Šūpulis.

30229. Bērniņu tikmēr neliek šūpulī, kamēr tas nav nokris-
tīts. /K. Šilings, 1832. g. , Tirza. /

30230. Bērna šūpuli taisīja no egles, bērza un liepas ko-
kiem. /G. Pols, Vecgulbene. /

30231. Šūpuļa auklas vijot, nevajaga tās braucīt, citādi
bērni, lieli izauguši, gulēdami krāc.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene. /

30232. Ja pār bērnu šūpuli pārlaižas vista, lai arī šūpulī
nebūtu bērns, tad bērns vairs negulēs mierīgi.
/J. Jansons, Rīga. /

30233. Pirmā bērna krustībās kūmām jāgādā šūpolis. Ja bērna
tēvs šūpoli jau pagādājis, tad kūmām par to jāaiz-
maksā šūpoļa taisītājam. Ja šūpoļa vēl nav, kūmas pa-
ši tūdaļ iet pie darba: citi no krijas taisa šūpoli,
citi atkal vij valgus, ar ko šūpoli pakārt.
/Kr. Kalniņš, Jaunjelgava. /

30234. Pēc tam kūmi kāra šūpuli, pie kam šā rīkojās: pa-
priekšu lika bērna šūpulī kaķi un to izšūpoja it kā
jokodamies, laikam lai būtu bērnam gaišas acis kā
kaķam. Pirmie salmi tikuši ņemti bērna šūpuļa maisi-
ņam no sivēnu migas, tie labākie un sausākie, lai
bērns gulētu mierīgi kā sivēns migā. Šis izdarījums
ir senatnes atmiņa, vēlākā laikā tikai reti pirtnie-
ciņi vēl tā darījuši. /K. Bika, Gaujiena. /

30235. Kad šūpolis ir pakārts, tad atnes no kūts cūku migas
salmus un ieliek tos šūpulī, lai mazais maigi gulē-
tu. Tad ieliek bērnu šūpolī un visi kūmas saķeras
rokās un sāk bērnu šūpot, dažādas piederīgas dzies-
mas dziedādami. Pirmajā šūpolī šūpo arī visus nāko-
šus bērnus. /Kr. Kalniņš, Jaunjelgava. /

30236. Šūpulī ielikuši vispirms akmeni, lai tanī saietu vi-
sas ļaunas valodas. /P. Dambītis, Ērgļi. /

30237. Šūpuļa cisās trīs šķipsni cūku migas iebāž, lai
bērns guļ mierīgi kā sivēns. /K. Jansons, Plāņi. /

30238. Šūpuļa cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu no
cūku migas, lai bērns mierīgi guļot.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta. /

30239. Pirmo reizu bērnu šūpulī liekot, jāieliek papriekšu
pagalvī cūkas miga, tad bērns gulēs kā sivēns.
/J. Bajārs, Meņģele. /

30240. Ja bērns neguļ, tad jāņem kāds salmiņš no cūku migas
tad bērns guļ kā sivēns.
/K. Str. no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi. /

30241. Bērna guļamā maisiņā jāieliek kādi salmi no cūkas
midzeņa, lai viņš labi guļ. /P. Š. , Rauna. /

30242. Pēc kristībām kūmi nes šūpulī sivēnu, lai bērns mie-
rīgi gulētu. /V. Spandegs, Pociems. /

30243. Kaķītis jāieliek šūpulī, lai bērns guļ kā kaķītis,
šūpulī ņurdēdams.
/K. Str. no 80. g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi. /

30244. Kad krusttēvi bija piesējuši kārti un pakāruši šū-
poli, kurš arī kūmām pašiem bija jāapgādā, tad krust-
mātes atnesa cisas un pataisīja vietu. Nu pienāca
vecmāte ar bērnu un, šūpoli pašūpojusi, ielika dziedā
dama mazuli šūpolī. /P. Blaus, Ēgļi. /

30245. Krustmāte uztaisa jaunam pasaules pilsonim pirmo
gultu, apklāj ar jaunu paladziņu un segu un ieliek
bērnu iekšā, tad dziedādami iešūpo bērnu.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11. /

30246. Kad šūpulis bija gatavs, tad vecas sievas dziedāda-
mas aicināja, lai met bērnam šūpuļa jeb zobiņu nau-
du. Krusttēvi meta šūpulī naudu, krustmātes paladzi-
ņus, zeķītes, krekliņus, cepurītes ar raibām bantēm
apšūtas, bērna tinamo jostu no villāna dzijas adītu
un citas lietišķas dāvanas. /Sams, Lejasciems. /

30247. Krustmāte pataisa šūpolī mīkstu guļu un izklāj ar
lakatiem, krusttēvs un citi kūmi iemet tajā šūpoļa
naudu. Pēc tam krustmāte liek bērniņu šūpolī un
dzied kādas piederīgas dziesmas. /Simenovs, Dole. /

30248. Kad šūpuli uzsēja, tad pielika to pilnu ar dāvanām.
Krustmātes apsien šupulim savas deviņu dzīparu aus-
tās jostas un paklāj baltu linu paladziņu, un krust-
tēvi vēl uzliek spilventiņu. Kad viss gatavs, vīra
māte pienes arī bērnu, vīstola lakatiņiem satītu.
/K. Barons, Jelgava. /

30249. Mājā krusttēvi vēl novija auklas, ienesa līksti is-
tabā, piesēja to vidū pie dziedes un pakāra līksts
galā šūpuli. Vispapriekšu lika šūpulī kaķi vai suni,
tad citu kādu bērnu un visbeidzot pašu krustbērnu.
Nu vecmāte ar citām māmiņām nosēdās šūpulim blakus
un aicināja pa kārti visus krustībniekus pie dāvanu
mešanas. Krusttēvi meta naudu, krustmātes dažādus
drēbju gabaliņus. Dāvanu mezdams ikviens bērnu pašū-
poja. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga. /

30250. Kad šūpuli piesējuši, tad pirmo ielikuši tādu bērnu
kurš jau runā, Izšūpojuši un iedevuši tam naudas ga-
baliņu. Tad tur ielikuši nokristīto bērnu, kuram at-
kal krusttēvi dāvinājuši naudu. /J. Rubenis, Ērgļi. /

30251. Kad šūpolis bija uzkārts, tad tanī ielika kādu labi
paaugušu bērnu, lai iešūpo šūpoli. Pēc šūpošanas tam
iedeva naudu. Tad lika īsto bērnu iekšā, kuram kūmas
meta naudu. /J. Rubenis, Bērzaune. /

30252. Bērniņu ielika šūpulī un piesēja pie šūpuļa kulīti,
kurā kūmas meta naudu, kas tad palika bērna mātei.
/Mangulis, Lazdona. /

30253. Bērnu pirmo reiz šūpulī liekot, ir jārunā jeb jā-
dzied, citādi bērnam būs aizsmakusi balss.
/P. Š. , Rauna. /

30254. Aizsmakusi es dziedāju,
Aizsmakusi gavilēju:
Māte mani ielikusi
Bez vārdiņa šūpulī. /LD 435. /

30255. Kad bērnu lika pirmo reizi šūpulī, tad zem galvas
lika dziesmu grāmatu un šūpuļa katros sānos maizi
ar sāli, lai bērns būtu gudrs un bagāts.
/G. Pols, Mežotne. /

30256. Kad bērnu pirmo reiz šūpulī liek, zem pagalvja jā-
liek dziesmu grāmata, lai kāds ļaunums nepiesistos.
Jāliek nauda un maizes gabaliņš, lai būtu, bērnam pie
augot, bagātīga dzīvošana. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30257. Kad bērnu liek pirmo reizi šūpolī, tad jāliek klāt
maize un nauda, lai ir gudrs un bagāts.
Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī,
Liec maizīti, liec naudiņu,
Liec gudro padomiņu. /G. Pols, Beļava. /

30258. Neliec mani, māmuļīna,
Bez ziedīna šūpulī!
Liec naudīnu, liec maizīti,
Liec gudro padomīnu. /J. Banazis, Nīca. /

30259. Bērnu kad liek pirmo reizi šūpulī, tad tam jāpaliek
svēta grāmata zem galvas, lai ļauni gari netraucē
bērnu. /G. Pols, Vecgulbene. /

30260. Maza bērna šūpuļa galvgali noliek uz tukšumiem.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

30261. Kad bērnu pirmo reizi liek šūpulī, tad liek līdzi
baltu naudu, tad bērnam aug balti zobi
. /A. Aizsils, Vietalva. /

30262. Jaunpiedzimušam bērnam šūpulī jāieliek nauda, maize
un grāmata kā zieds, lai bērns būtu nākotnē bagāts
ar naudu, maizi un gudrību. /M. Poriete, Lubāna. /

30263. Pirmo reiz bērnu šūpulī liekot, jāliek pagalvī: zēnam
brunči, meitenei bikses, tad būs piekrišana.
/E. Laime, Tirza. /

30264. Kad tukšu bērna šūpuli šūpo, tad bērns paliekot ne-
mierīgs. /K. Šilings, 1832. g. , Tirza. /

30265. Ja šūpo tukšu šūpuli, tad neguļ bērni.
/K. Lielozols, Nīca. /

30266. Kad šūpo tukšus bērna ratiņus, tad bērns raudās.
/G. Stankeviča, Taurupe. /

30267. Tukšu šūpuli nevajaga šūpot, jo tur iekšā sēd velns,
un tad vēlāk bērns raud. /A. Salmāns, Balvi. /

30268. Tukšu bērna šūpuli, kad bērns neguļ iekšā, nedrīkst
šūpot, Lai bērnam nebūtu tukšs prāts.
/A. Šķēre, Skaistkalne. /|

30269. Kad tukšu šūpuli šūpo, tad velnu šūpojot.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

30270. Tukšu šūpuli nešūpo, lai bērns neraud, jo tad šūpulī
esot velns. /K. Jansons, Plāņi. /

30271. Tukšu šūpuli nedrīkstot šūpot. Ja šūpojot - bērnam
galva sāpot. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30272. Nedrīkst šūpot tukšu šūpuli, tad bērnam sāpot galva.
/G. Pols, Mežotne. /

30273. Nedrīkst šūpot tukšu šūpuli, tad bērnam sāp galva.
/J. Cinovskis, Snēpele. /

30274. Ja tukšu šūpuli šūpo, kamēr bērna nav iekšā, tad bēr-
ns raud, ja ieliek šūpulī. /M. Zaube, Rīga. /

30275. Tukšu bērna šūpoli nedrīkst šūpot, tad bērns esot
raudulīgs un tam sāpot galva. /G. Pols, Vecgulbene. /

30276. Tukšu šūpuli nedrīkst šūpot, tad bērns naktī raudot.
/K. Bika, Gaujiena. /

30277. Ja šūpuli tukšu šūpo un bērnu ieliek vēlāk, tad tas
ir raudulīgs. /I. Johansone, Alūksne. /

30278. Maza bērna šūpuli nedrīkst šūpot tukšu, tad bērnam
sāp galva, un vēlāk tas var palikt par lielu dzērāju.
/K. Strūkle, Skrunda. /

30279. Tukša šūpuļa, kad bērna nav tur iekšā, nebūs šūpot, jo
citādi bērns daudz raudot.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta. /

30280. Tukšu šūpuli nedrīkstot šūpot, tad bērnam nabadzīga
dzīve esot. /A. Mednis, Skrunda. /

30281. Pār šūpuli, kurā guļ bērns, nedrīkst nekā pārcelt pā-
ri, lai bērns nedabūtu krampjus. /T. Ķenga, Jelgava. /

30282. Nevajaga šūpot tukšu šūpuli, tad bērns mirst.
/H. Siliņa, Penkule. H. Andersons, Kaugurciems. /

30283. Ja bērns nav šūpulī, tad šūpuli nedrīkst kustināt, jo
citādi bērns nomirst. /T. Ķenga, Jelgava. /