Šūpuļa kārts (šūpuļa līksts).

30284. Šūpuļa kārti vajadzēja cirst kalniņā, augstā vietā,
kam laba nozīme. /P. Dambītis, Ērgļi. /

30285. Krusttēviem bija jāgādā par bērna šūpuli. Līksti
cērtot krustmātes vērīgi lūkojās, kā kritīs pirmā
skaida. Ja skaida krita uz muti, tad sprieda, ka krust-
bērns neaugšot liels, bet drīz miršot; ja turpretim
augšpēdu, tad visi priecājās, ka skaida labi kritusi.
Pirmo neīsto līksti bākša salauza, tikai pēdējo pie-
ņēma pr labu. /M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta. /

30286. Otrā rītā pēc brokasta kūmas brauc uz mežu šūpuļa
līksti cirst. Puisēnam cērt ozola, meitēnam bērza
kārti. Īstais jeb īstā kūma cērt pirmo skaidu un tad
sviež cirvi projām, cik tālu vien var aizsviest. Citi
kūmas cirvi uzmeklējuši cērt katrs pa skaidai, tāpat
cirvi prom sviezdami. Kas no kārts vēl atlicis ne-
cirsts, to beidz cirst īstais kūma.
/Kr. Kalniņš, Jaunjelgava. /

30287. Tādā kārtībā nocērt divas kārtis. Labākās kārts cel-
mā īstais kūms iedzen ar cirvja pieti trīs grašu
gabalu, tad ieliek abas kārtis ratos un brauc uz mā-
jām. Mājās kūmas bāž kārti istabā pa logu iekšā. Logi
senāk bija bez stikliem, tikai aizšaunami. Citi krus-
tabnieki, kas istabā, atkal neļauj kārti iebāzt, un tā
abas puses cīnās, kamēr taču kūmām izdodas ar viltu
vai varu iedabūt istabā. /Kr. Kalniņš, Jaunjelgava. /

30288. No baznīcas pārbraukuši kūmi gāja uz mežu malku
cirst. Pārnesuši vairāk līkstis, tūlīt kāra šūpuli.
Šūpuli izmēģinot, puiši tai papriekšu lika iekšā mei-
tas un tikmēr šūpoja, kamēr līksts lūza. Tikai tad
uzlika īsto līksti ar šūpuli, kurā tad meta ziepju
naudu, ko bērnu mazgāt, arī baltu maizi un cukuru, ko
bērnam knupī likt. /Dāka, Trikāta. /

30289. Īsi priekš projāmiešanas kūmi gāja uz mežu līksti
cirst. Bez īstās līksts nocirta vēl kādu alkšņa kār-
ti, kuru krustmātes salauza. Tad tik ienesa īsto līk-
sti, dēlam ozola, meitai liepas koka, un uzkāra šūpuli.
/Radagaiss, Vidriži. /

30290. Kristībās krusttēvi braukuši mežā pēc šūpoļa kārts,
nocirtuši vienu labu un otru nederīgu koku, kuru
pirmo bīdījuši istabā, bet vecmāte to uz sliekšņa
pārcirtusi. /J. Rubenis, Ērgļi. /

30291. Pirmodien pēc brokasta brauc kūmi mežā kārti cirst.
Kāds no visiem pārģērbjas par mežsargu un dodas me-
žā papriekšu, cirtējus ķīlāt, noķīlātie izpērkas ar
brandvīnu un uzkožamo; pēc tam visi mierīgi dziedā-
dami cērt kārti, katrs pa trīs reizes. Nocirtuši kār-
ti, pāršķeļ celmu un šķēlumā iesit vērdiņu, notīra
tad kārti no zariem un mizas un visādi rotuļodamies
dodas tad mājās. Mājinieki, ieraudzījuši kūmas pie-
braucam ar kārti, aizbultē visas durvis un logus un
nelaiž iekšā, kamēr kāds nodevējs neparāda vai nepa-
taisa kādu šķirbu, pa kuru pēdīgi izdodas iestumt
kārti istabā. Tad kārti piesien ar jaunu striķi pie
griestiem un piestiprina pie tās šūpoli.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11. /

30292. Pirmdien krusttēvi brauca mežā pēc šūpoļa līksts.
Cirta allaž trīs kokus, divus kaut kādus un trešo la-
bu, kura celmā iedzina ziedam kapeiku. Sliktās kārtis
vecmāte sacirta, bet labo atstāja veselu.
/J. Rubenis, Bērzaune. /

30293. Šūpļa līksts jācērt krusttēvam, n līksts celmā jāie-
dzen naudas gabaliņš, lai bērns būtu stiprs un tu-
rīgs. Līksti nedrīkst cirst purvā, bet kalniņā, lai
bērna mūžs nav sajucis kā dūņas. /A. Žeibe. /

30294. Šūpuļa līksts jācērt krusttēvam un līksts celmā jā-
iedzen naudas gabaliņš, lai bērns būtu stiprs un tu-
rīgs. /T. Dzintarkalns, Talsi. /

30295. Pirmdien krusttēvs brauc uz mežu pēc šūpuļa kārts.
Puikam jāmeklē ozols, meitenei liepa.
/Simenovs, Dole. /

30296. Puiku šūpuļiem vajagot cirst bērzu līksti, lai tie
augtu stipri; meitenēm egles, lai izaugtu smukiem au-
gumiem. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30297. Šūpuļa līksts jācērt ceļa malā, tad bērns izaug
gudrs. /J. Širmanis, Vilzēni. /

30298. Kad kāra bērnam šūpuli, tad cirta puikam egles, bet
meitenei bērza līksti. /G. Pols, Vecgulbene. /

30299. Pirmdien kūmas brauca uz mežu bērnam šūpuļa līksti
cirst. Mežā īstais krusttēvs izmeklēja derīgu koku:
puisēnam bērzu, meitenei egli. Līdzgājēji nu dziedāja
par kokiem, Meža māti, mīļu Māru u. t. t. Līksti nocir-
tis krusttēvs iesita ar cirvja pieti kapara naudas
gabalu celmā, laikam par dāvanu Meža mātei; tad noli-
ka uz celma brandvīna glāzi un pielējis izdzēra pir
mais. Tad sniedza dzert pēc kārtas arī citiem. Bez
īstās līksts nocirta vēl divas citas, kuras drusku
aizcirta, lai laužot drīz lūztu pušu.
/Sams, Lejasciems. /

30300. Mājā vecmāte pirmā pienāca pie kūmu vezuma, nolauza
no līksts galotnes skuju vai veselu žagaru sauju.
Krusttēvi viens vienu, otrs otru galu uz pleciem pa-
ņēmuši, nesa vienu aizcirstu līksti rijā. Vecmāte mē-
ģināja, vai līksts arī esot diezgan stipra, lēca tai
virsū un, zināms, to pārlauza, par ko viņa pēra nesē-
jus ar saviem žagariem pa kaklu, pa galvu. Tas pats
notika ar otru līksti. Beidzot ienesa trešo līksti,
pie kuras tad arī pakāra šūpuli. /Sams, Lejasciems. /

30301. Pēc maltītes kūmas taisījās braukt uz mežu pēc
līksts un sajūdza trīs, četrus zirgus. Mežā kūmas iz-
meklēja divi, trīs kociņus: puisēnam bērziņus, meite-
nei eglītes. Uz nocirstā koka celma uzlika ziedam
kādu naudas gabalu, vai arī iedzina to ar cirvja pie
ti celmā iekšā. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga. /

30302. Krusttēvu pienākums bija krustību dienā braukt uz
mežu un pārvest šūpuļa līksti. Līkstij mēdza cirst
bērzu un nesa to ar visu balto plivuraino mizu mājā.
/K. Barons, Jelgava. /

30303. Puikam jācērt šūpuļam bērza un meitenei egles
līksts. /K. Jansons, Plāņi. /

30304. No līka bērza nevar griezt līksti šūpulim, tad bēr-
nam būs līka mugura. /A. Mūrniece, Cēsis. /

30305. Ja šūpuļa līksts zagta, tad bērns zaglīgs.
/K. Jansons, Plāņi. /

30306. Krusttēvam pašam līksts u šūpolis jāpakar. To pada-
rījis viņš vēl iesit kādu naudas gabalu līksts galā
lai nečīkstot. /Simenovs, Dole. /

30307. Līksts cirtēji ienes papriekšu kādu laušanai cirstu
līksti. Pāris vīru tai gulstas virsū un salauž. Tad
tik vien ienes īsteno, kuru atrod labu.
/Simenovs, Dole. /

30308. Kad jaunpiedzimušam bērnam cērt šūpuļa kārti, tad
celmā jāiesit nauda un jāaplej ar brandavīnu, lai
bērns liels uzaudzis savu mantu cieši glabā.
/A. Bīlenšteina man. , 1867. g. /

30309. Pirmdienā pēc brokasta kūmas sataisījās iet uz mežu
cirst šūpoļa kārti. Kārti nocirtuši turpat iedzēra
pa glāzei brandavīna un uzkoda līdzņemto ēdienu, un
uzlēja drusku brandvīna arī uz celma.
/P. Blaus, Ērgļi. /

30310. Ja šūpuļa kārts galā iesitot naudas gabalu, tad bēr-
nam bagāta dzīve būšot. /A. Mednis, Skrunda. /

30311. Puikas šūpuļa līksti, kad to sadedzina, ar cirvi ne-
cērt, bet tā vesela no viena gala jāsāk dedzināt, lai
puika ar cirvi kājā neiecērt. /K. Jansons, Plāņi. /

30312. Pēc nokrustīšanas, pa krustabu laiku , tāpat vīrieši
kā sievietes braukuši mežā bērnam pēc šūpuļa līksts,
pie kam dziedājuši: "Krusta tēvi, krusta mātes, purā
līksti necērtiet, cērtiet sila maliņā, lai aug zaļas
atvasītes!" /K. Bika, Gaujiena. /