaimei, tad tā pašam uzkrīt.
/V. Spandegs, Pociems./

28319. Ja otram nelaime notiek, tad nevajaga smieties,
citādi pašam slikti iet. /A. Užāne, Skujene./

28320. Par otra nelaimi nevajaga smiet, jo tad pārplīsīs
lūpa tāpat kā zaķim. /V. Slaidiņa, Drusti./

28321. No rīta nevajaga smieties un dziedāt, jo tad vakarā
būs jāraud. /E. Krēģere, Vandzene./

28322. Ja cilvēks dikti priecīgs, tad vēlāk būs bēdīgs,
dabūs raudāt. /J. Atteka, Nīca./

28323. Kad no rīta agri priecājas, tad vakarā jāraud.
/R. Bērziņš, Džūkste./

28324. Vakarā nedrīkst daudz smieties, tad otrā dienā būs
tikpat daudz jāraud. /A. Kondrāte, Cēsis./

28325. Kad daudz smejas pa dienu, tad vakarā jāraud.
/M. Valtere, Kalnamuiža./

28326. Ja cilvēks ir ļoti priecīgs un daudz smejas, tad
drīz dabūs raudāt. /K. Corbiks, Jelgava./

28327. Kas daudz smej, tam būs jāraud. /P. Š., Rauna./

28328. Pēc lieliem smiekliem vienmēr jāraud būs.
/V. Slaidiņa, Drusti./

28329. Ja, jauno gadu sagaidot, smejas, tad nākošo jauno
gadu sagaidīs ar asarām. /A. Kondrāte, Cēsis./

Smiešanās sapnī.

28330. Ja sapnī smejas, tad dabū raudāt, jeb ir kādas
bēdas. /I. Johansone, Rīga./