Šūšana.
30313. Apģērbtu drēbi nekad nedrīkst
ne lāpīt, ne arī pogu
iešūt, jo tad piešuj padomu. /V. Bērziņa, Priekule.
/
30314. Nevajag lāpīt tās drēbes,
kas patlaban ir mugurā, jo
tad aizšuj prātu. Ja nu citādi nevar, tad var izpalī-
dzēties tādā kārtā, ka ieņem kaut
ko mutē un tā tur
pa visu lāpīšanas laiku. /L. Zvaigzne, Gaujiena. /
30315. Drēbes mugurā nedrīkst šūt,
jo tad piešuj augumu:
cilvēks vairs neaug lielāks. /M. Macpāne, Alsunga. /
30316. Ja ko liek šūt pie apģērbtām
drēbēm, tad vajaga kaut
ko ieņemt mutē, lai nepaliek aizmāršīgs.
/P. Š. Rauna. /
30317. Kamēr drēbes gabals mugurā,
nedrīkst nekā šūt, jo ci-
tādi paliek aizmāršīgs. /J. Šmits, Ķēči.
/
30318. Kas drēbes nenovelkot pogu šuj, tas
paliek aizmār-
šīgs. /T. Rigerte, Brunava. /
30319. Ja pogu ļauj piešūt drēbēm
mugurā esot, tad jāiekož
diegs mutē, lai prātu neaizšuj. /K. Krastiņš,
Koknese. /
30320. Ja mugurā lāpa, tad piešuj prātu.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga. /
30321. Ja kaut ko šujot kas esot mugurā, tad
vajagot kādu
lietu iekost zobos, lai prātu neaizšūtu cieti.
/K. Gailis, Ventspils. /
30322. Uzvilkts apģērbs nav vairs jāšūn,
tad prātu aizšūn.
/M. Priedīte, Meirāni. /
30323. Mugurā uzvilktu drēbi šūnot,
jāņem kaut kas mutē, ci-
tādi paliek aizmāršīgs. /P. Zeltiņa, Ikšķile.
/
30324. Kad šyun apvylktu
drēbi, tad tam , kam drēbi šyun, va-
jag īkūst kaut kū zūbūs, cytaidi vyss kū
zyna, aiza-
mierss. /T. Beča, Preiļi. /
30325. Kad pogu šuj, tad jāņem adata
vai kāds cits priekš-
mets mutē, lai nepaliktu aizmāršīgs.
/E. Baltiņš, Raiskums. /
30326. Ja drēbes aizlāpa nenoģērbtas,
tad zūd atmiņa.
/Šķila, Nīca. /
30327. Mugurā nevar drēbi šūt,
tad cilvēks paliek aizmār-
šīgs. /R. Bērziņš, Džūkste. J.
Treimans, Bērze. /
30328. Ja kādam drēbes gabalam mugurā
esot, iešuj pogu, tad
jāpaņem kaut kas mutē, lai nepaliek aizmirstīgs.
/A. Skreija, Talsi. /
30329. Ja šūj vai lāpa kaut ko kas ir
mugurā, tad iešuj prā-
tu. /J. A. Jansons, Tukums. /
30330. Ja kājās zeķes lāpa, tad
ātri visu aizmirst.
/Lagzdiņa, Sabile. /
30331. Drēbēm mugurā esot, nedrīkst
tās lāpīt - paliek aiz-
māršīgs. /K. Corbiks, Tukums. /
30332. Mugurā uzģērbtas drēbes
nedrīkst lāpīt, jo tad visu
ko aizmirst; kad arī lāpa, tad vajag ielikt koka ga-
balu mutē. /T. Dzintarkalns, Talsi. /
30333. Ja kādam iešūn pogu, nenovelkot
drēbes gabalu, tad
tam, kuram pogu iešūn, jātur mutē salmiņš,
lai nepalik-
tu aizmāršīgs. /A. L. Puškaitis, Džūkste.
/
30334. Ka pie apģērbtas drēbes ko
šuj, tad jāieņem diega
galiņš mutē, jo citādi prātu piešūs.
/P. Zeltiņa, Rīga. /
30335. Kad ko šujot, ja tas šūnamais apģērbs
ir mugurā, jā-
ņem karote mutē, lai prātu neaizšūtu.
/M. Vētra, Krape. /
30336. Ja drēbes gabals ir mugurā, tad tur
nedrīkst laist
piešūt ne pogu, ne ko citu. Šūt var tikai tad, ja ko
ieņem zobos. Ja pie apģērbtas drēbes ko šuv,
tad pie-
šuv prātu. /K. Bika, Gaujiena. /
30337. Kad mugurā laikojot kādu drēbes
gabalu šūn, tad aiz-
šūnot prātu. Lai izbēgtu no tā, tad vajag
diega gali-
ņu mutē turēt, jeb atkal kaut ko ēst.
/K. Corbiks, Ozoli. /
30338. Kod cylvāks
pats uz sevis kū nebejs šyūn, itei pīzī-
mēj, ka jis vysu pruotu var aizšyut, tod vajag, kod
gryb uz sevis šyut, ku nebejs pajimt mutī un tureit
da tuo laika, koleidz pabeigsi savu dorbu.
/V. Podis, Rēzekne. /
30339. Mazam bērnam dod mutē naža spalu, lai viņš
nav aiz-
māršīgs, kad tam pogu šūn, drēbēm
mugurā esot.
/K. Jansons, Vilce. /
30340. Ja ko šuj sev pie apģērbtām
drēbēm, tad kājas jāsa-
liek krustām, jo citādi šuvējs top aizmāršīgs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /
30341. Nēsājamās drēbes nedrīkst
šūt uz sevis, tad būs aiz-
mirstīgs prāts, bet vajaga ieņemt zobos kādu skaliņu
lupatu vai ko citu. /I. Indāns, Gārsene. /
30342. Ja bērnam pie drēbēm mugurā
kaut ko piešuv, tad tam
aizmāršas piešuv, tāpēc tad tam mutē
salms jāiekož.
/K. Jansons, Plāņi. /
30343. Ja kāds ēd, tad šūt nedrīkst, jo sašūs
vēderu.
/M. Zaube, Rīga. /
30344. Kad šujot mezgli metas, tad būšot
piekrišana.
/M. Štāle, Kaltene. /
30345. Ja šujot jaunai meitai sienas mezgli, tad šujamais
gabals būs brūtes gabals. /A. Zālīte, Bērzpils.
/
30346. Ja vecam cilvēkam šujot metas mezgli,
tad šujamo ga-
balu viņš vēl nonēsās, pēc tam mirs.
/A. Zālīte, Bērzpils. /
30347. Ja diegs šujot cilpojas, tad valkātājs
iemīlēsies.
/E. Jēpe, Palsmane. /
30348. Neko nevajag šūt bez mezgla aizmešanas,
lai nepalik-
tu aizmāršīgs. /L. Rone, Ikšķile. /
30349. Ja šuj jaunas drānas un ja šujot
diegam metas mez-
gli, tad būs piekrišana. /L. Neimane, Ikšķile. /
30350. Ja šujot diegs mezglojas, tad šujamam būs
liela pie-
krišana. /73 g. v. A. Rozentāle, Jaunauce. /
30351. Ja šujot diegs ļoti mezglojas, tad šūtam
darbam būs
pie citiem piekrišana.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /
30352. Ja šujot diegs metas mezglos, tad būs
piekrišana tai
drēbei, kuru šuj. /T. Dzintarkalns, Talsi. /
30353. Ja šujot diegs mezglojas, tad, drēbi
valkājot, taps
brūte. /E. Melnbārdis, Virbi. /
30354. Ja šūnot diegs mezglojas, tad, valkājot
šo uzvalku,
būs līgava. /M. Zālīte, Jumurda. /
30355. Ja šujot diegā metas mezgli, tad drīz
kļūs par līga-
vu. /E. Kampare, Skrunda. /
30356. Kad šujot diegs mezglojas, tad šujamais
būs brūtei
vai brūtgānam. /J. Steglavs, Jelgava. /
30357. Ja apģērbu šujot sienas mezgli,
tad cilvēks laimīgs
viņu valkājot. /V. Grīva, Lubāna. /
30358. Kad jaunava sev kaut ko šuj un sacirtājas
diegs, tad
tas gabals būs pūrā. /A. Skuja, Vestiena. /
30359. Ja šujot diegs mezglojas, tad drīz šuvējai
būs kā-
zas. /V. Rimpele, Rīga. /
30360. Ja šujot diegs samezglojas, tad drīz
būs šuvējai kā-
zas. /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /
30361. Ja šujot diegs mezglojas, tad tas, kam šuj,
grib pre-
cēties. /A. Veiss, Penkule. /
30362. Ja šujot mezglojas diegs, tad to drēbi
valkājot ap-
precēsies. /E. Druvnese, Irlava. /
30363. Kod meita šyun
sev kleitu un dīgi sīnas, tod itei
pīzīmēj, ka juos kleitā vysi īmīļosīs.
/V. Podis, Rēzekne. /
30364. Ja aiznes pie šuvējas šūt
drēbes un ja šujot diegs
mezglojas, tad drīz būs kāzas tai, kam šuj drēbes.
/K. Corbiks, Līvbērze. /
30365. Ja lopūt vai
šounūt kodu drēbi sīnas mozgi, tad pie
nāsotoja meitīši sīnas, jeb ja nāsotojs ir
meitīts,
tad puisīši. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils.
/
30366. Ja šujot diegi sienas mezglos, tad drīzi
tautās iz-
ies. /E. Lācis, Tirza. /
30367. Ja šujot diegā mezgls metas, tad šujamais
gabals būs
kāzu apģērbs. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene. /
30368. Kad jaunai meitai šujot metas mezgli, tad tā
nedabū-
šot precēties. /K. Lielozols, Nīca. /
30369. Ja drēbes šūnot diegs sienas,
tad tās sanēsā;bet ja
diegs nesienas, tad nesanēsā. /A. Salmāns, Balvi. /
30370. Ja uzvalku šujot metas mezgli, tad šī
uzvalka īpaš-
nieks viņu nenonēsās, mirs. /J. Jakāns, Bebrene.
/
30371. Ja šujot metoties diegi cilpās, tad tas,
kam šūjot,
tik drīz nemiršot. /H. Lindberga, Veselauska. /
30372. Ja šujot diegs mezglus met, tad kāds
piemin.
/K. Corbiks, Jelgava. /
30373. Ja šujot sašujas kreisā puse, tad
drīzi izprecēs.
/E. Lācis, Tirza. /
30374. Šujot ar dziju, nedrīkst siet mezglu,
lai aitas ne-
griežas. /M. Ranne, Lubāna. /