SVĒTKU DIENAS.

30000. Tie piektā vakarā nevērpj, svētī saulīti, tie gariem
un velliem svētī bluķu vakaru un krustu dienas.
/G. F. Stenders, Mazā Bībele, 1756. g. /

30001. Katrīnas, Mārijas, Ugunsdiena un piekts vakars ir tā-
das dienas, kas sievietēm jāsvin, tad nedrīkst ne
vērpt, ne šūt, ne adīt. /Gada grāmata, 1797. /

30002. Jurģa, Andreja un Niklāva dienas ir tādas, kurās gai-
ļi jākauj. Katrīnas, Mārijas un Ugunsdienas ir tādas,
kad sievietes nedrīkst ne vērpt, ne šūt, ne adīt.
/Latv. gada grāmata, 1797, 2, 42-3. /

30003. Jurģa, Andreja, Niklāva un vēl citās dienās kāvuši
gaiļus un ar viņu asinīm aptraipījuši laidarus, kū-
tis, sliekšņus, palodas, pakšus un pamatus.
/Gada grāmata, 1797. /

30004. Vēl tagad dažās katoļu pirmdienā, otrdienā un treš-
dienā pēc lūgšanas svētdienas(25. apr. )priesteri ar
dūmu kvēpināšanu. . . staigā ap laukiem. . . , un ļaudīm
ir tā ticība, ka caur tādām lietām varot krusu aiz-
kavēt. Tās dienas sauc par krusas dienām. Daudz tādu
tumšu ļaužu vēl ir mūsu starpā, kas tic, ka burvji,
sāls pūšļotāji un raganas spējot uzsūtīt jeb arī
nogriezt krusu un bargu gaisu, cilvēku un lopu sli-
mības. Tāpēc tiem ir savas krusas dienas, peļu dienas
un, Dievs zin, kādi vēl citi ērmu svētki.
/Latviešu draugs, piel. 1840, 7. /

30005. Dažs blēņuticīgs, dievamžēl! To trešu bausli apsmej
vēl, par pagānu paliek. Daudz darbadienas svētākas
Viņš tur, nekā tās svētdienas.
/G. Bergmanis, 1809. g. Vidzemes dz. grāmatā, 652, 3. /

30006. Labs saimnieks ir tas, kas netur savās mājās pasvēt-
dienas un pārsvētkus, kā: jaunos svētkus ( Ziemassvēt-
kus), visas Mārijas un Jāzepa dienas, Jurus, Jēkabus,
Labrenčus, Bērtiņus, Miķēļus ar veļiem, Sprančus un
Mārtiņus. /Latviešu Avīzes, 1823, 44. /

30007. Jāņa diena, Pētera diena, Sīman- Jūda diena, Mārtiņa
diena esot mājā jāsvētī; bet pie kunga darbā varot
iet, jo tad visi grēki paliekot uz viņa.
/K. Šilings, 1832. g. , Tirza. /

30008. Labam saiminiekam vajaga būt, kas nekādas pasvētdie-
nas nesvētī, kā :kustoņu dienu, ugunsdienu, saules at-
griešanās dienu, gariņu laiku un citas šādas blēņas.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 135. /

30009. Tas ir labs saimnieks, kas nesvētī tādas pasvētdie-
nas, kā kustoņu dienu, ugunsdienu, saules atgriešanās
dienu, gariņu laiku un daudz citas tādas blēņas.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 133. /

30010. Seno latviešu svinamās dienas tagad izšķiras no ci-
tām darba dienām tik ar sevišķiem ēdieniem, kurus
šinīs dienās taisa un ēd. Darbu strādā tāpat kā ci-
tās darba dienās, izņemot tikai Jāņa vakaru, kad lai-
kākis met no darba mieru. Ievērojams ir tas, ka šādās
dienās nav tomēr strādājuši zināmus grūtākus darbus:
vīrieši nav ar liniem strādājuši un mežā braukuši,
sievietes nav vērpušas un dažreiz arī audušas. Zie-
massvētku nedēļas darbdienās, Tenīsa un Ģēdurtas
dienā ne vīrieši, ne sievietes neesot strādājuši
pieminētos darbus. Sveču un Lūcijas dienu, Mārtiņa
nedēļu, gavēņu sējas ceturtdienas svētījušas tādā
kārtā tikai sievietes, Miklāva (6. dec. ) un pa daļai
Mārtiņa dienu tikai vīrieši. Metenis, Pelnu diena,
Labrencis un Mīkālis jau toreiz svinēti, tik seviš-
ķus ēdienus ēdot un parastas ceremonijas izdarot.
/Etn. 1893. 3, 124. J. Ansbergs, Ēvele. /

30011. Par laika dienām sauc tādas dienas, kuras veci ļau-
dis svētīja, par piemēru: Tanīsu, Sveču dienu, Pelnu
dienu, Mīkāli, Labrenci un citas, un tais dienās viņi
nestrādāja, bet tagad jau vairs tās nesvēta.
/H. Skujiņš, Aumeisteri. /