SPĻAUŠANA.

28652. Nevajagot spļaut uz labo pusi, bet uz kreiso, jo
labā pusē stāvot eņģelis un kreisajā nelabais.
/A. Strode, Rudzēti./

28653. Kas otram acīs spļaun, tam viņā saulē karsts akmens
būšot jālaiza; un kas uz degošām oglēm spļaun, tam
pūtītes uz mēles metoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

28654. Kas otram ģīmī spļauj, tam viņā saulē būs karsti
ķieģeļi jālaiza.
/A. Bīlenšteina rokraksts. Špīss, Zemīte./

28655. Nevajag spļaut uz otra, jo tad vajadzēs viņā
pasaulē karstu akmeni laizīt. /A. Cirsis, Kalupe./

28656. Kad spļauj otram cilvēkam, tad mēlē aug čulga.
[Sal. uguns.] /A. Klausa, Jaunpiebalga./

28657. Ja ugunī spļauj, tad sāp lūpas.
/M. Poriete, Grostona./

28658. Ugunī nedrīkst spļaut, jo tad pastarā dienā būšot
jālaiza karsts akmens. /O. Darbiņš, Birži./

28659. Nevajaga spļaut uz karstas plīts, zobi sāpēs.
/A. Mednis, Garoza./

28660. Ja spļauj uz karstas plīts, tad viņā saulē būs
jālaiza karsti ķieģeļi. [Sal. uguns.]
/L. Ozole, Sērpils./

28661. Ja spļauj uz karstas dzelzs, tad dabū ellē karstu
dzelzi laizīt. /F. Heidene, Talsi./

28662. Kas baltu spļauda, tas drīz apprecēsies.
/K. Jansons, Skulte./

28663. Ja spļaudams nospļausi pats sevi, tad vai nu dabūsi
jaunas drēbes, vai tiksi sists, vai arī piedzersies.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

28664. Ja zemē spļaujot uzspļauj sev virsū, tad kāds
spļāvēju aprunā. /A. Salmāns, Balvi./

28665. Ka nagribādams cylvāks, kai spļaun un pats uz sevi
pīspļaun, itei pīzīmēj, ka pi juo byus kas nu
jaunu drēbu. /V. Podis, Rēzekne./