SVEČU DIENA.

(Svecu diena, Svecaine).
I. Vispārīgi māņi.
II. Sveču dienā kopj skaistumu.
III. Sveču dienas sakars ar lopiem.
IV. Bites.
V. Sveču dienā zīlē laiku.
VI. Ražas zīlēšana.
VII. Galvas sukāšana.
VIII. Kurmju vajāšana.
IX. Sveču dienā vajā vilkus.

I. Vispārīgi māņi.

29687. Sveču diena, latīniski festum candelarum, ir attīstī-
jusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem kādus,
jau laikam 5. gadsimtenī izskaidroja arī par Marijas
šķīstīšanās svētkiem. No iesākuma abu ticību svētki
pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma
virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos. Sve-
ču lietošanu dievkalpošanā daži zinātnieki jau meklē
pie senajiem jūdiem, Bet citi domā, ka tikai vēl pie
kristīgajiem tā esot cēlusies, sevišķi tumšajos ka-
takombos. Pie katoļiem Sveču dienā notiek sveču svē-
tīšanas ceremonija, bet luterieši ir to svinību at-
metuši. Tomēr daudz senas ierašas un māņi ir uzgla-
bājušies arī luteriešu zemēs. Pie seniem latviešiem
ap Sveču dienas laiku nav mums zināmas nekādas svi-
nības, kādēļ savu tipisku Sveču dienas māņu viņiem
gan nebūs bijis. /P. Š. /

29688. Senos laikos baznīcēni esot sveču dienā ar aizde-
dzinātām svecēm gājuši baznīcā, kādēļ šī diena no-
saukta par Sveču dienu. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga. /

29689. Sveču diena ir ziemas vidus.
/J. Juškevīčs, B. Z. 2. piel. 1933, 274. /

29690. Sveču dienu sauc par ziemas Marijas dienu.
/R. Straudovskis, Lielplatone. /

29691. Katoļu baznīca tur to dienu par jumpravas Marijas
šķīstīšanās dienu un Latgalē to sauc par Svacaini
un Gromnicu. Tai dienā baznīcā tiek sveces iesvētī-
tas, bet pašas sveces tai dienā Latgalē nelej. Svētī-
tās sveces sargājot māju no pērkona iesperšanas. Šīs
sveces liek arī mirējiem rokās, lai tās tiem rādītu
gaišu ceļu. /B. Eriņa, Latgale. /

29692. Svecainē Pestītāja māte gājusi baznīcā.
/J. Rubenis, Ērgļi. /

29693. Ja no Sveču dienas nav sniega uz koka stumbriem, tad
tur Dievs esot sēdējis. /J. Andriņš, Taurkalns. /

29694. Sveču dienu svētīja lielās gavilēs, tad esot bijis
vajadzīgs daudz tērēt un baudīt. Kas tai dienā vai-
rāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot ba-
gāts un laimīgs. /G. Pols, Vecgulbene. /

29695. Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienu gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Bij naudiņa jātērē. /G. Pols, Vecgulbene. /

29696. Visu gadu naudu krāju,
Svecainīti gaidīdama,
Nu atnāca Svecainīte,
Nu naudiņa jātērē. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils. /

29697. Sveču dienā nama mātes vārīja pupas un cepa kara-
šas. Ja kādai mātei nebija ko cept, tad tai vajadzēja
drusku gaļu jeb miltus ielikt krāsnī, lai smaka pār-
ietu pāri istabai. Sveču dienā arī vārīja cūkas gal-
vu un miežu piestu. /G. Pols, Vecgulbene. /

29698. Sveču dienā nav brīvu galvu sukāt, kāpostus vārīt
nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti
neaugot un nabadzība kā adatas durot.
/G. Pols, Vecgulbene. /

29699. Sveču dienu svinam svecēm un skaliem.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām. " 1852. , 4. Aizliegts izd. /

29700. Kad Sveču dienā no baznīcas atnes sveci, ar to jāap-
dedzina mati četrās vietās krustiski uz galvas. Tad
nebūs bailes no pērkona. /A. Šķēre, Skaistkalne. /

29701. Ar Svacainē nūsvētītu sveci, aizdagtu, vajaga iztai-
sīt Kristu nu kyustušuo vaska sveces golā uz golda
styura, lūga stendera, durovu stendera un cepļa molas
tad pārkyuņs nikod naspers tamā ustubā.
/T. Beča, Preiļi. /

29702. Ar sveci, kura svētīta Svacainē [2. februārī] vajaga
nūsvylynuot druskas motu kristynyski:prīškā, pakaļā,
vīnā suonā un ūtrā. Tad nikod nasabeis pārkyuņa.
/T. Beča, Preiļi. /

29703. Šai dienā lēja sveces, lai tās jo gaiši un taupīgi
degtu. /D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29704. Sveču dienā lēja sveces, lai gaiši deg.
/G. Pols, Vecgulbene. /

29705. Sveču dienā jālej sveces, tad tiek taisnas un gaiši
deg. /E. Lācis, Tirza. /

29706. Sveču dienā jālej sveces. /P. Š. , Rauna. /

29707. Pēc teic tie tās sveces, ka tās vētru, pērkonu, krusu
un zibiņus stājošas, no bērnu mātēm, katras pirtīžas
tur, visus ķēmus un burvjus nost dzenošas, no mirsta-
miem, kad tiem tādas sveces rokā dotas kļūst, pastarā
stundā gaismu dodošas, ka tas cilvēks mūžīgā dzīvo-
šanā ieiet varots.
/G. Mancelis, Lett. Postill, 1654. 1, 223. /

29708. Sveču dienā jāvāra bieza putra, tad pienam būs biezs
krējums. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29709. Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, sevišķi sievie-
tes. /M. Auziņa, Rīga. /

29710. Sveču dienā vajag sniegam snigt un saulei spīdēt, jo
ja saule vien spīd, tad būs daudz ugunsgrēku.
/E. Lācis, Tirza. /

29711. Sveču dienā nedrīkst istabā dedzināt uguni, lai gadā
nenotiek ugunsgrēki. /J. A. Jansons, Olaine. /

29712. Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Ja sace-
ļas kādreiz pērkons vai vētra, tad Sveču dienā svē-
tītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.
/A. Zālīte, Bērzpils. /

29713. Sveču dienas rītā bez saules jāizslauka istaba un
mēsli jāaiznes uz robežu; tad visi kukaiņi aiziet
prom. /M. Bukava, Valmiera. /

29714. Ja Sveču dienā brauc mežā, tad čūskas ved mājā.
/E. Lācis, Tirza. /

29715. Sveču dienā senāk ļaudis velējās.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce. /

II. Sveču dienā kopj skaistumu.

29716. Sveču dienā dzēra labi daudz alus, lai cilvēks visu
gadu būtu sarkans un vesels. /D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29717. Sveču dienā jādzer alus, tad būs skaists.
/E. Lācis, Tirza. /

29718. Sveču dienā meitām jādzer alus, tad būšot visu gadu
skaistas. /A. Ozoliņš, Barkava. /
29719. Sveču dienā jādzer alus, tad būs skaists cilvēks.
/M. Rumpe, Tirza. /

29720. Sveču dienā meitām jādzer alus, lai būtu skaistas.
/A. Zālīte, Bērzpils. /

29721. Svecainē brauc uz krogu dzert, lai paliek skaisti.
/V. Joāss, Lubāna. /

29722. Kas grib iegūt skaistumu, tam Sveču dienā priekš
saules lēkta jādzer šņabis. Bērniem lēja šņabi mutē,
lai tie būtu skaisti un stipri.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29723. Sveču dienā priekš saules vajag šņabi dzert, jo tad
ļoti skaists paliekot. /M. Smeilis, Galgauska. /

29724. Lai būtu skaists, tad Sveču dienā jādzer alus vai
jāēd sarkanas ogas. /E. Laime, Tirza. /

29725. Svecainē jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas, tad
paliek skaisti. /V. Joāss, Lubāna. /

29726. Sveču dienā meitām jāēd dzērveņu ogas, tad meitas
būs skaistas kā ogas. /A. Zvejniece, Lubāna. /

29727. Sveču dienā meitām jāēd dzērveņu ogas, jo tad būs
skaistas. /V. Alke, Jaungulbene. /

29728. Ja Sveču dienā dzer alu un šņabi, tad vasaru neno-
deg. /M. Kalniņa, Tirza. /

29729. Sveču dienā sievām jāiet uz krogu alus dzert un gā-
jējiem jādod brandavīnu dzert, tad govis dod daudz
piena. /H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29730. Sveču dienu jāiet uz krogu sārtumu dzert, tad paliek
sārti vaigi. /R. Gobzemis, Irlava. /

29731. Sveču dienā puiši brauc uz krogu sadzerties, lai bū-
tu sārti vaigi. /M. Zeltiņa, Vējava. /

29732. Sveču dienā jāiet uz krogu dzert, tad būs sarkani
vaigi. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29733. Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un
gads būtu labs.
/A. L. Puškaitis, Bērzaune un Vestiena. /

29734. Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs.
/E. Aizpurve, Lubāna. /

29735. Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs.
/Bērziņš, Ropaži. /

29736. Sveču dienā jāsmejas, lai būtu jautrs un labs gads.
/J. A. Jansons, Rīga. /

29737. Senos laikos Sveču dienā jauni ļaudis gājuši no
kroga uz krogu dziedādami un dzerdami.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils. /

III. Sveču dienas sakars ar lopiem.
[Sal. Lūcija, Ziemassvētki. ]

29738. Sveču diena bij govju diena. /Kr. Dampels, Tambova. /

29739. Sveču diena turēta par teļu dienu.
/J. Ansbergs, Ēvele. /

29740. Sveču dienā jātaisa mazs siera gabals, jācep mazs
maizes kukulis, jāņem labi daudz naudas, jāsaliek
viss kopā un jaapcel ap visiem lopiem. Tad jābrauc
uz katoļu baznīcu un jāuzliek uz altāra par dāvanu.
Ja aitas labi nepadodas, tad pie šīm dāvanām vēl jā-
pieliek vilna. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde. /

29741. Sveču dienā jāvāra govs tesmens un mēle ar miežiem,
lai govīm būtu gari un mīksti pupi.
/E. Bērziņa, Mārsnēni. /

29742. Pa Sveču dienu vajagot iet sievām uz krogu un aiz-
nest linus un vilnu, un alu vien dzert, tad govīm es-
ot pulka piena. /R. Bērziņš, Džūkste. /

29743. Sveču dienā sievām vajaga iet uz krogu un aiznest
linus, vilnu un dzert alu vien, tad govīm pulka pie-
na. /E. Aizpurve, Lubāna. /

29744. Sievām sveču dienā jāpiedzeras, tad govis dod daudz
piena. /P. Iklavs, Grienvalde. /

29745. Sveču dienā nevar dzirdināt govis, lai tās ganos ne-
bizo. /A. L. Puškaitis. /

29746. Sveču dienā nevar govis dzirdīt, jo tās tad vasaru
bizo. /E. Aizpurve, Lubāna. /

29747. Lai govis nebizotu, tās Sveču dienā nav jādzirda, bet
lai dunduri tās neēstu, tad berž govīm muguru ar
sniegu. /H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29748. Sveču dienā nevar dzirdināt govis, lai tās ganos ne-
bizo. /B. Daņilovs, Kacēni. /

29749. Ja Sveču dienā dzirda govis, tad tās ganos bizo.
/Bērziņš, Ropaži. /

29750. Sveču dienā nedrīkst dzirdīt govis, citādi tās ganos
bizo. /J. A. Jansons, Rīga. /

29751. Ja grib, lai govis nebizo, tad nedrīkst viņām Sveču
dienā dot dzert. /M. Valtere, Jelgavas Kalnamuiža. /

29752. Ja grib, lai govis nebizo, tad nevajag Sveču dienā
dot dzert. /P. Iklavs, Grienvalde. /

29753. Sveču dienā nevar govis dzirdīt, kamēr vēl saule
augša, bet gan pēc saules norietēšanas: tad govis ne-
bizo. /R. Bērziņš, Džūkste. /

29754. Lai govis vasarā nebizotu, vajaga Sveču dienā atnest
no pārrobežas ledu un ar to berzēt govīm muguras.
/E. Aizpurve, Lubāna. /

29755. Lai vasarā govis neēstu dunduri, tad Sveču dienā va-
jaga govis mazgāt ar sniegu. /G. Pols, Bauska. /

29756. Sveču dienā pīlādzis jānes mājā ar spici pa priekšu
un jāaizsprauž kūtī aiz vērbaļķa, lai lietuvēns lo-
pus nejāj. /K. Corbiks, Bērze. /

29757. Sveču dienā vāra cūkas gaļu, lai sivēni būtu brangi.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29758. Sveču dienā vāra klučus, lai cūkas labi izdodas.
/A. Bērziņa, Aloja. /

29759. Ja Sveču dienā vērpj, tad cūkas griežas riņķī.
/J. A. Jansons. /

29760. Sveču dienā nevar vērpt, tad sivēni nepadodas.
/A. Bulēne, Rīga. /

29761. Sveču dienā nedrīkst vērpt, lai aitas negrieztos
riņķī. /H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29762. Sveču dienā nedrīkst adīt, citādi lopi krūmos izdurs
sev acis. /K. Bruņinieks, Sēme. /

29763. Sveču dienā jeb Grabnīcā vistas jātur visu dienu
tumšā vietā, lai vasarā nekastu dārzus. Dažreiz vis-
tas iesprosto jau Sveču dienas priekšvakarā.
/V. Kancāns, Asare. /

29764. Grabenīcā vistas jābaro lokā, lai olas dētu vienā
vietā. /J. Jakāns, Gārsene. /

29765. Sveču dienā vistas jāslēpj tumšā vietā, tad tās būs
mierīgas un dējīgas.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /
29766. Sveču dienā istaba nav jāslauka, lai vasarā vistas
būtu godīgas. /P. Krievs, Lubāna. /

29767. Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro,
lai nenomirst badā. /E. Laime, Tirza. /

29768. Lai mušas iznīktu, Sveču dienā visas caurās lietas
jānoliek tumšā vietā un ap māju priekš saules lēkta
jāapvelk dzirnu akmens.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

IV. Bites.

29769. Ja Sveču diena ir apmākusies un nāk sniegs, tad bi-
tes daudz spieto un tām ir arī daudz medus.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29770. Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad nākamā vasarā bites
labi spieto. /A. Pliens, Meirāni. /

29771. Ja Sveču dienā saule spīd, tad būs siena laiks; tur-
pretī ja snieg sniegs, tad būs daudz spietu.
/I. Indāns, Gārsene. /

29772. Ja Sveču dienā sniegs nāk lielam pikām, tad vasaru
bites daudz spieto. /M. Driņķe, Ranka. /

29773. Ja Sveču dienā sniegi nāk, tad bites daudz bērnu
laiž. /K. Jansons, Plāņi. /

29774. Ja Sveču dienā krietni sniegs snieg, tad vasarā bi-
tes daudz bērnu laižot. /D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29775. Biteniekiem Sveču dienā saules gaiss nepatika, bet
apmācies un sniegu pārslas, jo tad bites izdodoties.
Tā kāds bitenieks dzied:
Labāk vilku ieraudzīju
Nekā sauli atspīdam. /G. Pols, Vecgulbene. /

29776. Sveču dienā dravnieki dedzina āboliņu un ar tiem
dūmiem kūpina bišu stropus, lai vasarā būtu daudz
medus. /K. Priknis, Asūne. /

V. Sveču dienā zīlē laiku.

29777. Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, tad nāks vēl vairāk
sniega, nekā priekš tam ir snidzis. /S. Gūberts, 1688. /

29778. Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, tad būs vēl
daudz sniega. /J. Juškevičs, B. Z. 2. piel. 1933, 274. /

29779. Ja Sveču dienā saule nespīd - nespīdēs arī vasaru
siena laikā. Kad Sveču dienu tik ilgi vien saule
spīd, ka var zirgu apseglot, tad pietiks siena lai-
kam. /Atbalss k. P. Lodziņš, Sērpils. /

29780. Ja Sveču dienā saule paspīd, vismaz tik ilgi, kamēr
var zirgu apsedlot, tad būs vasarā labs siena laiks.
/Z. Akmentiņa, Lubāna. /

29781. Ja Sveču dien tik vie saulīte atspīd, ka var zirgu
apseglot, ta būs labs rudzu ziedu laiks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri. /

29782. Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr apseglo
zirgu, tad gaidāma jauka vasara. /E. Tokele, Sesava. /

29783. Ja Sveču dienā atspīd saule kaut arī tik ilgi, kamēr
zirgu apseglo, tad būs labs un sauss sienlaiks.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29784. Ja Sveču dienā saule atspīdējusi, kad ne vairāk jeb
uz acumirkli, ka varēja zirgam mugurā uzlēkt, tad va-
sarā bijis gaidāms labs siena laiks.
/D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29785. Ja Sveču dienā tik daudz saule spīd, ka vīrs var uz-
kāpt zirgam mugurā, būs labs siena laiks.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /

29786. Ja Sveču dienā atspīd tik ilgi saule, kamēr zirgu
aizjūdz, tad nākošā vasarā labs siena laiks.
/P. Biša, Vijciems. /

29787. Ja Sveču dienā saule ir redzama kaut tikai tik ilgi
kamēr zirgu var aizjūgt, tad tai vasarā būs labs
sienlaiks. /M. Brīdaka, Jaunroze. /

29788. Ja Sveču dienā saule spīd, kaut arītikai tik ilgi,
kamēr zirgam, ar ko uz baznīcu brauks, apliek loku,
tad nākoša vasarā būs labs siena laiks.
/A. Zālīte, Bērzpils. /

29789. Ja Sveču dienā tik ilgi spīd saule, kamēr zirgu jū-
dzot var loku uzlikt, tad tai gadā līdz Jāņiem būs
labs laiks. /P. Š. , Rīga. J. Rubenis, Ērgļi. /

29790. Ja Sveču dienā tik daudz saule spīd, ka vīrs var
pārmest zirgam loku pār galvu, būs labs siena laiks.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /

29791. Ja Sveču dienā tik daudz saulīte paspīd, kamēr vīrs
var uzlēkt zirgam mugurā, tad ar būs labs gads.
/H. Skujiņš, Aumeisteri. /

29792. Ja Sveču dienā tik ilgi saule spīd, ka var zirgu
nojūgt, tad nākošā vasarā gaidāms labs siena laiks.
/T. Rigerte, Brunava. /

29793. Ja Sveču dienā saule kaut tik ilgi spīd, ka var zir-
gam mugurā uzlēkt, tad būs labs siena laiks.
/M. Antons, Lubāna. /

29794. Ja saule Sveču dienā spīd visu laiku, tad tomēr ne-
būs labs siena laiks. /M. Antons, Lubāna. /

29795. Ja Sveču dienā saule spīd, tad vasaru gaidāms labs
siena laiks. /E. Medene, Meirāni. /

29796. Kad Sveču dienā skaidrs laiks , gaidāms labs linu
gads. /V. Oinaskova, Ungurpils. /

29797. Sveču dienā ja pil ūdens, ka vista var nodzerties,
tad labs gads. /K. Kristape, Olaine. /

29798. Ja Sveču dienā snieg vai putina, tad gaidāma silta
un lietaina vasara; ja skaidrs, sausa.
/J. A. Jansons, Olaine. /

29799. Ja Sveču dienā tik daudz no jumta nāk, ka bullis var
nodzerties, tad Marijas pasludināšanas dienā nebūs i
tikdaudz, ka gailis varētu nodzerties.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /

29800. Ja Sveču dienu saulains laiks, tad sagaidāma sausa
vasara. /V. Saulīte, Mālpils. /

29801. Ja Sveču dienā pil pažobeles , tad sagaidāms jauks
pavasaris, bet ja Sveču dienā salst, tad no silta pa-
vasara nav ko domāt. /A. Zavicka, Sātiņi. /

29802. Kad Sveču dienā no paspārnēm tek lāstekas, tad gai-
dāms silts pavasaris. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426. /

29803. Ja Sveču dienā silts laiks, Tad būšot agrs pavasa-
ris. /K. Lielozols, Nīca. /

29804. Salta Sveču diena vēsta siltu maiju un labu ražu.
/A. Bērziņa, Aloja. /

29805. Sveču dienā ja neparādās saule, tad siena laika ne-
maz nebūs. /A. Cirsis, Kalupe. /

29806. Ja Sveču dienā saule nespīd, tad tai gadā siena lai-
ka nav. /K. Vieglais, Krape. /

29807. Ja Sveču dienā saule spīd, tad vasaru būs labs siena
laiks. /E. Stīpniece, Vērene. /

29808. Ja Sveču dienā tik ilgi saule spīd, kamēr zirgu ap-
sedlo, Tad labs siena laiks. /A. Zvejniece, Piebalga. /

29809. Ja Sveču dienā saule, būs labs siena laiks.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /

29810. Ja Sveču dienā saule spīd, - būs labs siena laiks.
/J. A. Jansons, Piņķi. /

29811. Ja Sveču dienā ir apmācies laiks, ta nākošu vasaru
vienmēr lietus līs, nebūs sienlaika.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29812. Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
/V. Oinaskova, Ungurpils. /

29813. Ja Sveču dienā saules nav, tad slikts sienlaiks.
/E. Žubeckaja, Rīga. /

29814. Ja Sveču dienā nespīd saule, tad vasarā nav sienlai-
ka. /K. Jansons, Plāņi. /

29815. Ja Sveču dienā ir apmācies laiks, tad būs slikta va-
sara. /H. Bika, Gaujiena. /

29816. Ja Sveču diena ir jauka un saulaina, tad gaidāms vēl
daudz sniega. /M. Macpāne, Alsunga. /

29817. Ja Sveču dienā salst, tad būs slikta raža.
/M. Veidenberga, Vecmokas. /

29818. Ja Sveču dienā uznāk tikdaudz sniega, ka melnam vēr-
šam paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
/H. Skujiņš, Aumeisteri. /

29819. Kad Sveču dienā snieg sniegs vai putenē, tad gaidāma
lietaina vasara; kad skaidrs, tad būs sausa.
/A. L. Puškaitis, Bērzaune. /

29820. Kad Sveču dienā sniegs vai putenē, būs lietaina va-
sara; kad skaidrs, būs sausa vasara.
/E. Aizpurve, Lubāna. /

29821. Ja Sveču dienā putina, tad gaidāma slapja vasara;bet
ja skaidrs - tad sausa. /M. Driņķe, Ranka. /

29822. Ja Sveču dienā ir putenis un vējš nēsā sniegu pa
laukiem, tad saimniekiem pietrūks pavasarī lopbarī-
bas. /K. Priknis, Asūne. /

29823. Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes
pilnas(lieli plūdi). /A. Zālīte, Bērzpils. . /

29824. Cik ilgi cīrulis dziedājis priekš Sveču dienas, tik
ilgi viņam pēc tās dziesma nevedas.
/D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29825. Ja Sveču dienā snieg sniegs, gaidāms vēls pavasaris.
/K. Corbiks, Tukums. /

29826. Ja Sveču dienā sniegs snieg, tad gaidāma slapja va-
sara. /Bērziņš, Ropaži. /

VI. Ražas zīlēšana.

29827. Ja Sveču diena bija skaidra un spoža, tad ticēja, ka
tas novilcinot pavasara atnākšanu un arī zīmējoties
uz neauglīgu vasaru; ja tā turpretim bija sniegaina
un vēl turklāt februāra beigās bija lieli vēji, pu-
teņi, tad tas viss ataicināja auglīgu vasaru.
/D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29828. Apmākusies Sveču diena sludina labu gadu, spoža
sliktu. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene. /

29829. Ja Sveču dienā sniegs tik daudz kūst, ka vērsis var
padzerties, būs labs gads. /E. Skarnele, Kalncempji. /

29830. Ja Sveču dienā saule atspīd tikai tik ilgi, kamēr
zirgu jūdzot uzliek loku, tad būs vasarā diezgan
siena laika un sagaidāms bagāts kāpostu gads. Jauka
Sveču diena norāda uz īsu, bet siltu pavasari. Ja
Sveču dienā no pažobelēm pil ūdens, tad arī būs
silts pavasaris. Ja sniegs atkūst tik daudz, ka gai-
lim ko nodzerties, būs gaidāma laba vasara; bet ja
Sveču dienā salst, tad no vasaras nav daudz ko gai-
dīt. Garš pavasaris būs tad, ja Sveču dienā sniegs
pievelk ceļus, tāpat sagaidāms lopbarības trūkums.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29831. Sveču dienā vajag spīdēt saulītei, pat tik vien, ka
var zirgu apseglot, tad būs labs gads.
/O. Līde, Rauna. /

29832. Ja Sveču dienā miglains laiks un tikai drusku spīd
saule, tad nākošā vasara auglīga.
/K. Lerche, Cesvaine. /

29833. Ja Sveču dienā ir apmācies laiks, tad zemniekam to
gadu bagāts gads, bet ja saule spīd, tad nabadzīgs
gads. /K. Corbiks, Līvbērze. /

29834. Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, tad to gadu būs
bagāta vasara. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29835. Kad Sveču dienā atkusnis, būs vāja miežu raža.
/V. Oinaskova, Ungurpils. /

29836. Puteņi priekš Sveču dienas graudus kaisot, esot labs
ražas gads gaidāms. Puteņi pēc Sveču dienas pelavas
kaisot, neražas gads gaidāms. /H. Skujiņš, Smiltene. /

29837. Ja Sveču dienā no jumta palasēm var vērsis padzer-
ties, tad būs laba raža. /J. Jansons, Plāņi. /

29838. Ja Sveču dienā no jumtiem palases pil un zvirbulis
no tā ūdens padzeras, tad sagaidāms labs ražas gads.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

29839. Ja pa Sveču dienu balodis dabū nodzerties pie pažo-
beles, tad būs laba raža. /A. Upmanis, Dobele. /

29840. Ja Sveču dienā gailis var pažobelē nodzerties, tad
būs bagāts gads. /M. Iniņberģe, Rīga. /

29841. Ja Sveču dienu vista dabū uz teka dzert, un saules
ir tikdaudz, kamēr vīri zirgus seglo, tad saules sie-
na un rudzu laikā pietiek. /I. Melngalve, Melluži. /

29842. Sveču dienā jāvāra cūkas auss ar grūdeni, tad mieži
labi augs. /K. Kalniņa, Katvari. /

29843. Sveču dienā vārīja cūkas ausi ar grūstiem miežiem.
/H. Skujiņš, Aumeisteri. /

29844. Sveču dienā ēda miežus, lai tie vasarā labi augtu.
/D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29845. Sveču dienā jāiet ciemos, lai lini aug gari.
/Bērziņš, Ropaži. /

29846. Sveču dienā jāiet ciemā, lai aug gari lini.
/A. L. Puškaitis. J. A. Jansons, Gaujiena. E. Aizpurve,
Lubāna. /

29847. Lai lini augtu gari, tad Sveču dienā jābrauc viesos:
jo garāks ceļš, jo garāki būs arī lini.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29848. Pa Sveču dienu jāiet tālu ciemā , lai aug gari lini.
/K. Corbiks, Jelgava. /

29849. Sveču dienā 2. februārī jāiet ciemos, lai augtu gari
lini. /T. Dzintarkalns, Talsi. /

29850. Lai augtu gari lini, tad Sveču dienā ir jālaižas ar
ragavām no kalna lejā un jāteic: "Nāburgam gari lini
mūsu tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!"
/G. Pols, Vecgulbene. /

29851. Sveču dienā jāiet laisties no kalniņa, tad lini gari
aug. /E. Skarnele, Kalncempji. /

29852. Sveču dienā ēda kāpostus ar gaļu, lai lini labi aug-
tu. Vēroja arī pilkas paspārnēs. Kādas pilkas, tādi
arī būs lini: gari vai īsi. /Mājas Viesis, 1891, 33. M.
Rožukalns, Dikļi. /

29853. Sveču dienā nevērpa linu, lai lini labi izdotos.
/D. Ozoliņš, Jaunroze. /

29854. Sveču dienā vajaga gavēt, lai galva nesāpētu, bet ne-
drīkst ne galvu sukāt, ne linus vērpt.
/R. Prikne, Asūne. /

29855. Sveču dienā nedrīkstot vērpt, jo tad lini nepadodo-
ties. /T. Ziemele, Smiltene. /

29856. Ja Sveču dienā linus vērpj, tad lini aug īsi kā sve-
ces. /E. Laime, Tirza. /

29857. Sveču dienā sievietes linus sukā, lai gari lini aug.
/K. Jansons, Plāņi/

29858. Ja Sveču dienā vāra biezu putru, kuras vidū bļodā
iesprauž sveci, tad lini nekrīt veldrē.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29859. Sveču dienas vakarā nedrīkst uguni dedzināt, jo ja
to rudzi ierauga, tad tie vairs lāga neaugs.
/K. Corbiks, Kroņa Vircava. /

29860. Sveču dienā saimniecēm jālaižas ar ragutiņām no
kalna, lai vasarā tārpi neēstu kāpostus; saimniekiem
jāvizinās, lai lini gari augtu; bērniem, lai labi kā-
ļi augtu. /P. Krievs, Lubāna. /

29861. Sveču dīnā navaiga kuopūstu vuorīt, tod tuorpi ād
kuopūstus. /Bez paraksta. /

29862. Sveču dienā jāēd kāposti un svece jāliek vidū, tad
labi kāposti izdosies. /E. Ķikule. /

29863. Sveču dienā nedrīkst kāpostus vārīt, lai kāpostu gal-
viņas neizaug cauras un garas kā sveces.
/A. Vikmane, Liepupe. /

29864. Sveču dienā nedrīkst kāpostus vārīt - kāposti būs kā
sveces, bez galvām. /B. Daņilovs, Kacēni. /

29865. Sveču dienā vāra biezputru, lai augtu balti un cieti
kāposti, bet kāpostus ēst šai dienā nevar, jo tad
tiem aug garas un tievas galviņas kā sveces.
/Latv. konv. vārdnīca, 15507. /

29866. Sveču dienā nedrīkst ne vārīt, ne ēst kāpostus, jo
tad tie augs gari kā sveces un bez galviņām.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29867. Kad Sveču dienā sniegs snieg, tad nākošā gadā būs
pulka apiņu. /J. Rubenis, Ērgļi. /

29868. Ja Sveču dienā ir daudz sniega, tad būs bagāta ogu
un sēņu raža. Ja tiek saputinātas kupenas, tad būs
auglīgs gads. Sveču dienā nevajaga daudz strādāt, tad
gads būs auglīgs.
/H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

29869. Ja Sveču dienā snieg daudz sniega, tad būs tanī gadā
daudz ogu un sēņu. /O. Līde, Rauna. /

VII. Galvas sukāšana.

29870. Kad Sveču dienā sukā galvu, tad mati paliek kā ar
sveķiem. /K. Corbiks, Rembate. . /

29871. Kad Sveču dienā matus sukā, tad mati stāv taisni
gaisā kā sveces. /Z. Lancmanis, Lejasciems. /

29872. Ja Sveču dienā matus sukā vairāk kā citas reizes,
tad tie visu gadu celsies augšā, būs taisni kā sve-
ces. /A. Zālīte, Bērzpils. /

29873. Sveču dienā matus nedrīkst sukāt, jo tad būs sveķai-
ni mati. /Z. Akmentiņa, Lubāna. /

29874. Sveču dienā nedrīkst matus sukāt, tad tie ir vienmēr
kā ar sveķiem. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29875. Sveču dienā nedrīkst matus sukāt, tad tie stāv kā
sveces. /E. Laime, Tirza. /

29876. Meitas Sveču dienā matus nesukā, jo kas matus Sveču
dienā sukā, tam viņi visu gadu kā sveces stāv.
/M. Zeltiņa, Vējava. /

29877. Sveču dienā neesot jāsukā mati, citādi visu gadu ce-
ļoties stāvus. /M. Priedīte, Meirāni. /

29878. Sveču dienā nevar sukāt galvu, lai neaugtu utis.
/Alksnis- Zundulis, Naudīte. /

29879. Ja Sveču dienā galvu sukā, tad vasarā kustoņiem utis
piemetas. /K. Jansons, Plāņi. /

29880. Sveču dienā nedrīkst galvu sukāt, lai neaug utaini
kāposti. / A. Vikmane, Liepupe. /

29881. Ja Sveču dienā saimniece galvu sukā, tad vasarā vis-
tas kāpostus kaš. /K. Jansons, Pilda. /

29882. Sveču dienā nedrīkst galvu sukāt, lai vistas nekaš
dārzus. /J. Jakāns, Gārsene. /

29883. Sveču dienā nevajag galvu sukāt, jo tad vistas vasa-
ru izkašņā dārzus. /V. Miķelāns, Asare. /

29884. Sveču dienā nevajaga galvas ieskāt, lai utis neaug.
/K. Jansons, Plāņi. /

VIII. Kurmju vajāšana.

29885. Sveču dienā pīlādžu runga jānes no meža par plecu
mājās, rungas resgalis jātur uz priekšu, tievgalis uz
muguras. Ja ar šo rungu iebada kurmju rakumos, tad
tie vairs neceļ zemes. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29886. Sveču dienā jāaizsprauž aiz griestiem pīlādža runga
ar kuru tad pavasarī jābaksta kurmju rakumi, tad vi-
ņi vairs necels zemes. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29887. Sveču dienā tecina cūkas taukus, ko pavasarī apsmē-
rēt lemešus, lai kurmji neraktu un zirgus nekostu
dunduri. /H. Riekstiņš, B. Z. 2. pielikums, 1935, 5. /

IX. Sveču dienā vajā vilkus.

29888. Sveču dienā dara vīzes, lai vilkam acis aizdarītu, ka
lai ganos neredzētu aitu ķert.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga. /