SPĪGAINIS.

28643. Kad dažkārt mazi uguntiņi purvu virsū rādās, tad
saka, ka vells caur tādām svecēm ļaudis gribot
pievilt. /W. Maczewski, Spred. gr. 1793, 698./

28644. Kad kādā vietā redz uguni pašu no sevis degam, tad
tur nauda žāvējas. Tur vajaga iet uguni dzēst, un
ja ko atrod tai vietā, kur uguni dedza, to vajaga
nokaut: tad nauda nāk augšā.
/R. Bērziņš, Džūkste./

28645. Ja kāds mantkārīgs cilvēks grib kļūt bagāts, tad
šim jāiet taisni pusnaktī uz kādu pļavu un jāgaida;
ja tur parādās uguntiņa, tad viņam jāapiet ap to
trīs reizes un tur viņš atradīs naudu.
/K. Šuberts, Bramberģe./

28646. Kad redz maldu uguntiņus, tad tur žāvējas nauda.
Nakti pulksten divpadsmitos jāiet turp. Pretī nāks
āzis. Tas jāņem pie ragiem un jātur ciet. No rīta
rokā būs pods ar naudu. /K. Corbiks, Jelgava./

28647. Spīgainim klāt pieejot, atrod melnu suni. Kad pār
šo suni pārvelk ar pīlādzes bozi krustu, tad suns
pazūd un paliek naudas čupa.
/R. Kalniņš, Mežmuiža./

28648. Kad redzot pa naktīm kaut kur uguni degam, vai nu
pie kāda krūma, vai upmalās, vai arī kādā grāvī,
tad tur nauda degot. /J. Dīcmanis, Lejaskurzeme./

28649. Kur purvā redz uguntiņu, tur nauda žāvējas.
/P. Š., Rauna. Z. Prauliņš, Aumeisteri./

28650. Ja nakti purvainās vietās parādās maldugunis
(spīgaiņi), tad sagaidāms pērkona negaiss.
/V. Greble, Litene./