SPĻAUŠANA.
28652. Nevajagot spļaut uz labo pusi,
bet uz kreiso, jo
labā pusē stāvot eņģelis un kreisajā
nelabais.
/A. Strode, Rudzēti./
28653. Kas otram acīs spļaun, tam viņā
saulē karsts akmens
būšot jālaiza; un kas uz degošām oglēm
spļaun, tam
pūtītes uz mēles metoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
28654. Kas otram ģīmī spļauj,
tam viņā saulē būs karsti
ķieģeļi jālaiza.
/A. Bīlenšteina rokraksts. Špīss, Zemīte./
28655. Nevajag spļaut uz otra, jo tad vajadzēs
viņā
pasaulē karstu akmeni laizīt. /A. Cirsis, Kalupe./
28656. Kad spļauj otram cilvēkam, tad mēlē
aug čulga.
[Sal. uguns.] /A. Klausa, Jaunpiebalga./
28657. Ja ugunī spļauj, tad sāp lūpas.
/M. Poriete, Grostona./
28658. Ugunī nedrīkst spļaut, jo tad
pastarā dienā būšot
jālaiza karsts akmens. /O. Darbiņš, Birži./
28659. Nevajaga spļaut uz karstas plīts, zobi
sāpēs.
/A. Mednis, Garoza./
28660. Ja spļauj uz karstas plīts, tad viņā
saulē būs
jālaiza karsti ķieģeļi. [Sal. uguns.]
/L. Ozole, Sērpils./
28661. Ja spļauj uz karstas dzelzs, tad dabū
ellē karstu
dzelzi laizīt. /F. Heidene, Talsi./
28662. Kas baltu spļauda, tas drīz apprecēsies.
/K. Jansons, Skulte./
28663. Ja spļaudams nospļausi pats sevi, tad
vai nu dabūsi
jaunas drēbes, vai tiksi sists, vai arī piedzersies.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
28664. Ja zemē spļaujot uzspļauj sev
virsū, tad kāds
spļāvēju aprunā. /A. Salmāns, Balvi./
28665. Ka nagribādams
cylvāks, kai spļaun un pats uz sevi
pīspļaun, itei pīzīmēj, ka pi juo byus kas
nu
jaunu drēbu. /V. Podis, Rēzekne./