Šūšana.

30313. Apģērbtu drēbi nekad nedrīkst ne lāpīt, ne arī pogu
iešūt, jo tad piešuj padomu. /V. Bērziņa, Priekule. /

30314. Nevajag lāpīt tās drēbes, kas patlaban ir mugurā, jo
tad aizšuj prātu. Ja nu citādi nevar, tad var izpalī-
dzēties tādā kārtā, ka ieņem kaut ko mutē un tā tur
pa visu lāpīšanas laiku. /L. Zvaigzne, Gaujiena. /

30315. Drēbes mugurā nedrīkst šūt, jo tad piešuj augumu:
cilvēks vairs neaug lielāks. /M. Macpāne, Alsunga. /

30316. Ja ko liek šūt pie apģērbtām drēbēm, tad vajaga kaut
ko ieņemt mutē, lai nepaliek aizmāršīgs. /P. Š. Rauna. /

30317. Kamēr drēbes gabals mugurā, nedrīkst nekā šūt, jo ci-
tādi paliek aizmāršīgs. /J. Šmits, Ķēči. /

30318. Kas drēbes nenovelkot pogu šuj, tas paliek aizmār-
šīgs. /T. Rigerte, Brunava. /

30319. Ja pogu ļauj piešūt drēbēm mugurā esot, tad jāiekož
diegs mutē, lai prātu neaizšuj. /K. Krastiņš, Koknese. /

30320. Ja mugurā lāpa, tad piešuj prātu.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga. /

30321. Ja kaut ko šujot kas esot mugurā, tad vajagot kādu
lietu iekost zobos, lai prātu neaizšūtu cieti.
/K. Gailis, Ventspils. /

30322. Uzvilkts apģērbs nav vairs jāšūn, tad prātu aizšūn.
/M. Priedīte, Meirāni. /

30323. Mugurā uzvilktu drēbi šūnot, jāņem kaut kas mutē, ci-
tādi paliek aizmāršīgs. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30324. Kad šyun apvylktu drēbi, tad tam , kam drēbi šyun, va-
jag īkūst kaut kū zūbūs, cytaidi vyss kū zyna, aiza-
mierss. /T. Beča, Preiļi. /

30325. Kad pogu šuj, tad jāņem adata vai kāds cits priekš-
mets mutē, lai nepaliktu aizmāršīgs.
/E. Baltiņš, Raiskums. /

30326. Ja drēbes aizlāpa nenoģērbtas, tad zūd atmiņa.
/Šķila, Nīca. /

30327. Mugurā nevar drēbi šūt, tad cilvēks paliek aizmār-
šīgs. /R. Bērziņš, Džūkste. J. Treimans, Bērze. /

30328. Ja kādam drēbes gabalam mugurā esot, iešuj pogu, tad
jāpaņem kaut kas mutē, lai nepaliek aizmirstīgs.
/A. Skreija, Talsi. /

30329. Ja šūj vai lāpa kaut ko kas ir mugurā, tad iešuj prā-
tu. /J. A. Jansons, Tukums. /

30330. Ja kājās zeķes lāpa, tad ātri visu aizmirst.
/Lagzdiņa, Sabile. /

30331. Drēbēm mugurā esot, nedrīkst tās lāpīt - paliek aiz-
māršīgs. /K. Corbiks, Tukums. /

30332. Mugurā uzģērbtas drēbes nedrīkst lāpīt, jo tad visu
ko aizmirst; kad arī lāpa, tad vajag ielikt koka ga-
balu mutē. /T. Dzintarkalns, Talsi. /

30333. Ja kādam iešūn pogu, nenovelkot drēbes gabalu, tad
tam, kuram pogu iešūn, jātur mutē salmiņš, lai nepalik-
tu aizmāršīgs. /A. L. Puškaitis, Džūkste. /

30334. Ka pie apģērbtas drēbes ko šuj, tad jāieņem diega
galiņš mutē, jo citādi prātu piešūs.
/P. Zeltiņa, Rīga. /

30335. Kad ko šujot, ja tas šūnamais apģērbs ir mugurā, jā-
ņem karote mutē, lai prātu neaizšūtu.
/M. Vētra, Krape. /

30336. Ja drēbes gabals ir mugurā, tad tur nedrīkst laist
piešūt ne pogu, ne ko citu. Šūt var tikai tad, ja ko
ieņem zobos. Ja pie apģērbtas drēbes ko šuv, tad pie-
šuv prātu. /K. Bika, Gaujiena. /

30337. Kad mugurā laikojot kādu drēbes gabalu šūn, tad aiz-
šūnot prātu. Lai izbēgtu no tā, tad vajag diega gali-
ņu mutē turēt, jeb atkal kaut ko ēst.
/K. Corbiks, Ozoli. /

30338. Kod cylvāks pats uz sevis kū nebejs šyūn, itei pīzī-
mēj, ka jis vysu pruotu var aizšyut, tod vajag, kod
gryb uz sevis šyut, ku nebejs pajimt mutī un tureit
da tuo laika, koleidz pabeigsi savu dorbu.
/V. Podis, Rēzekne. /

30339. Mazam bērnam dod mutē naža spalu, lai viņš nav aiz-
māršīgs, kad tam pogu šūn, drēbēm mugurā esot.
/K. Jansons, Vilce. /

30340. Ja ko šuj sev pie apģērbtām drēbēm, tad kājas jāsa-
liek krustām, jo citādi šuvējs top aizmāršīgs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30341. Nēsājamās drēbes nedrīkst šūt uz sevis, tad būs aiz-
mirstīgs prāts, bet vajaga ieņemt zobos kādu skaliņu
lupatu vai ko citu. /I. Indāns, Gārsene. /

30342. Ja bērnam pie drēbēm mugurā kaut ko piešuv, tad tam
aizmāršas piešuv, tāpēc tad tam mutē salms jāiekož.
/K. Jansons, Plāņi. /

30343. Ja kāds ēd, tad šūt nedrīkst, jo sašūs vēderu.
/M. Zaube, Rīga. /

30344. Kad šujot mezgli metas, tad būšot piekrišana.
/M. Štāle, Kaltene. /

30345. Ja šujot jaunai meitai sienas mezgli, tad šujamais
gabals būs brūtes gabals. /A. Zālīte, Bērzpils. /

30346. Ja vecam cilvēkam šujot metas mezgli, tad šujamo ga-
balu viņš vēl nonēsās, pēc tam mirs.
/A. Zālīte, Bērzpils. /

30347. Ja diegs šujot cilpojas, tad valkātājs iemīlēsies.
/E. Jēpe, Palsmane. /

30348. Neko nevajag šūt bez mezgla aizmešanas, lai nepalik-
tu aizmāršīgs. /L. Rone, Ikšķile. /

30349. Ja šuj jaunas drānas un ja šujot diegam metas mez-
gli, tad būs piekrišana. /L. Neimane, Ikšķile. /

30350. Ja šujot diegs mezglojas, tad šujamam būs liela pie-
krišana. /73 g. v. A. Rozentāle, Jaunauce. /

30351. Ja šujot diegs ļoti mezglojas, tad šūtam darbam būs
pie citiem piekrišana.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /

30352. Ja šujot diegs metas mezglos, tad būs piekrišana tai
drēbei, kuru šuj. /T. Dzintarkalns, Talsi. /

30353. Ja šujot diegs mezglojas, tad, drēbi valkājot, taps
brūte. /E. Melnbārdis, Virbi. /

30354. Ja šūnot diegs mezglojas, tad, valkājot šo uzvalku,
būs līgava. /M. Zālīte, Jumurda. /

30355. Ja šujot diegā metas mezgli, tad drīz kļūs par līga-
vu. /E. Kampare, Skrunda. /

30356. Kad šujot diegs mezglojas, tad šujamais būs brūtei
vai brūtgānam. /J. Steglavs, Jelgava. /

30357. Ja apģērbu šujot sienas mezgli, tad cilvēks laimīgs
viņu valkājot. /V. Grīva, Lubāna. /

30358. Kad jaunava sev kaut ko šuj un sacirtājas diegs, tad
tas gabals būs pūrā. /A. Skuja, Vestiena. /

30359. Ja šujot diegs mezglojas, tad drīz šuvējai būs kā-
zas. /V. Rimpele, Rīga. /

30360. Ja šujot diegs samezglojas, tad drīz būs šuvējai kā-
zas. /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /

30361. Ja šujot diegs mezglojas, tad tas, kam šuj, grib pre-
cēties. /A. Veiss, Penkule. /

30362. Ja šujot mezglojas diegs, tad to drēbi valkājot ap-
precēsies. /E. Druvnese, Irlava. /

30363. Kod meita šyun sev kleitu un dīgi sīnas, tod itei
pīzīmēj, ka juos kleitā vysi īmīļosīs.
/V. Podis, Rēzekne. /

30364. Ja aiznes pie šuvējas šūt drēbes un ja šujot diegs
mezglojas, tad drīz būs kāzas tai, kam šuj drēbes.
/K. Corbiks, Līvbērze. /

30365. Ja lopūt vai šounūt kodu drēbi sīnas mozgi, tad pie
nāsotoja meitīši sīnas, jeb ja nāsotojs ir meitīts,
tad puisīši. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils. /

30366. Ja šujot diegi sienas mezglos, tad drīzi tautās iz-
ies. /E. Lācis, Tirza. /

30367. Ja šujot diegā mezgls metas, tad šujamais gabals būs
kāzu apģērbs. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene. /

30368. Kad jaunai meitai šujot metas mezgli, tad tā nedabū-
šot precēties. /K. Lielozols, Nīca. /

30369. Ja drēbes šūnot diegs sienas, tad tās sanēsā;bet ja
diegs nesienas, tad nesanēsā. /A. Salmāns, Balvi. /

30370. Ja uzvalku šujot metas mezgli, tad šī uzvalka īpaš-
nieks viņu nenonēsās, mirs. /J. Jakāns, Bebrene. /

30371. Ja šujot metoties diegi cilpās, tad tas, kam šūjot,
tik drīz nemiršot. /H. Lindberga, Veselauska. /

30372. Ja šujot diegs mezglus met, tad kāds piemin.
/K. Corbiks, Jelgava. /

30373. Ja šujot sašujas kreisā puse, tad drīzi izprecēs.
/E. Lācis, Tirza. /

30374. Šujot ar dziju, nedrīkst siet mezglu, lai aitas ne-
griežas. /M. Ranne, Lubāna. /