SVĒTDIENA.

29951. Svētdiena arī rietumos ir bijusi laimes diena, kādēļ
tā bijusi jāsvētī. Svētdien neklājies strādāt nekā-
dus darbus. /P. Š. /

29952. Ja kādu svētdienu neesi aizgājis uz baznīcu, tad va-
jaga lasīt vai nu bībeli, sprediķu vai nu dziesmu
grāmatu, citādi velns tanī vietā, kur tu būtu sēdējis
sēdēs baznīcā. /K. Corbiks, Kroņa - Vircava. /

29953. Kas strādāja svētdienā, tam uzlika sodu pieci kvarti
kas bija jāmaksā baznīcas lādē. /G. Pols, Vecgulbene. /

29954. Svētdienās uz laukiem paraša grīdas izkaisīt ar sa-
kapātām zaļām egļu skujām. /M. Auziņa, Rīga. /

29955. Kad svētdienās, kaisot istabu ar skujām, kāda uzkrīt
uz galda vai krēsla, tad ciemiņi būs.
/A. Pētersons, Talsi. /

29956. Kas Svētdienā strādā, tas Dievam acīs grābjas.
/F. Heidene, Talsi. /

29957. Svētdien nevajag strādāt, jo tad darbam nav svētī-
bas. /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /

29958. Ja svētdienās kaut ko dara, tad tas darbs nav nekam
vērtīgs. /I. Upenieks, Skrunda. /

29959. Svētdienā nedrīkst strādāt: ko svētdien padara, to
darbdien atslinko. /A. Upmane, Jaungulbene. /

29960. Svētdienas darbs ilgi nestāvot. /R. Bērzīņš, Džūkste. /

29961. Svētdienā pa dievvārda laiku nedrīkstot strādāt, jo
tas esot grēks; bet meitas pūru varot taisīt vai pa-
šā baznīcā zem kanceles pa sprediķa laiku, tas neesot
grēks. /E. Gaile, Aumeisteri. /

29962. Svētdienas darbus tikai meitām Dievs piedod.
/K. Jansons, Bilska. /

29963. Kas svētdienā drāž jeb cērt koku, tam tās skaidas
pastarā dienā tiks dedzinātas uz delnas.
/K. Pavasare, Drabeši. K. Jansons, Plāņi. P. Š. , Rauna. /

29964. Svētdienā grieztas skaidas pastarā dienā uz delnas
sadedzinās. /Z. Prauliņš, Aumeisteri. /

29965. Svētdienās grieztas skaidas pastarā dienā sadedzi-
nās saujās. /K. Corbiks, Ozoli. K. Steinbergs, Skrunda. /

29966. Svētdienu nevajag neko drāzt, tad Dievs pastarā die-
nā visus grēkus saujā sadedzināšot.
/J. Cinovskis, Snēpele. /

29967. Kas svētdienā tēš, drāž u. t. t. , tam Dievs pastarā
dienā saujā sadedzinās visas svētdienā kritušās
skaidas. /A. L. Puškaitis, Džūkste. /

29968. Kas svētdienā drāž, tam viņā saulē svētdienā drāztās
skaidas uz kailas miesas sadedzina.
/K. Matisons, Talsi. /

29969. Kas svētdienā tēš vai drāž, tam Dievs pastardienā
sadedzinās saujā visas svētdienā kritušās skaidas.
/A. Auziņa, Jaunrauna. /

29970. Ja svētdienā kaut ko drāž, tad velns šīs skaidas pēc
drāzēja nāves sadedzina tam uz mēles.
/A. Ēdelmanis, Raņķi. /

29971. Svētdienā neesot jācilā vilnas dzijas, lai aitas ne-
sprāgstot. /V. Joāss, Lubāna. /

29972. Svētdienā nedrīkst nekāda darba darīt, citādi pēc
nāves tiks pārlikts uz mēnesi. /P. Zeltiņa, Rīga. /

29973. Kad svētdien strādā, tad maļ velnam putraimus.
/F. Maķevics, Nogale. /

29974. Ja svētdienā ap pašu pusdienas laiku guļ, tad zem
gultas zeme deg. /J. Zvaigzne, Rēzekne. /

29975. Ja svētdienā bērni pļāpā, tad tiem saka, ka pastar-
dienā tiem ogles uz mēles liks. /K. Jansons, Plāņi. /

29976. Ja svētdienās trin asus priekšmetus, tad atlaižot
velnu no viņa važām. /I. Upenieks, Skrunda. /

29977. Kd svētdienā iet ogas lasīt, tad rādās nelabi gari.
/E. Hiršsone, Talsi. /

29978. Ja svētdien no vistas pērkļa olas ņemot, tad vista
tai pērklī vairs nedējot. /J. Bitaks, Litene. /

29979. Kas svētdienā lopiem dzērienu vāra, tas debesīs iz-
skatīsies melns. /A. Bīlenšteina rokraksts, Kalsnava. /

29980. Svētdienā nedrīkst ne kokus lauzt, ne puķes plūkt, jo
tad tiem sāp. /A. Miglava, Talsi. /

29981. Kad pa svētdienu griežot ar nazi koku, tad pazudīšot
nazis. /J. Daizis, Nīca. /

29982. Svētdienā nevajag galda slaucīt. /K. Jansons, Viļēni. /

29983. Svētdienā nedrīkst nagus griezt, tad kļūs visiem pa-
rādnieks. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29984. Svētdienā nedrīkst nagus griezt, jo tad nogriež Lai-
mai galvu. /M. Koškina, Elēja. /

29985. Ja svētdien svilpo, tad velns danco.
/F. Rozenbacha, Nīgrande/

29986. Svētdienas rītā ģērbjoties nedrīkst par velnu domāt
citādi par dievvārdu laiku nāks miegs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka. /

29987. Svētdienā nevar neko dot, tad atdod otram visu savu
labumu. /R. Bērziņš, Džūkste. /

29988. Ja svētdien šķauda, tad gaidāmi ciemiņi.
/A. Gulbe, Nogale. /

29989. Ja svētdien uznāk miegs, tad gaidāmi ciemiņi.
/J. Cinovskis, Snēpele. /

29990. Svētdienā dzimis bērns esot gudrāks un veiklāks par
citās dienās dzimušiem bērniem. /P. Einhorns 1627. /

29991. Kas svētdienā dzimst, tas ir lepns.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

29992. Kas svētdienā dzimis, ir ļoti štātīgs.
/O. Darbiņš, Birži. /

29993. Svētdienās dzimuši cilvēki ir slinki.
/A. Mencis, Puikule. /