Šūpuļa kārts
(šūpuļa līksts).
30284. Šūpuļa kārti
vajadzēja cirst kalniņā, augstā vietā,
kam laba nozīme. /P. Dambītis, Ērgļi. /
30285. Krusttēviem bija jāgādā
par bērna šūpuli. Līksti
cērtot krustmātes vērīgi lūkojās,
kā kritīs pirmā
skaida. Ja skaida krita uz muti, tad sprieda, ka krust-
bērns neaugšot liels, bet drīz miršot; ja turpretim
augšpēdu, tad visi priecājās, ka skaida labi kritusi.
Pirmo neīsto līksti bākša salauza, tikai pēdējo
pie-
ņēma pr labu. /M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta.
/
30286. Otrā rītā pēc brokasta
kūmas brauc uz mežu šūpuļa
līksti cirst. Puisēnam cērt ozola, meitēnam
bērza
kārti. Īstais jeb īstā kūma cērt pirmo
skaidu un tad
sviež cirvi projām, cik tālu vien var aizsviest. Citi
kūmas cirvi uzmeklējuši cērt katrs pa skaidai,
tāpat
cirvi prom sviezdami. Kas no kārts vēl atlicis ne-
cirsts, to beidz cirst īstais kūma.
/Kr. Kalniņš, Jaunjelgava. /
30287. Tādā kārtībā nocērt
divas kārtis. Labākās kārts cel-
mā īstais kūms iedzen ar cirvja pieti trīs grašu
gabalu, tad ieliek abas kārtis ratos un brauc uz mā-
jām. Mājās kūmas bāž kārti istabā
pa logu iekšā. Logi
senāk bija bez stikliem, tikai aizšaunami. Citi krus-
tabnieki, kas istabā, atkal neļauj kārti iebāzt,
un tā
abas puses cīnās, kamēr taču kūmām
izdodas ar viltu
vai varu iedabūt istabā. /Kr. Kalniņš, Jaunjelgava.
/
30288. No baznīcas pārbraukuši kūmi
gāja uz mežu malku
cirst. Pārnesuši vairāk līkstis, tūlīt
kāra šūpuli.
Šūpuli izmēģinot, puiši tai papriekšu lika
iekšā mei-
tas un tikmēr šūpoja, kamēr līksts lūza.
Tikai tad
uzlika īsto līksti ar šūpuli, kurā tad meta
ziepju
naudu, ko bērnu mazgāt, arī baltu maizi un cukuru, ko
bērnam knupī likt. /Dāka, Trikāta. /
30289. Īsi priekš projāmiešanas kūmi
gāja uz mežu līksti
cirst. Bez īstās līksts nocirta vēl kādu
alkšņa kār-
ti, kuru krustmātes salauza. Tad tik ienesa īsto līk-
sti, dēlam ozola, meitai liepas koka, un uzkāra šūpuli.
/Radagaiss, Vidriži. /
30290. Kristībās krusttēvi braukuši
mežā pēc šūpoļa kārts,
nocirtuši vienu labu un otru nederīgu koku, kuru
pirmo bīdījuši istabā, bet vecmāte to uz sliekšņa
pārcirtusi. /J. Rubenis, Ērgļi. /
30291. Pirmodien pēc brokasta brauc kūmi
mežā kārti cirst.
Kāds no visiem pārģērbjas par mežsargu
un dodas me-
žā papriekšu, cirtējus ķīlāt,
noķīlātie izpērkas ar
brandvīnu un uzkožamo; pēc tam visi mierīgi dziedā-
dami cērt kārti, katrs pa trīs reizes. Nocirtuši
kār-
ti, pāršķeļ celmu un šķēlumā
iesit vērdiņu, notīra
tad kārti no zariem un mizas un visādi rotuļodamies
dodas tad mājās. Mājinieki, ieraudzījuši kūmas
pie-
braucam ar kārti, aizbultē visas durvis un logus un
nelaiž iekšā, kamēr kāds nodevējs neparāda
vai nepa-
taisa kādu šķirbu, pa kuru pēdīgi izdodas
iestumt
kārti istabā. Tad kārti piesien ar jaunu striķi
pie
griestiem un piestiprina pie tās šūpoli.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11. /
30292. Pirmdien krusttēvi brauca mežā
pēc šūpoļa līksts.
Cirta allaž trīs kokus, divus kaut kādus un trešo
la-
bu, kura celmā iedzina ziedam kapeiku. Sliktās kārtis
vecmāte sacirta, bet labo atstāja veselu.
/J. Rubenis, Bērzaune. /
30293. Šūpļa līksts jācērt
krusttēvam, n līksts celmā jāie-
dzen naudas gabaliņš, lai bērns būtu stiprs un
tu-
rīgs. Līksti nedrīkst cirst purvā, bet kalniņā,
lai
bērna mūžs nav sajucis kā dūņas.
/A. Žeibe. /
30294. Šūpuļa līksts jācērt
krusttēvam un līksts celmā jā-
iedzen naudas gabaliņš, lai bērns būtu stiprs un
tu-
rīgs. /T. Dzintarkalns, Talsi. /
30295. Pirmdien krusttēvs brauc uz mežu pēc
šūpuļa kārts.
Puikam jāmeklē ozols, meitenei liepa.
/Simenovs, Dole. /
30296. Puiku šūpuļiem vajagot cirst bērzu
līksti, lai tie
augtu stipri; meitenēm egles, lai izaugtu smukiem au-
gumiem. /H. Skujiņš, Smiltene. /
30297. Šūpuļa līksts jācērt
ceļa malā, tad bērns izaug
gudrs. /J. Širmanis, Vilzēni. /
30298. Kad kāra bērnam šūpuli,
tad cirta puikam egles, bet
meitenei bērza līksti. /G. Pols, Vecgulbene. /
30299. Pirmdien kūmas brauca uz mežu bērnam
šūpuļa līksti
cirst. Mežā īstais krusttēvs izmeklēja
derīgu koku:
puisēnam bērzu, meitenei egli. Līdzgājēji
nu dziedāja
par kokiem, Meža māti, mīļu Māru u. t. t.
Līksti nocir-
tis krusttēvs iesita ar cirvja pieti kapara naudas
gabalu celmā, laikam par dāvanu Meža mātei; tad
noli-
ka uz celma brandvīna glāzi un pielējis izdzēra
pir
mais. Tad sniedza dzert pēc kārtas arī citiem. Bez
īstās līksts nocirta vēl divas citas, kuras drusku
aizcirta, lai laužot drīz lūztu pušu.
/Sams, Lejasciems. /
30300. Mājā vecmāte pirmā pienāca
pie kūmu vezuma, nolauza
no līksts galotnes skuju vai veselu žagaru sauju.
Krusttēvi viens vienu, otrs otru galu uz pleciem pa-
ņēmuši, nesa vienu aizcirstu līksti rijā.
Vecmāte mē-
ģināja, vai līksts arī esot diezgan stipra, lēca
tai
virsū un, zināms, to pārlauza, par ko viņa pēra
nesē-
jus ar saviem žagariem pa kaklu, pa galvu. Tas pats
notika ar otru līksti. Beidzot ienesa trešo līksti,
pie kuras tad arī pakāra šūpuli. /Sams, Lejasciems.
/
30301. Pēc maltītes kūmas taisījās
braukt uz mežu pēc
līksts un sajūdza trīs, četrus zirgus. Mežā
kūmas iz-
meklēja divi, trīs kociņus: puisēnam bērziņus,
meite-
nei eglītes. Uz nocirstā koka celma uzlika ziedam
kādu naudas gabalu, vai arī iedzina to ar cirvja pie
ti celmā iekšā. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga.
/
30302. Krusttēvu pienākums bija krustību
dienā braukt uz
mežu un pārvest šūpuļa līksti. Līkstij
mēdza cirst
bērzu un nesa to ar visu balto plivuraino mizu mājā.
/K. Barons, Jelgava. /
30303. Puikam jācērt šūpuļam
bērza un meitenei egles
līksts. /K. Jansons, Plāņi. /
30304. No līka bērza nevar griezt līksti
šūpulim, tad bēr-
nam būs līka mugura. /A. Mūrniece, Cēsis. /
30305. Ja šūpuļa līksts zagta, tad
bērns zaglīgs.
/K. Jansons, Plāņi. /
30306. Krusttēvam pašam līksts u šūpolis
jāpakar. To pada-
rījis viņš vēl iesit kādu naudas gabalu līksts
galā
lai nečīkstot. /Simenovs, Dole. /
30307. Līksts cirtēji ienes papriekšu
kādu laušanai cirstu
līksti. Pāris vīru tai gulstas virsū un salauž.
Tad
tik vien ienes īsteno, kuru atrod labu.
/Simenovs, Dole. /
30308. Kad jaunpiedzimušam bērnam cērt
šūpuļa kārti, tad
celmā jāiesit nauda un jāaplej ar brandavīnu, lai
bērns liels uzaudzis savu mantu cieši glabā.
/A. Bīlenšteina man. , 1867. g. /
30309. Pirmdienā pēc brokasta kūmas
sataisījās iet uz mežu
cirst šūpoļa kārti. Kārti nocirtuši turpat
iedzēra
pa glāzei brandavīna un uzkoda līdzņemto ēdienu,
un
uzlēja drusku brandvīna arī uz celma.
/P. Blaus, Ērgļi. /
30310. Ja šūpuļa kārts galā
iesitot naudas gabalu, tad bēr-
nam bagāta dzīve būšot. /A. Mednis, Skrunda. /
30311. Puikas šūpuļa līksti, kad
to sadedzina, ar cirvi ne-
cērt, bet tā vesela no viena gala jāsāk dedzināt,
lai
puika ar cirvi kājā neiecērt. /K. Jansons, Plāņi.
/
30312. Pēc nokrustīšanas, pa krustabu
laiku , tāpat vīrieši
kā sievietes braukuši mežā bērnam pēc
šūpuļa līksts,
pie kam dziedājuši: "Krusta tēvi, krusta mātes,
purā
līksti necērtiet, cērtiet sila maliņā,
lai aug zaļas
atvasītes!" /K. Bika, Gaujiena. /