STARKS.
I. Viņa īpašības.
II. Starks laimes un nelaimes zīlnieks.
III. Sakars ar pāriešanu uz citu vietu.
IV. Sakars ar precībām.
V. Sakars ar dzimšanu un kristībām.
VI. Sakars ar miršanu.
VII. Sakars ar uguns grēku.
VIII. Starks laika zīlēšanā.
IX. Sakars ar ražu.
X. Sakars ar lopiem.
XI. Sakars ar trauku plīšanu.
XII. Dažāda zīlēšana.
I. Viņa īpašības.
28699. Kurās mājās dzīvo nesaticīgi,
tajās mājās starks
ligzdu netaisa. /A. Drāzniece, Nīca./
28700. Nekad nevajaga starka ligzdu piestiprināt
ar drāti
vai kādu citu dzelzs priekšmetu, jo tad starki
nenāks. /P. Jaunzemis, Nīca./
28701. Starki nekad neatstāj ligzdu abi reizē:
kamēr viens
projām, tikmēr otrs sargā ligzdu. Rudeni starki
aizkrauj ligzdu cieti, tā ka ne lietus, ne sniegs
netiek iekšā. /A. Vaskis, Tukums./
28702. Starka ligzdu nedrīkst izpostīt, citādi
pērkons
mājās iespers. [Sal. bezdelīga.]
/V. Kalniņš, Mārsnēni./
28703. Ja starku pirmo reizi redz lizdā, tad sagaidāma
grūta slimība. /E. Bērziņa, Sidgunda./
28704. Starks ir svēts putns. Ja viņu kautkā
aiztiek, vai
iznīcina viņa ligzdu, tad tam cilvēkam notiek ļoti
daudz nelaimes. /H. Andersons, Kaugurciems./
28705. Ievelkot starka ligzdu, jānoliek zem tā
3 vai 5
kapeiku vara nauda, lai starks ietu dzīvot.
/J. Jakans, Bebrene./
28706. Ievelkot starka ligzdu, jāvelk vīrietim
un
sievietei, lai starks dabūtu starķeni.
/J. Jakans, Bebrene./
28707. Starks katru gadu kaut ko upurējot. Vienu
gadu
nometot kādu olu zemē, otru gadu atkal savu bērnu.
/J. Celmainis, Nīca./
28708. Starki audzinot bērnus tikai pa pārām:
tēviņu un
mātīti. Ja esot vairāk, tad vai nu olu izmetot
zemē, vai arī kādu cālēnu. Esot redzēti
starķēni
arī zaru žuburā pakārti. /A. Vaskis, Tukums./
28709. Starks savus bē(r)nus pa pārām
vien sapārojot:
vienu tēviņu, otru mātīti. Un kas neesot pārās,
tos starks jau mazus izmetot no pē(r)kļa laukā.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
28710. Ja starkam bērni nav pa pārām,
tad viņš vienu no
tiem aizrīda (liek aizrīties) un izmet no pērkļa.
/K. Jansons, Plāņi./
28711. Kad starķis ierauga pirmos rudzu status,
tad tūlīt
sviež savus bērnus no pērkļa laukā.
/J. Upmalis, Ļaudona./
28712. Starki izvadā savus bērnus, rudzu
statiem laukā
parādoties. /V. Kancāns, Asūne./
28713. Priekš aizlaišanās uz siltām
zemēm, starki
sapulcējoties un novērojot, kas varēšot
aizlaisties, kas ne. Kas neesot spējīgs
aizlaisties, to viņi noklābjot. Melnais starks esot
citiem starkiem par ķēniņu. /A. Vaskis, Tukums./
II. Starks laimes un nelaimes
zīlnieks.
28714. Ja starku pavasarī pirmo reiz redz laižamies, tad
dabūj pērienu jeb kādu citu nelaimi; bet ja viņu
redz uz vietas stāvam, tad būs laime.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
28715. Ja starks kādas mājas skurstenī
taisa lizdu, tad
tas nozīmē lielu laimi. /V. Pilipjonoks, Asūne./
28716. Ja agri pavasaros redz svētputnu laižoties,
tad
tam cilvēkam laime uzsmaidīs.
/I. Upenieks, Skrunda./
28717. Kad svētelis krakšķina, tad tas
lūdz par savu
saimnieku Dievu. Tas saimnieks, kura mājā svētelim
ligzda, ir arvienu laimīgs un pārticis.
/A. L.-Puškaitis./
28718. Kur dzīvo starks, tur esot mājās
laime, tas arī
sargājot ēkas no uguns. /G. Pols, Bauska./
28719. Ja starks uztaisa uz mājas lizdu, tad tā
ir laime.
/E. Rotmane, Jaunauce./
28720. Kod starks sataisa
sev perekli uz jumta zemnīka
ustobys, itei pīzīmēj zemnīkam cīši
labi boguotu
dzeivi. /V. Podis, Rēzekne./
28721. Ja starks laidelējas ap māju, tad
tā ir laba zīme.
/A. Bauers, Ranka./
28722. Ja starks pie mājas taisa ligzdu, tad mājā
sagaidāma liela laime. /O. Eglīte, Glūda./
28723. Starks ir neaiztiekams svēts putns. Kuras
mājas
starks apdzīvo, tur mierīga dzīve laulāto starpā.
Kas starkam ligzdu taisa, tam viņš katru pavasari
atnes jaunu laimi. Kad starkam uz jumta vai kāda
koka velk riteni vai ecēšu, ka var perekli taisīt,
tad to tikai precējušies var darīt, jo citādi
starks nedzīvo. Arī tai ecēšai kociņu un
riteņam
zižļu vajaga pa pārim būt. /A. Oškalns, Lindieši./
28724. Ja uz kādas mājas jumta uzlaižas
starki, tad tanī
mājā būs laime. /V. Dzilna, Rembate./
28725. Ja starks laižas pār māju klabinādams,
tad tai
mājā gaidāma kāda nelaime /V. Priedīte, Mālpils./
28726. Kad starks krapšina, viņš skaita
pātarus.
/J. Ķikuts, Nīca./
28727. Kad pirmo reizi redzot svēteli pātarus
skaitot,
tad būšot visu gadu jāraud. /J. Daizis, Nīca./
28728. Ja starks atstāj māju priekš laika,
tad šai vietai
draud kāda nelaime. /P. Jaunzemis, Nīca./
28729. Ja pirmo starku pavasarī redz stāvam,
tad tā slikta
zīme. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./
28730. Starkam nevajagot olas ņemt, jo citādi
starks
atriebjoties. /A. Aizsils, Lubāna./
28731. Ja starkam pie mājas ir ligzda, tad tās
nevajag
izpostīt, jo tad mājai svētība zūd.
/L. Pogule, Gatarta./
28732. Svēteli nedrīkst aizkart, jo tas ir
svēts putns.
Tiklīdz viņu aiztiek, tad zūd svētība.
/M. Macpāne, Alsunga./
28733. Stāvošu starku nedrīkst šaut,
jo tad sagaidāma
nelaime. /L. Grīnberga, Mazsalaca./
28734. Starkam nevajagot ar akmeni sviest, tad viņš
paņemot akmeni un nositot pašu sviedēju.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
III. Sakars ar pāriešanu
uz citu vietu.
28735. Kas pirmo starku pavasarī redz laižamies, tam tai
gadā būs jāceļo jeb jāpāriet uz citu
vietu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
28736. Ja pavasarī pirmo reiz ierauga starku uz
jumta
sēdam, tad redzētājam būs rāms gads; bet
ja to
ierauga laižamies, tad tas gads būs nemierīgs.
/A. Vaskis, Tukums./
28737. Ja pirmo reizi pavasarī redz starku laižamies,
tad
tā vasara būs nemierīga - daudz būs jāceļo.
/A. Podniece, Ogre./
28738. Ja pavasarī pirmo reizi starku redz laižamies,
tad
Jurģos jāpāriet uz citu pusi, tur kur starks
aizlaidās. Ja starku redz uz sauszemes, tad paliks
turpat. /A. Bērziņa, Aloja./
28739. Ja starks stāv uz vietas, kad to pirmo reizi
pavasarī redz, tad paliek vecā vietā; ja redz
laižoties, tad dabū jaunu vietu.
/Z. Pūtele, Sabile./
28740. Kad pirmo reizi pavasarī redz starku skrejot,
tad
to vasaru būs daudz jāskrej. Ja starku redz pirmo
reizi stāvam, tad būs jāstāv visu vasaru.
/K. Lielozols, Nīca./
28741. Kad svēteli gadā pirmo reizi redz
skrejam, tad
aizies uz citu vietu. /J. Kasparovics, Skrunda./
28742. Pavasarī pirmo reiz redzot starku stāvot
vai lizdā
sēdot, dzīvošana būs uz vietas; bet ja redz ejot
vai lidojot, dzīvošana neesot uz vietas.
/F. Gruzīte, Lubāna./
28743. Uz kuru pusi pavasarī redz starku pirmo reiz
laižamies, uz turieni pa Jurģiem būs jāaiziet.
/I. Jansons, Īle./
28744. Ja pavasarī pirmo reizi starku redz laižoties,
tad
jāpāriet uz jaunu dzīves vietu, ja uz zemes, tad
jāpaliek turpat. /E. Lācis, Tirza./
28745. Kad starku pavasarī pirmo reizi ierauga stāvot,
tad paliek turpat, ja laižoties, tad maina dzīves
vietu un aiziet uz to pusi, uz kuru starks
aizlaidies. /A. Skreija, Nurmuiža./
28746. Kad starku pavasarī pirmo reiz redz laižoties,
tad
to gadu jāiziet no tām mājām, kurās dzīvo;
ja redz
stāvot uz vietas, tad nodzīvo to gadu mierīgi.
/K. Corbiks, Līvbērze./
28747. Ja pirmo reizi redz starku laižamies no mājas
prom,
tad esot jāaiziet uz jaunu vietu; ja redz laižamies
uz mājas pusi, tad palikšot turpat vecā vietā. Un
ja redz ligzdā guļam, tad arī to gadu tanī pašā
vietā palikšot. /L. Legzdiņa, Talsi./
28748. Ja laidelējas starki ap māju, tad
mājās kaut kas
pārmainīšoties. /E. Cimbule, Lauri./
28749. Ja sieviete redz pavasarī pirmo reiz starku
lizdā,
tad viņa to gadu paliks mājā: neizceļos un netiks
izprecēta. /M. Bīlenšteine, Dobele./
IV. Sakars ar precībām.
28750. Ja jauni ļaudis redz pavasari pirmo starku
laižamies, tad viņiem stāv priekšā precēšanās.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zaļenieki./
28751. Kad starku pavasari pirmo reiz uz perekļa
redz,
tad meitas paliek sēdēt uz pūra; bet ja aizlido,
tad izprecē, un uz kuru pusi starki aizlido, uz to
pusi apprecē. /K. Preiss, Vecgulbene./
28752. Ja pirmo reiz pavasarī redz gaisā starku,
tad dabūs
mudīgu vīru, ja zemē - tad slinku.
/A. Smilga, Gaiķi./
28753. Ja starku redz pirmo reizi stāvam, tad nedabū
precēties, ja laižoties, tad dabū.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
28754. Ja pirmo reizi pavasarī redz pāri starku,
tad tanī
gadā dabūs kāzās iet. /A. Smilga, Gaiķi./
28755. Ja starks uz dzīvojamās mājas
jumta bieži klabina,
tad gaidāmas kādai meitai kāzas.
/K. Bruņinieks, Sēme./
28756. Ja pavasarī svēteli (stārku)
pirmo redz sēdot, tad
redzētāja togad neapprecēsies.
/M. Navenickis, Zasa./
28757. Ja jauni cilvēki pavasarī pirmo reizi
redz starku
pāri uz savas ligzdas, tad tas to gadu
apprecējoties. /V. Grīva, Lubāna./
28758. Ja puisim pavasarī starki pārlaižas
pār galvu, tad
viņš tai gadā apprecēsies. /K. Jansons, Plāņi./
28759. Ja starku pavasarī pirmo reizi redz uz vienas
kājas
stāvam, atstās brūtgāns vai brūte.
/V. Bērziņa, Priekule./
28760. Kad pavasarī jauni cilvēki starku
pirmo reizi redz
skrienot vienu, tad tai gadā neapprecēsies, bet ja
divus, tad apprecēsies. /E. Šneiders, Alūksne./
28761. Ja pavasarī pirmo reiz starkus redz pārītī,
tad
apprecēsies; ja tos redz laižamies - aizies uz
citurieni, ja stāvot - paliks turpat.
/M. Štāla, Kaltene./
28762. Ja jaunietis pavasarī pirmo reizi redz starku
pāri,
tad tanī vasarā apprecēsies, bet ja vienu, tad ne.
/A. Pliens, Meirāni./
28763. Kad pirmo reizi redzot divus svētēļus,
tad dabūšot
precēties. /J. Daizis, Nīca./
28764. Ja starku pavasarī pirmo reiz ierauga gaisā
(laižamies), tad neapprecēsies, bet ja uz zemes,
tad apprecēsies tanī gadā. /A. Aizsils, Lubāna./
28765. Ja starku redz pirmo reizi pereklī stāvam,
tad to
gadu meita paliks neizprecēta, bet ja pirmo reizi
redz skrejot, tad tai gadā būs kāzas.
/E. Stīpniece, Vērene./
28766. Ja jauneklis ierauga pirmos starkus divus kopā,
tad viņš tai gadā apprecēsies.
/K. Corbiks, Pienava./
28767. Ja meitas pavasarī divus starkus redz reizē,
tad
tajā gadā cerība iziet tautās, bet ja vienu, tad
ne. /J. A. Jansons./
28768. Ja pavasarī starkus redz divus kopā,
tad tai gadā
apprecēsies. /Lagzdiņa, Sabile./
28769. Ja starkus pirmo reizi pavasarī redz pa pārām
kopā
skrejot, izies šinī gadā tautās.
/V. Bērziņa, Priekule./
28770. Uz kurām mājām starks pavasarī
uzlaižas, tajās
rudenī būs kāzas. /J. A. Jansons, Piņķi./
28771. Ja divi starki pār jumtu skrien, tad tanī
mājā būs
kāzas. /J. Vīksne, Meirāni./
28772. Jo precinīks
redz vīnu storku pi muojuom, tad lai
nasaprecēj, jo tymā pat godā sīva nūmiers;
bet jo
redzēs divus storkus, tad sīva dzeivūs ļūti
ilgi.
/M. Apeļs, Stoļerova./
28773. Ja īsi pēc kāzām uz mājas,
kur dzīvojot jaunais
pāris, uzlaižoties starks, tad jaunai sievai slikta
dzīve un grūta dzemdēšana. /J. Jansons, Plāņi./
V. Sakars ar dzimšanu un
kristībām.
28774. Ja starku redz uz mājas jumta, tad tās mājās
gaidāmas kristības. /Lagzdiņa, Sabile./
28775. Ja starks lido pār mājas jumtu, piedzims
bērns.
/K. Kalniņa, Katvari./
28776. Ja starku saimniece pirmo reizi redz uz kūts
jumta,
būs laime pie lopiem, ja uz istabas jumta, mājās
būs kristības. /V. Bērziņa, Priekule./
28777. Ja starks laižas pār māju un
klabina, tad tajā
mājā dzims bērni. /M. Hermakile, Rīga./
28778. Ja starks uz mājas jumta uzlaižas,
tad mājās
gaidāms bērns. /R. Svekre, Valka./
28779. Ja starks laižas pār māju klabinādams,
tad tai
mājā jauni bērni gaidāmi. /V. Priedīte,
Rūjiena./
28780. Kod starks sataisējs
sev perekli pi kaida saimnīka,
itei pīzīmēj, ka pi tuo saiminīka byus tymā
godā
bārns, kurs augs laimīgs un skaists.
/V. Podis, Rēzekne./
28781. Pavasarī starks nesot mazus bērnus
un pa
skursteņiem ielaižot istabā. /J. Ķirsis, Rozēni./
28782. Ja starki kladzina uz istabas jumta - tad kāds
piedzims. /M. Rulle, Lubāna./
28783. Ja uz mājas jumta nolaižas starks,
tad tur piedzims
kāds bērns. /V. Bernava, Cēsis./
28784. Ja starks pārlaižas par kādas
mājas jumtu, tad šais
mājās drīzi būs kristības. /V. Miķelāns,
Slate./
28785. Ja pavasarī pirmo reizi redz starku ap istabu
lidojam vai uz istabas jumta sēdam, tad līdz starku
aiziešanai rudenī - tai mājā piedzims bērns.
/J. A. Jansons./
28786. Ja starks pār skursteni pārlaižas,
tad tanī gadā
tai mājā būs lēkumi (bērns). /K. Jansons,
Plāņi./
28787. Ja svētelis pār kādu māju
pārlaižas, tad tur drīz
dzims bērns. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
VI. Sakars ar miršanu.
28788. Ja starki uz jumta nostājas, tad tie zārku mērī
vai zīlē ugunsgrēku. /A. Cirsis, Kalupe./
28789. Kad svētelis stāv uz mājas jumta,
tad tās mājas
saimnieks mirs. /S. Dunkule, Ilzene./
28790. Ja starks sēd uz skursteņa gala,
tad tai mājā tai
pašā gadā kāds mirs. /A. Salmāns, Balvi./
28791. Kas starka gaļu ēdis, tam grūti
nomirt. Lai
atvieglinātu viņam ciešanas, vajaga rijas jumtā
caurumu izplēst. [Sal. dzērve.]
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./
VII. Sakars ar uguns grēku.
28792. Ja starks uzlaižas uz kādas ēkas jumta un
tarkšķina, tad tai mājā būs ugunsgrēks.
/J. Andersons, Sātiņi./
28793. Starku nedrīkst šaut, pretējā
gadījumā starks
nodedzinās šāvēja dzīvojamo māju.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
28794. Lai māju izsargātu no uguns, tad uz
mājas jumta
jātaisa starka pereklis. /A. Aizsils, Meirāni./
28795. Ja uz kādas ēkas jumtu starka lizda,
tad tajās
mājās nekad nav ugunsgrēka. /K. Lielozols, Nīca./
28796. Ja starkam kādā mājā izposta
ligzdu, tad tas tai
mājai pieliekot uguni. /R. Kalniņš, Lubāna./
28797. Ja starks stāv uz kādas mājas
jumta, tad šī māja
drīzumā nodegs. /V. Miķelāns, Slate./
28798. Ja nošauj starku, tad pārējie
starki aizdedzina
šāvēja māju. /A. Salmāns, Balvi./
28799. Kad nūsiss storku,
tad cyti storki atnas guni uz
muojuom un aizdadzynuoj tuos.
/P. Upinīks, Vārkava./
28800. Starka perekli nevajaga
postīt, citādi būs
ugunsgrāks mājā. Uguni atnes pats starks.
/P. Š., Preiļi./
28801. Kur starks dzīvo, tur nekad neizceļas
ugunsgrēks.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
28802. Starks mājā uguni nesot. /K. Jansons, Plāņi./
28803. Ja starks uzmetas uz jumta, tad tur būs ugunsgrēks.
/J. Lazdāns, Kalupe./
28804. Ja starks uz mājas jumta sēd, tad
šī māja drīzumā
nodegs. /Tichonova, Liepna./
28805. Ja starks tup uz kādas ēkas jumta
un klabina, tad
šai ēkā var izcelties ugunsgrēks.
/V. Priedīte, Mālpils./
28806. Starks ir Dieva putns, kādēļ
viņu nedrīkst
kaitināt, citādi viņš atnes uguni mājā.
[Sal.
vāvere.] /P. Zeltiņa, Ikšķile./
28807. Ja izjaucot starkam ligzdu, tad viņš
aizdedzinot
jaucēja ēkas. /E. Cimbule, Lauri./
28808. Starkus jeb svēteļus nedrīkst
šaut, tad šāvēja
mājas nodegs. /M. Zariņa, Ogresgals./
28809. Starkus nedrīkst nogalināt; kas to
dara, tam uzbrūk
liela nelaime, parasti izceļas ugunsgrēks.
/J. Jirgensons, Ādaži./
28810. Svētelim nedrīkst neko ļaunu
darīt, jo viņš
atriebjas: nozog uguns pagali un aizdedzina māju.
/E. Laime, Tirza./
28811. Starkus nedrīkst kaitināt, jo tad tie
aizdedzina
māju ar uguns pagali. /K. Atgāzis, Nītaure./
28812. Svēteli nedrīkst šaut. Nošautā
svēteļa biedri uzmet
degošu malkas pagali uz šāvēja mājas jumta un
aizdedzina mājas. /J. A. Jansons, Nītaure./
28813. Starku nedrīkstot šaut. Kad to šaunot,
tad tas
ieliekot uguni jumtā. /K. Skujiņš, Bilska./
28814. Ja starku nošauj, tad mājās izceļas
ugunsgrēks.
/L. Jenne, Allaži./
28815. Ja starkam izposta ligzdu, tad starks tai mājai
nes virsū uguni un čūskas. /L. Reiteris, Lubāna./
28816. Starka perekli nedrīkst aiztikt, tad tas
atnes
uguni. /A. Bērziņa, Aloja./
28817. Ja starkam lizdu izposta, tad māja nodeg.
/L. Kārkliņš, Elēja./
28818. Ja starks laižas pār mājas jumtu
klabinādams, Tad
tā māja degs. /A. Oše, Lubāna./
28819. Ja starks pār jumtu skrien, tad tā
māja degs.
/J. Vīksne, Meirāni./
28820. Ja starks nones savu lizdu no kādas ēkas,
tad tur
būs ugunsgrēks. /V. Pilipjonoks, Asūne./
28821. Ja tai mājā, kur starki nometušies,
izceļoties
ugunsgrēks, tad starki pārnesot to uguni arī uz
citu māju. /E. Zommere, Rauna./
VIII. Starks laika zīlēšanā.
28822. Ja starks lietus laikā balts staigā, tad lietus
drīz pāries, bet ja pelēks, tad ilgi vēl līst.
/J. Vilnītis, Jumurda./
28823. Ja starks, kas stāv ar abām kājām,
purina spārnus
un slēpj savu knābi zem spārniem, tad viņš
nes
vētru un negaisu. /M. Sikle, Nīca./
28824. Kad starks nes mēslus no ceļa, tad
esot slikts
laiks. /G. Pols, Bauska./
28825. Kod storks stuov uz
divēju kuoju un ar sovim
spuornim paceļas nu zemis, drusku otkon apsalaižas,
itei pīzīmēj, ka byus puormaiņa laikā -
leits.
/V. Podis, Rēzekne./
28826. Starks klabina uz lietu. /K. Zvirgzdiņa, Trikāta./
28827. Kad starks staigā pa pļavu, tad gaidāms
labs laiks,
bet kad pa kalnu, tad slikts laiks.
/E. Šneiders, Alūksne./
28828. Kad starks staigā pa sējas laukiem,
tad būs pēc
tam lietus. /J. Stirna, Skrunda./
28829. Ja starks pavasarī atnāk balts, tad
būs laba
vasara; bet ja atnāk apvārtījies, tad būs lietaina
vasara. /E. Stīpniece, Vērene./
28830. Ja starki pavasarī pa ūdeni bradā,
tad būs sausa
vasara, ja pa sausu vietu - tad slapja. Ja starki
pavasarī pa ūdeni bradā, tad būs sausa vasara,
ja
pa sausu vietu - tad slapja. /A. Užāne, Skujene./
28831. Ja starks nāk tuvu pie mājām,
tad būs sausa vasara.
/M. Šķipsna, Gulbene./
28832. Ja starks no ligzdas izmet olu, labs gads, ja
bērnu, slikts. /C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva./
28833. Kad starks no ligzdas nomet olu, tad esot labs
gads, bet ja bērnu, tad slikts laiks.
/G. Pols, Bauska./
28834. Ja starķis met no ligzdas ārā
olas, tad būs labs
gads, bet ja bērnus - tad slikts.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
28835. Ja starks, uz zemes stāvēdams, vicina
spārnus un
slēpj savu knābli, tad būs slikts laiks.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
28836. Starks cielavu pārnes uz astes, tad starks
nosviež
cielavu uz ledus un cielava ledu saspārda.
/K. Lielozols, Nīca./
IX. Sakars ar ražu.
28837. Ja starks pavasarī nodubļojies, tad būs slikts
gads. /C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva./
28838. Kad starks pārnāk ledos, tad gaidāms
bada gads.
/R. Šmits, Ezere./
28839. Ja starku pirmo reiz redz lidojam, tad būs
bagāts
gads. /A. Korsaks, Ezere./
28840. Kad pirmo reiz gadā starku ierauga laižamies,
tad
tas nozīmē labu gadu, stāvot - sliktu.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
28841. Ja starku pirmo reiz redz pie zemes, tad būs
nabadzīgs gads. /A. Korsaks, Ezere./
28842. Ja starku pirmo reiz redz jumta galā, tad
būs laba
vasarāja. /A. Korsaks, Ezere./
28843. Ja starku pirmo reizi redz laižoties, tad
augs gari
lini. /A. Aizsils, Meirāni./
28844. Ja pirmo reizi starku redz laižamies, tad
augs gari
lini. /A. Aizsils, Lubāna./
X. Sakars ar lopiem.
28845. Ja pavasarī pirmo reizi redz starku uz kūts jumta
sēdam vai ap kūti lidojam, tad to vasaru labi augs
tai pavasarī dzimušie lopiņi. /J. A. Jansons./
28846. Ja gans redz pirmo reiz starku laižamies,
tad tajā
vasarā lopi bizo, bet ja stāvot, tad lopi tajā
vasarā mierīgi ganās. /J. A. Jansons./
28847. Ja pirmo reizi pavasarī svēteli redz
skrejam, tad
govis ganos dikti ies (neēdīs); ja stāvam, tad
govis labi ēdīs. /K. Lielozols, Nīca./
28848. Ja gans redz starku pirmo reiz laižamies,
tad tajā
vasarā lopi daudz bizo. /H.Siliņa, Dobele./
28849. Ja starku redz pirmo reiz laižamies, ta govis
vasaru bizos; ja stāvam, ta nebizos.
/J. Treimans, Bērze./
28850. Kad starku redz laižamies, tad ganu meitai
bizo
govis, un lielo aizved tautās.
/J. Treimans, Bērze./
28851. Ja starku redz pirmo reiz laižamies, tad
govis
vasaru bizos, ja stāvam, tad nebizos.
/R. Bērziņš, Džūkste./
XI. Sakars ar trauku plīšanu.
28852. Ja meitas redz pirmo reizi starku un ja viņš
krakšķina, tad visu vasaru sasitīs daudz traukus.
/J. Atteka, Nīca./
28853. Kad pirmo reiz starku redz stāvam uz vienas
kājas,
tad kājas augs (t. i. kājās augs augoņi) un būs
jāklibo, un kad to redz pār jumtu skrejam, tad
plīsīs daudz trauku. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./
28854. Kad pirmo reizi starku (stikānu) redz uz
vienas
kājas stāvot, tad kājās augs augoņi un būs
jāklibo;
bet kad to redz pār jumtu skrejam, tad plīsīs daudz
trauku. /B. Daņilovs, Kacēni./
28855. Kad pirmo reiz starku redz ligzdā tupam,
tad
traukus plēš. /K. Corbiks, Jelgava./
28856. Kad pirmo reizi pavasarī stārku redz
laižamies,
tad plīst trauki. /K. Corbiks, Valgunde./
28857. Ja pirmo reizi starku redz laižamies, tad
togad
meitas saplēsīšot daudz trauku.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
28858. Kad pirmo reiz redz starku skrejam, tad trauki
plīst, ja stāvam, tad redzētājs dabū pērienu.
/R. Bērziņš, Džūkste./
28859. Kas pavasarī redz pirmo reizi starku gaisā,
tam
tanī gadā plīst trauki. /J. Stirna, Skrunda./
28860. Ja pavasarī starku redz pirmo reiz pa gaisu
laižamies, tad tanī pavasarī trauki plīst.
/I. Kažoka, Lubāna./
28861. Kad pavasarī starku redz pirmo reizi klabinot,
tad
visu vasaru sitīšot traukus. /K. Lielozols, Nīca./
28862. Kad pavasarī starku pirmo reiz ieraudzīsi
laižoties, tad tai gadā kaut ko sadauzīsi.
/St. Kokins, Eglūna./
28863. Ja starku redz pirmo reizi pavasarī laižamies,
tad
to gadu plīsīs trauki. Ja starku redz stāvam, tad
trauki neplīsīs. /J. A. Jansons, Rīga./
28864. Kad kalpone pirmo reizi gadā redz svēteli
skrejam,
tad viņai tai gadā plīsīs daudz trauku.
/J. Kasparovics, Skrunda./
28865. Ja saimniece redz pirmo reiz starku laižamies,
tad
tajā gadā daudz trauku plīst; ja stāvam, tad ne.
/H. Siliņa, Dobele./
28866. Kad pavasarā
pyrmū reizi storku redzēs skrīnūt,
tad radzātuojam duzs bļūdas, bet jo stuovūt, tad
naduzs. /P. Upinīks, Vārkava./
28867. Ja saimniece redz pirmo starku laižamies,
tad tajā
gadā daudz trauku plīst, bet ja stāvot, tad maz.
/J. A. Jansons./
28868. Ja sieviete redzot starku pavasarī pirmo
reiz
lizdā, tad viņai tai gadā trauki neplīstot.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
XII. Dažāda zīlēšana.
28869. Kad starks pirmo reiz pavasarī pārskrien uz savu
veco lizdu, tad esot ļaudīm jāsāk dot launags.
[Sal. dzērves.] /E. Kreicberga, Skrunda./
28870. Tiklīdz pirmo reizi kāds ierauga starku
laižamies,
tad no tās dienas sākot ir tiesības pieprasīt
palaunagu. [Sal. dzērves.]
/J. A. Jansons, Alsunga./
28871. Starki, pavasarī atlaizdamies, atnes launagu,
rudenī aizlaizdamies, aiznes prom. [Sal. dzērves.]
/V. Bērziņa, Priekule./
28872. Dienvidu gulēt un launagu ēst nevar
tikām, kamēr
nav redzējis svēteli laižamies.
/M. Jansons, Nurmuiža./
28873. Kad starks pārskrējis, tad guļ
dienasvidu.
/J. Ķikuts, Nīca./
28874. Ja bērni redz starku laižamies, tad
tie tajā gadā
čakli, bet ja stāvam, tad slinki. /J. A. Jansons./
28875. Ja bērni redz pirmo reiz starku laižamies,
tad tie
tajā gadā čakli; ja stāvam - slinki.
/H. Siliņa, Dobele./
28876. Ja starku redz pirmo reizi pavasarī laižamies,
tad
redzētājs to gadu būs čakls. Ja starku redz stāvam,
tad - slinks. /J. A. Jansons, Rīga./
28877. Kas pavasarī redz pirmo reiz starku skrejot,
tas
būs visu gadu čakls; kas redz starku stāvot, - būs
slinks. /J. Cinovskis, Snēpele./
28878. Ja starku pirmo reiz redz laižamies, tad
darbi labi
veicas; ja sēdot, tad neveicas.
/J. Avotiņš, Vestiena./
28879. Ja svēteli pirmo reizi redz stāvam,
tad to gadu
redzētājs ir slinks; bet ja redz laižamies, tad ir
mudīgs. /J. Cinovskis, Snēpele./
28880. Kad pavasarī redz pirmo reizi starku laižamies,
tad vasarā nenākot miegs - bet ja sēžam, tad nākot.
/L. Aizpurve, Lubāna./
28881. Ja pavasarī redz pirmo reiz starku laižamies,
tad
par vasaru dabū daudz pēriena.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Nereta./
28882. Ja pirmo reiz starku ierauga laižoties, tad
visu
vasaru pērs, ja stāvot - dzīvosi mierīgi.
/J. Jakāns, Bebrene./
28883. Kad pavasarā pirmo reizi starku ierauga pa
gaisu
skrienot, tad to gadu dabūs kūlienu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
28884. Kad bērns pavasarī pirmo reizi ierauga
starku, un
pie tam vēl stāvošu, tad šis bērns dabūs
pērienu.
/K. Corbiks, Sērene./
28885. Ja bērni pavasarī pirmo reiz redz
starku sēdot,
tad, mājā pārejot, dabūs pērienu.
/L. Rone, Ikšķile./
28886. Ja pirmo reizi pavasarī starku redz tupot
-
neizbēgami sagaidāms pēriens.
/A. Aizsils, Meirāni./
28887. Ja pavasarī pirmo reiz redz starku tupot,
-
neizbēgams pēriens. /M. Rulle, Lubāna./
28888. Ja pirmo reiz starku ierauga stāvot, tad
pēriens
neizbēgams; ja skrienot, tad no pēriena
izvairīsies. /T. Rigerte, Brunava./
28889. Kas pirmo starku pavasarī redz laižamies,
tas būs
čakls; bet ka bērns to redz, tad tas dabūs pērienu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Nereta./
28890. Ja pavasarī pirmo starku redz laižamies,
tad
redzētāju mežasargs noķīlās.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Saldus./
28891. Kad starku redz pirmo reiz skrejam, tad utis augot.
/R. Bērziņš, Džūkste./
28892. Kad pirmo reiz pavasarī redz starku laižamies,
tad
tas nozīmē, ka vasaru daudz jānoskrejas (daudz
jāstrādā). /K. Corbiks, Svitene./
28893. Kad pirmo reiz starku redz laižoties, tad
tam
cilvēkam visu gadu jāskrej. /K. Corbiks, Jelgava./
28894. Kad pavasarī pirmo reizi redz starku lidojam,
tad
būšot daudz darba; bet kad redz stāvam, tad maz
darba. /G. Pols, Bauska./
28895. Ja pavasarī redz pirmo reiz starku uz labās
kājas
stāvam, tad būs vasarā laba dzīvošana, ja uz
kreisās - tad slikta. /J. A. Jansons./
28896. Kad pavasarī starku pirmo reizi redz laižoties,
tad gadā grūti jāstrādā, bet ja redz sēžam
jeb
staigājam, tad nava grūti jāstrādā.
/E. Aizpurve, Lubāna./
28897. Kad redz pirmo reiz pavasarī starku, jāžvadzina
nauda, tad nauda būs visu gadu.
/J. Austrums, Krape./
28898. Pavasarī pirmo reizi starku redzot, cik naudas
esot
kabatā, par tik simtu reiz vairāk būšot tai gadā;
piem., cik kapeiku, tik rubļu būšot.
/G. Pols, Bauska./
28899. Ja pirmo reizi redz starku, vajaga kaut ko domāt;
ja domas piepildīsies, tad starks pacelsies un
aizlaidīsies. /K. Kristape, Olaine./
28900. Kad starku redz pirmo reiz laižamies, tad
tai gadā
nenoķīlā, kad stāvam, noķīlā.
/R. Bērziņš, Džūkste./
28901. Ja gans redz pirmo starku uz vietas stāvot,
tad
viņš tiks noķīlāts, bet ja starks laižas,
tad no
ķīlāšanas nav ne domas. /K. Corbiks, Jelgava./
28902. Ja pavasarī pirmo reiz redz starku laižoties,
tad
nedrīkst stāvēt, bet jāiet ātri vien projām,
jo
citādi var pieaugt pie zemes. /L. Rone, Ikšķile./
28903. Ja pirmo starku ierauga zemē, tad to vasaru
jāklibo.
/M. Leimane, Lubāna./
28904. Ja starku pirmo reiz ierauga uz zemes stāvam,
tad
tanī vasarā neies labi - augs uz kājām augoņi
un
visu vasaru būs jāklibo. /A. Zālīte, Bērzpils./