SVĒTDIENA.
29951. Svētdiena arī rietumos
ir bijusi laimes diena, kādēļ
tā bijusi jāsvētī. Svētdien neklājies
strādāt nekā-
dus darbus. /P. Š. /
29952. Ja kādu svētdienu neesi aizgājis
uz baznīcu, tad va-
jaga lasīt vai nu bībeli, sprediķu vai nu dziesmu
grāmatu, citādi velns tanī vietā, kur tu būtu
sēdējis
sēdēs baznīcā. /K. Corbiks, Kroņa - Vircava.
/
29953. Kas strādāja svētdienā,
tam uzlika sodu pieci kvarti
kas bija jāmaksā baznīcas lādē. /G. Pols,
Vecgulbene. /
29954. Svētdienās uz laukiem paraša grīdas
izkaisīt ar sa-
kapātām zaļām egļu skujām. /M. Auziņa,
Rīga. /
29955. Kad svētdienās, kaisot istabu ar skujām,
kāda uzkrīt
uz galda vai krēsla, tad ciemiņi būs.
/A. Pētersons, Talsi. /
29956. Kas Svētdienā strādā,
tas Dievam acīs grābjas.
/F. Heidene, Talsi. /
29957. Svētdien nevajag strādāt, jo
tad darbam nav svētī-
bas. /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr. /
29958. Ja svētdienās kaut ko dara, tad tas
darbs nav nekam
vērtīgs. /I. Upenieks, Skrunda. /
29959. Svētdienā nedrīkst strādāt:
ko svētdien padara, to
darbdien atslinko. /A. Upmane, Jaungulbene. /
29960. Svētdienas darbs ilgi nestāvot. /R. Bērzīņš, Džūkste. /
29961. Svētdienā pa dievvārda laiku
nedrīkstot strādāt, jo
tas esot grēks; bet meitas pūru varot taisīt vai pa-
šā baznīcā zem kanceles pa sprediķa laiku,
tas neesot
grēks. /E. Gaile, Aumeisteri. /
29962. Svētdienas darbus tikai meitām Dievs
piedod.
/K. Jansons, Bilska. /
29963. Kas svētdienā drāž jeb
cērt koku, tam tās skaidas
pastarā dienā tiks dedzinātas uz delnas.
/K. Pavasare, Drabeši. K. Jansons, Plāņi. P. Š. ,
Rauna. /
29964. Svētdienā grieztas skaidas pastarā
dienā uz delnas
sadedzinās. /Z. Prauliņš, Aumeisteri. /
29965. Svētdienās grieztas skaidas pastarā
dienā sadedzi-
nās saujās. /K. Corbiks, Ozoli. K. Steinbergs, Skrunda. /
29966. Svētdienu nevajag neko drāzt, tad
Dievs pastarā die-
nā visus grēkus saujā sadedzināšot.
/J. Cinovskis, Snēpele. /
29967. Kas svētdienā tēš, drāž
u. t. t. , tam Dievs pastarā
dienā saujā sadedzinās visas svētdienā kritušās
skaidas. /A. L. Puškaitis, Džūkste. /
29968. Kas svētdienā drāž, tam
viņā saulē svētdienā drāztās
skaidas uz kailas miesas sadedzina.
/K. Matisons, Talsi. /
29969. Kas svētdienā tēš vai drāž,
tam Dievs pastardienā
sadedzinās saujā visas svētdienā kritušās
skaidas.
/A. Auziņa, Jaunrauna. /
29970. Ja svētdienā kaut ko drāž,
tad velns šīs skaidas pēc
drāzēja nāves sadedzina tam uz mēles.
/A. Ēdelmanis, Raņķi. /
29971. Svētdienā neesot jācilā
vilnas dzijas, lai aitas ne-
sprāgstot. /V. Joāss, Lubāna. /
29972. Svētdienā nedrīkst nekāda
darba darīt, citādi pēc
nāves tiks pārlikts uz mēnesi. /P. Zeltiņa, Rīga.
/
29973. Kad svētdien strādā, tad maļ
velnam putraimus.
/F. Maķevics, Nogale. /
29974. Ja svētdienā ap pašu pusdienas
laiku guļ, tad zem
gultas zeme deg. /J. Zvaigzne, Rēzekne. /
29975. Ja svētdienā bērni pļāpā, tad
tiem saka, ka pastar-
dienā tiem ogles uz mēles liks. /K. Jansons, Plāņi.
/
29976. Ja svētdienās trin asus priekšmetus,
tad atlaižot
velnu no viņa važām. /I. Upenieks, Skrunda. /
29977. Kd svētdienā iet ogas lasīt,
tad rādās nelabi gari.
/E. Hiršsone, Talsi. /
29978. Ja svētdien no vistas pērkļa
olas ņemot, tad vista
tai pērklī vairs nedējot. /J. Bitaks, Litene. /
29979. Kas svētdienā lopiem dzērienu
vāra, tas debesīs iz-
skatīsies melns. /A. Bīlenšteina rokraksts, Kalsnava. /
29980. Svētdienā nedrīkst ne kokus
lauzt, ne puķes plūkt, jo
tad tiem sāp. /A. Miglava, Talsi. /
29981. Kad pa svētdienu griežot ar nazi koku,
tad pazudīšot
nazis. /J. Daizis, Nīca. /
29982. Svētdienā nevajag galda slaucīt. /K. Jansons, Viļēni. /
29983. Svētdienā nedrīkst nagus griezt,
tad kļūs visiem pa-
rādnieks. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /
29984. Svētdienā nedrīkst nagus griezt,
jo tad nogriež Lai-
mai galvu. /M. Koškina, Elēja. /
29985. Ja svētdien svilpo, tad velns danco.
/F. Rozenbacha, Nīgrande/
29986. Svētdienas rītā ģērbjoties
nedrīkst par velnu domāt
citādi par dievvārdu laiku nāks miegs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka. /
29987. Svētdienā nevar neko dot, tad atdod
otram visu savu
labumu. /R. Bērziņš, Džūkste. /
29988. Ja svētdien šķauda, tad gaidāmi
ciemiņi.
/A. Gulbe, Nogale. /
29989. Ja svētdien uznāk miegs, tad gaidāmi
ciemiņi.
/J. Cinovskis, Snēpele. /
29990. Svētdienā dzimis bērns esot gudrāks un
veiklāks par
citās dienās dzimušiem bērniem. /P. Einhorns 1627.
/
29991. Kas svētdienā dzimst, tas ir lepns.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /
29992. Kas svētdienā dzimis, ir ļoti
štātīgs.
/O. Darbiņš, Birži. /
29993. Svētdienās dzimuši cilvēki
ir slinki.
/A. Mencis, Puikule. /