SPĀRNU CIRPŠANA.

28580. Kad bērns pār galvu rociņas staipa, tad viņam ir
spārni, putna vaina. Tad uz muguras uz lāpstiņām
tam ar dzirklēm spārnus nogriež.
/J. Jansons, Plāņi./

28581. Kad bērnam ir spārni, tad viņam pret rīta sauli ar
vērpjamā ratiņa spārnu muguru mērī.
/K. Jansons, Plāņi./

28582. Bērnam putna vainā spārnus griež: saliek krustis
deviņas putna spalvas, nogriež tām ar dzirklēm
augšas galus un pēc tam ar tām spalvām bērnam
nospaida muguriņu un krustiņus, lai bērnam lielas
lāpstiņas neaug. /K. Jansons, Plāņi./

28583. Dažs cilvēks staigājot ar apaļu, pakumpu muguru;
pleci esot kā uz priekšu (uz krūšu pusi) sarauti.
Tas ceļoties no tam, ka mātei, tādai staigājot,
uzskrējusi virsū vista vai cits kāds spārnainis.
Tādam bērnam jācērp spārni. Vanniņā mazgājot,
jāliec muguriņa taisni, jābrauka lāpsta kaulu
malas ar mazo pirkstiņu (lai ietu vieglāki),
jālaiž pa virsu ar šķērēm (dzirklēm), it kā ko
cirptu. Jācērp trīs piektvakarus.
/Ose, Sigulda. A. Rozenšteine, Saldus./

28584. Pusgadu jeb gadu vecam bērnam cirpa pirtī spārnus.
Māte vai kāda vecene paņēma bērnu klēpī, uzlika
tam uz muguras pirts slotu un ar dzirklēm
klaudzinādama cirpa slotas lapiņas. Otra sieva,
kas stāvēja ārā pie pirts loga vai durvīm, prasīja:
"Ko tu cērp?" Cirpēja atbild: "Spārnus cērpu."
Otra: "Cērp, cērp, kamēr nocērp!" Tā vaicāja un
atbildēja trejdeviņas reizas, tad spārni nocirpti.
Ja spārnus necērpot, tad bērnam lielam uzaugušam
esot šķībi pleci un līka, kupraina mugura. Kropli
ieraugot, ļaudis mēdza teikt, ka tam mazam neesot
spārni cirpti. /M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./

28585. Bērnam, kas atpakaļ liecas un labi neguļ, esot
spārni. Tie jānocērp ar dzirklēm. Vienam spārnus
cērpot, otrs prasa: "Ko tur cērp?" Cirpējs:
"Spārnus cērpu." Otrs: "Cērp, cērp, kamēr izcērp."
Tā prasa un atbild trīsreiz atkārtodami.
/J. Bajārs, Meņģele./

28586. Saka, ka bērnam šķēres. Piektvakaru griež
pārkrustis pa bērna muguriņu ar šķērēm. Tie tie
paši spārni. Griež trīs piektvakarus krustiem pa
pliku muguriņu ar šķērēm trīs reizas. Viens prasa:
"Ko tu cērp?" Otrs atbild: "Spārnus cērpu."
Pirmais: "Cērp, cērp, ka vari nocirpt."
/S. Čunka, Lielsatiķi. A. Rozenšteine, Saldus./

28587. Pie spārnu kaites dziedēšanas vajadzēja divu
cilvēku. Viens uzņēma slimo bērnu uz klēpja un
grieza ar dzirklēm uz muguras, it kā ko cirptu.
Otrs prasīja: "Ko tur cērp?" Pirmais atbildēja:
"Spārnus cērpu." Tad sacīja atkal pirmais: "Cērp,
cērp, ka vari nocirpt." Tad to darīja trīsreiz no
vietas. /P. Š. Rauna./

28588. Pie spārnu ciršanas bērniem vecas mātītes noglauž
ar roku muguriņu un saka trīs reizes: "Ko tur
cērti?" "Spārnus cērtu." Jeb arī tā: "Lai izdilst
kā vecs mēness." /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28589. Ja bērns sēdēja sanīcis un galvu plecos ierāvis kā
putniņš lietus laikā, tad domāja, ka tam esot
spārnu slimība, kuri esot nocērtami. Vecā mēnesī
sestdienas vakarā siltā pirtī pēc izpēršanas
vecmāte uzstiepa bērnu uz klēpja, uzlika tam vāli
iz muguras, tad otrs dziedēšanas dalībnieks izgāja
ārā pie pirts lodziņa un prasīja: "Ko tu tur cērt?"
Vecmāte pirtī atbildēja: "Spārnus cērtu", un
pārcirta uz vāles uzliktus žagariņus ar cūku
kaujamo tutenu. Otrs dalībnieks tad sacīja: "Cērt,
cērt, lai izdilst kā vecs mēness." To atkārtoja
trīs reizes. /J. Rubenis, Ērgļi./

28590. Maziem klēpja bērniem dažreiz rodas vājība, ka tie
paliek nemierīgi un klēpī sēdot atpakaļ vien uz
muguru liecas un staipās. Šo slimību sauc par
spārniem, kuri esot jānocērt. Tur vajaga divu
cilvēku: pirmdzimtā un pastara. Bērnam uzliek uz
kailas muguras plecu starpā velējamo vāli un uz
vāles trīs žagariņus, izrautus no slaukāmās slotas.
Pastaris cērt, kapā ar nazi žagariņus, un
pirmdzimušais, stāvēdams ārā aiz atvērta loga,
jautā: "Ko tur cērt?" Cirtējs atbild: "Spārnus
cērtu." Pirmdzimtais: "Cērt, cērt, tikām nocērt!"
Tā vaicā un atbild pa kārti trīs reizas.
/P. Dreimanis, Krustpils./

28591. Maziem bērniem jācērt spārni, lai tie drīzāk ietu
kājām. Viens ieņem bērnu klēpī un apgriež uz mutes,
otrs pietur uz bērna muguras velējamo vāli.
Pirmais, nolauzis no slotas, ar kuru jau slaucīts
un vēl slaucīs, trīs žagariņus, uzliek tos uz vāles
un pārcērt trijās daļās, viens pats pie tam
runādams: "Ko cērt? Spārnus cērtu. Cērt ko
cirzdams, pārcērt pušu!" /J. Plikausis, Bikseri./

28592. Bērnam ir spārnu slimība, kad tas raud un riežas
atpakaļ. Jācērt krāsns slotas žagari, trīs gabali.
Cirtējs cērt žagarus uz bērna, pabāžot to apakšā.
Kas pēdīgais dzimis, tam jācērt, pirmdzimušam
jāprasa. Saruna cērtot: "Dievs palīdz!" -
"Paldies!" - "Ko dari?" - "Spārnus cērtu!" - "Cērt,
cērt, kamēr pārcērt!" Tā jāsarunājas ikkatru žagaru
cērtot, tā tad trīs reizes pavisam.
/A. Elksnītis, Prauliena./

28593. Kad bērnam ir spārni, tad t o ārstē viens
pirmdzimušais un otrs pastaris. Bērnu tur uz
sliekšņa un pastaris cērt tam blakus žagarus.
Pirmais vaicā: "Ko tu r dari?" Pastaris atbild:
"Spārnus cērtu." Pirmais atkal: "Cērt, kamēr
izcērt!" Tas jāatkārto trīs reizes.
/P. Š., Skaista./

28594. Juo bārnam spuorni, tod juoaiznas bārns uz reju un
juouzlīk uz lūga. Uz mugorys juouzlīk kuļamuo
vuole, uz vuolis ustobys slaukamuos slūtys žogori,
kuri juocārt ar nazi un juoskaita: "Cārtu, cārtu,
spuornus cārtu." Tad bārns juoapnas ar reju reizi
apleik un otkon juouzlīk uz lūga un tys pats
juoizdara, un vēl trešu reizi taipat. Tod bārns
byus vasals. /A. Borozinska, Barkava./

28595. Kad bārns rūzuos, tad jam ir spuorni. Tūs cārt tai:
jam žogorus un velejamū vuoli, pīlīk vuoli bārnam
pi placim, uz tuos žogorus ar nazi cārt. Cārt
pyrmais un pēdējais (pedeļs). Pyrmais cārt,
pēdējais vaicoj: "Kūtu cērt?" - "Spuornus cārtu!"
- "Cērt, cērt, ka tu jūs I nūcierstim!" - "Es I
gribu nūcierst." (Puorcārt žogorus) "Ot jau ir
nūciertu!" /T. Beča, Preiļi./

28596. Kad bērnam ir spārni, tad jānoliek tam uz muguras
velējamā vāle un jācērt tur ar dūci žagari. Pie tam
trīs reiz jāatkārto šāda saruna: "Ko tu cērt?" -
"Spārnu." - "Cērt, cērt, kamēr iziet!"
/K. Str. no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

28597. Dažreiz bērnam tāda kaite, ko sauc par sikspārni.
Bērns zīzdams sabaidoties un tad atpakaļ vien
raujoties. /Polene, Blīdiene./

28598. [Kad bērnam ir spārni, tad] trīs piektvakarus cērp
ar dzirklēm pārkrustis pa muguriņu. Viena prasa:
"Ko tu dari?" Otra atbild" Cērpu sikspārni." Pirmā:
"Cērp, cērp, lai Dievs tev palīdz nocirpt!"
/K. Pētersons, Blīdiene./