SPĪGAINIS.
28643. Kad dažkārt mazi uguntiņi
purvu virsū rādās, tad
saka, ka vells caur tādām svecēm ļaudis gribot
pievilt. /W. Maczewski, Spred. gr. 1793, 698./
28644. Kad kādā vietā redz uguni pašu
no sevis degam, tad
tur nauda žāvējas. Tur vajaga iet uguni dzēst,
un
ja ko atrod tai vietā, kur uguni dedza, to vajaga
nokaut: tad nauda nāk augšā.
/R. Bērziņš, Džūkste./
28645. Ja kāds mantkārīgs cilvēks
grib kļūt bagāts, tad
šim jāiet taisni pusnaktī uz kādu pļavu un jāgaida;
ja tur parādās uguntiņa, tad viņam jāapiet
ap to
trīs reizes un tur viņš atradīs naudu.
/K. Šuberts, Bramberģe./
28646. Kad redz maldu uguntiņus, tad tur žāvējas
nauda.
Nakti pulksten divpadsmitos jāiet turp. Pretī nāks
āzis. Tas jāņem pie ragiem un jātur ciet. No rīta
rokā būs pods ar naudu. /K. Corbiks, Jelgava./
28647. Spīgainim klāt pieejot, atrod melnu
suni. Kad pār
šo suni pārvelk ar pīlādzes bozi krustu, tad suns
pazūd un paliek naudas čupa.
/R. Kalniņš, Mežmuiža./
28648. Kad redzot pa naktīm kaut kur uguni degam,
vai nu
pie kāda krūma, vai upmalās, vai arī kādā
grāvī,
tad tur nauda degot. /J. Dīcmanis, Lejaskurzeme./
28649. Kur purvā redz uguntiņu, tur nauda
žāvējas.
/P. Š., Rauna. Z. Prauliņš, Aumeisteri./
28650. Ja nakti purvainās vietās parādās
maldugunis
(spīgaiņi), tad sagaidāms pērkona negaiss.
/V. Greble, Litene./