SUNS.

I. Vispārējas īpašības.
II. Iegūšana un audzēšana.
III. Suņa sakari ar vilku.
IV. Suņa vārds.
V. Suns un bērns.
VI. Sunsnagla.
VII. Suņa riešana.
VIII. Gaudošana.
IX. Suns laimes zīlnieks.
X. Suns laika zīlnieks.
XI. Suns ēd zāli.
XII. Suņa slimības.
XIII. Suns sapnī.

I. Vispārējas īpašības.

29010. Dievs nolicis karstas ogles čupiņā un licis tās
suņam sargāt un neaizskart. Suns tās tomēr paostījis
no kura laika suņam melns deguns. /K. Jansons, Pilda./

29011. Suns mieznot ceļ kāju augšā tāpēc, ka Ēdenes dārzā
viņam mieznot sēta uzgāzusies virsū.
/J.Jansons, Plāņi./

29012. Suns mieznot kāju ceļot augšā tādēļ, ka tam uzkritusi
virsū sēta tanī laikā, kad visi zvēri bijuši sapulcēti Ēdenes dārzā.
/J.Jansons, Plāņi./

29013. Suns grib mājas celt, kuņa ātrumā nezin, ko darīt, tā
paliek abi pie cilvēkiem dzīvot. /J.Priede, Dole./

29014. Suņam un kaķim pēc deviņām dienām nāk acis un tāpēc
viņi labāk redz naktī kā pa dienu.
/H.Skujiņš, Smiltene./

29015. Suņam, kam bez divām acīm vēl divi iedobumi, tas var
labi redzēt. /J.Ķikuts, Nīca./

29016. Kad suns aiziet no mājas, tad būs liels sliktums; bet
kad svešs suns ienāk mājā, tad būs liels labums.
/V.Arbidāns, Latgale./

29017. Ja suns vai kaķis aiziet no saimnieka, tad tā saim-
niecība izputēs. /J.Skara, Jaunpiebalga./

29018. Kur mājās nikni suņi, tur nesaticīgi ļaudis.
/A.Užāne, Skujene./

29019. Kādi esot tās mājas iemītnieki, tādi paši esot tās
mājas suņi: ja pirmie esot ļauni, tad suņi arī esot
tādi paši un atkal otrādi. /J.Jansons, Plāņi./

29020. Ja uz suņa saka: "Kaunies", tad suns vairs nesargā
māju. /L.Rone, Ikšķile./

29021. Suņi rej sirdīgus un bezkaunīgus cilvēkus
/K.Jansons, Plāņi./

29022. Suns rej tikai dievbijīgus cilvēkus tāpēc, ka no tā
laika viņš palicis par velna radījumu, kad Dievs vi_
ņam norāvis asti sievietes radīšanai.
/K.Jansons, Plāņi./

29023. Suņam vajaga būt slapju degunu; ja viņa deguns pa-
liek sauss, tad viņš vairs nevar pēdas saost.
/P.Š., Rauna./

29024. Kuram sunim deguns norasājis, tas var saost pēdas.
/M.Ķikuts, Nīca./

29025. Suņa mēlē trīs deviņas veselības.
/M.Navenickis, Zasa./

29026. Ja gadās ēst vietā, kur ēdis suns, dabūs septiņas
laimes; kur ēdis kaķis - septiņas nelaimes.
/J.Rudītis, Rīga./

29027. Ja suns pārskrien pa ceļu, tad deviņas laimes, ja ka-
ķis, tad deviņas nelaimes.
/K.Kristape, Olaine./

29028. Suņam deviņas laimes. /K.Jansons, Plāņi./

29029. Suns pievelkot zibeni. Viņš redzot, ka miroņi staigā-
jot, un arī nāve. /E.Grīslīte, Rīga./

29030. Ja kaut kur spokojas, tad jāņem līdzi suns.
/A.Ozole, Daibe./

29031. Suņa kodums dzīst ātrāk kā kaķa.
/M.Navenickis, Zasa./

29032.. Ja suns smird, tad tas ir labs lopu sargs.
/K.Jansons, Plāņi./

29033. Kuram sunim ausu starpā ir ass kauls, tas būs
špetns. /Atbalss k.1895, P.Lodziņš, Sērpils./

29034. Ja suņam ass pakausis, tad tas ir labs lopu suns.
/A.Šeitiņš, Taurene./

29035. Labus ganu suņus pazīst no pakauša kaula, jo tas asāks,
jo labāks suns. /V.Rūnika, Skujene./

29036. Ja sunim pakausī ir ass puniņš, tad tas ir dusmīgs.
/A.Salmāns, Balvi./

29037. Ja gribam, lai sunītis paliek maza auguma, tad, tam
guļot, jāpārkāpj pāri. /H.Kreicberga, Talsi./

29038. Ja mazam sunim grib pārliecināties, vai būs labs ga-
nu suns, tad jāpaceļ aiz ādas uz augšu. Ja suns ne-
kauc, tad būs labs, ja kauc, ta nebūs labs ganu suns.
/A.Berķe, Mētriene./

29039. Ja grib izmeklēties labu ganu suni, tad vajaga ņemt
vairāk kucenu un salikt augšpēdus; kurš pirmais uz-
lēks augšā, tas tad arī būs visgudrākais un vislabā-
kais. /K.Mīlenbaha man./

29040. Suni ņemot jāskatās, kurš suns midzenī guļ citiem
suņiem virsū, tas labs ganu suns un mājas sargs.
/A.Aizpurve, Lubāna./

29041. Suns, kuram raiba mute un aukslēji, ir sirdīgs.
/K.Jansons, Plāņi./

29042. Kuram sunim auksts deguna gals, tas ir dusmīgs.
/J.Niedre, Džūkste./

29043. Suns suni osta, lai atrastu to suni, kurš ļāvis kaķam
nozagt brīvgrāmatu. /K.Jansons, Plāņi./

29044. Suņa balsu apzīmē tā: Lielie suņi rejot:" Nav, nav,
nav!" Mazie atbild: "Ir, ir, ir!" /J.Priede, Dole./

29045. Kad puiši sestdienas vakaros meitās ejot, tad nābur-
gu lielie suņi rejot: "Smuk' meit' nau, smuk' meit'
nav. "Mazie suņi rejot: "Ir, ir, ir, ir."
/K.Skujiņš, Valmiera./

29046. Suņa putra jāmaisa ar nodeguli, tad suns būs tukls
un dusmīgs. V.Arbidāns, Latgale./

29047. Kuram sunim ēdienu maisa ar degošu pagali, tas ir
ļoti nikns. /V.Miķelāns, Rubeņi./

29048. Suni vajagot barot, jo tad mājās valdot saticība.
/I.Šāberts, Jaunauce./

29049. Ja cilvēkam ēdot suns skatās un viņam notek sieka-
las, tad ēdējam notek asins piliens no sirds, ko Die-
vs pieraksta kā lielu grēku. /V.Bērziņa, Priekule./

29050. Ja meita suni baro, tad kāzu dienā būs jauks laiks.
/E.Rudīte, Jaunpiebalga./

29051. Meitām uzcītīgi jākopj suņi, lai pa precībām un kā-
zām ir jauks laiks. /B.Blumbachs, Lībagi./

29052. Ja meita suņam labi ēst nedod, tad tai kāzās uz va-
karu slikts laiks; ja puisis, tad tam no rīta slikts
laiks. /K.Jansons, Plāņi./

29053. Meitām suņi labi jābaro, tad dabūs drīz precēties.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

29054. Meitām jābaro suņi, lai kāzu dienā spīdētu saule.
/J.A.Jansons, Piņķi./

29055. Kura meita suņus labi nebaro, tai kāzu dienā slikts
laiks. /A.Strode, Rudzēti/

29056. Kas suņus un kaķus mīl, tam būs laba kāzu diena.
/J.A.Jansons, Tukums./

29057. Kas suņus negodā, tam pa kāzām vai arī pa bērēm būs
slikts laiks. /J.Treimans, Bērze./

29058. Kas suņus un kaķus mīlējot un tos ēdinot, tam esot
laba bēru diena. /E.Ābole, vijciemms./

29059. Ja kāds cilvēks dzīvē suņus vai kaķus neieredz, tad
tie pēc nāves tam izskrāpē acis. /E.Lerche, Šķibe./

29060. Suņiem vajagot vienmēr padot ēst, jo tad būšot bēru
dienā labs laiks. /K.Corbiks, Kroņa-Vircava./

29061. Kas suņus negodē, tam pa bērēm nav labs laiks.
/J.Treimans, Bērze./

29062. Lieldienā sunim vajaga dot baltmaizi, jo viņš esot
lūdzis Dievu, lai kviešu vārpas izaugtu tik resnas
kā viņa penis. /K.Jansons, Plāņi./

29063. Ja suns ēd ar raugu ceptu maizi, tad viņš vairs lo-
pu nerej. /K.Jansons, Plāņi./

29064. Ja suņam ar raugu ceptu maizi dodot, tad viņš daudz
velti rejot. /J.Bitaks, Litene./

29065. Suņam nevar dot zirņus ēst, jo tad tie devējam viņā
saulē būs jāsalasa un pašam jāapēd.
/E.Stīpniece, Vērene./

29066. Suns ar maizes mīklu jāēdina, lai viņš nav nega-
līgs. /K.Jansons, Ķieģeļi./

29067. Ja mednieku sunim dodot maizes mīklu, tad suns
vairs nedzenot zaķu. /K.Streidiņš, Veļķi./

29068. Ja suns karstu maizi ēd, tad viņš sveša pēdas nepa-
zīst. /K.Jansons, Latgale./

29069. Ja sunim iedod siltu maizi, tad viņš vairs nevar
pēdas saost. /V.Holcmane, Vandzene./

29070. Sunim nevajaga dot siltu maizi, tad nevar pēdas sa-
ost. Ja dod, tad vajaga teikt: "Še, sunīti, silta maize,
vakar cepta, šodien maita. "Ja tā teicot, tad varot
dot arī siltu maizi. /K.Lielozols, Nīca./

29071. Suņam nedrīkst dot siltu maizi, jo tad tas nejūt
svešnieka tuvošanos. /J.Putns, Trapene./

29072. Ja sunim dod siltu maizi ēst, tad viņš nevar vairs
pēdas saost. /A.Korsaks, Ezere./

29073. Sunim nedrīkst dot ēst svaigas maizes garozas, jo
tad suns nevarēs izšķirt mājas cilvēku no sveša
cilvēka. /V.Bērziņa, Priekule./

29074. Lai suņs varātu saūst svešinīka pādas, tuo navajag
baruot ar korstu ēdīni. /J.Vaivods, Vārkava./

29075. Suns, kurš atrīdināts ar karstu, ir rijīgs.
/A.Cirsis, Kalupe./

29076. Jaunu suni audzējūt, juoizlej ir uz izkapts pīna un
juobaroj, lai ir groznys kai izkapts.
/A.Vylcāns, Vārkava./

29077. Ja suns ar kaķi sakaujas, tad jāiet uz tiesu.
/K.Corbiks, Ezere./

29078. Ja bargā laikā tur melnu suni istabā, tad nosper
mājas, jo melnos suņos esot jodi.
/M.Valtere, Jelgava./

29079. Kad cilvēks suņam nejaušis uz kājas uzmin un suns
smilkst, tad saka: "Kam neāvi kāju ciet?!"
/K.Jansons, Plāņi./

29080. Lai suns nekostu, tad uz to jāsaka: "Es vilks, tu jērs."
/A.Vaskis, Tukums./

29081. Ja suns iekož, tad jānogriež tam no astes spalvas
un jāapkūpina ar viņu dūmiem kodums, tad nekas
ļauns neceļas. /A.Zvejniece, Piebalga./

29082. Kad suns iekož, tad no tā paša suņa jānorauj spal-
va un jāapkūpina vaina, jo tad ātri sadzīst.
/I.Kažoka, Lubāna./

29083. Ja svešs suns iekož kājā, tad jādabon no tā suņa
spalvas, jāsagruzdina un jāuzber uz vainas.
/L.Strute, Šķibe./

29084. Kurš suns kodis, ar tā spalvu kodums jāapsvēpē.
/A.Klēbachs, Galgauska./

29085. Ja suns ir iekodis kājā, tad, lai neaugtu, vajag ņemt
tā paša suņa spalvu un ar to apsvēpēt sakosto vie-
tu. /V.Greble, Valka./

29086. Ja bērns sabīstas no suņa, tad bērnu apsvēpē ar tā
suņa spalvu. /P.Š., Rauna./

29087. Lai neceltos nekāds nelabums no suņa košanas un
reizē no nobīšanās, tad esot ar tā suņa spalvām jā-
nokūpinoties, no kura nobijies. /A.Aizpurve, Lubāna./

29088. Ja suns iekož, tad tam sunim jānogriež astes gals
un kodums jāapkūpina, tad ātri sadzīst.
/A.Aizpurve, Lubāna./

29089. Ievainojumu jādod sunim aplaizīt, tad ātri dzīst, jo
sunim ir deviņas laimes, kaķim - deviņas nelaimes.
/E.Laime, Tirza./

29090. Suņa kodums lāgā nedzīst. /P.Š., Rauna./

29091. Suņa kosta brūce jāapkvēpina ar tā paša suņa spal-
vām. /V.Pilipjonoks, Asūne./

29092. Ja suns iekodis, tad kodums ir ar kaut ko jāaptrai-
pa un jādod sunim nolaizīt. Var arī izraut kodēja
sunim vilnas kušķīti un ar to apkvēpināt kodumu.
/F. Brīvzemnieks, 1881.6, 199./

29093. Ja suns iekodis, tad jādod tā vieta sunim nolaizīt.
Var arī nogriezt sunim spalvu kušķīti un ar to ap-
kvēpināt kodumu. /F.Brīvzemnieks, 1881.6, 199./

29094. Ka pī golda ād un palaiž uz golda suni, itei pīzī-
mej, ka tam saiminīkam nabyus naudys, koč jis cīši
labi pelneis, bet pats naredzeis, kur nauda izguoja.
/V.Podis, Rēzekne./

29095. Ka suns meiznī vai diersnī, nikod navajag viertēs,
par tū, ka itei ir cylvāka vaigam nalabi. Cylvākam,
kurs vieras tymā stracī uz suņa, vyss vaigs saza-
taisa nateirs un uoda īt plūksnām.
/ V.Podis, Rēzekne./

29096. Kad suns dirs ceļmalā-jāsaāķē mazie pirkstiņi- su-
nim iespiežas sūds dirsā. /J.A.Jansons, Rīga./

29097. Lai sunim blusas neaugtu, tad tas jāaiznes uz pirti
jāizmazgā un jāizlaiž pa lodziņu laukā.
/A.Skuja, Vestiena./

II. Iegūšana un audzēšana.

29098. Ja suni vai kaķi ņem no otra audzēšanai, tad par
viņiem nedrīkst dot naudu, bet ir jādod 3 veci īle-
nu gali jeb trīs adatas. /K.Jansons, Plāņi./

29099. Suni nekad nevajaga ņemt par velti, arvien vajaga
dot kādu zieda naudu, citādi viņš jaunā vietā neēd.
/P.Zeltiņa, Rīga./

29100. Kas no cita dabūja jaunu suni, tam esot jādod drus-
ku sāls pretī, lai suns izaugtu tikpat jautrs un
mudīgs, cik sāls iraid asa.
/K.Šilings, 1832.g., Tirza./

29101. Ja ņem no citām mājām suni audzināt, tad pretī jā-
dod sāls, lai suns būtu nikns. /K.Kristape, Olaine./

29102. Ja grib dabūt suni, tad nevajag par viņu maksāt
naudā, bet jādod sāls, tad suns būs nikns.
/J.Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./

29103. Kad pērk suni, par viņu jādod sāls, jo tad viņš ir
ļoti sirdīgs. /V.Krieviņš, Daugmale./

29104. Ja pārdod suni, tad piedevām vēl iedod drusku sāls,
lai suns būtu sirdīgs. /V.Miķelāns, Rubeņi./

29105. Par kucenu jāmaksā podu sāls, lai pieaudzis suns
būtu diezgan nikns. /E.Kampare, Piebalga./

29106. Ja pērk suni vai kaķi, tad par tiem nevajaga dot
naudu, bet par suni sāli un par kaķi adatu, tad suns
ir nikns un kaķis medīgs. /K.Corbiks, Jelgava./

29107. Jaunu kucenu iegādājoties, kucena senākajam īpašnie-
kam jādod kulīte sāls, lai jaunais mājas sargs aug-
tu jautrs un pikts. Mājās pārnests, kucens jānoliek
pirms kūts vai klēts priekšā un tad tikai pēc laba
brīža jānes istabā, lai tas būtu labs gans un sargs
bet ne istabas ložņa. /A.L.Puškaitis, Džūkste./

29108. Ja suni ņem, tad jādod sāls: lai ir kodīgs suns.
/J.Treimans, Bērze./

29109. Mazu sunīti ņemot audzēšanai, dod adatu ziedam, tad
uzaugs jautrs. /M.Navenickis, Zasa./

29110. Kad pirmo reiz suni atnes no kādas mājas, tad suns
jābaro un jāper ar adatu, ievērtu diegā, tad suns ir
modrīgs un nikns. /A.Aizsils, Lubāna./

29111. Ja no kaimiņa ņem mazu suni audzēt, vajaga dot ada-
tas, lai suns būtu tik izveicīgs kā adata.
/A.Mužika, Rīga./

29112. Lai suns būtu nejauks un labs rējējs, tad pēc jauna
suņa uz otrām mājām ejot, jāaiznes šujamā adatiņa.
/L.Kleinberga, Svēte./

29113. Suns prom nebēg, ja tam degunu ar adatu pabaksta.
/K.Jansons, Plāņi./

29114. No citurienes ņemtu lielu suni vajaga ielikt maisā
lai tas nebēgtu atpakaļ. /A.Salmāns, Balvi./

29115. Lai aizvests suns nebēgtu atpakaļ uz veco māju, tad
jāņem trīs saujas pelnu vecā mājā un tie jāieber
vedamā maisā. /E.Zommere, rauna./

29116. Atnesot suni, tas ar visu maisu jāiesviež dīķī, tad
viņš neiet projām no mājas. /A.Aizsils, meirāni./

29117. Lai pirkts suns neietu projām, tad ganam jāapņem
maizes gabals trīs reizes ap kreiso padusi, tad ar
to pašu gabalu paduse jāizslauka un maize jāatdod
sunim. /E.Laime, Tirza./

29118. Ja grib, lai suns stāv klāt, tad ņem maizi trīs reiz
riņķī ap sevi pret sauli un iedod sunim.
/A.Veckalne, Dreiliņi./

29119. Ja saimniece apņemot sev un suņam ap vidu trīsreiz
maizi apkārt, tas nebēgot prom.
/H.Lindberga, Veselauska./

29120. Kad dabū jaunu suni, tad suņa priekšā jāņem pa kāj-
starpu maize un jādod tam apēst, tad viņš nebēg. Jeb
arī jānogriež sunim astes gals un jāiesit sten-
derī. /V.Spandegs, Pociems./

29121. Lai pieradinātu pie mājas vecāku suni, tad jāpaņem
maize, jāapiet trīs reizes ap māju un tad maize jā-
iedod sunim. /A.Tidriķe, Pabažu jūrmala./

29122. Ja nopērk jaunu suni un grib, lai viņš neaizbēg, tad
vajaga, nevienam neredzot, ielikt maizi padusē, aiz-
nest pie plīts, ar visu padusi maizi sasildīt un ie
dot sunim. /K.Atgāzis, Nītaure./

29123. Lai suni pie sevis pieradinātu, tad jāieliek azotē
maize, pēc laiciņa tā jāizņem un jāiedod sunim, tad
suns neatstās maizes devēju.
/ A.Tidriķe, Pabažu jūrmala./

29124. Suns nebēg projām, ja tam apņem apkārt maizes gaba-
liņu un pakulu vīkšķīti; maize jādod suņam apēst un
pakulas jāiesit sienā. /K.Jansons, Plāņi./

29125. Kad ar maizes kumosu trīs reiz apņem gar kāsi un
iedod sunim, tad viņš savu mūžu neiet no mājām pro-
jām. /J.Treimans, Bērze./

29126. Kad atved jaunu suni mājās un suns nedzīvo pie ga-
na, tad vajaga nogriezt vienu šķipsnu suņa vilnas
un ielikt maizē. Ganam šo maizi vajaga sunim apņemt
trīs reizes riņķī un dot apēst, tad suns dzīvo pie
gana. /E.Auziņa, Liepa./

29127. Lai suns nebēgtu prom no gana, tad sunim apkārt jā-
apņem maize un jāiebāž ganam azotī.
/A.Aizsils, Kārķi./

29128. Ja suns nedzīvo pie gana, tad vajaga nogriezt viņam
no astes gala dažas spalvas, ielikt maizes kumosā
ganam apņemt sev trīsreiz apkārt un tad dot šo
maizes gabalu sunim apēst, tad suns dzīvos pie
lopiem. /J.Širmanis, Vilzēni./

29129. Lai suns ganam klāt dzīvotu, tad maizes gabals jā-
dod sunim apostīt un trīs reiz jāapņem apkārt ap
kreiso kāju pret sauli un tad dod sunim noēst.
/K.Biša, Vijciems./

29130. Ja gans grib pielabināt suni, kas nestāv pie lopiem
tad ganam suns jāpiesien mežā pie kāda koka un jā-
tur tur trīs dienas. Pēc tam ganam trešā dienā jā-
aiznes sunim maize un jānoglauda.
/E.Brīnums, Rūjiena./

29131. Ja pārved jaunu suni, tad viņam vajag iedot trīs
reiz ap kāsi apņemtu maizes gabaliņu.
/M.Valdmane, Zaļāmuiža./

29132. Kad suni atved jaunā vietā, tad viņam pirmo reiz
dod ēst no katliņa istabā, tad suns nebēg projām.
/M.Liniņa, Aumeisteri./

29133. Kad jaunu suni pārved mājā, tad tas pirmo reiz jā-
ēdina no podiņa un podiņš pēc tam jāapgāž uz mutes
lai suns neaizbēgtu. /P.Š., Rauna./

29134. Kad suni atved no kādas mājas, tad tam jādod ēst no
podiņa, un kad suns paēdis, podiņš jāapgāž uz mutes.
Pēc tam jānogriež no astes trīs spalvas un jāiebāž
sienas šķirbā, tad suns nebēg prom.
/A.Leimane, Mārsnēni./

29135. Lai jauns suns nebēgtu prom, tad tas jāpabaro no
katliņa un katliņš pēc tam jāapgāž uz mutes.
/A.Aizsils, Kārķi./

29136. Ja nopērk suni un tas bēg no jaunā saimnieka prom,
tad pēdējais dod sunim laizīt podiņu. Pēc tam to
apgāž uz mutes. Suns vairs projām nebēg.
/A.Plaudis, Kosa./

29137. Kad atved jaunu suni, tad viņu vajaga barot no kat-
liņa, lai suns būtu dusmīgs. /R.Gailīte, Liezēre./

29138. Ja atved suni no citas mājas, tad pirmo reizi viņam
ēst jādod no katliņa, lai nebēg projām.
/E.Stīpniece, Vērene./

29139. Suņam pirmo reiz jādod podiņā lakt un tad viņam
jānocērp spalvas vīšķītis un ar vadzi jāiedzen
sienā. /K.Jansons, Plāņi./

29140. Ja nes suni no svešas mājas, tad vajagot dot tam
ēst no podiņa, pēc tam podiņu apgāzt otrādi, lai
suns nebēgtu prom. /H.Lindberga, Veselauska./

29141. Kad suni atnes, tad jāapgāž suņa ēdamais trauks, lai
suns neiet prom. /M.Pelēce, Cirsti./

29142. Suns ātri pierod jaunā vietā, ja tam pirmo reizi no
katliņa dod ēst un katliņu tūliņ apgāž uz mutes,
kad suns paēdis. /E.Zommere, Rauna./

29143. Kad suni jaunā vietā aizved, tad jādod no katla
pirmo reiz ēst. Pēc tam zem tā katla jāpaliek kaķis
ka tik nenosmok, un trīs dienas tā jāatstāj, tad
suns nebēgšot. /J.Bitaks, Litene./

29144. No citām mājām atvests suns neskrien atpakaļ, ja
apved trīs reizes ap aku un katru reiz acīs ielej
ūdeni. /E.Pļaviņa, Koknese./

29145. Kad atnes svešu suni, tad vajaga tam apgriezt trīs
reiz bļodiņu riņķī un tad dot no tās dzert viņam
jaunās akas ūdeni, pēc kam apgāzt bļodiņu uz mutes,
tad suns ir piesiets pie jaunās mājas un nebēgs
prom. /Z.Lancmanis, Lejasciems./

29146. Ja mājās ienes svešu suni, kurš tur negrib dzīvot,
tad tik vajaga nogriezt no astes mazu kušķīti spal-
vas un iesist mājas pakšķī, tad suns vairs neies ne-
kur. /K.Mīlenbaha man./

29147. Ja suni grib pieradināt svešā, tad tam vajaga no-
griezt spalvu kušķīti un iebāzt to kādā šķirbā, lai
suns nebēgtu uz veco vietu atpakaļ.
/E.Zommere, Rauna./

29148. Jaunatvestais suns jāapved ap māju trīs reizes ap-
kārt, jānogriež astes galam spalvas un jāiesprauž
sienā, tad suns nebēg projām.
/E.Gaile, Trikāta un Rūjiena./

29149. Uz citu māju pārvestu suni var jaunā vietā piesiet
uz visiem laikiem. Tam jānogriež trīs vietās spalvas
uz astes gala, uz muguras un uz kakla, un šīs spalvas
ar vadzi jāiedzen sienā. /E.Zommere, Rauna./

29150. Lai nopirkts suns nebēgtu prom, tam jānogriež kušķis
spalvu no astes gala, jāieliek sienas šķirbā un jāuzdzen
virsū ķīlis. /K.Corbiks, Kroņa-Vircava./

29151. Ja, pārejot uz jaunu dzīvokli, suns nenāk līdz, tad su-
nim jānogriež no astes gala trīs spalvas kušķi un
tie jāiesit jaunās mājas istabas sienu baļķu starpā
tad suns dzīvos jaunā mājā. /A.Kondrāte, Lenči./

29152. Lai no svešām mājām atvests suns nebēgtu atpakaļ, jā
nogriež no tā astes kušķītis spalvu un ar ķīlīti jā
iedzen mājas sienas šķirbā. /J.A.Jansons, Salaca./

29153. Kad atved suni no citurienes, tad tam jānogriež ļi-
pas gals, jāiebāž sienā un jāliek sunim paost, tad
suns neiet projām. /A.Sausā, Tirza./

29154. Kad atnes jaunu suni, tad, lai tas neskrietu atpakaļ
jānogriež no astes spalvas un jāpabāž zem sliekšņa.
/M.Ranne, Lubāna./

29155. Ja grib, lai suns dzīvo mājā, tad jānogriež tam spal-
vas no kakla un jāiesprauž mājas sienā.
/M.Biša, Vijciems./

29156. Ja atved no kaimiņiem suni un grib, lai viņš te dzī-
vo, tad vajag nogriezt sunim astes galu un iedzīt
baļķa šķirbā. /J.A.Jansons, Nītaure./

29157. Lai suns nebēgtu prom, tad astes gals jānogriež un
jāpiesit pie durvju stenderes. /A.Aizsils, Kārķi./

29158. Ja grib, lai suns vai kaķis dzīvo jaunā vietā, tad
tam jāizgriež trīs spalvu kušķi un ar vadzi jāie-
dzen sienā. /V.Johansone, Liepa./

29159. Ja atved jaunu suni, tad, lai neietu atpakaļ, jāno-
griež astes gals un jāiebāž mājas šķirbā.
/V.Vintere, Matīši./

29160. Lai pie mājas pieradinātu vecāku suni, tam jānogriež
astes galiņš un jāieliek durvju šķirbā, tad suns ne-
ies prom. /A.Tidriķe, Pabažu jūrmala./

29161. Suni jaunā mājā atvedot, jāizņem no viņa astes trīs
vai deviņas spalvas un tās ar vadzi jāiedzen sienā.
Tad suns dzīvos jaunā mājā. /K.Oļļe, Mazsalaca./

29162. Lai suns neaizbēgtu no mājas, tam jānogriež no astes
vilna un jāiesprauž mājas paksī. /A.Broža, Naukšēni./

29163. Ja atved suni, tad no astes jānogriež spalvu kušķis
un jāaizbāž aiz sijas, tad suns nebēgs pie vecā saim-
nieka atpakaļ. /M.Poriete, Lubāna./

29164. Ja atved suni no citas mājas, tad nogriež astes gala
spalvas un ieliek durvju eņģī jeb iespiež bluķī, tad
suns nebēgs projām. /E.Stīpniece, Vērene./

29165. Jānocērt sunim astes galiņš un jāiever durvīs, lai
suns neiet prom. /M.Pelēce, Cirsti./

29166. Ja atnesuši no kaimiņiem suni jeb kucenu, tad nogrie-
zuši no astes gala kušķi spalvas, iedzinuši sienas
plastā un vadzi piesituši priekšā, tad suns nav vai-
rāk gājis atpakaļ. /E.Krastiņa, Naukšēni./

29167. Kad jaunu suni ieved mājā, tad sunim jānogriež no
astes spalvas un jāpaliek zem sliekšņa, tad suns ne-
bēg projām. /I.Lāže, Meirāni./

29168. Suns no jaunas mājas nebēg projām, ja tam no astes
gala trīs spalvas izraun un iebāž sienā.
/K.Jansons, Plāņi./

29169. Lai atvests suns neskrietu atpakaļ pie vecā saimnie-
ka, tad jānogriež drusku astes galiņš un tas jāpa-
liek zem bluķa. /E.Pļaviņa, Koknese./

29170. Ja grib, lai suns stāv mājā, tad nogriež spalvas no
suņa astes un apsien ap galda kāju.
/A.Veckalne, Dreiliņi./

29171. Ja nopirkuši lielu suni, tad piesituši suņa galvu
trīs reizes pret mājas stūri, un suns nav gājis at-
pakaļ uz veco vietu. /E.Krastiņa, Naukšēni./

29172. Suns trīs reiz ap piekstu(piestu)pret sauli jāapved
lai tas prom nebēg. /K.Jansons, Plāņi./

29173. Suns trīs reiz ap istabu maisā jāapnes, lai tas prom
nebēg. /K.Jansons, Plāņi./

29174. Audzējamo kucenu 3 reiz pār veco suni lecina, lai
viņš labs lopu suns izaug. /K.Jansons, Plāņi./

29175. Ja pārnes mājā jaunu suni un noliek zem gultas, tad
viņš tur guļ vienmēr. /J.A.Jansons, Vecpiebalga./

29176. Ja nesot suni no svešām mājām, tad, lai viņš nebēgtu
prom, tas jāiemetot ūdenī. /H.Lindberga, Veselauska./

29177. Ja mājā pārnes jaunu kucenu un vēlas, lai no viņa iz
augtu nikns suns, tad tas jāliek uz dzirnavu akmens
un jāgriež trīs reizes riņķī.
/K.Krastiņš, Jaunpiebalga./

29178. Ja grib, lai suns būtu nikns un labs mājas sargs, tad
kad to atnes no mātes, pirmo reiz barojot, bļodiņa ar
ēdienu jāliek uz izkapts, kur viņš ēd.
/N.Zvirgzdiņa, Lubāna./

29179. Lai suns būtu labs mājas sargs un labi špetns, tad
pirmo reizi sētā nesot, tas perams uz ecēšas, kas no-
likta uz ceļa, kurš iziet no mājas, pēc tam suns vēl
trīs reizes nesams visapkārt ap māju un perams ar
smalku bērza žagariņu.
/Atbalss k.1895.P.Lodziņš, Sērpils./

29180. Ja jaunu suni pārved mājā, tad pirmo reiz viņu va-
jaga uz ecēšām sēdināt, lai viņš pa naktīm labi rie-
tu. /A.Bīlenšteina rokraksts, Valka./
29181. Lai mājas suns būtu nikns, tad viņu uz ecēšām baro
un pavelk ar ecēšām. /V.Grīva, Lubāna./
29182. Lai suns būtu sirdīgs, tas mazs jāvelk trīs reizes
ačgārni pār ecēšu. /V.Miķēlāns, Dunava./

29183. Ja paņem jaunu suni, tad pirmo reiz viņam vajag uz
egļa (ecēšas) ēst dot, jo tad suns būs sirdīgs un labi
apsargās māju. /I.Kažoka, Lubāna./

29184. Ja grib, lai jaunais suns būtu labi sirdīgs, tad tas
jāpabaro uz egļa [koka ecēšām] no katliņa.
/M.Ranne, Lubāna./

29185. Kad svešu suni pārved mājā, tad tam jāiesit ar rīk-
sti, kas jānoliek tādā vietā, no kurienes neviens to
nenoņems. Tad suns nekad nebēgs projām.
/F.Brīvzemnieks, 1881, 6, 207./

29186. Ja negrib, lai suns iet prom no mājām, tad vajaga su-
ni nopērt ar smalku vicīti un to apņemt sunim trīs
reiz apkārt un aizbāzt aiz griestiem.
/I.Upenieks, Skrunda./

29187. Lai suns būtu nikns, tad tiklīdz viņu dabū, tas jāuz-
liek uz staba gala un mājinikiem tas krietni jāiz-
per. /M.Veidenberga, Vecmokas./

29188. Kad suni jaunā vietā aizved, tad tas ar skaliņu jā-
mērī un jāsaka: "Dzīvo nu, sunīt, es tev šūšu jaunus
svārkus. "Pēc tam skaliņš jāaizbāž aiz sijas.
/J.Bitaks, Litene./

29189. Ja saimniece nopērkot suni, tad atnesot mājā, saim-
niecei viņš jāapdzen trīs reizes ap piestu, lai suns
nebēgtu projām. /A.Podniece, Ogre./

29190. Ja nopērk pieaugušu suni, tad mājās tas jāaptrenc trīs
reizes ap piestu, lai viņš nebēgtu projām..
/A.Aizsils, Lubāna./

29191. Ja sunim dod siltu mazi ar medu, tad viņš ir ļoti
dusmīgs. /A.Aizsils, Meirāni./

29192. Ja grib sirdīgu suni izaudzināt, tad kucenam jādod
karsts ēdiens. /H.Skujiņš, Smiltene./

29193. Suns jāved vai jānes tā, ka šim pakaļa ir uz ziemeļu
pusi, tad suns nekur nebēgot. /H.Skujiņš, Smiltene./

29194. Kad nes no kaut kurienes suni mājā, tad sunim vajaga
apsegt galvu, lai tas neredzot, kur nes ;tad suns ne-
mukšot atpakaļu. /J.Dazis, Nīca./

29195. Ja suns klejo apkārt, tad viņš jāizrāma un pauti
trīs reizes jāsviež pāri mājas jumtam, tad suns
vairs neklejo. /E.Brīnums, Rūjiena./

III. Suņa sakari ar vilku.

29196. Ja suns ēd ar raugu ceptu maizi, tad viņš vilku ne-
pazīst un tukšu rej. /K.Jansons, Plāņi./

29197. Silta maize nav jādod suņiem, tad vilks nes projām.
/V.Alke, Jaungulbene./

29198. Ja suns guļ istabā ar galvu uz durvju pusi, tad viņu
vilks aiznesīs. /J.Rupjais, Asūne./

29199. Ja suns gaudo, tad tuvumā ir kāds vilks.
/E.Vēvere, Ļaudona./

29200. Ja suns kaucot tur galvu uz augšu, tad vilki nāks;
ja uz leju, tad kāds mirs. /V.Bērziņa, Priekle./

29201. Suņiem nedrīkst sist ar slotu, jo tad tos nes vilki.
/A.Brāka, Meirāni./

29202. Nedrīkstot sist sunim ar slotu, jo tad šo suni vilks
aiznesot. /L.Aizpurve, Lubāna./

29203. Ja suns gaudo pagriezies uz mežu ar nolaistu galvu,
tad tuvumā atrodas vilki.
/A.Šulcs, Krievijas pierobeža./

IV. Suņa vārds.

29204. Melnu suni sauc Lāci, ar baltu kaklu Kranci, tumšu
Duksi, mazu Taksi un Piksi, kuņu Razu, Beli.
/P.Š., Rauna./

29205. Vakarā nedrīkst suņus vārdā saukt, tad zagļi dzird.
/L.Čapa, Rīga./

29206. Vēlā vakarā suni nesauc vārdā.
/A.Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

29207. Vakarā nedrīkst saukt suņus vārdā, jo to var izdzir-
dēt zagļi un viegli saucējus apzagt.
/V.Krieviņš, Daugmale./

29208. Suni vakarā nevajaga saukt vārdā, jo tad nāks zagļi.
/K.Grantiņš, Krustpils./

29209. Vakarā suni laukā dzenot, to nedrīkst saukt pie vār-
da, jo tad viņš naktī ielaižot mājās zagļus.
/F.Heidene, Talsi./

29210. Vakarā nevar suni saukt pie vārda, lai to vilks ne-
nokož. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./


V. Suns un bērns.

29211. Ja bērns suņam pāri kāpj, tad tam piemetas suņa
mērs. /P.Š., Rauna./

29212. Sunim nedrīkst pāri kāpt, tad kāpējs vairs lielāks
neaug. /M.Vilciņa, Pope./

29213. Sunim nedrīkst pāri kāpt, lai vēders nesāp.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

29214. Kas pār suni kāpj pāri, tam kājas pirksti sūstot un
stāvot slapji. /A.Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga/

29215. Pār to vietu, kur suns rozas, nevar tūliņ pāri iet, jo
saslimst ar stiprām vēdergraizēm. /V.Miķelāns, Slate./

29216. Vietai, kur suns staipījies, nedrīkst iet pāri, tad
vēders sāp. /M.Zariņš, Kārzdaba./

29217. Nedrīkst pār suni kāpt, tad samin savu laimi.
/L.Kleinberga, Svēte./

29218. Sunim nedrīkst kāpt pāri, citādi metīsies augoņi.
/E.Skreitāle, Vecpiebalga./

VI. Sunsnagla.

29219. Kas suņam maizi rāda, bet nedod, tam acīs miezis (ku-
ņas pupas) augot. /K.Šilings, 1832.g., Tirza./

29220. Ja suni par velti rīda jeb sauc: "Še, maize!" tad me-
tas sunsnagla. /M.Šimiņš, Kuldīga./

29221. Kas suni kairina ar ēdienu, bet nedod, tas dabū suns-
naglu. /P.Š., Rauna.J.Simbruks, Bauska./

29222. Suņa nevajag mānīt, jo tad mēles galā metas suņa nagla. /L.Pogule, Gatarta./

29223. Ja solot suņam maizi, tad vajagot arī dot, jo citādi,
par suņa kārdināšanu, augot sāpīga suņa nagla.
/A.Skuja, Mālupe./

29224. JA sunim sola maizi un nedod, tad uzmetas suņa nag-
las. /E.Lācis, Tirza./

29225. Suni nevajga par velti saukt, jo tad metas suņa nag-
las. /A.Pelēcis, Jaunpiebalga, /

29226. To maizi, ko dod sunim, nekad nedrīkst ēst pats, citā-
di uzmetas sunsnaglas. /K.Corbiks, Līvbērze./

29227. Kad suni kaitina ar maizes vai gaļas kumosu, tad su-
ņa naglas iemetas pakaļā. /B.Daņilovs, Kacēni./

29228. Kad suni kairina ar maizes vai gaļas kumosu, tad
sunsnagla iemetas pakaļā. /RKr.6./

29229. Suns nav jāmāna, tad aug augoņi. /R.Kalniņš, Lubāna./

29230. Suni nedrīkst mānīt - mānītājam augs sunsnagla.
/J.Apsalons, Sēļpils./

29231. Ja sunim dod maizi un rauj atpakaļ, tad uz sejas si-
tas pumpas. /A.Veiss, Penkule./

29232. Ja suni kairina ar maizi un to viņam nedod, tad me-
tas suņu naglas. /L.Kleinberga, Svēte./

29233. Kad suni māna, metas suņa naglas. /M.Pelēce, Cirsti./

29234. Kad suni sauc bez vajadzības, tad iemetas sunsnagla.
/A.L.Puškaitis./

29235. Ja suni kaitina, tad metas augoņi.
/E.Melnbārdis, Virbi./

29236. Ja suni kaitina, tad pats apaug ar augoņiem, sunsnag-
lām. /N.Rudzīte, Nogale./

29237. Kas ko apsola sunim un apēd to pats, tam piemetas
sunsnagla, kuņas pups. /J.Jansons, Plāņi./
29238. Suni nevajaga saukt par velti un pievilt, jo tad da-
bū sunsnaglas. /A.Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

29239. Kas suņam ar kāju sper, tam piemetas sunsnagla.
/K.Jansons, Plāņi./

29240. Nekad nevajaga sunim spert ar kāju, jo tad aug suns-
naglas. /M.Zaķis, Stiene./

29241. Sunim nedrīkst spert, tad pakaļā sametas sunsnaglas.
/M.Kalniņa, Vandzene./

29242. Ja sunim sper ar kāju, tad dabū sunsnaglas.
/J.Širmanis, Vilzēni./

29243. Ja sunim sper ar kāju, tad spērējam aug sunsnaglas.
/A.Aizsils, Kalsnava./

29244. Ja kaitina suni, tad uzmetas sunsnagla.
/J.A.Jansons, Rāmuļi./

29245. Sunim nedrīkst spert ar kāju, tad spērājam uzaug su-
ņū nagla. /E.Kampare, Skrunda./

29246. Suņam nevajaga ar kāju spert, citādi aug sunsnaglas.
/M.Vilciņa, Pope./

29247. Ja sunim ar kāju sper, tad kājā augoņi metas.
/A.Užāne, Skujene./

29248. Sunim nedrīkst spert ar kāju, tad spērējam aug suns-
naglas. /V.Saulīte, Ādaži./

29249. Suni nedrīkst mocīt, tad metas sunsnaglas.
/M.Poriete, Ēvele./

29250. Ja sunim ar kāju sper, tad var dabūt kādu slimību.
/M.Šķipsna, Gulbene./

29251. Jo kas, mozs byudams, suni vai kaču syt, tad tuo kuo-
zuos byus slykts laiks. /J.Sanauža, Vārkava./

29252. Suņi aiz astes nadreikst raut, rūkas suopēs.
/T.Nagle, Varakļāni./

29253. Kas uz suņa juoj, tam kuojas leikas.
/T.Nagle, Varakļāni./

VII. Suņa riešana.

29254. Kur tie nikni suņi rēja,
Tur bagāts saimenieks. /LD 31096./

29255. Kur tie suņi rupi rēja,
Tur bagāti saimenieki;
Kur tie kvekšķi kvekšķināja,
Tur maizītes pamazām. /LD 31097./

29256. Ja kreisā padusē ieliek maizi un dod to suņam, tad
nerej neviens suns. /K.Jansons, Plāņi./

29257. Ar raugu ceptu maizi nedrīkst dot ēst lopu sunim,
lai tas lopus labi rej. /J.Jansons, Plāņi./

29258. Ja ar maizes gabliņu noslauka sev sviedrus no vaiga
un kājām un atdod to maizi svešam sunim, tad tas
suns nekad neries šo maizes devēju.
/V.Pilipjonoks, Asūne./

29259. Kad kreisā padusē ieliek trīs akmentiņus, tad var
iet mierīgi, jo neviens suns neries.
/K.Jansons, Plāņi./

29260. Pa ceļu ejot, vajaga saņemt saujā trīs akmentiņus,
tad suņi neplēšot. /M.Zaķis, Stiene./

29261. Ja gadās kāds nikns suns pretī, tad jāpaņem labajā
rokā akmens. /A. Brāka, Meirāni./

29262. Bezgodīgus un bezkaunīgus cilvēkus suņi rejot vien-
mēr un plēšot. /J.Jansons, Plāņi./

29263. Ja ejot gar suņiem, tad, lai tie neķertos klāt, jāpa-
ņemot rokā trīs zemes akmentiņi.
/H.Lindberga, Veselauska./

29264. Neviens suns to nerej, kas iebāž kreisā padusē maizi
un to no reizes izvelk un iemet suņam, kad tas rej.
/J.Jansons, Plāņi./

29265. Svešu cilvēku suns nerej, ja tas sētas posmā akmini
ieliek. /K.Jansons, Plāņi./

29266. Neviens suns to nerej, kas, suņam garām ejot, ieliek
kreisā saujā trīs akmentiņus un mierīgi turpina sa-
vu gaitu. /J.Jansons, Plāņi./

29267. Svešā mājā ieejot, uz vārtu staba akmins jāuzliek,
lai suņi nerej, neplēš. /K.Jansons, Plāņi./

29268. Svešu cilvēku suns nerej, ja tas kreisā rokā akmini
nes līdz. /K.Jansons, Plāņi./

29269. Ja gadās iet tādā vietā, kur nikni suņi mājā, tad, lai
viņi neiekostu, vajaga abus īkšķus cieši saujā ie-
ķert. /T.Dzintarkalns, Talsi./

29270. Kad it mājām garām, vajaga saņemt roku dūrē, tad suņi
nerej. /R.Bērziņš, Džūkste./

29271. Ja ejot gar suņiem, tad, lai tie neķertos klāt, vaja-
got palēkties trīs reizes uz augšu.
/H.Lindberga, Veselauska./

29272. Kad suns rej, tad tam vajaga teikt: "Ej mājā karotes
mazgāt", - tad tas vairs neries.
/K.Corbiks, Līvbērze./

29273. Ja grib, lai sveši suņi nerej un nekož, tad jāsaka:
"Stulbs, mēms, stulbs, mēms, kā mātei piedzimis, kā mā-
tei piedzimis, kā vējš skrien, kā miets noduras."
/A.Kundziņa, Talsi./

29274. Kad negrib, lai uzbrūk suņi, ejot tiem garām saujā jā-
saspiež roku īkšķi. /J.Zanders, Zaļenieki./

29275. Nemierīgs suns naktīs kādam mājā nāvi sarej.
/Atblss k.1897.K.Kleķeris, Skujene./

29276. Suns varot nāvi paredzēt. Ja kāds mājā ir slims un
suns daudz rej, tad domā, ka slimnieks mirs.
/A.Bīlenšteina rokraksts, Kandava./

29277. Ja suns rej mājas cilvēku, tad tas cilvēks paliks
bagāts. /E.Laime, Tirza./

29278. Ja visi kaimiņu suņi rej, tad būs ugunsgrēks.
/A.Pidriks, Sauka./

29279. Ja suns nakti rej uz augšu skatoties, tad būs uguns-
grēks, ja uz leju - kāds mirs. /A.Mūrniece, Cēsis./

29280. Kad suns sēd un rej bez iemesla, tad būs kāda nelai-
me. /J.Lazdāns, Kalupe./

29281. Ja suns, guļot ar galvu uz durvju pusi, miegā ierejas
tad tur vai nu kāds mirs, vai aizies uz citurieni
dzīvot. /J.Cinovskis, Snēpele./


VIII. Gaudošana.

29282. Kad suns pārlieku kauc jeb dobi izkasa, tas esot uz
nelaimi.
/G.F.Stenders, Kurzeme.Šilings, 1832.G., Tirza./

29283. Ja suns pa naktīm gaudo, tad sagaidāma nelaime.
/A.Podniece, Lubāna./

29284. Ja naktī suņi kauc, tad būs kāda nelaime.
/K.Corbiks, Kroņa-Vircava./

29285. Suņa gaudošana nozīmē nelaimi. /M.Navenickis, Zasa./

29286. Ja suns skatās gaisā un kauc, tad gaidāma kāda ne-
laime. /J.Niedre, Džūkste./

29287. Ja suns gaudojot ceļ purnu uz augšu, tad tuvumā kāds
dzims. /E.Bērziņa, Mālpils./

29288. Kad suns viļājas un ja viņam galva ir uz vakariem,
tad kāds mirst, ja galva ir uz rītiem, tad kāds
dzimst. /J.Skara, Jaunpiebalga./

29289. Ja naktīs suns gaudo, notiks kāda nelaime.
/J.A.Jansons, Sigulda./

29290. Kad mājās suns gaudo, tad tais mājās būs liela ne-
laime. /E.Bukava, Rīga./

29291. Ja suns kauc galvu gaisā izcēlis un to groza visap-
kārt, tad gaidāms karš. /A.Done, Liepāja./

29292. Kod uorā pi ustobys suns suoks gauduot, pacēls golvu
uz tuos ustobys, itei pīzīmēj, ka tam zemnīkam byus
kaida nebes lela nalaimja. /V.Podis, Rēzekne./

29293. Ja vakaros suns gaudo, tad saka, ka būs sagaidāma lie
la nelaime saimniecībā. /A.Podniece, Ogre./

29294. Uz kuru pusi sunim kaucot galva pagriezta, tanī pusē
drīzā laikā notiek nelaime. /M.Sikle, Nīca./

29295. Ja suņi gaudo - mājās nelaime. Nobeidzas kustoņi, vai
arī cilvēks mirst. /Z.Lāce, Veclaicene./

29296. Ja suns gaudodams galvu ceļ uz augšu, tad gaida kādu
cilvēku pārnākam; ja viņš galvu tura uz zemi, tad
pats gaudo uz savu nelaimi. /A.Salmāns, Balvi./

29297. Kad suns nakti gaudo, tad būs nelaime sunim pašam
jeb cilvēkiem. /J.Apsalons, Sēļpils./

29298. Suns gaudo uz savu jeb mājas nelaimi.
/E.Lācis, Tirza./

29299. Ja suns gaudo pret vēju, tad mājā būs nelaime, ja no
mājas nost, tad nelaime būs kur citur. /P.Š., Rauna./

29300. Kad suns kaukdams skatās uz lauku, tad tas kauc savu
nelaimi; ja uz māju, tad mājas nelaimi.
/R.Bērziņš, Džūkste./

29301. Ja suns gaudo un skatās uz lauku pusi, tad viņam pa-
šam būs nelaime. Ja uz mājas pusi, tad mājās notiks
nelaime. /A.Skuja, Vestiena./

29302. Ja suņi naktīs kauc, tad gaidāmi bada un mēra laiki.
/J.Jakāns, Bebrene./

29303. Ja suns gaudo ar galvu uz zemi, tad viņš sprāgs pats,
ja ar galvu uz augšu, tad cits kas sacīs šai pasaulei
ar Dievu. /Atbalss k.1897.P.Dreimanis, Ogre./

29304. Ja suni izdzen no istabas un tas gaudo, tad notiks
kāda nelaime. /E.Zirnītis, Lubāna./

29305. Ja suns mājā gaudo, td būs kāda nelaime.
/Z.Akmentiņa, Lubāna./

29306. Ja suns gaudo - sliktums sagaidāms.
/T.Rigerte, Brunava./

29307. Ja dienā suņi kauc, tad sievas lamāsies.
/J.Fleišers, Skrunda./

29308. Ja suņi gaudo būs nelaime. /V.Baltais, Lubāna./

29309. Ja suņi gaudo, tad nelaime tuvojas. /A.Korne, Meirāni./

29310. Ja suns gaudo, tad viņa saimniekam notiks kāda nelai-
me. /A.Aizsils, Zilupe./

29311. Ja suns gaudo, tad mājās sagaidāma nelaime.
/E.Medene, Meirāni./

29312. Ja mājas suns gaudo, tad būs tai mājā kāda nelaime.
/J.Kladnieks, Lubāna./

29313. Ja suns gaudo un galva ir projām no mājas, tad viņam
pašam kāda nelaime; bet ja galva ir uz māju, tad mājai.
/M.Priedīte, Lubāna./

29314. Ja suns mēnesī skatās un kauc, tad mājās notiks ne-
laime. /E.Žalutka, Panemune./

29315. Ja suns kaucot liec galvu uz leju, tad tas pats drīz
beigsies, bet ja tas ceļ galvu uz augšu, tad mirs kāds
no mājas iemītniekiem. /J.Cinovskis, Alsunga./

29316. Ja suns gaudojot skatās uz mājas pusi, tad kādam mā-
jas iemītniekam jāmirst, ja uz meža pusi - mirst suns
pats. /P.Kartupelis, Smiltene./

29317. Suņu gaudošana nozīmē pašu suņu vai cilvēku miršanu
un iznīkšanu. /J.Vilnītis, Jumurda./

29318. Ja suns gaudojot skatās uz mežu, tad viņam jāmirst,
bet ja skatās uz mājām, tad kādam no mājniekiem jā-
mirst. /Blate, Lielstraupe./

29319. Ja suns gaudo ar purnu uz augšu - mirs kāds no māj-
niekiem; ja purns uz leju - mirs pats gaudotājs.
/J.Rudītis, Rīga./

29320. Ja suns gaudojot galvu tur uz leju, tad būs ugunsgrē-
ks tajās mājās, uz kurām suns pagriezis galvu; ja gal-
va uz augšu, tad kāds mirs. /H.Laimiņš, Druviena./

29321. Kad suns naktīs kauc, tad būs kāda nelaime:vai nodegs
kāda ēka, vai kāds cilvēks nomirs.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

29322. Ja suns naktīs gaudo, tad kāda nelaime būs: kāds vai
nu mirs, vai ugunsgrēks būs. /L.Pilsētniece, Bebri./

29323. Suns gaudo, galvu pacēlis, pret ugunsgrēku; galvu no-
laidis - pret mironi. /A.Cirsis, Kalupe./

29324. Kad suņs gauduoj golvu pacēlis uz augšu, tad tamuos
muojuos byus guņsgrāks, bet jo golvu īdyuris zemēs,
tad- nabašnīks. /T.Beča, Preiļi./

29325. Ja suns gaudojot nodur galvu uz leju, tad kāds mirs.
/V.Saulīte, Mālpils./

29326. Ja suns gaudojot tur purnu uz augšu, tad gaidāms
ugunsgrēks. /V.Saulīte, Mālpils./

29327. Ja suns gaudo un skatās uz zemi, tad kāds mirs.
/A.Ratniece, Pabaži./

29328. Ja suns gaudo un skatās uz augšu, tad kāda ēka degs.
/A.Ratniece, Pabaži./

29329. Ja suns mājā gaudo, tad tur kāds mirs.
/Atbalss k.1894.J.Kriķis, Starti./

29330. Ja suns gaudo ar galvu pret lielceļu, mājās kāds drī-
zumā mirs. /J.A.Jansons, Rāmuļi./

29331. Kad suns gaudo, galvu pie zemes nolicis, tad vienam no
tās mājas jāmirst. /K.Šilings, 1832.g., Tirza./

29332. Suns kauc, kāds mirs. /J.A.Jansons, Jelgava./

29333. Ja suns gaudo, tad kāds mirs tajā pusē, kur sunim gal-
va. /J.A.Jansons./

29334. Ja suns pie mājas gaudo, tad tur kāds mirs.
/J.A.Jansons, Tirza./

29335. Kad suns kauc, tad kāds mirst. /K.Corbiks, Līvbērze./

29336. Ja suns kauc, tad kāds drīz mirs.
/K.Corbiks, Kroņa-Vircava./

29337. Ja suns gaudo, tad kāds tanī mājā mirs.
/P.Zeltiņa, Ikšķile./

29338. Kurā mājā suns gaudo, tanī kāds mirs.
/K.Corbiks, Valgunde./

29339. Pie kurām durvīm suns gaudo, tur kāds mirs.
/L.Stirkše, Rīga./

29340. Kad suns naktī gaudo, tad kāds no mājniekiem mirs.
/K.Corbiks, Jelgava./

29341. Ja pusnaktī suns gaudo, mājās būs kādam jāmirst.
/A.Šķēre, Skaistkalne./

29342. Ja vakaros suns kauc, tad mājās kāds mirs.
/A.Korsaks, Ezere./

29343. Ja vakaros suņi gaudo, tad kāds mirs.
/I.Jansons, Īle./

29344. Kur suņi gaudo, tur kāds cilvēks mirs.
/G.Pols, Bauska./

29345. Ja suns gaudo un tura purnu uz zemi, tad būs mājās
mirons. /M.Navenickis, Zasa./

29346. Kad suns gaudo galvu pie zemes nolicis, tad kāds mirs.
/K.Jansons, Plāņi./

29347. Ja suns pa naktīm gaudo pret kādu logu, tad tai ista-
bā, kurai tas logs, kāds mirs.
/H.Lindberga, Jaunrauna./

29348. Ja suns kauc galvu noliecis uz zemi, tad šinī mājā
būs bēres. /K.Šūberts, Bramberģe./

29349. Ja suņi kauc vairāk vakarus no vietas, tad kāds mirs
tanīs mājās. /L.Kleinberga, Svēte./

29350. Ja suns kauc loga priekšā, tad kāds no tās mājas mirs.
/73 g.v.A.Rozentāle, Jaunauce./

29351. Ja kādā mājā gaudo suns, tad kāds no tās mājas ļaudīm
mirs jeb apprecēsies. /K.Vieglais, Krape./

29352. Ja suns kauc un karpa bedri, tad kādam jāmirst.
/A.Zandere, Dole./

29353. Ja suns nakti gaudo, tad tajās mājās, pret kurām suņa
purns pagriezts - kāds nomirīs drīzi.
/V.Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

29354. Ja suns vakarā slienas pie sētas un kauc, tad kāds
mirs. /K.Rasa, Kalnamuiža./

29355. Ja suns gaudojis ar galvu uz augšu, tad teikuši, ka
miršot mājas saimnieks, bet ja gaudojis ar galvu uz
zemi, tad kāds no mājas iemītniekiem.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

29356. Kad redz suni ar galvu uz durvju pusi guļam, tad tā
ir zīme, ka mājā slimniekam jāmirst.
/Austrums, 1889.J.Ceplenieks, Māņticība./

29357. Kad suns kauc, galvu pacēlis, tad māja ar uguni nodēk-
šot. /K.Šilings, 1832.g., Tirza./

29358. Ja suns kauc pie mājas, galvu pacēlis uz augšu, tad ši-
nī mājā sagaidāms ugunsgrēks. /K.Šuberts, Bramberģe./

29359. Kad suns uz augšu gaudo, tad būs ugunsgrēks.
/A.Miglava, Rīga./

29360. Ja suns gaudo un tura purnu uz augšu, tad būs mājās
ugunsgrēks. /M.Navenickis, Zasa./

29361. Suns gaudo uz ugunsgrēku. /A.Vestmanis, Jēkabnieki./

29362. Kad suns sēd, skatās uz augšu un gaudo, tad būs uguns-
grēks. /J.Lazdāns, Kalupe./

29363. Jo suņs gauduoj golvu nūkuoris uz zemi, tad jis pats
beigsīs, jo pacēlis golvu uz augšu, tad byus guņsgrāks.
/T.Beča, Preiļi./

29364. Kad suņs naktī rej, izslējis golvu uz augšu, tad tū-
laik byus guņsgrāks. /P.Vaivods, Vārkava./

29365. Ja suns, uz mežu skatīdamies, gaudo, tad tas pazudīs.
/K.Strautiņš, Mēdzūla./

29366. Kad suns gaudo, tad viņš paredz savu nāvi.
/J.Rečs, Silajāņi./

29367 Ja suns gaudo, tad viņš drīz sprāgs.
/M.Eglīte, Vijciems./

29368. Ja suns gaudo, ta būs jāraud. /V.Spandegs, Pociems./

29369. Kad suns gaudo, tad vajaga klusām pieiet, uzmīt viņam
uz astes gala un skatīties uz debesīm, tad redz drau-
ga vai rada nelaimi svešumā. /K.Corbiks, Jelgava./

29370. Suņi gaudo - kari būs. /J.A.Jansons./

29371. Ja suņi gaudo galvas pacēluši - būs kari.
/M.Rulle, Lubāna./

29372. Ja suns gaudo purnu zemē nodūris, tas norāda uz mirē-
ju; ja gaudo, purnu uz augšu pacēlis, tad būs uguns-
grēks. /V.Pilipjonoks, Asūne./

29373. Ja suns gaudo ziemeļu pusē, tad kāds drīzumā mirs.
/J.Bikša, Daugmale./

29374. Ja suņam viļājoties galva esot uz ziemeļiem, tad kāds
cilvēks esot tuvu pie miršanas.
/J.Skara, Jaunpiebalga./

29375. Ja suns gaudo vakarā, tad gaidāmi zagļi.
/A.Ozole, Daibe./

29376. Ja suņi gaudo, tad kāds mirs. /I.Dzilna, Lubāna./

29377. Ja suņi mājās pa naktīm kauc, tad mājās kāds drīz
mirs. /H.Siliņa, Penkule./

29378. Suņi ar četrām acīm(virs acīm savādas krāsas planku-
miņi)redzot dažādus garus, sevišķi nāvi ātri ieraugot
un tad ļoti kaucot un rejot. /H.Siliņa, Penkule./

29379. Kad suns kauc, tad gaidāms mirons. /M.Brante, Ainaži./

29380. Kad suns kauc, tas sakauc citiem vai pats sev nāvi.
/I.Mennika, Ainaži./

29381. Kad suns kauc, tad kāds mirs.
/Z.Kozenkraniuse, Ainaži./

29382. Ja suns pie mājas bedri rok, tad tanīs mājās kāds
mirs. /A.Pidriks, Sauka./

29383. Ja suns kauc, uz mežu skatīdamies, tad viņš pats mirs;
bet ja uz māju skatīdamies, tad mirs kāds cilvēks ši-
nī mājā. /J.Cinovskis, Snēpele./

29384. Ja suns gaudodams skatās gaisā, tad kāds dzims, ja uz
zemi - mirs. /E.Laime, Tirza./

29385. Ja suns gaudo skatīdamies uz zemi, kāds mirs, bet ja
gaudo galvu pacēlis uz augšu - būs ugunsgrēks.
/A.Aizsils, Zilupe./

29386. Ja sus skatās uz debesīm un kauc, tad kāds cilvēks
tanī mājā mirs. /72 g.v.J.Baumanis, Piltene./

29387. Ja suns skatās uz kādu ēku un kauc, tad tanī ēkā būs
ugunsgrēks. /J.Baumanis, Piltene./

29388. Ja suns skatās uz mežu un kauc, tad viņu vilks apēdīs.
/J.Baumanis, Piltene./

29389. Uz kurām mājām suns skatās un gaudo, tur drīzumā kāds
mirs. /M.Vennere, Strenči./

29390. Ja suns naktī kauc un rok bedres, tad kāds tanī mājā
mirs. /A.Lau, Mežotne./

29391. Ja suns gaudo pusdienas laikā, tad tai mājā kāds mirs.
/V.Bernava, Cēsis./

29392. Ja naktī suņi kauc, tad nomirs kāds cilvēks.
/J.Fleišers, Skrunda./

29393. Kad suns skatās uz augšu un kauc, tad tur kāds mirst.
/J.Kasparovics, Skrunda./

29394. Kad suns gauduoj, tad tuo saiminīka ustubā dreiži
byus kuozas. /P.Rubyns, Vārkava./

29395. Kad suns kauc un galva pacelta uz augšu, tad izved no
mājas līgavu. /I.Stirna, Skrunda./

29396. Kad naktīs suņi kauc, tad tanīs mājās drīz nomirst
kāds cilvēks. /I.Upenieks, Skrunda./

29397. Ja suns gaudo ar purnu pret māju, tad tur kāds drīzi
mirst, bet ja purns pagriezts pret mežu, tad pats suns
drīzi nosprāgs. /A.Liepiņa, Lubāna./

29398. Kad suns gaudo un kašņā zemi, mājās vai kaimiņos kāds
mirs. /K.Lielozols, Nīca./

29399. Ja kaucošam sunim nemanot pieiet un uzmin uz astes,
suņa priekšā ierauga uguni vai zārku.
/K.Lielozols, Nīca./

29400. Ja suns kauc ar degunu uz augšu, būs ugunsgrēks, bet
ja deguns uz leju, tuvojas bēres. /P.Jaunzemis, Nīca./

29401. Kad suns mēneša naktī kauc, tad būs tai mājā bēres.
/K.Lielozols, Nīca./

29402. Ja suns gaudo, galvu uz augšu pacēlis, tad kur tuvumā
ir ugunsgrēks. /L.Saliņa, Lubāna./

29403. Ja suns gaudojot, tad viņš redzot kādu ļaunu garu. Ja
cilvēks grib to redzēt, tad jāuzmin uz suņa astes
spalvām, tā ka suns to nemana, un jāskatās pār suņa
kreiso ausi. /A.Bīlenšteina rokraksts, Gramzda./

29404. Kad mājas suns gaudo, tad tur kāds mirs jeb arī būs
ugunsgrēks.
/A.Bīlenšteina rokraksts, Bauska un Gramzda./

29405. Kad mājās suns arvien kaš zemi un kauc, tad kāds ra-
dinieks mirs. /A.Bīlenšteina rokraksts, Piltene./

29406. Ja suns pa naktīm kauc, tad tai mājā kāds mirs.
/A.Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./

29407. Kad mājā mironis un suns nakti gaudo, tad drīzumā
mirs otrs. /L.Berkholce, Vaive./

29408. Ja suns pie mājas gaudo, tad vai nu pats suns mirs,
jeb arī kāds mājas cilvēks. /R.Vucene, Lubāna./

IX. Suns laimes zīlnieks.

29409. Ja suns priekš durvīm rok bedri, tad tas nozīmē, ka
viņš kādam mājiniekam rok kapu, kādēļ kādam būs jā-
mirst. /P.Āboliņa, Jelgava./

29410. Ja suns pie mājām izkasa bedri un ievelk iekšā kāda
mājas cilvēka drēbes, tad tam cilvēkam jāmirst.
/J.Cinovskis, Snēpele./

29411. Ja suns pie loga vai durvīm bedri izkārpa, tad mājās
kādam jāmirst. /K.Corbiks, Ezere./

29412. Kad suns pie šķūņa izkaš bedrīti un tajā ievelk sal-
mus, tad šķūnis nodeg. /J.Cinovskis, Snēpele./

29413. Kad suns rok bedri durvju priekšā, tad kāds mirs.
/H.Jankovska, Rīga./

29414. Kad suns kasa mājas pamatu, tad saimnieks mirs.
/L.Valkīre, Tāšpadure./

29415. Ja suns kārpa zemi, tad drīzumā kāds mirs.
/K.Corbiks, Vecsvirlauka./

29416. Ja suns rudenī guļ augšpēdus(uz muguras), tad nāks āt-
ri mēra laiki. /A.Šķēre, Brukna./

29417. Ja suns guļ ar kājām uz augšu, tad mājās gaidāmas bē-
res. /O.Pelēce, Jaunpiebalga./

29418. Ja suns guļ istabas vidū, tad gaidāms mājā mironis.
/A.Klausa, Jaunpiebalga./

29419. Ja suns nogulstas durvju priekšā ar galvu pret tām,
tad mirs kāds. /E.Zirnītis, Lubāna./

29420. Ja suns, tupēdams mājas tuvumā, bada zemi ar purnu, tad
kāds mirs. /A.Aizsils, Zilupe./

29421. Kad suns lien pagaldē gulēt, tad mājā kāds sliktums
gaidāms. /P.Zeltiņa, Ikšķile./

29422. Ja suns lien pagaldē gulēt, tad būs nelaime mājā.
/P.Zeltiņa, Ikšķile./

29423. Ja suns uz celiņiem ķēzījas, tad tas ir uz kādu aiz-
gaitu; vai nu būs kādam no mājas jāaiziet, jeb būs
kāds cits sliktums. /J.Rubenis, Ērgļi./

29424. Ja suns ceļu aizķēzī, tad būs laime priekšā.
/P.Š.Rīga./

29425. Ja suns dirs, tad nedrīkst smieties, jo tad pārplīs-
tot lūpas. /J.Jirgensons, Šķibe./

29426. Ja ceļmalā redz suni dirsam - naudu dabūs.
/J.A.Jansons, Rīga./

29427. Ja suns pietaisa namdurvju priekšu, tad gaidāma vēs-
tule. /E.Zariņa, Cena./

29428. Ja suns nevietā istabā vai ķēķī piegāna, un tur uz-
ber karstas pirkstis virsū, tad tas vairs nekad tā
nedarīs. /H.Skujiņš, Smiltene./

29429. Kad suns ko zobos ienes istabā, tad būs ciemiņi.
/K.Jansons, Plāņi./

29430. Ja suns uz pakaļas šļūc pār istabu, atnāks viesis.
/V.Miķelāns, Dunava./

29431. Kad suns brauc uz pakaļas, tad nāk nekaunīgs cie-
miņš. /Z.Pūtele, Sabile./

29432. Ja suns ar dibenu brauc pa grīdu, tad gaidāmi ciemi-
ņi no tās puses, no kuras tas brauc.
/A.Bērziņa, Aloja./

29433. Ja suns uz pakaļas šļūc, nāk nekaunīgi ciemiņi.
/V.Bērziņa, Priekule./

29434. Kad suns pa pakaļas virsu šļūc, tad ciemiņi nāk.
/K.Jansons, Plāņi./

29435. Sunim nedrīkstot ar kāju spert, tad Dievs debesīs
nelaižot. /A. Dragone, Palsmane./

29436. Kas sunim sper ar kāju, tas to kāju nedabūs zārkā
iekšā. /V. Līce, Līgatne./

29437. Ja sunim sperot ar kāju, tad kāja atpūstot.
/A.Mednis, Skrunda./

29438. Kas sunim ar kāju sper, tam kāja nopūst.
/J.A.Jansons, Olaine./

29439. Kas sunim ar kāju sper, tas zaglim taisa durvis va-
ļā. /J.Treimans, Bērze./

29440. Ja meita sunim sper ar kāju, tad tā paliks veca mei-
ta. Kura meita suņus nemīļo, tā vīra nedabū.
/H.Skujiņš, Smiltene./

29441. Kas sunim ar slotu sit, tam suņi miezn virsū.
/H.Siliņa, Penkule./

29442. Ja sunim vai kaķim iesit ar skalu, tad tas istabā
jeb arī viņas apkārtnē pieķēza. /K.Bika, Gaujiena./

29443. Tēvam vai brāļam suns jānokar, lai meitas drīz iz-
precē. /K.Jansons, Plāņi./

29444. Meitai, kas grib, lai viņas kāzu dienā nebūtu lietus
vai sniegputeņi, labi suņi jābaro.
/V.Miķelāns, Rubeņi./

29445. Meitām labi jābaro suņi, tad dabūs drīz precēties.
/M.Sikle, Nīca./

29446. Ja suns izlien meitai caur kājām, tad tas ir jābāž
atpakaļ. Ja tas neizdodas, meita netiks apprecēta.
/M.Macpāne, Alsunga./

29447. Melns suns var nāvi aizdzīt. /K.Lielozols, Nīca./

29448. Ja sunim nemanot pieiet no muguras un skatās pār
viņa galvu caur ausu starpu, tad var redzēt, ko suns
domā. /K.Lielozols, Nīca./

29449. Ja suns ciemiņam nolaiza rokas, tad namamāte uz to
dusmīga. /E.Priediņa, Graudupe./

29450. Ja priekš braukšanas suns izlien zirgam caur vēder-
apakšu, tad zirgs braucot pārrausies.
/S.Ozoliņa, Jaunkalsnava./

29451. Ja suns medībās vāļājas, tad dabūs šaut.
/A.Aizsils, Meirāni./

X. Suns laika zīlnieks.

29452. Kad suņi pa zemi vāļājas, kaš zemi, gaudo, ēd zāli un
kad tiem vēders kurc, tad būs lietus. Bet ja suņus
dzird rejam no ziemeļa puses, tad būs labs laiks.
/S.Gūberts, 1688./

29453. Ja suns kādu dienu neēd, tad slikts laiks gaidāms.
/P.Zeltiņa, Ikšķile./

29454. Kad suņam vēders kurkšķ, tad slikts laiks būs.
/A.Pētersons, Talsi./

29455. Ja suņam vēders čurkst, tad gaidāmi nelaiki.
/A.Salmāns, Balvi./

29456. Ja suns vasaras laikā lien krāsnī gulēt, tad pare-
dzams slikts laiks. /O.Jaunozols, Jaungulbene./

29457. Ja suns neēd un lec uz trim kājām, tad gaidāms
slikts laiks. /I.Jansons, Īle./

29458. Ja suns mēnesi rej, tad būs slikts laiks.
/E.Puriņš, Skujene./

29459. Kad suņi gaudo, tad būs slikts laiks.
/E.Baltiņš, Raiskums./

29460. Ja suns pa zemi vārtās, tad būs mīksts laiks, ja viņš
guļ saritinājies, tad būs salna. /P.Š., Rīga./

29461. Suns sniegā viļājas uz mīkstu laiku.
/A.Bergmanis, Vecogre./

29462. Suns viļājas uz slapju laiku. /J.Lazdāns, Kalupe./

29463. Suns sniegā viļājas uz mīkstu laiku.
/J.Vilnītis, Jumurda./

29464. Kad suns valstās pa sniegu, tad būšot mīksts sniegs.
/M.Alksnis, Skultes jūrmala./

29465. Kod suns zīmys laikā lelā soltumā suoks vuoļeitīs
pa snīgu, itys pīzīmēj, ka laiks puorsamaina, byus
sylts laiks. /V.Podis, Rēzekne./

29466. Ja suns nekā neēd, gaidāms lietus.
/J.A.Jansons, Bīriņi./

29467. Ja suns uz muguras vārtās, tad uz rītu lietus gai-
dāms. /P.Zeltiņa, Ikšķile./

29468. Kad suns guļ garām uz celiņa, tad gaidāms garš lie-
tus. /Z.Prauliņš, Aumeisteri./

29469. Ja suns gaudo sētā, galvu uz augšu pacēlis, tad būs
lietus. /J.Andersons, Sātiņi./

29470. Ja suns vārtās , būs lietus. /A.Korsaks, Ezere./

29471. Ja sunim vakarā vēders sāp, tad uz rītu gaidāms lie-
tus. /M.Iniņberģe, Rīga./

29472. Jo suņs reši ād, tad byus leits./M.Apeļs, Stoļerova./

29473. Kad tālu no ziemeļiem dzird suņus rejam, tad būs
labs laiks. /K.Jansons, Plāņi./

29474. Ja suns vakarā rej skaļi, tad rītā skaists laiks.
/R.Kroģers, Vāne./

29475. Kad suņi viens otru ķer, tas ir uz vējainu laiku.
/M.Alksnis, Skultes jūrmala./

29476. Ja suns uz muguras viļājas, tad būs lieli vēji.
/E.Stīpniece, Vērene./

29477. Ja suns gaudo purnu pret mēnesi pacēlis, tad sagai-
dāms auksts laiks.
/V.Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

29478. Suns sniegu ēd, būs putenis. /E.Vēvere, Ļaudona./

29479. Ja vasaru suns elš un neēd, tad sagaidāms pērkons.
/K.Kristape, Olaine./

29480. Ja suns ož, gaidāms slikts laiks./K.Lielozols, Nīca./

29481. Kad suns gaudo uz augšu skatīdamies, tad būs grozīgs
laiks. /A.Vilciņš, Līgatne./

29482. Ja suns negrib lāgā ēst maizes, tad sagaidāms slikts
laiks. /J.Brūnis, Dzērbene./

29483. Ja suns neēd maizi, tad sagaidāms slikts laiks.
/A.Kuikulītis, Augstroze./

29484. Kad suns smird, tad gaidāms lietus.
/J.Skara, Jaunpiebalga./

29485. Ja suņam iekšas gaudo, tad gaidāms slikts laiks.
/A.Šeitiņš, Taurene./

29486. Ja suns vārtās pa zemi, tad gaidāms labs laiks.
/J.Līcītis, Vilzēni./

29487. Kad suns smird, tad būs draņķa laiks.
/M.Klause, Jaunpiebalga./

29488. Ja sunim vēders čurkst, būs savāds laiks.
/E.Laime, Tirza./

29489. Kad suns skrien ar nokārtu asti, būs lietus.
/K.Arājs, Virbi./

29490. Kad suns skrien ar izkārtu mēli, būs skaists laiks.
/K.Arājs, Virbi./

29491. Ja suns neēd, būs slikts laiks. /M.Zichmane, Virbi./

29492. Kad suns neēd un iet nočūrējies, tad gaidāms lietus
un nejauks laiks. /I.Šulcs, Nogale./

29493. Kad suns lien plītī gulēt un vārtās, tad gaidāms
lietus. /A.Didriksone, Nogale./

29494. Ja suns maz ēd un daudz guļ, gaidāms lietus.
/A.Aizsils, Zilupe./

29495. Ja suns vārtās sniegā, tad būs siltāks laiks.
/E.Reinbacha, Vecpiebalga./

29496. Ja suns neēd, tad nebūs labs laiks.
/M.Spilva, Druviena./

29497. Suns sniegā vārtās - gaidāms atkusnis.*
/E.Vasermane, Rīga./

29498. Ja suni labi baro, tad būs laba bēru diena.
/M.Veidenberga, Vecmokas./

29499. Ja sunim nedod ēst, tad miršanas dienā līst lietus.
/A.Ēdelmanis, Raņķi./

29500. Ja sunim vēders kurc, tad būs slikts laiks.
/J.Banazis, Nīca./

29501. Kad suns braucot uz astes, tad būšot slikts laiks ar
lietu. /J.Daizis, Nīca./

29502. Kad suns guļ pagultē, tad sagaidāms auksts laiks.
/K.Lielozols, Nīca./

29503. Kad suns smird, tad sagaidāms slikts laiks.
/K.Lielozols, Nīca./

29504. Meitām, kuras nav vēl precējušās, vajag labi suņus
kopt, jo tad viņu kāzu dienā būs jauks laiks.
/J.Cinovskis, Snēpele./

29505. Kas sunim atrauj kumosu, tam pa kāzām slikts laiks.
/K.Lielozols, Nīca./

29506. Kas suni nebaro, tam pa bērēm slikts laiks.
/K.Lielozols, Nīca./
29507. Kad suns smird, tad gaidāms slikts laiks.
/K.Lielozols, Nīca./

29508. Ja suns neēd, gaidāms lietus un ziemu sniegs.
/J.Ķikuts, Nīca./

29509. Kad suns vai kaķis bēg no krāsns, gaidāms silts laiks. /J.Ķikuts, Nīca./

29510. Ja suns sniegā vārtās, tad sagaidāms aukstums.
/M.Teteris, Spāre./

29511. Ja sunim rūc vēders, tad gaidāms lietus.
/K.Bruņinieks, Sēme./

XI. Suns ēd zāli.

29512. Ja suns pie akas zāli ēd, , tad saimnieks sev kāju
pārlauzīs. /K.Jansons, Plāņi./

29513. Ja suns jeb kaķis zāli ēd, tad lietus līst.
/P.Š., Rauna./

29514. Ja suns zāli ēd, tad gaidāms negaiss.
/A.Zvejniece, Lubāna./

29515. Suns ēd zāli vai staigā apkārt kraukādamies uz ne-
labu laiku. /A.Aizsils, Kalsnava./

29516. Suns ēd zāli, gaidāms lietus. /J.A.Jansons, Jelgava./

29517. Ja suns ēd zāli jeb lok no peļķēm ūdeni, tad līst
lietus. /R.Šmits, Valmiera./

29518. Ja suns ēd zāli, tad sagaidāms bads.
/J.Briņķis, Sidgunda./

29519. Uz bada laikiem suns ēdot zāli. /D.Dama, Smiltene./

29520. Suņi un kaķi ēd zāli uz lietiem. /A.Skrūze, Saikava./

29521. Ja suns zāli ēd, tad būs slikts laiks.
/Atbalss k.1897.E.Irbe, Skujene./

29522. Ja suns ēd zāli, paredzams nelabs laiks.
/J.A.Jansons, Sigulda./

29523. Suns ēd zāli - būs slikts laiks. /J.A.Jansons, Rāmuļi./
29524. Kad suns zāli ēd, tad gaidāms slikts laiks.
/K.Corbiks, Jelgava./

29525. Ja suns zāli kožļā, tad būšot slikts laiks.
/K.Corbiks, Kroņa-Vircava./

29526. Suns uz lietu zāli ēd. /K.Jansons, Plāņi./

29527. Ja suns ēd zāli, gaidāms lietus.
/J.A.Jansons, Bīriņi./

29528. Ja suns ēd zāli, tad rīt būs lietus.
/O.Darbiņš, Birži./

29529. Ja suns ēd zāli, būs lietus. /K.Corbiks, Valgunde./

29530. JA suns ēd zāli, tad būs lietus. /M.Navenickis, Zasa./

29531. Ja suns zāli ēd, tad slikts laiks gaidāms.
/P.Zeltiņa, Ikšķile./

29532. Ja suņi un vistas ēd zāli, tad līs lietus.
/K.Corbiks, Jelgava./

XII. Suņa slimības.

29533. Ka jauns suns pārēdas jēlas gaļas, tad viņam pieme-
tas šņīpis (slimība); no šņīpja suņam uz muguras no-
iet vilna un viņš pēdīgi nosprāgst.
/H.Skujiņš, Smiltene./

29534. Ja suns slims, tad dod engveru iekšā.
/E.Barbaka, Rīga./

29535. Kad suns ēd zāli, viņam sāp vēders.
/J.A.Jansons, Valka./

29536. Ja suņam iekodusi čūska, tad viņš sameklē tādu pret-
jipts zāli un to apēd un trešā dienā jau ir vesels.
Suns tādu pretjipts zāli zinot.
/H.Skujiņš, Aumeisteri./

29537. Ja sunim sit ar slotu, tad zarnas iziet.
/V.Miķelāns, Asare./

29538. Ja sunim ar dūri iesit zem acīm, viņš beigts.
/K.Lielozols, Nīca./

XIII. Suns sapnī.

29539. Ja pa sapnim redz suni, tad satiek kādu niknu cilvē-
ku. /P.Š., Rauna.K.Jansons, Plāņi./

29540. Ja sapnī redz suni, tas nozīmējot ļaunu cilvēku.
/R.Straudovskis, Lielplatone./

29541. Ja suns sapnī plēš, tad ļauns cilvēks apvainos.
/I.Johansone, Rīga./

29542. Kad sapnī redz suni rejam, būs ar ienaidnieku darī-
šanas. Ja suni pārvar, tad ienaidnieku uzvarēs.
/J.Kalniņš, Druviena./

29543. Ja sapnī redz suni uzbrūkot, tad uzbruks ļauni cil-
vēki. /M.Navenickis, Zasa./

29544. Ja sapnī redz suni, būs jāsatiekas ar ienaidnieku.
/J.Jurjāns, Jaungulbene./

29545. Kad pa sapņiem suns iekož, tad uzbruks ļauns cil-
vēks. /J.Jurjāns, Jaunjelgava./

29546. Kad sapnī suns sarej, tad dabū pērienu.
/Āronu Matīss, Bērzaune./

29547. Kad sapnī suns skrien virsū riedams, kozdams, tad da-
būs klepu. /J.Apsalons, Sēļpils./

29548. Ja sapnī redz baltu suni, tad satiek ienaidnieku.
/M.Zaube, Rīga./

29549. Ja sapnī redz raibus suņus, tad ar ienaidniekiem
ķildojas. /M.Zaube, Rīga./

29550. Ja sapnī redz brūnu suni, tad labu kavalieri satiks.
/M.Zaube, Rīga./

29551. Ja sapnī redz sarkanu suni, tad satiks sliktu cil-
vēku. /J.Jurjāns, Jaungulbene./

29552. Ja sapnī suņus apsauc, tad izies par labu.
/M.Navenickis, Zasa./

29553. Ja sapnī redz suni virsū klūpam, tad precinieki nāk
mājā. /E.Barbaka, Rīga./

29554. Ja sapnī ir darīšana ar niknu suni, tad būs darīšana
ar ļauniem cilvēkiem. /A.Aizsils, Prauliena./

29555. Ja sapnī melns suns iekož, tad sapņa redzētājs sas-
lims. /L.Pogule, Gatarta./

29556. Ja sapnī suns iekož, tad būs kāda slimība.
/L.Saliņa, Lubāna./

29557. Kad pa sapņiem suņi krītot klāt, tad dabonot kau-
ties. /K.Boivics, 1862.g.A.Bīlenšteina rokraksts./

29558. Kad pa sapņiem suns iekož, tad būs ar ienaidniekiem
jākaujas. /A.Bīlenšteina rokraksts, Dunalka./

29559. Kad sapnī suns iekož, tad gadīsies skāde jeb būs dzīres.
/I.Bergmanis, 1862., Bārta./